Arhīva kalendārs

31. oktobrī Narvā norisinās Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas gadskārtējais pasākums „Pārrobežu sadarbība. Partnerības stiprināšana. Sadarbības veidošana”. 

Vidzemes plānošanas reģionu pasākumā pārstāv projektu speciāliste Dagnija Ūdre.   

Vidzemes tuvākie kaimiņi ir Igaunija un Krievija, tādēļ mums svarīga ir reģiona pārrobežu sadarbība ar šo valstu kolēģiem. Vidzemes plānošanas reģions īsteno vairākus pārrobežu sadarbības projektus. Piedaloties pasākumā, Vidzemes reģionam būs iespēja iesaistīties darba grupu nodarbībās par sekmīgas sadarbības veidošanu starp projektu partneriem un projektu rezultātu turpmāku efektīvu izmantošanu reģionos.       

Sekmīgas partnerības nodarbību vadīs Vidzemes plānošanas reģiona projekta „Via Hanseatica” vadītāja Sille Talveta.

Papildu informācija: Dagnija Ūdre, Vidzemes plānošanas reģiona projektu speciāliste, e- pasts: dagnija.udre PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.: 29219477.

Arī rudenī Vidzemes pārtikas klasteris turpina aktīvi darboties, lai palīdzētu uzņēmējiem – sniegtu noderīgu informāciju par dažādiem finanšu un atbalsta instrumentiem, veicinātu Vidzemes uzņēmēju savstarpēju sadarbību, kā arī attīstītu sadarbību ar pārtikas klasteriem Baltijas jūras reģionā.

Septembra nogalē Vidzemē aizvadīta Somijas pārtikas klastera pārstāvju vizīte. No 30. augusta līdz 2. septembrim ar savu produkciju Kauhajoki gadatirgū Somijā piedalījās Vidzemes pārtikas klastera dalībnieki SIA „Shpats&Sons” un Z/S „Gundegas”. Savukārt 22. oktobrī Ifora Fovca – Viljamsa (Ifor Ffowc – Williams), starptautiski atzīta Jaunzēlandes klasteru attīstības speciālista vadībā, Vidzemes pārtikas klastera dalībnieki mācību seminārā iepazinās ar pārtikas klasteru labajiem piemēriem pasaulē.      

Somijas pārtikas klastera pārstāvju vizīte Vidzemē          
Vidzemes plānošanas reģions, piedaloties Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera attīstīšanā, sekmīgi turpina sadarboties ar Somijas pārtikas klasteri un tā vadošo institūciju ”Foodwest Ltd.”, tādēļ no 25. septembra līdz 26. septembrim Vidzemē norisinājās Somijas pārtikas klastera pārstāvju vizīte.          

Vizītē ieradās astoņi speciālisti, kuri klastera ietvaros palīdz attīstīties Somijas pārtikas ražotājiem, kā arī sadarbojas ar uzņēmumiem un pārtikas klasteriem Baltijas jūras reģionā.  Vizītes dalībnieki bija Somijas pārtikas klastera piecu ekspertīzes centru programmu vadītāji un klastera programmas vadošais koordinators Juka Lehtēnkorva (Jukka Lähteenkorva).

Lai iepazītos ar Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri un tā uzņēmumiem, vizītes laikā, 25. septembrī, pārstāvji viesojās Pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas” un SIA „Valmiermuižas alus”. Savukārt 26. septembrī viesi tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu potenciālās Latvijas un Somijas pārtikas klasteru sadarbības iespējas pārrobežu projektu ietvaros.            

25. septembrī delegācija apmeklēja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, kurā tikās ar citiem Vidzemes pārtikas klastera dalībniekiem. Vidzemes uzņēmējiem tā bija lieliska iespēja klātienē satikt pārtikas nozares attīstības speciālistus no Somijas un uzzināt par dažādām uzņēmējdarbības atbalsta un sadarbības iespējām. Somijas uzņēmumu attīstības speciālisti norāda, ka attīstot pārtikas klasteru sadarbību, ir iespējamas dažādas uzņēmumu atbalsta formas. Tās ir pieredzes apmaiņas vizītes abu valstu uzņēmumos, konsultāciju un padomu sniegšana, kā arī atsevišķi uzņēmumi var iesaistīties dažādos projektos. Ar Somijas pārtikas klastera koordinatora atbalstu, uzņēmējs Vidzemē var atrast partneruzņēmumu Somijā, un kopīgi attīstīt uzņēmējdarbību. 

Sarunās ar Vidzemes klastera dalībniekiem par turpmāko sadarbību, Somu kolēģi norādīja uz vīziju - attīstīt Baltijas jūras reģiona vienotu pārtikas tirgu, kurā visu reģiona valstu pārtikas ražotājiem būtu pieejami sadarbības partneri, tiem būtu atvieglotas iespējas pārdot savu produkciju citās reģiona valstīs, kā arī būtu iespējas kopīgi censties iekarot citu valstu, piemēram, Ķīnas vai Krievijas tirgu.         
               
Somijas pārtikas klastera attīstības speciālistu pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iepazīties ar inovatīviem Vidzemes pārtikas ražotājiem un ciešākas sadarbības veicināšana starp Somijas un Vidzemes pārtikas klasteriem. Tas sekmētu abu klasteru uzņēmēju un pētnieku sadarbību, kas nākotnē Vidzemes uzņēmējiem varētu palīdzēt savu produkciju pārdot Somijas un Baltijas jūras reģiona tirgū.

Somijas pārtikas klastera pārstāvju vizīti organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar „Foodwest Ltd” - Somijas pārtikas klastera koordinējošo institūciju.            

SIA „Shpats&Sons” un z/s „Gundegas” dalība Kauhajoki pārtikas gadatirgū       
No 31. augusta līdz 2. septembrim Somijā norisinājās Kauhajoki pārtikas gadatirgus, kurā piedalījās arī Vidzemes pārtikas klastera dalībnieki - SIA "Shpats&Sons" un Pētnieciskā jaunsaimniecība "Gundegas". Kā pastāstīja z/s „Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats: „Mūsu mērķis bija ne tikai iepazīstināt somus ar mūsu jaunajiem izstrādājumiem, bet arī meklēt iespējamos sadarbības partnerus tirdzniecībā, jo Somijā sākt pārdot mūsu produkciju ir grūti.”  

Pircējiem Somijā labāk patīk paskaidrojumi dzimtajā valodā, tādēļ uzņēmējiem reklamēt produkciju gadatirgū palīdzēja Somijas latviete Ilga Pitkemati (Pitkemaati). Viņa somu valodā pircējiem sniedza skaidrojumus par produkciju. Andris Ansis Špats norāda: „Ilgas paskaidrojumi bija pietiekoši saistoši, lai nepārtraukti pie Latvijas stenda drūzmētos garšotāji.”                         

Klastera dalībnieks atzīst, ka salīdzinot ar viņu līdzšinējo pieredzi, Kauhajoki gadatirgus apmeklējums vērtējams ar plus zīmi. Izdevies segt gan brauciena, gan izstādes izmaksas, un Somijas pircēji atzinīgi novērtējuši viņu produkciju. „Jau no Latvijas pieredzes zinām, ka katrā pilsētā ir „savi pircēji”, jaunai produkcijai ir pakāpeniski jāpārliecina.”, tā Andris Ansis Špats.    

Kauhajoki pārtikas gadatirgus ir veltīts Somijas reģionālajiem pārtikas produktiem. Tas vairāk kā 20 gadus notiek Hāmes Havunenas (Hämes-Havunen) muižā. Pasākuma apmeklētāji var iepazīties ar plašu vietējo ražotāju pārtikas produktu klāstu un izbaudīt unikālu gadatirgus atmosfēru.           

Vidzemes pārtikas klasteris iepazīstas ar klasteru attīstības starptautisko pieredzi un plāno turpmākos izaugsmes soļus

22. oktobrī Vidzemes Plānošanas reģiona organizētajā seminārā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) ar savu prezentāciju „Klasteru attīstība: starptautiskā perspektīva” uzstājās vairāk nekā 20 gadus klasteru attīstības jomā strādājošs speciālists Ifors Fovcs – Viljams no Jaunzēlandes.  Eksperts pastāstīja par klasteru attīstības ārzemju pieredzi un piedalījās diskusijā par uzņēmējdarbības klasteru attīstīšanas iespējām Latvijā.      

Fovcs – Viljams ir viens no pasaules ietekmīgākajiem klasteru attīstības praktiķiem.  Speciālista klientu vidū ir attīstības aģentūras un klasteri vairāk kā 50 valstīs, tostarp arī Pasaules Banka.  Kā norādīja eksperts, tad klasteri un ar tiem saistītā specializācija ir „atslēga” uz modernas ekonomikas attīstību. Lai klasteri sekmīgi attīstītos, nepieciešama uzņēmumu gatavība mainīties un sadarboties konkurences apstākļos, kā arī publiskā sektora ilgtermiņa atbalsts klasteru izaugsmei. Uzņēmumiem būtiski ir atrast savu spēcīgo darbības pusi un izcelt to. Fovcs – Viljams uzsvēra, ka starptautiskā pieredze skaidri parāda, ka reģioni ar spēcīgiem klasteriem uzrāda augstāku ekonomikas sniegumu. Uzņēmumi, kuri ir klasteros, ir daudz konkurētspējīgāki nekā līdzīgas specializācijas uzņēmumi, kuri neapvienojas klasteros.

Pēc semināra attīstības speciālists iepazinās ar vienu no Vidzemes pārtikas klastera uzņēmumiem - SIA „Aloja Starkelsen”. Uzņēmumā eksperts vadīja mācību semināru Vidzemes pārtikas klastera dalībniekiem. Tajā tika pārrunāta dažādu ārvalstu pārtikas klasteru labā pieredze, kā arī dalībnieki iepazinās ar Fovca-Viljamsa izstrādāto un daudzviet ieviesto klasteru attīstības „ 12 soļu” shēmu. Semināra laikā eksperts norādīja, ka Vidzemes pārtikas nozarei ir potenciāls spēcīga klastera attīstībai. Lai tas notiktu, ir nepieciešams klasteru dalībnieku starpā meklēt kopīgas sadarbības projektu idejas un iespējas. Tāpat būtiska loma ir klastera koordinatoram. Kā norādīja Fovcs-Viljams, tad pārtikas klasterim ir svarīgi identificēt tās lietas, kas kavē tā dalībnieku izaugsmi, lai, kopīgi sadarbojoties, tās pārvarētu.

Lai paaugstinātu kapacitāti klasteru attīstības jomā, Vidzemes Plānošanas reģiona projektu speciālists Kristaps Ročāns no 24. oktobra līdz 26. oktobrim Jaunzēlandes eksperta sniegtās zināšanas apguva padziļināti Eiropas Sociālā fonda finansētā un Rīgas plānošanas reģiona projekta ietvaros organizētā praktiskā klasteru attīstības mācību seminārā.

Vidzemes pārtikas klasteris laikrakstā „Dienas bizness”              
Pārtikas klasteris kā sadarbības tīkls starp uzņēmējiem, pētniekiem, izglītības un publiskā sektora pārstāvjiem kļūst arvien zināmāks un pazīstamāks. Kā viens no veiksmīgiem piemēriem nosaukts arī Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris. Tā ir iespēja uzņēmumiem apmainīties ar informāciju un sadarboties. „Lai sekmīgi darbotos klasterī, uzņēmējam ir jāredz sadarbība, nevis konkurence”, norāda Kristaps Ročāns, Vidzemes pārtikas klastera pārstāvis. Savukārt Andris Ansis Špats, Pētnieciskās jaunsaimniecības „Gundegas ”īpašnieks, kā pirmo ieguvumu no dalības pārtikas klasterī nosauc iespēju iegūt tiešu un „nepreparētu” informāciju no citām valstīm.         

Ar visu rakstu par pārtikas klasteriem aicinām iepazīties laikraksta „Dienas bizness” 5. septembra numurā.

Šodien, 31. oktobrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un plānošanas reģionu tikšanās reizē klātesošie pārrunās reģionālās pārvaldes jautājumus un sabiedriskā transporta aktualitātes. 

Vidzemes plānošanas reģionu sanāksmē pārstāvēs administrācijas vadītāja Guna Kalniņa–Priede, teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.                

Ar tikšanās dienaskārtību aicinām iepazīties šeit.              

Trešdien, 31. oktobrī, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā norisināsies pārskata „Reģionu attīstība Latvijā 2011” atvēršanas pasākums, kurā piedalīsies Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.

Pārskatā „Reģionu attīstība Latvijā 2011” ir apkopoti dati par Latvijas teritoriju attīstību, salīdzināti plānošanas reģioni un pašvaldības, veikta sociāli ekonomisko rādītāju analīze un izvērtētas reģionālās attīstības tendences.

Sagatavotais dokuments ir paredzēts plašam lasītāju lokam – politiķiem, pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem, zinātniekiem un studentiem.

1. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un projektu speciāliste, Vidzemes ES informācijas centra pārstāve Ina Miķelsone piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras(VRAA) gadskārtējā konferencē par ES fondu ieguldījumu reģionālajā attīstībā.

Konferences mērķis ir dalīties pieredzē ar sadarbības institūcijām par VRAA un VARAM pārziņā esošajām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, to uzraudzības un kontroles jautājumiem, lai pilnveidotu un uzlabotu sadarbību ar projektu īstenotājiem, kā arī analizētu ES fondu ieguldījumu nozīmi reģionālajā attīstībā.

Konferences dienaskārtība.

1. novembrī Vidzemes plānošanas reģiona kultūras eksperte Olita Landsmane piedalīsies forumā „Kultūras centrs radošā Latvijā”. Foruma galvenais mērķis ir aktualizēt un  risināt jautājumus par kultūras centru lomu Latvijas valsts attīstības mērķu sasniegšanā un kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” veidošanā.

Forumā tiks runāts par:

• centru statusu un tiesisko regulējumu;
• kultūras speciālistu kvalifikācijas prasībām un speciālistu sagatavošanas un tālākizglītības vajadzībām un iespējām;
• kultūras centru darbības pamattendencēm un pakalpojumu sasaisti ar nacionālās attīstības prioritātēm un vietējo kopienu vajadzībām;
• inovatīvām iespējām jaunu mērķauditoriju iesaistīšanai.

Forumu organizē Kultūras ministrija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs un Kultūras centru asociācija.

Būs apritējis gandrīz gads, kopš Vidzemē notiek projekta „Via Hanseatica” aktivitātes. Ir sasniegti pirmie rezultāti - pabeigti rekonstrukcijas darbi piecos tūrisma objektos un projekts „Via Hanseatica” ir radījis interesi Viskrievijas pilsētu un reģionu stratēģiskās plānošanas foruma dalībnieku vidū.  

Vasaras sākumā noslēdzās Valkas novadpētniecības muzeja stāvlaukuma rekonstrukcijas darbi, kuru ietvaros paplašināja iebrauktuvi no Cimzes ielas uz stāvlaukuma teritoriju un atjaunoja stāvlaukuma segumu. Savukārt Valmierā pabeigta kāpņu rekonstrukcija pie Dzirnavu ezeriņa. Būvdarbu laikā pilnībā pārbūvēja kāpnes, nomainīja kāpņu margas un sakopa teritoriju ap kāpnēm.       

Strenču novadā, Sedā, jūlija beigās tika pabeigti kultūras nama atpūtas laukuma būvdarbi, kuru rezultātā ir izbūvēts bruģakmens laukums, uzstādīti soliņi, atkritumu tvertnes, velo statīvi, kā arī ierīkoti apstādījumi un ārējais apgaismojums. Savukārt Cēsīs ir veikta Izstāžu nama logu un durvju restaurācija, veicot noslēdzošo posmu Cēsu Izstāžu nama renovācijai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu piedāvājumu mākslas un mūzikas jomā Cēsu iedzīvotājiem un viesiem. Bet Kocēnu novadā, Rubenē, ir beigusies automašīnu stāvlaukuma izbūve pie nodibinājuma "Māra Štromberga aģentūra" veidotās Londonas Olimpisko spēļu prototipa BMX trases. Stāvlaukumu var izmantot jau no 11. oktobra.     

Viens no „Via Hanseatica” uzdevumiem ir veikt nelielus ieguldījumus tūrisma infrastruktūras attīstībā. Projekta vadītāja Sille Talveta (Sille Talvet): „Dažreiz ir nepieciešamas mazas izmaiņas, lai panāktu rezultātu.” Visi veiktie rekonstrukcijas darbi palielina tūrisma objektu pieejamību, pievilcību un klientu apkalpošanas kvalitāti, veidojot „Via Hanseatica” tūrisma maršrutu vēl interesantāku.        

Projekts „Via Hanseatica” uzrunā starptautisku profesionāļu auditoriju              

22. oktobrī un 23. oktobrī Sanktpēterburgā norisinājās Viskrievijas pilsētu un reģionu stratēģiskās plānošanas forums, kas vienkopus pulcēja aptuveni 1000 dalībnieku. Viens no foruma organizatoriem bija projekta „Via Hanseatica” partneris – organizācija „Ļeontjeva centrs”. Foruma galvenais temats bija jaunu attīstības stratēģiju potenciāls reģionu un pilsētu attīstībai. Vairākās sesijās foruma dalībnieki pārrunāja labās prakses piemērus reģionu attīstībā Eiropā un Krievijā tūrisma, ekonomikas, vides un valsts pārvaldes jomā.     

Paralēli Viskrievijas pilsētu un reģionu stratēģiskās plānošanas forumam notika arī projekta „Via Hanseatica” darba grupas un uzraudzības komitejas sanāksmes, kurās dalībnieki pārrunāja līdz šim veiktās aktivitātes un plānoja nākamos pasākumus. Projekta vadītāja Sille Talveta uzstājās vienā no foruma diskusijām un pastāstīja par projekta „Via Hanseatica” mērķiem un pasākumiem. Forums bija lieliska iespēja veidot „Via Hanseatica” maršruta atpazīstamību ārvalstu līmenī, veicināt ilgtspējīgu tūrisma piedāvājumu attīstību un stiprināt projekta partneru sadarbības saites ar Krievijas kolēģiem. Silles Talvetas prezentācija guva lielu atsaucību un interesi klātesošo vidū.    
                      
Projekta „Via Hanseatica” īstenošanas laiks ir no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tā vadošais partneris ir Vidzemes plānošanas reģions. Kopskaitā projektā piedalās 18 partneri un vairāk nekā 20 asociētie partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas. Projekts tiek īstenots Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros.

Septembra beigās veiksmīgi noslēgusies Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādātā un īstenotā kultūras programma - Vidzemes Kultūras programma 2011. Atbalstīti un realizēti 20 projekti no 48 saņemtajiem projektu pieteikumiem. Šobrīd aktīvi norit darbs pie Vidzemes Kultūras programmas 2012 iesniegto projektu īstenošanas.

Kultūras programmas 2011 viens no mērķiem ir veicināt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Vidzemes plānošanas reģionā. Ar programmas palīdzību VPR vēlas apzināt un popularizēt Vidzemes reģiona kultūras daudzveidību, nodrošināt iedzīvotājiem pieejamību kultūras procesiem un veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos tajos, sekmēt kultūras darbinieku pilnveidi un profesionālo izaugsmi un nodrošināt bērnu un jauniešu iesaistīšanos kultūras procesos un norisēs.

Īstenotie projekti ir daudzveidīgi, radoši un inovatīvi, un pieejami plašam iedzīvotāju lokam no visas Vidzemes. Tie vērtējami kā liels ieguldījums Vidzemes materiālās un nemateriālās kultūras saglabāšanā, attīstībā, pierakstīšanā, iedzīvināšanā, tālāk nodošanā, jauniešu iesaistē kultūras dzīvē, mākslinieciskās pašdarbības veicināšanā Vidzemes reģionā.

Vidzemes Kultūras programmas 2011 īstenotie projekti:

• Ciemos pie „Ezerlāses” (turpinājums) – Alūksnes bibliotēka;
• Cēsu vecpilsētas stāsti – Cēsis, biedrība „Culturelab”;
• Vidzemes novada literatūra un māksla – vērtība un vajadzība – Gulbenes bibliotēka;
• Ak, šī jaukā lauku dzīve Apes novada dziesmās, dejās un darbos – Apes novada dome;
• Jauni laiki – jaunas prasības bibliotekāriem – Gulbenes bibliotēka;
• Dzejas pieturas Valkas novadā – Valkas novada dome;
• Jānim Zāberam veltīts zēnu vokālistu konkurss „Aiviekstes lakstīgalas – 2012” – biedrība „Meirānieši”;
• Jāņa Norviļa daiļrades atklājums Vidzemes kultūras telpā – Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds;
• Apmācību cikls Limbažu novada kultūras darbiniekiem - Limbažu novada pašvaldība;
• Vidzemes mākslas projektu cikls "Pārcēlājs" - biedrība "Art Cēsis";
• Radošā nometne Vītolēni 2012 - nodibinājums "Gaujienas Jāzepa Vītola fonds";
• Kultūra ir šīs pasaules durvju viras/A.Līce/-Dzejas dienas Madonas novadā - Madonas novada bibliotēka;
• Sienas gleznojums "Es zinu, kā rozes plaukst" - biedrība Radošā apvienība Piektā māja;
• Vēsturisko filmu skate Cēsu viduslaiku pilī - biedrība "Livonensis";
• Starptautiskais amatieru teātru festivāls „Spēlesprieks” - Limbažu novada dome;
• Bērnu literatūras maģija 2011 "sēsi vārdu, pļausi.." - Kocēnu novada dome;
• Vidzemes deju kolektīvu vadītāju apmācības un semināri "Attīstība, izaugsme, sadarbība" - Valmieras kultūras centrs;
• Brīvdabas festivāls „Sestie tradicionālie pūtēju orķestru svētki” - Līgatnes novada dome;
• Bērnu patriotiskās dzejas grāmata „MANI VĀRDI LATVIJAI” - Salacgrīvas novada dome;
• Tautas vērtes kopas "Dzieti" 30 gadu jubilejas mūzikas albums "Saules dziesmas" - pašvaldības aģentūra "Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs".

Šobrīd aktīvi norit darbs pie kultūras programmas 2012 atbalstīto projektu realizācijas. Šīs programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Vidzemes reģionā, saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju.

Vidzemes Kultūras programmā 2012 no 65 iesniegtajiem, atbalstīti 20 projekti, astoņi no tiem jau ir īstenoti.

Vidzemes kultūras programmas 2012 atbalstītie projekti:

• Rudenim piestāv dzeja - Lubānas novada pašvaldība;
• Koru sadziedāšanās - starptautiskajā tautas amatiermākslas kolektīvu festivālā „Aiviekstes svētkos” - Lubānas novada dome;
• Dzejas pieturas Valkas novadā 2 - Valkas novada dome;
• Dziesmu un Deju svētku nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas Valkas reģiona novados - Valkas novada dome;
• Jaunrades dziesmu konkurss "Kas mēs bijām, būsim, esam" - Alojas novada dome;
• 15. Latviešu mūzikas svētki - Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds;
• Jāna Norviļa daiļrades mantojums Vidzemes kultūras telpā - Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds;
• „Tiksimies dziesmā un dejā!” - Madonas bērnu un jauniešu centrs;
• Iedejosim Deju svētkus! - biedrība "Sendancis";
• Limbažu novada Tautas mākslas svētki „Še mana roka,še mana sirds” - Limbažu bērnu un jauniešu centrs;
• Ciemos pie "Ezerlāses" (turpinājums) - Alūksnes novada dome;
• Vidzemes Dziesmu svētki Cēsīs - pašvaldības aģentūra "Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs";
• Vides objekti "Spīguļo, saulīt!" - Gulbenes novada dome, Gulbenes Mākslas skola;
• Hepenings naktī - Gulbenes Tautas teātris;
• Tautas deju svētki Gulbenē "Burvju stabulīte" - Gulbenes novada dome;
• Vasaras folkloras skola Vidzemē - Smiltenes novada dome;
• Bērnu literatūras maģija 2012 „Cel savu valodu saulītē” - Kocēnu novada dome;
• Sanāciet! Sadziediet! Sadancojiet! Vidzeme ceļā uz 2013. gada Dziesmu un Deju svētkiem - Valmieras pilsētas pašvaldība;
• Deju prasmes apmācība un pilnveide caur muzikāli horeogrāfisku uzvedumu "Kazlēni" - Priekuļu novada pašvaldība;
• Madona – mūzikas talantu kalve – biedrība „1. Akords”.

Papildu informācija: Olita Landsmane, Vidzemes plānošanas reģions kultūras eksperte, tālr., +371 64219022, mob., +371 29171020, e-pasts: olita.landsmane PIE vidzeme PUNKTS lv.

Projekts “Baltijas apmācību programma” (BTP) ir noslēdzies. Daļa no projekta dalībniekiem veiksmīgi turpina darbu un attīsta savas uzņēmējdarbības idejas jau pavisam praktiski, piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas atzīti ne tikai Vidzemē, bet nu jau arī visā Latvijā.

Artis Lielbārdis BTP mācību modelī piedalījās pirmajā projekta gadā. Tagad SIA "Valmiera Organize" ķirbju pārstrādes zīmols "Lucky Pumpkin" kļūst aizvien populārāks Latvijas un Skandināvijas tirgū. Kā ziņo “Latvijas Avīze”: “Jau tūlīt pēc prakses no vecākiem piederošas saimniecības uzņēmumam "Valmiera Organize" iznomāja zemi un piecos hektāros iesēja ķirbjus. Kopā ar smiltsērkšķu audzētāju iesaistījušies bioloģiski sertificētas saimniecības statusa iegūšanai. Ķirbji "Lejasvagaļos" auguši vareni un ražošana rit pilnā sparā. Tiesa, tas nav lētā gala produkts, tādēļ arī veikalā nonāk fasēts pagaidām mazos trauciņos.”.

2011. gadā SIA "Valmiera Organize" tika nominēts Swedish Business Awards, tāpat kā jaunais uzņēmums SIA “80 art”. SIA "80 art" direktors Toms Bergs BTP projekta mācībās un praksē piedalījās šī gada sākumā. Uzņēmums “80 art” piedāvā inovatīvu pieeju radio reklāmas veidošanā, kad reklāmas pasūtītājs uzņēmuma mājas lapā var izvēlēties reklāmas balsi, ierakstīt reklāmas tekstu un dažu stundu laikā saņemt reklāmas rullīti savā e-pastā. Uzņēmuma pakalpojumus nu jau izmanto visās Latvijā.

Vēl viens projekta “Baltijas apmācību programma” veiksmes stāsts ir paša projekta turpinājums jau plašākās ģeogrāfiskās robežās. Balstoties uz projekta ideju, Valsts izglītības satura centra pārstāvji 2012. gadā uzsākuši ieviest jaunu projektu “Hansa-Vet”. Kā stāsta paši projekta pārstāvji: “Projekts vērsts uz to, lai izmantotu inovatīvo un pozitīvo pieredzi, ko Norden Asociācija (Zviedrija) un Baltic Bright (Latvija) ir guvuši esošajā Interreg projektā “Baltic Training Programme”: profesionālās izglītības dalībnieku mobilitātes var veicināt ne tikai profesionālo iemaņu nostiprināšanu, bet arī attīstīt uzņēmējdarbības prasmes.”

Vairāk par projektu “Hanse-Vet” iespējams uzzināt šeit.

Ar labiem piemēriem audiovizuālo mediju attīstībā nomaļos reģionos septembra vidū dalījās projekta “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība adiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) partneri no Norvēģijas pilsētas Kristiansandas. Informācijas komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir nomaļo reģionu attīstības nākotne. Norvēģijas pārstāvji vizītes laikā uzsvēra, ka jebkura attīstība balstās uz savstarpējo sadarbību, jo “be better together” (“būt labākiem kopā”) princips vienmēr darbojas veiksmīgāk nekā vienkārša konkurence. Kristiansandā kopā ar projekta pārstāvi no Vidzemes plānošanas reģiona projekta pasākumā piedalījās arī Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmas “Mediju studijas un žurnālistika” direktore Agnese Karaseva.

Arī Vidzemes plānošanas reģions var lepoties ar veiksmīgiem un kvalitatīviem piemēriem IKT uzņēmējdarbības attīstībā reģionā. Kā vieni no tiem ir Vidzemes Televīzija un radošā studija “Epata Studio”, kas Vidzemes vārdu jau nes ārpus reģiona robežām. Lai dalītos ar savu veiksmīgo pieredzi uzņēmējdarbībā un uzzinātu Itālijas veiksmīgo pieredzi IKT attīstībā, Vidzemes Televīzijas pārstāve Aiva Logina un “Epata studio” vadītājs Dāvis Doršs novembra vidū dosies uz piejūras pilsētu Dženovu.

Dženovas partneri projekta dalībniekiem sagatavojuši interesantas prezentācijas un praktiskus piemērus. Brauciena mērķis ir izprast, kā Itālijā audiovizuālie uzņēmēji un atbalsta organizācijas meklē aizvien jaunus un inovatīvus risinājumus IKT jomas attīstībai. Tiks apskatīts Dženovas mediju un audiovizuālo uzņēmumu inkubators, kā arī prezentēti dažādi un inovatīvi uzņēmējdarbības piemēri.

Vasaras beigās Jaunpiebalgas pagastā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizēts seminārs “Piesārņojuma risku novērtēšana”. Seminārā ar savu pieredzi par videi draudzīgu saimniekošanu vēstīja z/s “Lielkrūzes īpašnieks, par piesārņojuma risku novērtēšanu un tās nozīmi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē dalījās speciālists no uzņēmuma SIA “Venteko”. Tāpat Vidzemes pašvaldību plānošanas nodaļu pārstāvjiem bija iespēja uzzināt aktualitātes telpiskās plānošanas jautājumos.

Semināra pirmajā daļā Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītājs Jānis Antons dalībniekus iepazīstināja ar projekta “Piesārņotu vietu sanācija” jeb “BECOSII” gaitu un galvenajām aktivitātēm. Tāpat arī z/s “Lielkrūzes” īpašnieks Guntars Dolmanis stāstīja par videi draudzīgas saimniekošanas pieredzi.

SIA ‘’Venteko’’ speciālistu lekcijā pašvaldību darbiniekiem bija iespēja uzklausīt jaunāko informāciju, kas saistīta ar piesārņojuma risku novērtēšanu, tās nozīmi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un piesārņojuma uzraudzības uzlabošanā.

Savukārt, lai turpmāk pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus tiktu izstrādāti vēl kvalitatīvāk, Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānošanas speciālistes Ieva Kalniņa un Anda Eihenbauma stāstīja par novērotajām kļūdām un trūkumiem jau iesniegtajos plānos.

Par teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādes gaitu un citām aktualitātēm plānošanas jomā semināra noslēgumā stāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktores vietniece Ilze Aigare.

Vairāk par aktualitātēm plānošanas jomā lasiet Ievas Kalniņas rakstā šajā “VPR Jaunumi” izdevumā.

Seminārs tika organizēts Centrālbaltijas reģiona Interreg IV A programmas projekta “Piesārņotu vietu salīdzinoša novērtēšana” ietvaros.

Pēc izmēģinājuma braucieniem projektā “Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” izvērtēti svētvietu pilot maršruti. Visi maršrutos iekļautie objekti projekta turpinājumā tiks iezīmēti ar tūrisma norādes zīmēm un informācijas stendiem. Katrai Vidzemes plānošanas reģionā apsekotajai svētvietai izveidotas apsaimniekošanas rekomendācijas.

Maršrutu apskate un izvērtēšana projekta partneru starpā norisinājās no 2012. gada maija līdz septembrim. Apskatīti visu projekta partneru - Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionu, Hiite Maija biedrības Igaunijā un Javleburgas muzeja Zviedrijā - izstrādātie pilot maršruti. Katras vizītes noslēgumā projekta partneri savā starpā pārrunāja piedāvātā maršruta piemērotību tūrisma vajadzībām, kā arī aizpildīja novērtējuma anketu par katru maršrutā piedāvāto objektu.

Pašlaik norisinās saskaņošanas darbi ar zemju īpašniekiem, kas nepieciešams, lai pie svētvietām būtu iespējams uzstādīt informācijas stendus un tūrisma norādes zīmes. Tāpat saskaņošana par zīmju novietošanu norit ar a/s “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pēc zīmju izvietošanas 2013. gadā izvērtētie maršruti tiks popularizēti arī plašākai sabiedrībai, organizējot īpašu braucienu  arī mediju pārstāvjiem.

Vidzemes plānošanas reģions projekta ietvaros izstrādājis rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai, kas saskaņotas arī ar Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem. Rekomendācijas veidotas katrai reģionā apsekotajai svētvietai atsevišķi, lai varētu izprast katras svētvietas nozīmi un jutīgumu. Rekomendācijās skaidrots, kāda infrastruktūra pieejama svētvietas apkārtnē, kāda būtu vēl nepieciešama. Īpaša uzmanība pievērsta svētvietām, kas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, piemēram, potenciāla zemes nogruvuma gadījumā.

Paralēli citām projekta aktivitātēm aktīvi norit darbs pie projekta mājas lapas, kas tuvākajā laikā būs pieejama visiem interesentiem.

Šī gada decembra beigās  noslēgsies projekts “Ūdensceļi attīstībai”. Noslēguma posmā izstrādāts dokuments „Kopējās politikas rekomendācijas un pārvaldības modelis ūdensceļu attīstībai”, reģionālais rīcības plāns ūdensceļu attīstībai, „Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai”, kā arī organizēts projekta noslēguma pasākums Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem.

Projekta „Ūdensceļi attīstībai” dokumentu „Kopējās politikas rekomendācijas un pārvaldības modelis ūdensceļu attīstībai” iespējams izmantot, lai veicinātu ūdensceļu attīstību nacionālā, reģionālā un vietēja līmenī. Tajā iekļautas 11 rekomendācijas par veiksmīgākajiem risinājumiem ūdensceļu apsaimniekošanai. Rekomendācijas balstītas uz projekta partneru pieredzi un iegūto informāciju projekta īstenošanas laikā. Ideja par dokumenta izstrādi ir kopīga projekta partneriem, lai veicinātu izpratni par ūdensceļu izmantošanu, tādējādi paaugstinot ūdensceļu sociāli ekonomisko potenciālu un veicinot ilgtspējīgu reģionālo attīstību. 

Projekta ietvaros katrs no partneriem izstrādājis arī reģionālo rīcības plānus, kur minētas nozīmīgākās darbības un uzdevumi ūdensceļu attīstības veicināšanai dažādās jomās, piemēram, finansēs un pārvaldībā, tūrismā un rekreācijā, vidē un klimata pārmaiņās. Lai pārskatāmi un ērti būtu iespējams iepazīties ar šiem dažādu valstu rīcības plāniem, galvenais projekta partneris ir izstrādājis apkopojumu „Kopsavilkuma pārskats par reģionālajiem rīcības plāniem un diskusiju rezultātiem”. Ar visiem projekta laikā izveidotajiem dokumentiem tuvākajā laikā būs iespējams iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Tā kā 2012. gada 31. decembrī projekts „Ūdensceļi attīstībai” būs noslēdzies, vēl šogad no 6. līdz 9. novembrim Parīzē norisināsies noslēguma konference. Konferencē projekta partneri pārrunās iegūto pieredzi un veiksmīgākos piemērus, kā arī meklēs veidus turpmākai ūdensceļu attīstībai un sadarbībai Eiropas pilsētās un lauku teritorijās. 

Vidzemes plānošanas reģions projekta ietvaros izstrādā arī „Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai”. Tās īpaši noderēs pašvaldību teritorijas plānotājiem, strādājot pie ūdensceļu un ūdensmalu plānošanas un attīstības projektu īstenošanas.

Ar noslēguma konferenci Tartu, Igaunijā, oktobra beigās noslēdzies projekts “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” (Woodenergy). Vidzemes plānošanas reģions ar “Woodenergy” palīdzību diskusiju par koksnes enerģiju uzsācis vairākos līmeņos - starp politikas veidotājiem, meža īpašniekiem, pašvaldību pārstāvjiem, kā arī skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. 

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) projektā atbildīgs par politikas un plānošanas aktivitāšu kopu. Kā stāsta projekta vadītājs Gatis Teteris “Jebkurš process sākas ar cilvēku. Katram ir atšķirīga motivācija un gaidas par konkrēto tēmu, tāpēc svarīgi ir veikt dažādas aktivitātes uzmanības pievēršanai.” Projekta laikā VPR organizēja vairākas tikšanās, diskusijas, apmācības un treniņus, lai veidotu pēc iespējas skaidrāku izpratni par koksnes resursu izmantošanas nozīmi reģiona attīstībā.

Apkopojot ārzemju projekta partneru, Latvijas ekspertu un pašvaldības pārstāvju pieredzi, VPR izstrādājis enerģētikas rīcības plānu un vadlīnijas reģiona attīstības programmai. Vadlīnijas attīstības programmai jau konkrēti parāda, kā efektīvi plānot enerģētikas jautājumus un kā tos koordinēt arī reģionā esošajās pašvaldībās. Tāpat projekts uzsvēris arī katras pašvaldības individuālos problēmjautājumus - balstoties uz pašreizējo situāciju, izveidots rīcības plāns ar konkrētiem priekšlikumiem energo pārvaldībai Amatas novadam, kā arī iesniegti priekšlikumi Beverīnas novadam un Alūksnes pilsētai, kā pēc iespējas veiksmīgāk un efektīvāk veidot siltumražošanas sistēmu pašvaldībā.

VPR ne tikai izstrādāja ieteikumus un vadlīnijas politikas veidotājiem, bet arī organizējis apmācību ciklus skolas bērniem un siltuma ražotājiem. Kopā ar Zinno centru Cēsīs VPR izstrādāja un ieviesa praksē apmācības sākumskolas bērniem, lai veidotu skaidrāku izpratni par koksnes enerģijas nozīmi. Apmācību laikā bērniem ar interaktīvām metodēm tika skaidrots pilns koksnes izmantošanas cikls - no koka augšanai līdz izmantošanai. Sadarbojoties ar Ērgļu arodvidusskolu ieviešanā jau pirmais apmācību cikls ilgtspējīgai koksnes enerģijas izmantošanai siltuma ražošanā, kur kursa dalībnieki nepieciešamās zināšanas apgūst gan teorētiski mācību klasē, gan praktiski, darbojoties mežā un katlu mājās. Abas ieviestās mācību programmas turpina attīstīties, un pārveidotas no projekta pilotaktivitātes uz patstāvīgu kursu visiem interesentiem.

Ērgļu mācību kursa pēdējam apmācību blokam vēl iespējams pieteikties šeit. 

Vairums projektā iesaistītie eksperti sākotnēji jautāja, kāpēc šajā projektā īpašs uzsvars ir enerģijas iegūšanai no koksnes, mazāk runājot par saules enerģiju, vēju un citiem atjaunojamiem energoresursiem. Vidzemes reģiona pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem svarīgi atcerēties, ka koksne Vidzemē veido 52% no visas teritorijas, tā nemitīgi tiek atjaunota un kopta, lai veiksmīgi tiktu izmantota arī tālākā nākotnē. “Katra koka daļa ir jāizmanto piemērotā un pārdomātā veidā, lai tā reģionam sniegtu ekonomiskus un ekoloģiskus ieguvumus, nodrošinot sevi ar siltumu no mūsu reģionā pieejamajiem resursiem,” tā G. Teteris.

Uz jautājumu par nākotnes plāniem un projekta ietekmi uz Vidzemes iedzīvotājiem un Latvijas valsts politiķiem Tetera kungs stāsta: “Tas vienmēr ir stāsts par mums un mūsu attieksmi - ja esam atvērti jaunai informācijai un mērķu vadīti, labas idejas vienmēr nonāks līdz mums un veiksmīgi attīstīsies arī nākotnē.

*** Koksnes enerģija - laba enerģija

Aizvien vairāk ārzemju tūristu, kas apmeklē Latviju un arī Vidzemi, ir vecumā no 55 gadiem. Ne tikai pašvaldību tūrisma informācijas centriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem un dažādām organizācijām, ir jāsāk domāt, ko īpašu Vidzeme var piedāvāt šai vecuma grupai. Projekta “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” kā viena no aktivitātēm ir labās prakses piemēri, kas tiek iegūti pieredzes apmaiņas braucienos dažādās partneru pārstāvētajās valstīs. Septembrī projekta pārstāvji devās uz Granadas reģionu Spānijā un un oktobrī uz Rietumu reģionu Īrijā, kur guva vērtīgu pieredzi un piemērus senioru tūrisma attīstībai un vietējo senioru grupu aktivitātēm nomaļos reģionos.

Granadas seniori ceļo un aicina arī citus

Projekta “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” pirmā konference norisinājās Spānijas pilsētā Granada. Tās ietvaros projekta partneri dalījās ar veiksmīgākajiem piemēriem, kā atbalstīt senioru tūrismu un piedāvāt pakalpojumus, kas īpaši izstrādāti vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Kā piemēram, Spānija jau 25 gadus ievieš programmu, kas valstī dzīvojošajiem senioriem piedāvā iespēju “aukstajā” sezonā apskatīt savas valsts skaistākās vietas un kūrortus par ievērojami zemākām cenām. Šādā veidā kūrortpilsētu uzņēmējiem vairs nav tik lieli zaudējumi sezonās, kad tūrisma sezona ir beigusies. Savukārt senioriem palielinās atpūtas iespējas. Kā uzsvēra programmas pārstāve: “Programma sevi var dēvēt par pašfinansētu, jo viss reģiona ieguldījums gadu gaitā jau ir atmaksājies.”

Atšķirīga programma veicina uzņēmējdarbību Spānijā, aicinot atpūsties seniorus no citām Eiropas valstīm.

Tāpat projekta partneri tika iepazīstināti ar aktivitātēm citās projekta partneru valstīs - lauku reģiona transporta sistēmu risinājumi, gurmānu tūrisms senioriem, SPA atpūtas komplekss cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, senioru domu biedru grupas un brīvā laikā aktīvas atpūtas iespējas u.c.

Pieredzes apmaiņas braucienā kā vienu no veiksmīgākajiem seniora tūrisma atbalsta aktivitātēm Granadas reģiona pašvaldība prezentēja programmu "Tropiskais Granadas krasts". Tā kā reģionam pieejamas neizmantotas ēkas Vidusjūras krastā, Granadas reģiona administrācija nolēmusi to izmantot senioru vajadzībām. Slēdzot līgumu ar konkrētu uzņēmumu par ēkas izmantošanu viesnīcas ierīkošanai, reģions neprasa īres maksu, taču pieprasa nodrošināt 4 dienu atpūtu ar ēdināšanu sava novada 3000 senioriem “aukstajā” sezonā. Šādā sadarbības modelī panākts, ka ieguvēji ir abas puses - uzņēmēji tūrisma sezonā iegūst peļņu, savukārt pašvaldībai iespēja piedāvāt senioriem atmaksātas atpūtas iespējas.

Īrijas Rietumu reģions - senioru paradīze 

Īrijas Rietumu reģionu pašvaldības var lepoties ar aktīvām senioru biedrībām. Biedrība “Active retirement Ireland” apvieno 23 197 biedrus, kur senioriem ir iespēja plānot kopīgus ceļojumus brīvajā laikā, kā arī organizēt dažāda veida tematiskos vakarus, kā piemēram, boulinga sacensības, bridža turnīrus, kā arī deju vakarus. Biedrība meklē sadarbības partnerus uzņēmēju vidū, lai iegūtu arī finansiālu atbalstu kopīgiem ceļojumiem un atpūtai. Tāpat Rietumu reģionā norisinās īpašas brīvā laika aktivitātes senioriem, kur apvienotas visdažādākās interešu grupas.

Kā uzsvēra “Active retirement Ireland” biedrības viceprezidente: “Svarīgi saprast, ka mēs visi kādreiz novecosim, taču nedrīkstam aizmirst, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kā savas vecumdienas plānojam pavadīt.”

Projektā “Latvijas energoefektīvas būvniecības attīstības stratēģija” izstrādāta pašreizējās situācijas analīze, kas raksturo prasmju un zināšanu trūkumus būvniecībā strādājošajiem un ar to saistītās barjeras.  Tā arī analizē nodarbināto personu zināšanu un prasmju pieprasījumu nākotnē. Par veikto analīzi jau diskutēts starp dažādām interešu grupām - būvniecības, izglītības, nodarbinātības un valsts pārvaldes jomu pārstāvjiem.

Pēc individuālām tikšanās reizēm ar būvniecības jomas, Vidzemes mūžizglītības centra, mācību centra “BUTS”, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvjiem saņemti vairāki ieteikumi, kā veiksmīgāk uzlabot situāciju kvalitatīvākam būvniecības procesam - sākot ar sagatavošanās darbiem un turpinot ar būvniecības nozares darbinieka prasmēs, zināšanām un iemaņām.

Septembra sākumā Vidzemes Augstskolā norisinājās Zinātniski praktiskā konference „Sadarbība reģiona attīstībai”, kā ietvaros projekta pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona organizēja paralēlo sesiju “Sadarbība. Profesionālā izglītība. Būvniecība.” Sesija tika veidota diskusijas formā, lai noskaidrotu konkrētus priekšlikumus jomas problēmjautājumu risināšanai.

Diskusijas dalībnieki izteica vairākus ieteikumus, kas Latvijā varētu nodrošināt aizvien kvalitatīvāku būvniecības procesu:

• mācībiestāžu modernizēšana;
• grozījumi iepirkuma likumā;
• Eiropas Savienības struktūrfondu projekta pieteikumu dokumentācijas vienkāršošana;
• izmaiņas būvniecības likumā;
• pašvaldībās esošo būvvalžu speciālistu regulāra informēšana un izglītošana;
• jaunu energoefektivitātes apmācības programmu veidošana.

Šie ir tika neliela daļa no ieteikumiem, kas izvirzīti būvniecības jomas attīstībai. Projekta noslēgumā tiks izveidots rīcības plāns, kur izvirzīti būtiskākie priekšlikumi kvalitatīva būvniecības procesa nodrošināšanai. Rīcības plānu prezentēs visām būvniecības nozarē iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām, lai paskaidrotu, kas nepieciešams situācijas uzlabošanai - no sagatavošanās darbiem līdz strādnieku iemaņām.