.png)
|
Arhīva kalendārs
Apritēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža pirmās 100 darba dienas
1.februārī apritēs simts dienas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža darbam Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajā trešajā valdībā.
Jau stājoties amatā, E.Sprūdžs norādīja uz nepieciešamību strādāt pie ilgtspējīgas valsts attīstības, īstenojot visaptverošus pasākumus pārejai no sektorālas problēmu risināšanas uz starpsektorālu jeb pārnozaru pasākumu īstenošanu. Ministra darbības 100 dienu laikā norisinājies intensīvs darbs ar jauna reģionālās politikas piedāvājuma sagatavošanu. Tas orientēts uz pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot pašvaldībām un reģioniem vairāk iespēju veicināt savas teritorijas attīstību, t.sk. palielinot to iesaisti saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un nodrošinot finansējuma piesaisti reģionu un pašvaldību attīstības stratēģiju īstenošanai. Plānots, ka šī pieeja tiks ietverta arī topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un uz tā pamata turpmāk plānos Eiropas Savienības fondu un citus investīciju līdzekļus teritoriju attīstībai, kas Latvijai būs pieejami 2014.-2020.gadu periodā. Tāpat E.Sprūdžs ir apturējis otrā līmeņa pašvaldību izveidi, norādot, ka šobrīd vairāku plānošanas reģionu robežas nav ekonomiski un sociāli pamatotas. Tāpēc, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts attīstību nākotnē, īpaša uzmanība jāpievērš nelielajiem novadiem, kuru kapacitāte pašlaik neļauj nodrošināt visu to pakalpojumu pieejamību, kas iespējami lielākajās pašvaldībās. Lai veicnātu pašvaldību iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietēja mēroga jautājumu lemšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā, nozīmīgu vietu Ministra darbu kārtībā šajā laikā ieņēma likumprojekta „Vietējo pašvaldību referendumu likums” izstrādāšana. E.Sprūdža izveidotajā darba grupā, veiksmīgi sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem un sociālajiem partneriem, sagatavota jauna likumprojekta redakcija. Likums dos iespēju pašvaldībām iespējami precīzi īstenot iedzīvotāju gribu, bet iedzīvotājiem – iesaistīties tādu jautājumu lemšanā kā nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un publiskā apspriešanā nodoti jautājumi, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātu, kā arī domes atlaišana. Savukārt 2012.gadā plānots turpināt pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot tiem plašākas pilnvaras noteikt savas teritorijas attīstību, tai skaitā palielinot to iesaistīšanos saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem, kā arī ES fondu finansējumu reģionu un pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Tāpat tiks turpināts darbs ar normatīvā regulējuma izstrādāšanu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanai no 2015.gada. Savukārt, lai veidotu vienotu integrētu valsts politiku, nodrošinot efektīvu koordināciju un sadarbību straujākai ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai, 2012.gadā ministrijas atbildīgie speciālisti turpinās strādāt ar politikas koordinācijas sistēmas „Zaļā ekonomika” - enerģētika, energoefektivitāte, klimats, reģionālā attīstība, ietekme uz tautsaimniecību kopumā - izveidi un attīstību. Premjera Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī. Foto: Māra Poikāne Rīga, 25.janv., LETA. Plānojot Eiropas fondu līdzekļus 2012. līdz 2020.gadam, lielāks uzsvars ir jāliek uz pilsētu attīstību, šodien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP). "Vienīgais iemesls, kāpēc Kohēzijas fondu sakarā izceļu pilsētas, ir tas, ka iepriekšējā periodā tās ir bijušas apdalītas. Ir jāliek uzsvars uz pilsētu attīstību kā būtiskām attīstības potenciāla koncentrācijas vietām, kā uz vietām, kur rodas lielākais iekšzemes kopprodukta pienesums un kuras sastopas ar lielākiem izaicinājumiem un problēmām," skaidroja Sprūdžs. Līdzšinējā anti-urbānā pieeja, ka pilsētas gan jau tiks galā pašas, radījušas situāciju, ka investīcijas netiek veiktas tur, kur tām būtu vislielākā atdeve. Vienlaikus Sprūdžs uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi ir domāt arī par reģionu attīstību, taču investīcijas jāveic saprātīgi, radot vidi, kas spēj sevi uzturēt un attīstīt arī turpmāk, nevis īstenojot projektus, kas nes tikai īslaicīgus ieguvumus. Līdzekļi reģionu atbalstam tiktu plānoti, balstoties uz atsevišķu pieeju konkrētām vietām, kas jau ir definētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam. Finansējuma plānošanas gaitā svarīga būs vertikāla un horizontāla daudzlīmeņu pārvaldība, kā arī pārnozaru sadarbība starp visa līmeņa institūcijām, lai visi finansējuma sadalē iesaistītie atbildīgie spētu sadarboties un plānotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda līdzekļus pēc vienotas politikas, kombinējot dažādus risinājumus, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu. Šeit svarīga loma būs Nacionālās attīstības plānam, kas veido kompleksu skatījumu, un pašvaldību iesaistei, norādīja Sprūdžs. Ministrs arī uzsvēra, ka "bezmaksas siers ir beidzies" - donorvalstis naudu pakaļ vairs nemet un prasa daudz lielāku atbildību un precizitāti par to, kā izlietoti Eiropas fondu līdzekļi, līdz ar to jārēķinās, ka vērtēšanas kritēriji un prasības no Eiropas Komisijas (EK) puses kļūs stingrākas. "EK koncentrējas uz rezultatīvajiem rādītājiem investīciju novērtēšanā. Četri pamatkritēriji varētu būt - radītās un saglabātās darba vietas, piesaistītās privātās investīcijas, panākts ietaupījums pašvaldību budžetā, kā arī nodokļu pieaugums pašvaldību budžetā. Tas būs jāspēj nodemonstrēt katrā projektā, kas saņems finansējumu," uzsvēra Sprūdžs. Jau ziņots, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri pērn 7.decembrī desmit gadu jubilejai veltītās konferences laikā parakstījuši rezolūciju ar vēlmēm attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodu. Rezolūcijā, kuru parakstījuši gan asociācijas biedri, gan lielo pilsētu vadītāji, pausts aicinājums paredzēt nākamajā ES fondu plānošanas periodā gan atbalstīt fondu līdzekļu novirzīšanu Pilsētvides prioritātei un reģionālajai attīstībai, gan iesaistīt LLPA Partnerattiecību līguma sagatavošanā. Zane Stankeviča LETA
25.01.2012 Copyright © LETA |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
