.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai noskaidrotu Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības iespējas ar Igaunijas kolēģiem, 9. – 10. oktobrī Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un projektu vadītāja Dagnija Ūdre piedalījās ikgadējā Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības veicināšanas darba grupas un starpvaldību komisijas sanāksmē, kas notika Pērnavā, Igaunijā. Darba grupas ietvaros tika izveidotas četras tematiskās apakšgrupas. Sanāksmes gaitā katra apakšgrupa iepazīstināja ar gada laikā atrisinātajiem jautājumiem un izteica priekšlikumus turpmākajam darbam un Igaunijas – Latvijas Pārrobežu sadarbības programmai nākamajā plānošanas periodā. Latvijas un Igaunijas pārstāvji vienojās, ar kādiem jautājumiem nākamajā gadā strādās katra tematiskā apakšgrupa. Darba grupa par transporta, enerģētikas un vides jautājumiem Nikolaja Stepanova vadībā kopīgi vienojās par šādām prioritātēm:
Savukārt darba grupa par izglītības, tūrisma un sporta jautājumiem, kurā piedalījās arī Dagnija Ūdre, izvirzīja šādu priekšlikumus:
Pārējās divas apakšgrupas risināja sociālos, medicīnas un glābšanas dienestu jautājumus, kā arī jautājumus, kas attiecas uz darbaspēka kustību pāri robežai un nodokļiem. Ceturtdien, 11. oktobrī, Vidzemes plānošanas reģiona projektu speciālists Kristaps Ročāns un telpiskās attīstības plānotāja Anda Eihenbauma piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbībā ar OESD LEED rīkotajā starptautiskajā seminārā par vietējās ekonomikas veicināšanas iespējām. Daudzviet reģionos joprojām ir samērā augsts bezdarba līmenis un vietējiem varas pārstāvjiem jāpārdomā veidi kā efektīvāk veicināt vietējo ekonomisko izaugsmi. Nepieciešams likt uzsvaru uz politiskiem mehānismiem un struktūrām, kas sevī ietver labākos piemērus bezdarba mazināšanai, jaunu darbavietu radīšanai un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai vietējā līmenī. Pasākums pulcēs ministriju pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kas atbildīgi par reģionālo attīstību un nodarbinātību, kā arī atsevišķu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu pārstāvjus. Semināra laikā tiks pārrunāta valstu pieredze vietējās ekonomikas veicināšanā un pieejas pastāvošo bezdarba problēmu risināšanā.
2012. gada 21. septembrī norisinājās pirmā projekta ekspertu grupas sanāksme Latvijā. Ideja ir veidot platformu tālākām kopīgās attīstības iniciatīvām, ņemot vērā sabiedrības veselības nozīmi visās politikās. Darba grupa tika iepazīstināta ar iedzīvotāju veselības aptaujas rezultātiem, kā arī aizsākās diskusijas par tālāko rezultātu izmantošanu vietējās attīstības plānošanas procesā turpmākiem septiņiem gadiem. Neskatoties uz to, ka pašvaldības ir savstarpēji līdzīgas pēc iedzīvotāju struktūras, ir jomas, kuros vērojamas atšķirības. Neatbildēts ir jautājums par iespējamiem iemesliem un sekām. Visas novadu pašvaldības jau izmanto datus, lai demonstrētu identificētās problēmas un situāciju notiekošajā sabiedrības veselības koordinatoru apmācības kursā. Dalībnieki diskutē par iedzīvotāju labsajūtu, spēju pilnvērtīgi piedalīties ikdienas dzīvē un vispārējo dzīves kvalitāti. Šā gada 12.oktobrī plānots prezentēt galvenās problēmas, kuras būtu jāiekļauj politiskajā dienaskārtībā. Kā norāda Jānis Antons (Vidzemes plānošanas reģions), rezultāti ir patiešām iespaidīgi un ļoti nozīmīgi vietējai lauku un pilsētvides plānošanai, jo dod ieskatu, kā cilvēki jūtās, kādi ir viņu paradumi, vajadzības un vēlmes. Tādēļ ir iespējams daudz mērķtiecīgāk izvirzīt galvenās prioritātes rīcībpolitiku plānošanas procesā gan vietējā, gan reģionālajā līmenī. Ekspertu grupa secināja, ka rezultāti ir nozīmīgi, lai izprastu milzīgo attīstības potenciālu dažādu iedzīvotāju grupu vidū pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Īpaši nozīmīgi ir jaunieši, kurus aktīvāk aicināt iesaistīties novadu sabiedriskajā dzīvē. Vēl viena nozīmīga mērķa grupa ir mazāk aktīvi un vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir izveidot ietvaru Sabiedrības veselības stratēģijai astoņās HEPROGRESS projekta pašvaldībās. Pēc pirmās tikšanās, eksperta grupas dalībnieki definēja sekojošās darbības jomas: 1. Sociālā vide un sociālais kapitāls; 2. Sociālā aprūpe; 3. Veselības aprūpe; 4. Izglītība un kultūra; 5. Teritoriālā plānošana un mājokļu vide; 6; Drošība; 7. Infrastruktūra. Vairākus virzienus plānots apvienot, ņemot vērā to ciešo savstarpējo saikni darbībā. Nākamais solis ir ieskicēt jaunas un apkopot jau esošās aktivitātes, kas būtu pieejamas viena vai vairāku novadu teritorijā. Aktivitāšu mērķis ir panākt iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Viens no projekta mērķiem ir mazināt sociālo nevienlīdzību veselības jomā, t.i., plānojot un īstenojot pēc iespējas visaptverošākas pieejas, lai uzlabotu iedzīvotāju spēju piedalīties savā ikdienas dzīvē. Ar izstrādātajām Sabiedrības veselības stratēģijas vadlīnijām un konceptuālo ietvaru tiks iepazīstināti novadu politiķi, profesionāļi un NVO pārstāvji, lai kopīgi diskutētu par veselības nozīmi un ietekmi vietējās attīstības kontekstā.
Informācijau sagatavoja:
Ceturtdien, 11. oktobrī, norisinājās plānošanas reģionu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža tikšanās par plānošanas reģionu aktualitātēm. Lai uzzinātu par tikšanās rezultātiem, klausies Latvijas Radio 1 11. oktobra raidījumu „Aktuālais temats”, kurā dzirdēsi interviju ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu. Raidījumu klausies šeit http://lr1.latvijasradio.lv/ |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
