Arhīva kalendārs

2012. gads Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasterim ir bijis notikumiem bagāts. Esam ieguvuši jaunus sadarbības partnerus un dalībniekus, un klastera vārds ir izskanējis pasaulē. Sadarbības rezultātā Vidzemē aizvadīta Somijas pārtikas klastera koordinatora „Foodwest” vizīte, klastera dalībnieki ir iepazinušies ar klasteru attīstības starptautisko pieredzi un viesojušies pārtikas izstādēs Somijā. Raugoties nākotnē, 2013. gadā turpināsies darbs pie sadarbības tīkla veidošanas Baltijas jūras reģionā un turpmākās klastera attīstības.    

Baltijas Jūras reģiona pārtikas klasteru konference – sadarbības sākums             
No 6. marta līdz 7.martam Helsinkos norisinājās konference par Baltijas Jūras reģiona pārtikas klasteru sadarbības tīkla izveidi, kuru organizēja „Foodwest”- Somijas pārtikas klastera koordinētājs. Konferencē piedalījās pārtikas klasteru un ar pārtikas ražošanu saistītu zinātnisko institūciju pārstāvji no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Polijas un Baltijas valstīm. Konferences galvenā ideja - sākt veidot Baltijas Jūras reģiona valstu sadarbības tīklu pārtikas klasteru starpā. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Kristaps Ročāns konferencē prezentēja Vidzemes pārtikas klasteri un piedalījās diskusijās par vienota sadarbības tīkla attīstīšanu. Somijas pārstāvji izrādīja interesi vasarā pieredzes apmaiņas vizītē doties uz Latviju un tikties ar Vidzemes pārtikas klastera uzņēmumiem. Gada beigās Baltijas Jūras reģiona pārtikas klasteru sadarbības iniciatīva „BSR Food Cluster Network” tika apstiprināta arī kā viens no Baltijas Jūras reģiona „BSR Stars” programmas projektiem.       

Somijas pārtikas klastera koordinatora vizīte Vidzemē un Baltijā             
Laika posmā no 4. jūnija līdz 7. jūnijam Latvijā un Lietuvā pieredzes apmaiņas vizītē viesojās Somijas pārtikas nozares uzņēmēju delegācija. Brauciena laikā Rīgā norisinājās seminārs par Baltijas valstu pārtikas tirgus aktuālajām tendencēm, kurā somu uzņēmējus iepazīstinājām arī ar Vidzemes pārtikas klastera darbību.  Ar savām zināšanām un pieredzi dalījās arī klastera dalībnieki, Vidzemes uzņēmēji - Z/S ”Gundegas” un „Shpats&Sons” īpašnieki Andris un Lauris Špati.      

Skandināvijā arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc augstas kvalitātes, veselīgas un diētiskas pārtikas ar izcilām īpašībām, piemēram, meža ogām ar augstu antioksidantu saturu. Tāpat pieprasīti ir “dzīvesstila produkti“, kas apvieno dažādus zīmolus. Kā piemēru var minēt Somijas kompānijas „Fazer“ ražotos „Angry Birds“ saldumus. Vidzemes ogu audzētāji Somijas kolēģus iepazīstināja ar saviem uzņēmumiem, darbību un produktiem. Dalība seminārā sniedza unikālu iespēju Vidzemes uzņēmējiem Latvijā vienkopus satikt vairāk nekā 20 Somijas uzņēmēju organizāciju pārstāvjus, lai pārrunātu jomas aktualitātes un apmainītos pieredzē.        

Gada otrajā pusē, no 25. septembra līdz 26. septembrim Vidzemes plānošanas reģions, piedaloties Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera attīstīšanā, Vidzemē uzņēma Somijas pārtikas klastera pārstāvjus.               
               
Vizītē ieradās astoņi speciālisti, kuri klastera ietvaros palīdz attīstīties Somijas pārtikas ražotājiem, kā arī sadarbojas ar uzņēmumiem un pārtikas klasteriem Baltijas jūras reģionā.  Vizītes dalībnieki bija Somijas pārtikas klastera piecu ekspertīzes centru programmu vadītāji un klastera programmas vadošais koordinators Juka Lehtēnkorva (Jukka Lähteenkorva).       

Somijas uzņēmumu attīstības speciālisti norāda, ka, attīstot pārtikas klasteru sadarbību, ir iespējamas dažādas uzņēmumu atbalsta formas. Tās ir pieredzes apmaiņas vizītes abu valstu uzņēmumos, konsultāciju un padomu sniegšana, kā arī atsevišķi uzņēmumi var iesaistīties dažādos projektos. Ar Somijas pārtikas klastera koordinatora atbalstu, uzņēmējs Vidzemē var atrast partneruzņēmumu Somijā un kopīgi attīstīt uzņēmējdarbību.             

Sarunās ar Vidzemes klastera dalībniekiem par turpmāko sadarbību, Somu kolēģi norādīja uz vīziju - attīstīt Baltijas jūras reģiona vienotu pārtikas tirgu, kurā visu reģiona valstu pārtikas ražotājiem būtu pieejami sadarbības partneri, tiem būtu atvieglotas iespējas pārdot savu produkciju citās reģiona valstīs, kā arī būtu iespējas kopīgi censties iekarot citu valstu, piemēram, Ķīnas un Krievijas tirgus.       
               
Somijas pārtikas klastera attīstības speciālistu pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iepazīties ar inovatīviem pārtikas ražotājiem Vidzemē un ciešākas sadarbības veicināšana starp Somijas un Vidzemes pārtikas klasteriem. Tas sekmētu abu klasteru uzņēmēju un pētnieku sadarbību, kas nākotnē Vidzemes uzņēmējiem varētu palīdzēt savu produkciju pārdot Somijas un Baltijas jūras reģiona tirgos. 

Klastera dalībnieku dalība pārtikas izstādē „Food&Life Expo” un Kauhajoki pārtikas gadatirgū 
Turpinot sekmīgu sadarbību ar Somijas pārtikas klasteri, 10. un 11.februārī uz izstādi „Food&Life Expo” Somijas pilsētā  Seinäjoki devās Vidzemes augstas pievienotās vērtības pārtikas klastera dalībnieki SIA „Dimdiņi”, „Skrīveru saldumi”, Z/S „Gundegas” un SIA „Perfecto”. Visiem dalībniekiem izstādē bija izveidots kopējs stends un apmaksāta dalība. Par to parūpējās Seinäjoki  reģionālais biznesa centrs, kas sadarbojas ar Somijas pārtikas klastera koordinatoru „Foodwest”. Izstāde notika otro gadu, un tās tematika bija pārtika un veselīgs dzīvesveids. Uzņēmējiem tā bija iespēja iepazīt skandināvu pircēju iepirkšanās paradumus un vēlmes, kā arī iegūt informāciju par cenu politiku. Dalība izstādē kalpoja arī uzņēmumu atpazīstamības veicināšanai. Pēc izstādes apmeklējuma uzņēmēji izrādīja interesi arī turpmāk sadarboties ar Somijas partneriem, tai skaitā, arī piedaloties citās pārtikas izstādēs Somijā.        
               
Savukārt no 31. augusta līdz 2. septembrim Somijā norisinājās Kauhajoki pārtikas gadatirgus, kurā piedalījās SIA "Shpats&Sons" un Pētnieciskā jaunsaimniecība "Gundegas". Kā pastāstīja z/s „Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats: „Mūsu mērķis bija ne tikai iepazīstināt somus ar mūsu jaunajiem izstrādājumiem, bet arī meklēt iespējamos sadarbības partnerus tirdzniecībā, jo Somijā sākt pārdot mūsu produkciju ir grūti.” Klastera dalībnieks atzīst, ka, salīdzinot ar viņu līdzšinējo pieredzi, Kauhajoki gadatirgus apmeklējums vērtējams ar plus zīmi. Izdevies segt gan brauciena, gan izstādes izmaksas, un Somijas pircēji atzinīgi novērtējuši viņu produkciju. „Jau no Latvijas pieredzes zinām, ka katrā pilsētā ir „savi pircēji”, jaunai produkcijai ir pakāpeniski jāpārliecina.”, norāda Andris Ansis Špats.           

Jauni sadarbības partneri un klastera dalībnieki
Gada sākumā kopā ar ārvalstu partneriem – pārtikas klasteriem Somijā, Zviedrijā, Spānijā un Portugālē, izmēģinājām savus spēkus sagatavot projekta pieteikumu ES 7. ietvara programmas projektu konkursā. Lai gan ļoti sīvās Eiropas Savienības līmeņa konkurences dēļ projekts atbalstu neguva, tomēr sadarbība ar projekta izstrādē iesaistītajiem ārvalstu partneriem turpinās. Nākotnē tā var realizēties kopīgos projektos un citās sadarbības formās.

Arī Vidzemes pārtikas klastera dalībnieku pulks ir kļuvis kuplāks, klāt piepulcējoties jauniem piena pārstrādes, ogu, specializētas veselīgas un funkcionālas pārtikas un iepakojuma ražošanas nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kuri ir izrādījuši interesi sadarboties un attīstīt klastera iniciatīvu. Ir notikušas vairākas klastera dalībnieku kopīgās sanāksmes, katru reizi citā uzņēmumā vai zinātniskajā institūcijā, lai uzņēmējiem būtu vairāk iespēju iepazīties ar to, kā strādā citi, un dalīties savā pieredzē.

Jaunas zināšanas un izaugsme  
22. oktobrī Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā seminārā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) ar savu prezentāciju „Klasteru attīstība: starptautiskā perspektīva” uzstājās vairāk nekā 20 gadus klasteru attīstības jomā strādājošs starptautiski atzīts speciālists Ifors Fovcs – Viljams (Ifor Ffowc Williams) no Jaunzēlandes.  Eksperts stāstīja par klasteru attīstības ārzemju pieredzi un piedalījās diskusijā par uzņēmējdarbības klasteru attīstīšanas iespējām Latvijā.     

Kā norādīja eksperts, tad klasteri un ar tiem saistītā specializācija ir „atslēga” uz modernas ekonomikas attīstību. Lai klasteri sekmīgi attīstītos, nepieciešama uzņēmumu gatavība mainīties un sadarboties konkurences apstākļos, kā arī publiskā sektora ilgtermiņa atbalsts klasteru izaugsmei. Uzņēmumiem būtiski ir atrast savu spēcīgo darbības pusi un izcelt to. Fovcs – Viljams uzsvēra, ka starptautiskā pieredze skaidri parāda, ka reģioni ar spēcīgiem klasteriem uzrāda augstāku ekonomikas sniegumu. Uzņēmumi, kuri ir klasteros, ir daudz konkurētspējīgāki nekā līdzīgas specializācijas uzņēmumi, kuri nedarbojas klasteros.

Pēc semināra attīstības speciālists vadīja mācību semināru Vidzemes pārtikas klastera dalībniekiem, kurā pārrunāja dažādu ārvalstu pārtikas klasteru labo pieredzi, kā arī dalībnieki iepazinās ar Fovca-Viljamsa izstrādāto un daudzviet ieviesto klasteru attīstības „ 12 soļu” shēmu. Semināra laikā eksperts norādīja, ka Vidzemes pārtikas nozarei ir potenciāls spēcīga klastera attīstībai. Lai tas notiktu, ir nepieciešams klasteru dalībnieku starpā meklēt kopīgas sadarbības projektu idejas un iespējas. Pārtikas klasterim ir svarīgi identificēt tās lietas, kas kavē tā dalībnieku izaugsmi, lai, kopīgi sadarbojoties, tās pārvarētu.

Vidzemes pārtikas klastera nākotnes plāni 2013. gadā  
2013. gadā Vidzemes pārtikas klasteris turpinās savu attīstību, piesaistot jaunus klastera dalībniekus un meklējot sadarbības partnerus, kā arī nosakot turpmākos attīstības virzienus un strādājot pie kopīgām projektu iecerēm. Plānota ir klastera mājaslapas izveide un klastera jaunā sadarbības līguma noslēgšana.         Pirmais jaunā gada mēnesis tiks pavadīts, organizējot kārtējo Vidzemes pārtikas klastera dalībnieku tikšanos Vidzemes Augstskolā, bet jau martā tiek plānota klastera pārstāvniecība konferencē par augstvērtīgas un veselīgas pārtikas nozīmi veselības nozarē.  

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības un projektu nodaļas uzdevums ir ar projektu palīdzību sekmēt Vidzemes plānošanas reģiona attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt iestādes iekšējo izaugsmi un spēju stiprināšanu. 2012. gadā nodaļas darbu lielā mērā noteica 2011. gadā izstrādātie Vidzemes reģiona ilgtermiņa attīstības scenāriji un tajos iezīmētie mērķi. 

Veidojot Vidzemes attīstības scenārijus, tika veikta izpēte, organizētas ekspertu diskusijas un notika plašs konsultāciju process ar sabiedrību. Līdz tika rasts optimālais scenārijs - Vidzemes ceļš ved augšup un pa to ejam visi kopā.  Scenārijs, kurš balstās katras reģiona vietas potenciāla izmantošanā, teritorijas kapitāla līdzsvarotā attīstībā, augstā ekonomiskajā produktivitātē un adaptācijas spējās.

Trīs vaļi, kas balsta šī scenārija piepildīšanos, ir sadarbība, efektīva zināšanu pārnese un specializācija. Tādēļ VPR projekti ir virzīti šī pamata stiprināšanai:

• attīstīta sadarbība ar reģiona pašvaldībām un to iestādēm, uzņēmumiem, NVO, uzņēmumiem, pētniecības iestādēm, augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm;
• stiprināta sadarbība ar pārējiem plānošanas reģioniem un valsts pārvaldes iestādēm;
• izveidota sadarbība ar 45 projektu partneriem 20 valstīs; mērķtiecīgi tikusi virzīta ilgtermiņa sadarbības attīstība ar Lejasreinas departamentu Francijā un Pleskavas apgabalu Krievijā;
• zināšanu pārneses veicināšanai ir organizēti semināri un apmācības dažādām mērķa grupām; apkopoti un popularizēti Vidzemes veiksmes stāsti, attīstīta saikne starp pētniecību un praksi gan privātajā, gan publiskajā sektorā; apzināta un sekmēta labākās pasaules un Eiropas prakses pārņemšana;
• lai attīstītu reģiona un tā katra vietas un nozares specializāciju, esam centušies apzināt reģiona unikālās kompetences un prasmes. Sekmējuši inovāciju un izpratni par globālo un Eiropas tendencēm. Attīstībā esam tiekušies uz atsevišķu jomu izcilību gan privātajā, gan publiskajā sektorā.   

Šogad VPR ieviešanas un pēc-ieviešanas stadijā ir 27 projekti, no tiem 16 projektos pašlaik notiek aktivitātes. Galvenās projektu jomas ir attīstība un teritorijas plānošana; uzņēmējdarbība un profesionālā izglītība; ES fondu apgūšanas kapacitātes paaugstināšana; kultūra, tūrisms un vietas mārketings; vide, enerģētika un sabiedriskais transports, kā arī informācijas tehnoloģiju pielietošana un attīstība.

2012. gada nogalē ir saņemts apstiprinājums finansējuma piešķiršanai vēl diviem projektiem:

• Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā (Riverways),
• Jauniešu uzņēmējdarbības un dialoga veicināšana par videi draudzīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības iespējām lauku reģionos.

Kopumā 2012. gadā esam apguvuši Eiropas savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļus gandrīz 700 000 LVL apmērā, tādējādi katram latam valsts finansējuma pamatdarbībai piesaistot 3 latus reģiona attīstībai.  

Atskatoties uz 2012. gadu, pateicamies visiem mūsu projektu sadarbības partneriem par atvērtību sadarbībai, atsaucību, radošumu un spēju dalīties idejās un zināšanās, par koleģiālu atbalstu un auglīgu sadarbību projektos!

Vēlot izaugsmi un attīstību 2013. gadā,
Attīstības un projektu nodaļas vārdā,
Laila Gercāne 

Projekta „MVU attīstība veselības aprūpes nozarē” (Health4Growth) aktivitātes Vidzemē notiek jau vairākus mēnešus, kuru laikā ir identificēti reģiona uzņēmēji un veselības aprūpes jomas nozares pārstāvji. Projekta ekspertes ir uzsākušas pētījumu par darbības vidi vietējiem un reģionālajiem uzņēmējiem un veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem Vidzemes reģionā. Kā arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji ir aktīvi līdzdarbojušies organizētajās pieredzes apmaiņas vizītēs projekta partneru reģionos.

Ekspertes Aivita Putniņa un Zane Linda-Ozola ir uzsākušas darbu pie esošās situācijas analīzes un labāko piemēru meklējumiem pētījumā par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības potenciālu veselības aprūpes nozarē vietējā mērogā. „Health4Growth” uzdevums ir meklēt veselības aprūpes attīstības potenciālu reģionā. Viens no uzdevumiem, ir apvienot veselības aprūpes jomā darbojošos vietējos un reģionālos uzņēmējus, valsts iestāžu darbiniekus un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām. Projekta noslēgumā veiktās analīzes rezultātus iekļaus reģiona ilgtermiņa prioritātēs, lai uzlabotu darbības vidi vietējiem un reģionālajiem uzņēmējiem un veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.       

2013. gada pirmajā pusē turpināsies darbs pie situācijas analīzes veikšanas par darbības vidi Vidzemē. Savukārt jau martā gaidāma uzņēmēju, veselības aprūpes jomas nozaru speciālistu un pašvaldību pārstāvju tikšanās Vidzemes Augstskolā. 

Papildu informācija: Lelde Gavare, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757 , e-pasts: lelde.gavare PIE vidzeme PUNKTS lv.

Iedzīvotāju pārvietošanās ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tādēļ transporta jomā ir nepieciešami jauni un mūsdienīgi risinājumi. Eiropas Savienībā transporta nozarē šobrīd aktuāls ir jēdziens „inteliģentās transporta sistēmas” (ITS) – inovatīvi informācijas un sakaru tehnoloģiju risinājumi, kuri tiek izmantoti, lai ieviestu jaunus pakalpojumus attiecībā uz transporta veidiem un satiksmes vadību.  ITS nodrošina labāku piekļuvi informācijai un ļauj drošāk un gudrāk izmantot transporta tīklus. 

Projekta „Inteliģento transporta sistēmu risinājumu tīkls reģionos” (RITS-Net) īstenošanas gaitā visi partneri, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions, apzina Eiropas reģionu pieredzi ITS sistēmu izmantošanā, un nākotnē izstrādās ieteikumus to ieviešanai savos reģionos, saskaņojot tos ar nacionālajiem ITS ieviešanas plāniem.            

Projekta ietvaros notiks vairāki starptautiski semināri, apmācības un pieredzes apmaiņas braucieni. 2012. gada nogalē aizritējuši divi no tiem. Novembrī Vīnē (Austrijā) notika apmācības un seminārs par reģionālās transporta politikas mērķiem un ITS lomu. Projekta partneri no aģentūras „AustriaTech” dalībniekus iepazīstināja ar ITS instrumentiem un lietotnēm, kā arī ar interesantiem piemēriem prezentēja savu pieredzi ITS ieviešanā transporta nozarē. Decembrī Plevenā (Bulgārijā) notika seminārs par ITS risinājumu izmantošanu glābšanas dienestu darbā. Seminārā klātesošie apsprieda Eiropas Savienības ITS rīcības plānu un prioritārās darbības, kas saistītas ar transporta drošības jautājumiem. Abos pasākumos visu partneru reģionu pārstāvji prezentēja situāciju un plānotos pasākumus ITS risinājumu ieviešanā savās valstīs.   

 
Projekta partneri pulcējas uz semināru par ITS risinājumu izmantošanu glābšanas dienestu darbā 

Nākamais projekta pasākums notiks 2013. gada februārī Vidzemē, kad reģionā viesosies projekta partneri no Itālijas, Austrijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Ungārijas, Bulgārijas un Slovēnijas un iepazīsies ar Latvijas un Vidzemes reģiona pieredzi ITS risinājumu ieviešanā transporta nozarē.          

Papildu informācija: Dagnija Ūdre, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: + 371 29219477, e-pasts: dagnija.udre PIE vidzeme PUNKTS lv.     


    

2012. gads projektam „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” (Via Hanseatica) ir bijis veiksmīgs. Lai gan šis ir projekta ieviešanas pirmais gads, padarīto darbu skaits ir krietns. Aprīlī Valmierā aizritējusi projekta atklāšanas konference; piedaloties dažādos pasākumos, vairota „Via Hanseatica” atpazīstamība un reģionā pabeigti rekonstrukcijas darbi piecos tūrisma objektos.  

Atklāšanas konference pulcē vairāk nekā 40 organizāciju pārstāvjus      
Aprīļa vidū ar atklāšanas konferenci sākās aktīva projekta „Via Hanseatica” īstenošana. Turpmākajos gados projekta komanda vēlas panākt „Via Hanseatica” maršruta kā tūrisma galamērķa lielāku atpazīstamību un veicināt tūrisma nozares konkurētspējas paaugstināšanos projekta teritorijā Latvijā, Igaunijā un Krievijā.  

Konferencē piedalījās projekta partneri un projekta Uzraudzības komitejas dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Krievijas, kā arī Vidzemes pašvaldību un Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvji, kā arī citi interesenti.    

Projekta īstenošanas gaitā nozīmīgs ir projekta partneru darbs un ieguldījums, tādēļ atklāšanas konferences laikā notika grupu nodarbības, kuru mērķis bija uzzināt iesaistīto domas par svarīgām projekta aktivitātēm – dažādu tūrisma piedāvājumu izveidi, tūrisma speciālistu un gidu apmācībām un „Via Hanseatica” video klipu, audio ceļveža un ceļojuma rokasgrāmatas izveidi. 


Projekta partneri strādā pie vīzijas par "Via Hanseatica" ceļojuma rokasgrāmatas izskatu un saturu

Vidzemes tūrisma objekti jaunā kvalitātē           
Viens no „Via Hanseatica” uzdevumiem ir veikt nelielus ieguldījumus tūrisma infrastruktūras attīstībā. Vasaras sākumā noslēdzās Valkas novadpētniecības muzeja stāvlaukuma rekonstrukcijas darbi, kuru ietvaros paplašināja iebrauktuvi no Cimzes ielas uz stāvlaukuma teritoriju un atjaunoja stāvlaukuma segumu. Savukārt Valmierā pabeigta kāpņu rekonstrukcija pie Dzirnavu ezeriņa. Būvdarbu laikā pilnībā pārbūvēja kāpnes, nomainīja kāpņu margas un sakopa teritoriju ap kāpnēm.                       

Sedā jūlija beigās tika pabeigti kultūras nama atpūtas laukuma būvdarbi, kuru rezultātā ir izbūvēts bruģakmens laukums, uzstādīti soliņi, atkritumu tvertnes, velo statīvi, kā arī ierīkoti apstādījumi un ārējais apgaismojums. Savukārt Cēsīs notika Izstāžu nama logu un durvju restaurācija, bet Rubenē beigusies automašīnu stāvlaukuma izbūve pie nodibinājuma "Māra Štromberga aģentūra" veidotās Londonas Olimpisko spēļu prototipa BMX trases.  

Rekonstruētais Sedas kultūras nama atpūtas laukums un automašīnu stāvlaukums pie BMX trases

Uzzini par Via Hanseatica!          
Viens no priekšnoteikumiem projekta ilgtspējai nākotnē ir tūrisma maršruta „Via Hanseatica” atpazīstamība. 2012. gadā par šo tūrisma maršrutu varēja uzzināt vairākos pasākumos - Viskrievijas pilsētu un reģionu stratēģiskās plānošanas forumā, Vidzemes reģionālajā tūrisma konferencē un Eiropas sadarbības dienu pasākumos visā Vidzemē. Klajā ir nākusi arī projekta pirmā ziņu lapa, kurā var lasīt par projekta nākotnes iecerēm un jau paveiktajiem darbiem.  
       
2013. gadā visās trijās partneru valstīs paredzētas tūrisma pakalpojumu sniedzēju apmācības un ekspertu vadībā sāksies darbs pie „Via Hanseatica” tūrisma maršruta izveides, kā arī tiks aktualizēta un uzlabota Via Hanseatica mājaslapa www.viahanseatica.info.              

Projekts "Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS"  (Grisi Plus) Vidzemē rit jau gadu, kura laikā ir notikuši vairāki pieredzes apmaiņas braucieni, identificēti projekta partneru labās prakses piemēri, un projekta eksperte Inga Bērziņa ir izstrādājusi izpētes ziņojumu par Vidzemes reģiona situāciju ģeomātikas rīka izmantošanai. 

Ģeomātika – instruments reģionu attīstībai      
Ģeomātika ir zinātnes virziens, kas balstīts uz ģeogrāfiska rakstura informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu. Jūlijā Amatas novada domē notika seminārs un mācību vizīte, kurā Grisi Plus ārvalstu partneri iepazinās ar Vidzemes labajiem piemēriem ģeomātikas jomā. Semināra galvenā atziņa - viens no lauku apvidu attīstības priekšnosacījumiem ir, izmantojot ģeomātikas rīku piedāvātās iespējas, veicināt teritorijas pievilcību un vietējo produktu atpazīstamību. 
           
Par Vidzemes reģiona labajiem piemēriem - Kocēnu novada telpiskās attīstības plānošanas sistēmu pastāstīja „SunGis” pārstāvis Pēteris Brūns. Savukārt ar Vidzemes reģiona sabiedriskā transporta modelēšanas sistēmu iepazīstināja viens no tās izveidotājiem - profesors Arnis Lektauers. Pēc semināra projekta partneri apmeklēja Amatciemu, kur uzzināja, kā, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, padarīt lauku teritoriju pievilcīgu iedzīvotājiem. Amatciema īpašnieks Aivars Zvirbulis pozitīvi iespaidoja projekta partnerus, jo izvirzītās ambīcijas un nepieciešamie risinājumi Amatciema popularizēšanai pieprasa jaunu un inovatīvu informācijas sistēmu pielietošanu.

Ziņojums par Vidzemes reģiona situāciju ģeomātikas rīka izmantošanai              
2012. gada nogalē tika izstrādāts ziņojums par Vidzemes reģiona situāciju ģeomātikas rīka izmantošanai. Tā mērķis ir iegūt visaptverošu ieskatu par ģeomātikas rīku izmantošanu lauku teritoriju attīstībai Vidzemes reģionā. Eksperte ziņojumā apraksta Latvijas, īpaši Vidzemes, publisko iestāžu lomu ģeomātikas datu sagatavošanā, ģeomātikas lietotāju sadarbības tīklus, ģeogrāfiska satura informācijas interneta vietnes un labās prakses piemērus gan Vidzemes reģionā, gan projekta partneru valstīs.                    

Galvenie izpētes ziņojuma secinājumi parāda, ka informācijas tehnoloģijām, ģeomātikas rīkiem un ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām ir būtiska nozīme Vidzemes plānošanas reģiona attīstībā un dzīves vietu pievilcības nodrošināšanā. Šie instrumenti rada iespējas teritorijas iedzīvotājiem strādāt attālinātā režīmā, kā arī ātrāk un ērtāk saņemt e-pakalpojumus, neatkarīgi no atrašanās vietas. Ar ģeomātikas rīka palīdzību iespējams popularizēt reģionālos produktus, tādējādi veicinot vietējās identitātes un konkurētspējas paaugstināšanos.          

Ar izpētes ziņojumu „Vidzemes reģiona situācijas izvērtējums ģeomātikas rīka izmantošanā lauku teritoriju attīstībai” var iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā veca.vidzeme.lv.

Grisi Plus mājaslapa       
Lai aktuālāko informāciju par projekta aktivitātēm varētu atrast vienuviet, izveidota „Grisi Plus” mājaslapa. Interneta vietnē http://www.grisiplus.eu ir atrodama informācija par „GRISI PLUS” projektu un partneriem. Savukārt teritorijas attīstības plānotāji mājaslapā var iepazīties ar labās prakses piemēriem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu izmantošanā lauku reģionu attīstībai un vietējo produktu atpazīstamības veicināšanai.  

Pieredzes apmaiņas rezultātā 2013. gadā sāksies sagatavošanās darbi, lai Vidzemes reģionā ieviestu vienu no projekta partneru labās prakses piemēriem, tādējādi veicinot reģionā ražoto pārtikas produktu atpazīstamību un ekonomikas attīstību.

Decembra sākumā uz Žešovu Polijā devās Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, lai piedalītos projekta "Pārvietojies zaļi!" (Move on Green) pieredzes apmaiņas vizītē un konferencē par ilgtspējīgu transporta pārvaldību.  

Pieredzes apmaiņas vizītes mērķis bija uzzināt par projektā iesaistīto partneru reģionu labās prakses piemēriem un saprast, ko no dzirdētā un redzētā iespējams izmantot Vidzemē. Viens no vērtīgākajiem piemēriem ir transports pēc pieprasījuma.               

Sabiedriskā transporta izmantošanas veids „transports pēc pieprasījuma” ir kārtība, kādā lietotājs var izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus attālinātās un mazapdzīvotās reģiona vietās. Ar dispečera dienesta palīdzību iedzīvotāji var pieteikt transporta pakalpojumu uz dažādām vietām. Šāds transporta izmantošanas veids ir populārs Austrijā, Spānijā, Grieķijā un Francijā. Vidzeme teritorijas ziņā ir Latvijas plašākais reģions, bet iedzīvotāju skaita ziņā – mazākais. Pierobežas pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir mazs, un sabiedriskā transporta reisu nodrošināšana uz šīm vietām rada zaudējumus pasažieru pārvadātājiem. Viens no risinājumiem būtu sistēmas „transports pēc pieprasījuma” izveide.  

Sistēmas nepieciešamību uzsver arī SIA „IMINK” eksperts Andris Kublačovs, piebilstot, ka „transports pēc pieprasījuma” nākotnes perspektīvā būtu vērtējams kā viens no racionālākajiem risinājumiem ilgtspējīgas transporta sistēmas izveidē Vidzemē. 

           
Projekta partneri konferencē iepazīstas ar labās prakses piemēriem transporta jomā

Otrs pieredzes apmaiņu vizītes uzdevums ir dalīties pieredzē, tādēļ A. Kublačovs klātesošos iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģiona labās prakses piemēriem ilgtspējīga transporta jomā. Viens no tiem ir elektrisko velosipēdu izmēģinājumu braucieni pasākuma „Mobilitātes nedēļa” ietvaros. Galvenais iniciatīvas mērķis bija parādīt priekšrocības kādas rodas, lietojot elektrisko velosipēdu kā pārvietošanas līdzekli ikdienas gaitās. Izmēģinājuma braucienos piedalījās vairākas pašvaldības un ministrijas. Šāds pasākums vairoja sabiedrības izpratni par videi draudzīgu transporta veidu izmantojumu un rosināja iedzīvotājus pārdomāt savus pārvietošanās ieradumus.             

Nākamais „Pārvietojies zaļi” pieredzes apmaiņas brauciens norisināsies Tesālijas reģionā Grieķijā 2013. gada maijā.

Lai uzzinātu vairāk „Pārvietojies zaļi” aktivitātēm, aicinām iepazīties ar projekta otro informatīvo izdevumu, kurā stāstīts par jau identificētajiem projekta partneru labās piemēriem un izklāstīti „Pārvietojies zaļi” jaunumi. 

Novembra sākumā Grieķijas Rietumu Maķedonijas reģiona Nimfeo ciematā aizritējis projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” (Histcape) pieredzes apmaiņas brauciens, kur ar labiem piemēriem kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībā dalījās 12 projekta partneri. Galvenā atziņa pēc pieredzes apmaiņas brauciena ir – vietējo iedzīvotāju iesaiste un pašvaldības atbalsts ir būtisks faktors kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā.  

Viens no Rietumu Maķedonijas reģiona labās prakses piemēriem ir kultūrvēsturiskais kalnu ciemats Nimfeo. Ciemata spēks slēpjas tā vēsturē un kultūrā. Pirms vairākiem desmitiem gadu tajā dzīvoja aptuveni 10 cilvēki, ciematā bija novecojusi infrastruktūra un trūka sociālās aktivitātes.  1994. gadā vietējā pašvaldība nolēma noteikt Nimfeo attīstību kā prioritāti. Atbildīgās personas izstrādāja rīcības plānu, kura īstenošana ilga vairākus desmitus gadu.              
               
Laikā, kad daudzi Eiropas lauku reģioni sastopas ar iedzīvotāju skaita un darba vietu samazināšanos, Nimfeo ir viens no labajiem piemēriem kā radīt lauku teritoriju pievilcību un veicināt jaunu cilvēku neaizplūšanu uz lielpilsētām, nodrošinot reģiona ekonomisko izaugsmi. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un pašvaldības atbalsts Nimfeo ciemata atjaunošanā bija viena no panākumu atslēgām.      

 
Atjaunotais Nimfeo ciemats       

Papildu informāciju par Nimfeo konferenci un gaidāmajiem „Histcape” pasākumiem var uzzināt projekta informatīvajā izdevumā.               

Vidzemes pieredze kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā un pārvaldībā        
Vidzemes plānošanas reģions projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” aktivitātes īsteno jau gada garumā, kura laikā ir identificēti trīs reģiona labās prakses piemēri kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā un pārvaldībā, kā arī organizēta konference par Vidzemes kultūrvēsturisko mantojumu.        

Viens no labās prakses piemēriem ir biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” - veids, kā, iesaistot un izglītojot sabiedrību, iespējams aizsargāt un reizē popularizēt Vidzemes ģeoloģiskās vērtības. Biedrību dibināta 2009. gada oktobrī.  Tās mērķis ir izveidot un attīstīt teritoriju "Ziemeļvidzemes ģeoparks", lai saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, ainavas, kultūrvēstures un dzīvās dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā arī šīs vērtības izmantot cilvēku vispusīgai izglītošanai un teritorijas attīstībai.       

Otrs - iniciatīva „Rīgas Tehniskās universitātes vasaras skola” - inovatīvs risinājums, kas var būt instruments kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā. Vasaras skolas mērķis ir, ņemot vērā apkārtnes kultūrvēsturisko vērtību esamību, iesaistīt studentus pilsētvides plānošanā. 2012. gada vasarā studenti pulcējās Cēsīs, kur norisinājās desmitā starptautiskā vasaras skola. Aktivitātēs piedalījās 40 jaunie arhitekti un pilsētplānotāji no 20 pasaules valstīm.  Dalībnieki divu nedēļu laikā vērtēja Cēsu vecpilsētas attīstības iespējas un nāca klājā ar dažādiem risinājumiem.       

Trešais labās prakses piemērs ir Līgatnes papīrfabrikas ciemata atjaunošana. Veicinot vietas tūrisma pievilcību un radot jaunas darba vietas, kultūrvēsturiskās vērtības Līgatnē ir kalpojušas kā attīstības virzītājs.             

Lai rastu Vidzemei piemērotus ilgtermiņa risinājumus, 2013. gadā projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” ietvaros turpināsies pieredzes apmaiņa par vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. 

2012. gads sabiedriskā transporta jomā Vidzemes plānošanas reģionā ir bijis spraigs un aktīvs. Vidzemē ir izveidots sabiedriskā transporta sistēmas modelis, ka arī noteikti līgumsodi par braucienu bez biļetes vietējās un reģionālās nozīmes maršrutos. Tomēr, visbūtiskāk - esam pierādījuši, ka sabiedriskā transporta organizācijai ir jānotiek decentralizēti. Funkcijai jāpaliek plānošanas reģionu kompetencē.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Latvija 2030) nosaka, ka sabiedriskajam transportam mūsu valstī ir jābūt tādā līmenī, kas cilvēkiem nodrošina ērtu pārvietošanos.

Tātad:

• katram mūsu valsts iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas ir jānodrošina nokļūšana katra novada centrā, izglītības, ārstniecības, publiskās pārvaldes iestādē vismaz divas reizes dienā, iestāžu darba laikos;
• ir nepieciešama sabiedriskā transporta funkcijas decentralizācija, nododot visa veida sabiedriskā transporta plānošanu reģioniem, kuri vislabāk pārzina situāciju savā teritorijā un operatīvi spētu reaģēt uz nepieciešamajām izmaiņām jebkura veida maršrutu tīklā.

Centralizētai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizācijai pastāvētu vairāki būtiski riski:

• apvienojot reģionālo starppilsētu tīklu ar reģionālo vietējo tīklu, tiktu slēgti maršruti ar zemākajiem ieņēmumiem. Tie ir braucieni uz mazāk apdzīvotām reģiona vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Tātad samazinās transporta pieejamība un tiek liegtas reģiona iedzīvotāju tiesības uz sabiedrisko transportu;
• apvienošanās rezultātā mazinās vietējo pasažieru pārvadātāju tirgus daļa un līdz ar to arī darba vietu skaits, jo lielāko daļu starppilsētu pārvadājumu veic lielās transporta kompānijas.        

Vidzemes reģiona sabiedriskā transporta sistēmas modelis       
2012. gadā Vidzemē, ņemot vērā Vidzemes plānošans reģiona iedzīvotāju vajadzības un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, ir izveidots sabiedriskā transporta sistēmas modelis. Tas sniedz iespēju noskaidrot reģiona iedzīvotāju iespējas saņemt valsts, pašvaldību un citus pakalpojumus, izmantojot sabiedrisko transportu.     

Izveidotais modelis darbojas kā datorizētas maršruta sistēmas attēlojums reālā laikā, kurā ir redzami visi pašreizējie maršruti, kas tiek veikti reģiona teritorijā.

Darbojoties šajā sistēmā, jau laicīgi ir iespējams izvērtēt, kādu ietekmi šādas izmaiņas atstās uz kopējo reģiona sabiedriskā transporta plūsmu, operatīvi pārplānojot iespējamo reisu pārklāšanos un savstarpēji saskaņojot visa veida autobusu maršrutus.

Reģionā noteikti līgumsodi bezbiļetniekiem     
2012. gada 12. oktobra Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas sēdē klātesošie noteica maksimālo saskaņojamo pārvadātāju noteikto līgumsodu par braucienu bez biļetes reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos - līdz pieciem latiem.

Tika pieņemts lēmums par  visu reģiona pārvadātāju noteikto līgumsodus saskaņošanu, jo kopš oktobra Latvijā notiek akcija „Zaķis maksā vairāk!”, kuras laikā Autotransporta direkcija sadarbībā ar plānošanas reģioniem aktualizē problēmas par pasažieriem, kuri autobusos brauc bez biļetes.     

Saskaņotie līgumsodi par braucienu bez biļetes Vidzemes reģionā:

• A/s „CATA”  - Ls 5,00;                   
• SIA „Gulbenes autobuss”  - līdz Ls 3,00;                           
• SIA „Madonas ceļu būves SIA” -  līdz Ls 3,00;         
• SIA „Ceļavējš” -  līdz Ls 3,00;          
• SIA „VTU Valmiera”  - Ls 3,00;    
• SIA „Vidlatauto”   - Ls 5,00.

Jaunie sodi stājās spēkā 2012. gada 1. decembrī.

2012. gads paskrējis nemanot un klāt jau atkal jaunais gads. Atskatoties uz pagājušā gadā padarīto, kā nozīmīgāko, ne tikai aizvadītajā gadā, bet kopš strādāju Vidzemes plānošanas reģionā kā kultūras eksperte, noteikti vēlos minēt ciešo sadarbību ar kultūras darbiniekiem visā Vidzemē.

Uzsākot darbu, viena no manis noteiktajām prioritātēm bija pilnveidot reģiona kultūras darbinieku profesionālās zināšanas, kā arī maksimāli veicināt kultūras iestāžu sadarbību, veidot sadarbības tīklu. Uzskatu, ka svarīgi ir skaidri apzināties katras kultūras institūcijas misiju un spēt saredzēt, kā strādāt, lai īstenotu organizācijas mērķus. Jāspēj paredzēt situācijas, jāpazīst savs apmeklētājs, jāzina viņa vēlmes, jāprot vadīt kultūras procesus, atrast nepieciešamo finansējumu. Tam visam nepieciešamas zināšanas un nepārtraukta pieredzes papildināšana, ko arī mēs, kā Vidzemes plānošanas reģions, cenšamies sniegt.

Šobrīd droši varu teikt, zināšanas dažādu semināru, apmācību un pieredzes braucienu veidā ir sniegtas visiem kultūras darbiniekiem, kas to ir vēlējušies gūt. Varu būt gandarīta, ka starp Vidzemes kultūras nozares pārstāvjiem ir izveidojusies ļoti cieša, atbalstoša un vienota komanda.

Aizvadītajā gadā esam strādājuši, lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem. Aizvadītajā gadā notikuši 27 pasākumi un Vidzemes iedzīvotājiem bijusi iespēja apmeklēt teātri, cirku, dažādus muzikālos pasākumus, koncertuzvedumus, operas izrādes, kamerizrādes un baudīt džeza mūziku.

Ļoti svarīga darba daļa bijusi un ir metodiskās un konsultatīvās palīdzības nodrošināšana kultūras speciālistiem Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās. Esmu gandarīta, ka kolēģi zvana un jautā pēc padoma, priecājos, ja varu palīdzēt. Tikai sadarbojoties ir iespējams sasniegt vēlamos rezultātus.

Aktīvi norisinājies darbs pie projekta „Kapacitātes paaugstināšana kultūras nozares  projektu un pasākumu īstenošanai Vidzemes plānošanas reģionā”, kura ietvaros noorganizēts kultūras darbinieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Daugavpili, aktīvā veidā ģenerētas kultūras projektu idejas – Nākotnes pilsētas spēle. Tāpat notikusi aktīva kultūras darbinieku profesionālo zināšanu celšana, noorganizējot desmit mācību reizes, kurās dalībnieki apguva zināšanas, kas nepieciešamas veiksmīgai projektu īstenošanai. Mācību reizēs klātesošajiem bija iespēja uzzināt par kultūru kā peļņas avotu, mārketinga sniegtajām iespējām, finansējuma piesaistes veidiem un citiem aktuāliem tematiem par kultūras projektu izstrādi.

Ar Kultūras ministrijas atbalstu notikuši trīs semināri. Viens no tiem bija Vidzemes plānošanas reģiona kultūras speciālistu ikgadējā tikšanās, kuras laikā tika runāts par gaidāmajām aktualitātēm 2012. gadā. Noorganizēts arī informatīvais seminārs par „Vidzemes kultūras programma 2012” projektu konkursa noteikumiem un projekta pieteikuma izstrādi. Kā arī seminārs par Kultūrkapitāla fonda izsludinātā konkursa projektu pieteikuma aizpildīšanas nosacījumiem.

2012. gadā veiksmīgi noslēgusies Vidzemes kultūras programma 2011, kurā realizēti 20 kultūras projekti. Šobrīd notiek darbs pie Vidzemes kultūras programmas 2012 koordinēšanas, kurā arī atbalstu guvuši 20 projekti. Patlaban Valsts Kultūrkapitāla fonds ir izsludinājis 2013. gada projektu konkursu par tiesībām realizēt Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes kultūras programmas, kurā Vidzemes plānošanas reģions piedalīsies ar Vidzemes kultūras programmas projekta pieteikumu. Pozitīva rezultāta gadījumā jau februāra beigās tiks izsludināta „Vidzemes kultūras programma 2013”.

Pārstāvot visu Vidzemes kultūras nozarē strādājošo intereses, kā Vidzemes plānošanas reģiona kultūras eksperte, aktīvi esmu piedalījusies Kultūras ministrijas reģionālās kultūrpolitikas nodaļas rīkotajās sanāksmēs. Tāpat darbojos Kultūras ministrijas konsultatīvajā padomē, kuras uzdevums ir sniegt ministrijai ieteikumus, kas palīdzētu izvērtēt no valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaitu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un deju izglītības programmās.

Arī šajā gadā turpināšu aizsākto darbu pie reģiona kultūras darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanas, organizējot dažādus seminārus, mācības un pieredzes apmaiņas braucienus. Tāpat turpināšu darbu pie kultūras iestāžu sadarbības attīstīšanas, veidojot sadarbības tīklus ne tikai reģiona līmenī, bet arī visas Latvijas un, iespējams, arī starptautiskā līmenī.

Šogad plānota arī Vidzemes kultūras darbinieku konference, kas notiek reizi divos gados. Šoreiz tā gaidāma 9. augustā Jaunpiebalgā.

Kā zināms, nākamais ir XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku gads. Svētki noteikti ir gada nozīmīgākais kultūras notikums un liels prieks, ka dalībnieku vidū plaši pārstāvēti būs arī Vidzemes reģiona pašdarbības kolektīvi. Vēlu veiksmi, izturību un neatlaidību šajā ne vieglajā, bet patīkamajā procesā! 

Vidzeme ir Latvijas kultūras šūpulis, tādēļ svarīgi kopīgiem spēkiem kopt mūsu kultūras mantojumu, tradīcijas, neaizmirstot iet laikam līdzi un saskatīt iespējas attīstīt 21. gadsimta kultūru Vidzemē. Lai mums izdodas! 

Olita Landsmane,
Vidzemes plānošanas reģiona kultūras eksperte.

2012. gads Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centram bijis ražīgs. Noorganizēti 39 semināri, kurus noklausījušies teju 800 cilvēku. Arī tematu loks bijis gana plašs, sākot ar projektu pieteikumu sagatavošanu, beidzot ar sociālo mediju pielietošanu ES SF projektu popularizēšanā.

Saistībā ar izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012. gada 1. augustā, liela uzmanība aizvadītajā gadā vērsta tieši šī likuma aktualitātēm, kā arī iepirkumu procedūras visiem posmiem. Tāpat organizēti semināri par aktuālajām atbalsta programmām uzņēmējdarbībā, kvalitatīvu mājas renovācijas projekta ieviešanu un iepirkuma procedūras veikšanu, kvalitatīvu ēku renovāciju, daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem, projektu izstrādi un vadību un daudzām citā tēmām.

2012. gadā pastiprinātu uzmanību esam vērsuši arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai reģionā. Aktīvi darbojāmies, lai popularizētu klastera veidošanas ideju Vidzemē, sadarbojoties ar Somija pārtikas klasteri un komunicējot ar vietējiem uzņēmējiem par pārtikas klastera attīstības iespējām Vidzemē. Tāpat Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem un citiem interesentiem bija iespēja apmeklēt pasaulē zināma klasteru eksperta Aifors Fovca – Viljamsa (Ifor Ffowcs – Williams) lekciju klasteru attīstības jomā. Arī nākotnē turpināsim strādāt pie šīs idejas un Vidzemes uzņēmējdarbības potenciāla attīstības kopumā.

Pērn esam uzņēmuši kolēģus no citiem plānošanas reģioniem, kā arī dalījušies pieredzē ar kolēģiem no Bulgārijas, kuriem ES fondu ieviešanas process vēl tikai priekšā. Tāpat esam devušies ciemos uz citiem reģioniem, iepazinušies ar Līvānu un Ogres novada pieredzi projektu ieviešanā. Tā bijusi lieliska iespēja mācīties vienam no otra un pārņemt labāko turpmākās darbības uzlabošanai.

Mūsu galvenais uzdevums ir sniegt aktuālāko informāciju par atbalsta programmām, tajās pieejamo finansējumu un sniegt konsultācijas ikvienam, kam nepieciešama palīdzība atrast sev piemērotāko finansējuma avotu un sagatavot projektu pieteikumu. Tādēļ aicinām ikvienu - uzņēmējus, NVO, pašvaldību darbiniekus, privātpersonas - jebkuru, kas vēlas izmēģināt savus spēkus projektu jomā, sazināties ar mums, lai varam organizēt tādus pasākumus un piesaistīt tādus lektorus, kas tiešām sniegs patiesu ieguldījumu un būs apmeklētājiem vērtīgi.

Paldies par kopā jau paveikto un uz saredzēšanos 2013. gadā!

VPR ES fondu informācijas centra kolektīvs

Ir aizvadīts vēl viens darbīgs gads. Arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības plānošanas nodaļai darāmā ir bijis ne mazums. Viens no galvenajiem teritorijas plānošanas nodaļas uzdevumiem ir attīstības plānošanas organizēšana un īstenošana, kā arī atzinumu sniegšana un Vidzemes pašvaldību konsultēšana attīstības plānošanas jautājumos. Tad nu atskatīsimies, kas ir paveikts un paraudzīsimies arī nedaudz nākotnē.

Aizvadītā gada laikā ir sniegti desmit atzinumi par vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijām. 12 atzinumi par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem, kā arī 24 atzinumi par vietējo pašvaldību attīstības programmām. Sagatavoti atzinumi par vietējo pašvaldību sagatavotajiem projektu pieteikumiem aktivitātes „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes centros” ietvaros Alūksnes, Smiltenes, Gulbenes novadu pašvaldībām un Valmieras pilsētas pašvaldībai. Sniegti atzinumi projektu pieteikumiem Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātei „Policentriska attīstība” Valmieras pilsētas pašvaldībai, Alūksnes un Smiltenes novadu pašvaldībām.

Esam uzsākuši darbu pie Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes, kā arī VPR attīstības programmas izstrādes. Saskaņā ar spēkā esošo Teritorijas attīstības plānošanas likumu, abi dokumenti jāizstrādā līdz 2013. gada 31. decembrim. Lai attīstības dokumenti būtu pēc iespējas pilnvērtīgāki, lai precīzi un pamatoti varētu noteikt attīstības prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, nospraustu mērķus un izstrādātu ilgtspējīgu stratēģiju, ir identificēti nepieciešamie pētījumi VPR attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Tāpat aizvadītā gada laikā ir sniegti priekšlikumi un sagatavoti komentāri reģionālās attīstības pamatnostādnēm.

Lai paaugstinātu reģiona attīstības plānotāju kapacitāti un papildinātu zināšanas, tika noorganizēti divi mācību semināri, kur vienā no tiem vides eksperti Loreta Urtāne un Andris Urtāns lasīja lekciju par ūdensceļu potenciālu un izmantošanas iespējām pašvaldībās, vadlīnijām ūdens apsaimniekošanai, likumdošanu un aizsargjoslām ap ūdeņiem. Otrajā mācību reizē uzsvars tika likts uz piesārņoto vietu plānošanas pamatprincipiem. Gada nogalē notika konference, lai pārrunātu aktualitātes un kopīgi meklētu risinājumus esošajām problēmām attīstības plānošanas jomā.

Tika apmeklētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās sanāksmes par ainavu politikas pamatnostādņu izstrādi, kā arī piedalījāmies darba grupu sanāksmēs par vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, t.sk. vispārīgo apbūves noteikumu izstrādi. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai esam snieguši priekšlikumus un savus komentārus par Norvēģu finanšu instrumenta projekta ieviešanas nepieciešamību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšanai un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Vidzemes plānošanas reģionā.

2012. gads Vidzemes plānošanas reģionam pagāja Nacionāla attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. gadam zīmē, sniedzot priekšlikumus gan NAP prioritāšu pamata ziņojumam, gan par NAP izstrādāto projektu un tā gala redakciju. Apzinoties nepieciešamību piedalīties plāna izstrādē un aizstāvēt savas un Vidzemes pašvaldību intereses, VPR pārstāvji aktīvi iesaistījās NAP izstrādes darba grupās. Rezultātā tika iesniegti 84 priekšlikumi.

Liela nozīme mūsu darbā ir sadarbībai ar Vidzemes pašvaldībām, jo tikai tā ir iespējams paveikt ko nozīmīgu. Tādēļ 2012. gadā notika vairākas tikšanās ar Valmieras, Cēsu un Smiltenes pašvaldību pārstāvjiem, lai kopīgi pārrunātu sadarbības iespējas investoru piesaistei.

Kā sadarbības partneris, Vidzemes plānošanas reģions piedalījās Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) īstenotajā projektā „Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas - 2.kārta”. Tās ietvaros ir izveidots Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM). Sistēma publiski būs pieejama 2013. gada janvārī. RAIM izveidots kā instruments reģionālās attīstības monitoringam un lēmumu pieņemšanas atbalstam. Informācijas sistēmas datu bāze ļaus analizēt sociālekonomiskos un nozaru rādītājus teritoriālā griezumā - valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Lietojot RAIM, gan reģionam, gan pašvaldībām būs iespēja izmantot visus sistēmā pieejamos datus.

Atskatoties uz 2012. gadu paveikts ir daudz, taču arī šajā, 2013. gadā, darāmā netrūks. Kā svarīgākais jāmin reģiona attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrāde. Lai veiksmīgi to izdarītu, tiks veidotas tematiskās darba grupas, kurās būs aicināti piedalīties gan nozaru eksperti, gan vietējo pašvaldību speciālisti. Tāpat tiks veidota koordinācijas darba grupa, kurā piedalīsies nozaru ministriju pārstāvji. Plānots izstrādāt arī attīstības programmas uzraudzības sistēmu.

Neiztrūkstoši reģions turpinās aktīvi piedalīties dažādu nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu sagatavošanas procesā, sniedzot priekšlikumus un komentārus sagatavotajiem projektiem. Turpināsim arī sniegt atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu prasībām.

Jaunajā gadā gribētos novēlēt, lai gads nāk ar labām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mums visiem pietiek izturības, optimisma un neatlaidības savu mērķu sasniegšanā.

Ieva Kalniņa,
Teritorijas attīstības plānošanas nodaļas vadītāja.

2012. gads sadarbības vēsturē ar Francijas Lejasreinas departamentu bija nozīmīgs, jo vēl uz 4 gadiem tika pārslēgts Vidzemes reģiona un Lejasreinas departamenta sadarbības līgums. Svinīgajā ceremonijā Valmierā piedalījās Francijas vēstniece Latvijā,  VPR attīstības padomes priekšsēdētājs, pašvaldību vadītāji, kā arī Lejasreinas departamenta padomes deputāti. Kopš līguma parakstīšanas uzsākti vairāki kultūras projekti, kā arī turpināts attīstīt kājnieku tūrismu Vidzemē. Ik gadu sadarbība ar Lejasreinas departamentu uzņem jaunus apgriezienus - 2013. gads sola jaunu virzību sadarbībai uzņēmējdarbības jomā.

Būtiski notikumi norisinājušies sadarbībā kultūras jomā, piemēram, fotogrāfa Reiņa Hofmaņa rezidence Strasbūrā, kā rezultātā tapa lieliska fotogrāfiju izstāde “Akmeņi”, kā arī izdots izstādes katalogs.  2012. gadā izstādi bija iespējams apskatīt Strasbūrā, Francijas Institūtā Rīgā kā arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pilsētās.

Tāpat sadarbības ietvaros tika tulkota  Eiropā plaši pazīstamā elzasiešu mākslinieka, rakstnieka Tomija Ungerera pasaka “Trīs laupītāji”. Grāmata izdota bilingvālā izdevumā franču un latviešu valodās. Grāmatas kā dāvinājums tika nodots Vidzemes plānošanas reģionā esošajām bibliotēkām.  Apjomīga Tomija Ungerera zīmējumu, ilustrāciju  izstāde bija apskatāma arī Latvijas Mākslas akadēmijā un Valmieras novadpētniecības muzejā. Izstāde tapa sadarbībā ar Tomija Ungerera muzeju Strasbūrā, Francijas Institūtu Rīgā. Tā bija pirmā autora darbu izstāde Latvijā.

Sadarbība starp Dabas aizsardzības pārvaldi, Veclaicenes pagastu un Lejasreinas departamentā darbojošos Vogēzu kluba federāciju veiksmīgi turpina kājāmgājēju taku maršrutu  ierīkošanu Vidzemē. 2012. gadā Vogēza kluba federācijas speciālistu vadībā Veclaicenes pagastā ar sertificētu federācijas marķējumu tika nomarķētas divas jaunas kājnieku tūrisma takas – Peļļu un Ilgāja– kopā aptuveni 11 kilometru garumā.  Taku ierīkošanā kopā strādāja pārstāvji no Veclaicenes pagasta pārvaldes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes, kā arī aktīvākie Veclaicenes iedzīvotāji.  Šobrīd maršruta kopējais garums jau sasniedz 25 kilometrus. 

2013. gadā plānots kājnieku tūrisma projektu turpināt, popularizējot izveidotos kājāmgājēju maršrutus, kā arī ierīkojot jaunus. 2013. gadā Vidzemes plānošanas reģions turpinās sadarbību kultūras, tūrisma un uzņēmējdarbības jomā, aktīvi iesaistīsies arī Frankofonijas ietvaros rīkotajos pasākumos.   

Informāciju sagatavoja:
Dace Resele
Vidzemes reģiona/Lejasreinas departamenta sadarbības koordinatore
J.Poruka iela 8-108
Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Tel.: +371 64116007
veca.vidzeme.lv

Projekta “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) 2012. gads pavadīts meklējot radošus un veiksmīgus risinājumus IKT attīstībai Vidzemē. Kopā ar pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas, Vidzemes Televīzijas, kā arī uzņēmuma “Epata Studio” apmeklēti projekta ārzemju partneri Spānijā, Norvēģijā un Itālijā. Ar veiksmīgiem piemēriem no pašmāju audiovizuālās jomas speciālistiem Vidzeme pārsteigusi pārstāvjus no 11 Eiropas valstīm.

Ar atklāšanas pasākumu Spānijas pilsētā Seviļā uzsākās projekta Medi@TIC gaitas. Ar pirmajiem piemēriem no Seviļas pilsētas uzņēmējdarbības inkubatora audiovizuālajiem uzņēmējiem projekta partneri uzsāka diskusijas par nepieciešamajām darbībām, lai nomaļie Eiropas reģioni kļūtu aizvien konkurētspējīgāki. Turpinot sarunas Norvēģijas pilsētā Kristiansandā un Itālijas piekrastē Dženovā, Vidzemes plānošanas reģions projektā iesaistīja reģiona audiovizuālās jomas speciālistus. 

Kristiansandā ar savu pieredzi dalījās Vidzemes Augstskolas bakalaura studiju programmas “Mediju studijas un žurnālistika” direktore Agnese Karaseva. Karasevas kundze kopā ar citiem Medi@TIC pārstāvjiem uzsāka diskusiju par nepieciešamību sadarboties ne tikai augstskolām ar uzņēmējiem, bet arī uzņēmējiem savā starpā. Informācijas komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir nomaļo reģionu attīstības nākotne. Norvēģijas pārstāvji vizītes laikā uzsvēra, ka jebkura attīstība balstās uz savstarpējo sadarbību, jo “be better together” (“būt labākiem kopā”) princips vienmēr darbojas veiksmīgāk nekā vienkārša konkurence.

Dženovā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja speciālisti no Vidzemes Televīzijas un radošās studijas “Epata Studio”. Kā uzsvēra Vidzemes Televīzijas un Re:TV pārstāve Aiva Logina: “Piedaloties visās prezentācijās projekta semināra laikā, kur valstu pārstāvji prezentēja savus labās prakses piemērus un dažādu uzņēmumu darbības sfēras, ieguvu patiesi noderīgu informāciju jaunu projektu attīstīšanā saistībā ar Re:TV kanāla turpmāko izaugsmi – gan tehniski, gan jaunu ideju līmenī.” Savukārt “Epata Studio” vadītājs Dāvis Doršs stāsta: “Ieklausoties ekspertos un partneros, kā arī paturot acis mazliet plašāk vaļā, bija iespēja piebremzēt ikdienu un veselīgāk aplūkot idejas, projektus, pie kurām šobrīd strādājam, kas atgriežoties deva papildu produktivitāti un jaunu skatpunktu pienesumu.”

Nākamā projekta pārstāvju tikšanās plānota janvāra beigās Maltā, kad kopā ar projekta ekspertiem no Vidzemes plānošanas reģiona dosies jauni audiovizuālās jomas pārstāvji no Vidzemes.

Apkopota informācija par projekta “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” paveikto trīs jomās - “Politika un plānošana”, “Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstība”, “Tehnoloģijas un ražošana”.

 Politika un plānošana

- Enerģētikas plānošanas procedūru vadības izpēte VPR;
- Darba seminārs „Enerģētikas plānošanas procedūru vadības izpētes apkopojums starp projekta partneriem ”;
- VPR SVID analīze un kopējais partneru SVID apkopojums;
- VPR energoplānošanas instrumentu rokasgrāmata (divi varianti)
- Energoplānošanas vadlīnijas VPR (pēc saskaņojuma ar projekta partneriem tika izveidotas vadlīnijas rokasgrāmatas vietā);
- Amatas novada zaļās enerģijas rīcības plāns;
- Priekšlikumi komunikāciju stratēģijai par EAR plašāku pielietojumu siltumražošanā;
- Brošūra par koksnes izmantošanu siltumražošanā kopā ar krāsojamo grāmatu bērniem.

Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstība
- Koksnes tirgus analīze siltumražošanai VPR;
- Kopējs datu apkopojums par projekta partneru reģioniem;
- Kompetenču izvērtējums siltumražošanā;
- Kompetenču izvērtējums enerģētiskās koksnes ieguvē;
- Apmācību programma bērniem par koksnes enerģijas izmantošanu siltumražošanā;
- Apmācību programma pieaugušajiem ilgtspējīga siltumražošana izmantojot koksnes enerģiju.

Tehnoloģijas un ražošana
- Siltumražošanas tehnoloģiju pētījums VPR;
- Tehnoloģiju apkopojums par projekta partneru reģioniem;
- Siltumražošanas sistēmas pētījums Alūksnes pilsētai;
- Beverīnas siltumapgādes sistēmas alternatīvu izvērtējums;
- Tehniskais atbalsts Beverīnas novadam.

Līdz ar svētvietu maršrutu izvērtēšanas braucienu un novērtējumu anketu apkopojumu Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” partneriem no  Rīgas, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioniem, kā arī ārzemju partneriem no Zviedrijas un Igaunijas izveidojis divus svētvietu maršrutus Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā  - “Vidzemes augstienes spēka vieta” un “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”. Maršruti apvieno Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Madonas, Mazsalacas, Naukšēnu Strenču un Vecpiebalgas novadus.

Abi Vidzemes plānošanas reģiona izveidotie maršruti plānoti nelielām autotūristu grupām. Kā viens no Vidzemes svētvietu maršrutiem ir “Vidzemes augstienes spēka vieta”, kam kopējais maršruta garums ir 145 kilometri. Maršrutā iekļauti tādas svētvietas kā Bānūžu svētavots (Taurenes pagasts), Bānūšu velnakmens - vella vārtu akmens (Taurenes pagasts), Velna tupele Alauksta krastā (Taurenes pagasts), Bolēnu acu avots (Bērzaunes pagasts), Īvānu velnakmens (Sarkaņu pagasts), Vaļģu velna akmens (Cesvaines novads), Kāpurkalns - Māras svētnīca un Māras akmens (Zosēnu pagasts).

Otrs izveidotas maršrutas veido 175 kilometru garumu un nosaukts par “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”. Maršrutā iekļatās dabas svētvietas - Zilaiskalns ar upurakmeni (Kocēnu pagasts), Daviņu lielais akmens (Bērzaines pagasts), Lielais Bauņu greižu akmens (Matīšu pagasts), Velnozols - Dreimaņu ozols (Sēļu pagasts) , Pantenes svētavots (Sēļu pagasts), Jaunutēnu velnakmens (Skaņkalnes pagasts), Mazsalacas velna pagrabs (Mazsalaca), Skābumbaļļas avots un ala (Mazsalaca), Rūjienas svētavots un krustakmens (Rūjiena), Andrecēnu velna gulta (Naukšēnu pagasts), Jēču bļodakmens (Naukšēnu pagasts), Kaņepju svētozols (Jērcēnu pagasts), Sīmanēnu ozols (Valmieras pagasts), Elku saliņa (Valmiera).

Iespējams maršrutos iekļaut vēl papildu apskates objektus, kas atrodas netālu no jau pieminētajām svētvietām. Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma speciālisti un piesaistītie eksperti papildu izvēlējušies vairākas netālu no maršrutiem atrodamas svētvietas - Riņņukalna apmetni un upurakmeni (Vecates pagasts), Raganu lielās un mazās klintis (Ape), Atpiļu upurozolu un kulta vietu (Trikātas pagasts), Vosvu Dieva kalnu ar Māras pēdas akmeni (Veclaicenes pagasts), Vītolēnu velna pulksteni (Kocēnu pagasts), kā arī Mellaču lielakmens (Burtnieku pagasts).

2013. gadā plānots ar maršrutiem iepazīstināt plašāku sabiedrības daļu, tāpēc kopā ar projekta partneriem tiek izstrādāta brošūra par katra partnera izveidotajiem svētvietu maršrutiem un tūrisma ceļvedis - buklets par senajām svētvietām. Tāpat norit darbs pie kopīga tūrisma stenda izveides, lai piedalītos tūrisma gadatirgos Rīgā, Tallinā un Gēteburgā.

Par minētajām svētvietām ir saņemts apstiprinājums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un patlaban norisinās saskaņošanas darbi ar Va/s “Latvijas Valsts ceļi” par tūrisma norāžu zīmju un stendu izvietošanu pie iepriekš minētajām svētvietām.

Ikdienas darbā vai nejauši saskaroties ar jautājumiem, kas saistīti ar upju, ezeru vai to krastu plānošanu, izmantošanu un apbūvēšanu, rodas neskaidrības, kas ceļo no kabineta uz kabinetu atbilžu vietā radot vienīgi jautājumu: „Kurš ir atbildīgs par ūdeņiem un ko ar tiem iesākt?”

Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai 

Šādas neskaidrības ir pamatotas, jo šobrīd Latvijā nav vienotas ūdens resursu izmantošanas politikas un tiesiskais regulējums, kas noteiktu, kādas saimnieciskās darbības var veikt uz ūdens vai to malās. Neskatoties uz to, ka Latvija ir bagāta ar ievērojamiem ūdens resursiem, to potenciāls netiek izmantots un pašreizējās izmantošanas rezultātā zūd upju bioloģiskā daudzveidība un saimnieciskais potenciāls (ūdenstūrisms, makšķerēšana, atpūta dabā u.c.).

Projekta „Ūdensceļi attīstībai” (Waterways Forward) ietvaros Vidzemes plānošanas reģions savas kompetences robežās mēģinās uzlabot ūdens resursu izmantošanas plānošanu dokumenta „Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai” ietvaros. Šis dokuments atvieglos darbu pašvaldību teritorijas plānotājiem, kā arī izglītos sabiedrību, īpaši upju un ezeru īpašniekus, kādas ir iespējas ūdeņu izmantošanā un apsaimniekošanā.

Vadlīnijas izstrādājuši hidrobiologi Loreta Urtāne un Andris Viesturs Urtāns ar lielu praktisko pieredzi upju un ezeru apsaimniekošanā, teritorijas plānotāji Mihails Čeburaškins un Egons Bērziņš.

Šo vadlīniju pamatā izmantota ekosistēmu pakalpojumu pieeja, kas balstās uz atziņu, ka cilvēces pastāvēšana uz Zemes ir iespējama pateicoties dabā noritošajiem un cilvēka eksistenci nodrošinošajiem procesiem. Katrs no konkrētajiem ekosistēmu pakalpojumiem (piemēram, ūdenstūrisms, makšķerēšana, ūdens ņemšana u.c.) ir izsakāms ekonomiski novērtējamās kategorijās, tāpēc šī pieeja praksē arvien plašāk tiek izmantota izstrādājot dažāda līmeņa plānošanas dokumentus un veicot konkrētu teritoriju attīstības plānošanu. Latvijā šobrīd ir pavisam neliela prakse ekosistēmu pakalpojumus izteikt ekonomiski novērtējamos lielumos, tomēr ārvalstu prakse pierāda, ka šāda veida pieeja ļauj daudz efektīvāk plānot un novērtēt ekonomisko ieguvumu attiecībā uz kaitējumu dabai. Izsakot konkrētu aktivitāšu radīto ietekmi naudas izteiksmē ir daudz vieglāk pārliecināt lēmuma pieņēmējus par konkrētas teritorijas attīstīšanas vai aktivitāšu veikšanas nepieciešamību.

Kā piemēru var minēt veloceliņu izbūvi pilsētu vai lauku teritorijās. Ekosistēmu pakalpojumus izsakot ekonomiskos lielumos var pierādīt, ka ieguldot pašvaldības līdzekļus veloceliņu attīstībā, iedzīvotāji mazāk izmantos automašīnas, tādā veidā samazinot CO2 izmešus gaisā, kā rezultātā valsts saņemts vairāk naudas pārdodot CO2 kvotas. Šos iegūtos līdzekļus citās, ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās aktivitātēs, varēs piesaistīt pašvaldības visā Latvijā.

Vadlīniju ietvaros liela uzmanība vērsta uz likumdošanas prasībām saistībā ar ūdeņu un ūdensmalu plānošanu. Jāatzīst, ka Latvijā ūdensmalu apsaimniekošanā joprojām tiek izmantots piesardzības princips, kā rezultātā likumdošanas ietvaros visas ūdeņu resursu izmantošanas iespējas praksē nemaz netiek izmantotas. Šajās vadlīnijās sniegts apkopojums par Latvijas likumdošanā paredzētās ūdeņu resursu izmantošanas iespējām, izvērtējot kā tās tiek izmantotas Vidzemes plānošanas reģionā un kādi plānošanas dokumenti konkrētā administratīvā vienībā nosaka ūdens resursu izmantošanu.

Lai būtu vieglāk uztvert vadlīnijās sniegto informāciju, tajās iekļauti dažādi ilustratīvi attēli un kartes, kas sniegs arī piemērus, kā iespējams veikt ūdeņu un tiem pieguļošo teritoriju zonēšanu atbilstoši resursa izmantošanas mērķiem. Tāpat vadlīnijās parādīti labākie Latvijas un ārvalstu piemēri ūdensceļu plānošanā un izmantošanā.

Burtnieku ezera zonēšanas piemērs.

Vadlīniju pilnā versija būs pieejama Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Projekts noslēdzies 2012. gada decembrī. Projekta partneri cer, ka projekta ietvaros veiktās aktivitātes ir uzrunājušas sabiedrību un ūdensceļi tiks pareizi un pārdomāti izmantoti un apsaimniekoti arī nākotnē. Ar projektā paveikto vairāk var iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā (veca.vidzeme.lv), kā arī projekta „Ūdensceļi attīstībai” mājas lapā (www.watarways-forward.eu).

Noslēguma konference

Ar ievadvārdiem no Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājas Gunas Kalniņas - Priedes 22. novembrī tika uzsākta projekta “Ūdensceļi attīstībai” noslēguma konference. Konferenci apmeklēja pašvaldību pārstāvji un teritorijas plānotāji, lai uzzinātu, kā projektā gūto pieredzi izmantot savā ikdienas darbā.

Projekta vadītāja Elīna Muižniece konferences dalībniekus iepazīstināja ar projekta gaitu un galvenajiem rezultātiem. Ūdens bioloģe Loreta Urtāne prezentēja Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai. 

Strādājot grupās, konferences dalībnieki diskutēja par iespējām projektā gūto pieredzi izmantot savā ikdienas darbā. Konferences noslēgumā tās apmeklētāji atzinīgi novērtēja projektā paveikto, kā arī pārrunāja iespējas, kā izmantot vadlīnijas savā ikdienas darbā

Konference bija kā lieliska iespēja Pašvaldību plānošanas speciālistiem tikties vienam ar otru un kopīgi meklēt veidus sadarbībai nākotnē.

Informāciju sagatavoja:
Anda Eihenbauma
Telpiskās attīstības plānotāja
Vidzemes plānošanas reģions
E-pasts: anda.eihenbauma PIE vidzeme PUNKTS lv

2012. gads Eiropas Savienībā tika pasludināts par Aktīvās novecošanas un solidaritātes gadu. Pēdējo 15 gadu laikā Eiropā par vairāk kā 25 miljoniem palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas sasnieguši 65 gadu slieksni. Vidzemes plānošanas reģions 2012. gadā uzsāka dalību projektā “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos”. Ar pieredzi no Somijas, Spānijas, Īrijas un Ungārijas Vidzemes plānošanas reģions pagājušajā gadā meklēja veidus, kā sabiedrības novecošanu  izmantot nomaļo reģionu attīstībai tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Iesaistot projektā senioru pārstāvjus no laikraksta “Atbalsts”, kā arī speciālistus no Līgatnes rehabilitācijas centra, tiek turpināts attīstīt senioru tūrismu Vidzemē un Latvijā.

Projekta “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” kā viena no aktivitātēm ir labās prakses piemēri, kas tiek iegūti pieredzes apmaiņas braucienos dažādās partneru pārstāvētajās valstīs. 2012. gadā projekta partneri tikušies Ziemeļkarēlijā Somijā, Granadas pilsētā Spānijā, Rietumu reģionā Īrijā, Balatona ezera reģionā Ungārijā, kā arī Vidzemes plānošanas reģionā. Projekta partneru pieredzes ir dažādas tāpat kā veidi, kādos senioru tūrists tiek uzrunāts. 

Projekta partneri vizītes laikā Vidzemes plānošanas reģionā apmeklēja Līgatnes rehabilitācijas centru, “Baņutas operas muzeju”, Valmieras pilsētu un muzeju, kā arī Dikļu pili.

Ārzemju partneri savas vizītes organizēja, balstoties uz divām mērķgrupām - aktīviem, veseliem senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, Īrijā veikts pētījums, kas apliecina, ka senioru tūrists ir gatavs tērēt papildu līdzekļus par komfortu, kas senioram garantē patīkamu un mierīgu atpūtu. Tāpat seniori ir ieinteresēti piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos, kur atrastu sev līdzīgi domājošos. Katrā no pieredzes apmaiņas braucieniem Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti guvuši nozīmīgu pieredzi, ko iespējams pārmantot arī Latvijā. 

Ungārijas pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās arī Līgatnes rehabilitācijas centra galvenā ārste Ingrīda Tambora. Ungārijas braucienā speciāliste iepazinās ar termālo ūdeņu SPA centra piedāvātajiem pakalpojumiem, atpūtas iespējām ārpus SPA teritorijas, kā arī Balatona ezera piedāvātajiem pakalpojumiem senioriem, piemēram, brīvā laika pavadīšanas iespējām ar ģimeni.

Vairāk par pieredzes apmaiņas braucieniem lasiet šeit:

Somija - Ziemeļkarēlija

Latvija - Vidzemes plānošanas reģions

Spānija - Granada

Īrija - Rietumu reģions

2012. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģions uzsācis senioru pilotaptauju, lai noskaidrotu senioru vajadzības un vēlmes Vidzemē. 2013. gada sākumā sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu plānots uzsākt vērienīgāku aptauju, kuras laikā tiks noskaidrotas senioru vēlmes un ieteikumi Vidzemes tūrisma attīstībai.

Projektā ‘’Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ 2012. gads ir bijis aktīvas projekta ieviešanas laiks. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta partneriem no Esterjetlandes reģiona Zviedrijā, Igaunijas vides pārvaldes, Tallinas pilsētas domes Vides departamenta, Somijas Vides institūta, Hāmes ekonomiskās attīstības, vides un transporta centra Somijā, Motalas pašvaldības Zviedrijā, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ir piedalījies vairāku izglītojošu semināru ieviešanā, izveidojies Ģeoinformācijas sistēmas (ĢIS) attēlojumu par potenciāli piesārņotām un piesārņotam vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kā arī uzsācis darbu pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas- teritorijas plāna izstrādes.

Projekta ietvaros organizēti  vairāki semināri ar dažādiem mērķiem – sākot no teritorijas plānošanas speciālistu izglītošanas par piesārņoto vietu plānošanu, turpinot ar projekta partneru kopējas izpratnes veidošanu par piesārņoto vietu uzskaiti, klasificēšanu, sanāciju un citiem ar piesārņojumu saistītiem procesiem. Semināri norisinājās gan starptautiskā, gan vietējā līmenī.

Par vairāku semināru ieviešanu atbildīgs bija arī Vidzemes plānošanas reģions. Piemēram, Helsinkos 2012. gada 9. un 11. maijā norisinājās semināri projekta partneriem par piesārņotām būvēm, kuros vides eksperte no Latvijas - Marita Nikmane - (SIA ‘’Grupa 93’’) lasīja lekciju par piesārņoto būvju iedalījumu un Latvijas pieredzi, strādājot ar degradētajām teritorijām. Tāpat semināra laikā projekta partneri dalījās savā pieredzē, kur Vidzemes plānošanas reģiona piemēru par degradētajām teritorijām stāstīja  Cēsu novada domes projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone.

Pagājušā gada 30. augustā ekoloģiskajā saimniecībā “Lielkrūzes’’ norisinājās seminārs pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem ‘’Piesārņojuma risku novērtēšana’’, kurā speciālisti no SIA ‘’Venteko’’ Vidzemes pašvaldību teritorijas plānošanas speciālistiem skaidroja iespējamā piesārņojuma risku novērtēšanu un tā apdraudējuma mazināšanu ar telpiskās plānošanas rīkiem.

Papildu semināriem 2012. gada vasarā projekta ietvaros sagatavots ĢIS datu slānis par potenciāli piesārņotām un piesārņotām vietām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, kas izmantojams kā praktisks rīks teritorijas plānošanai. ĢIS datu bāzē iekļautas vietas, kuras oficiāli reģistrētas, kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas.

Pagājušajā gadā uzsākts arī aktīvs darbs pie piesārņotas vietas attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādes. Piesārņotas vietas attīstības koncepciju - teritorijas plānu paredzēts izstrādāt kā pilotprojektu, kurš demonstrētu kādas piesārņotas vietas integrāciju vidē. Par teritoriju, kurai izstrādāt attīstības koncepciju - teritorijas plānu, izvēlēta centrālās katlumājas apkārtne Cēsīs, iekļaujot tajā arī slēgtā dolomīta karjera teritoriju, kas ir lielākā ūdenstilpne Cēsīs. Paralēli attīstības koncepcijas - teritorijas plāna izstrādei notiek arī rokasgrāmatas par piesārņotu vietu plānošanu sagatavošana. Attīstības koncepciju - teritorijas plānu sagatavo SIA ‘’Reģionālie projekti’’, savukārt rokasgrāmatu par piesārņotu vietu plānošanu  - SIA ‘’Venteko’’. Iecerēts, ka minētie darbi tiks pabeigti līdz šī gada martam. Tomēr darbs pie teritorijas izpētes projektā vēl turpināsies līdz pat projekta noslēgumam.

2013. gads ir projekta noslēguma gads, tāpēc tajā iecerēti vairāki kopēji projekta partneru semināri un konferences, kurās būs iespējas dalīties projekta laikā gūtajā pieredzē un demonstrēt projekta rezultātus.  

Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā - Jānis Antons - uzsver, ka “Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ visiem projekta partneriem ir devis jaunu un plašāku izpratni par piesārņojumu, tā radītajiem riskiem, ietekmes mazināšanu, t.sk., kā instrumentu izmantojot arī teritorijas plānošanu. Projektā gūtās zināšanas un apgūtā pieredze atklājušas arī daudzus neatbildētus jautājumus, piemēram, par piesārņojuma uzskati, kaitīguma līmeņiem, sanācijas metodēm un ekonomisko efektivitāti. Katrs no minētajiem jautājumiem ir padziļinātas izpētes vērts. 

Informāciju sagatavoja: 
Jānis Antons
Projekta “Piesārņoto vietu salīdzinoša novērtēšana’’ vadītājs
Vidzemes plānošanas reģions
Cēsu iela 19-54, Valmiera, LV-4201
Mob.: +371 26591196
E-pasts: janis.antons PIE vidzeme PUNKTS lv
veca.vidzeme.lv

Iznācis kārtējais "VPR Jaunumi" ziņu laidiens, kur šoreiz īpaša uzmanība pievērsta 2012. gadā padarītajam.

"VPR Jaunumi" 2012. gada atskats pieejams šeit.

Otrdien, 8. janvārī, norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēde, kurā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.

Sēdē klātesošie izskatīja jautājumus par pamatnostādņu projektu „Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam ”, vērtēja grozījumus Pašvaldību likumā, kā arī skatīja likumprojektu par Vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu.           

Papildu informācija par sēdes dienaskārtību šeit               

10. janvārī Rakstniecības un mākslas muzejā norisinājusies Latvijas Pašvaldību savienības rīkota diskusija par uzņēmējdarbības attīstību, kur noderīgas zināšanas par jomas izaugsmi Vidzemes reģionā ieguva administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede un Kristaps Ročāns. 

Diskusijā piedalījās vairāki runātāji no Latvijas Pašvaldību savienības, kuri uzstājās par dažādām tēmām - Latvijas nacionālās intereses un attīstības perspektīvas lauku teritorijās, enerģētikas jautājumi, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkla nozīmes apzināšana un Latvijas pašvaldību interešu pārstāvniecība ES Reģionu komitejās un citās institūcijās.

Papildu informācija par diskusijas dienaskārtību šeit

15. janvārī plkst.11.00 Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, 223. kabinetā notika kārtējā Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas janvāra sēde.

Detalizētāka informācija šeit

Otrdien, 15. janvārī, Vidzemes Augstskolā norisināsies Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera dalīborganizāciju tikšanās, kuras laikā klātesošie pārrunās klastera attīstības aktualitātes un plānus 2013. gadam.

Ir sācies jauns gads, kurā Vidzemes pārtikas klastera izaugsme uzņems jaunus apgriezienus. Šogad plānotas vairākas aktivitātes klastera attīstībai, piemēram, mājaslapas izveide, kā arī turpināsies jau aizsāktā sadarbība ar Somijas un Zviedrijas pārtikas klasteriem un kopīgu projektu iniciatīvu meklējumi.           

Tikšanās laikā notiks diskusija ar projekta „MVU attīstība veselības aprūpes nozarē” (Health4Growth) ekspertēm par ar veselības aprūpes nozares saistītās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Vidzemes reģionā. Projekts „Health4Growth” meklē veidus, kā savā starpā sadarboties veselības aprūpes iestādēm no valsts, privātā un nevalstiskā sektora. Vidzemes pārtikas klasteris ir labs piemērs kā veidot sadarbību starp uzņēmējdarbību un veselības aprūpes nozari, tādēļ sarunā klastera pārstāvji dalīsies ar pieredzi par veiksmes faktoriem un pasākumiem, ko pašvaldības varētu iekļaut jaunveidojamajās sabiedrības veselības stratēģijās Vidzemes reģionā.

Pasākuma dienaskārtība šeit  
                                  
Papildu informācija: Kristaps Ročāns, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.        

15. janvārī notika kārtējā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, kurā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Apakškomisijas sēdē klātesošie uzklausīja Finanšu ministrijas informāciju par valsts budžeta un fondu plānošanu apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam.   

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, e-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.: 229477997.

Pulcējot lielu dalībnieku skaitu, aizritējusi Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedru 2013. gada pirmā sanāksme, kurā klastera dalībnieki atzina, ka klastera iniciatīvas attīstībai ir potenciāls, un tā ir nepieciešama uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemē.     

Tikšanās reizē Vidzemes Augstskolā piedalījās gan esošie klastera dalībnieki, gan jauni uzņēmumi, kuri ir izrādījuši interesei darboties klasterī. Sanāksmē dalībnieki atskatījās uz 2012. gadā sasniegto un plānoja aktivitātes jaunajam gadam.            

Lai veicinātu zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību, Vidzemes Augstskola ir sagatavojusi piedāvājumu klastera uzņēmējiem, piedāvājot dažādu pētījumu iespējas, stratēģiju izveidi, finanšu analīzi konkrētiem uzņēmumiem, konsultācijas, darbinieku apmācības mūžizglītības centrā, studentu prakses uzņēmumos un kopīgu sadarbību projektos. Vairāki uzņēmēji atzinīgi novērtēja Vidzemes Augstskolas lomu klastera darbībā un saredzēja turpmākas sadarbības perspektīvas.    

Būtiska loma klasteru darbībā ir zinātnisko institūciju dalībai, jo tās spēj uzņēmumiem sniegt zināšanas un pakalpojumus jaunu produktu radīšanai un attīstībai. Apkopojot zināšanas un resursus, klasterī ir radušās jau pirmās sadarbības iestrādnes starp uzņēmējiem un Rīgas Stradiņa universitāti jaunu produktu izstrādē. Atsevišķi klastera uzņēmumi gada beigās cer sagaidīt rezultātus – gatavus produktus. Tāpat šogad plānots vairāk strādāt pie pieredzes apmaiņas projektiem un piedalīties pārtikas izstādēs ārvalstīs. 2013. gadā turpināsies veiksmīgā sadarbība ar Somijas un Zviedrijas pārtikas klasteriem projekta „BSR Food cluster network” ietvaros un sadarbība ar citiem klasteriem Latvijā. 

Nākamā klastera dalīborganizāciju tikšanās paredzēta jau 12. martā, savukārt aprīlī Vidzemes Augstskolā gaidāma konference par uzņēmējdarbības un veselības nozares sadarbību. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Lolita Neimane uzsvēra, ka konference būtu liels solis uz priekšu klastera darbībā, aktualizējot jautājumu par veselīgas pārtikas nozīmi uzturā. 

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.

Ir iesācies jauns gads, līdz ar to gaidāmi arī jauni darbi. Lai atskatītos uz paveikto aizvadītājā gadā un pārrunātu nākotnes ieceres, trešdien, 23. janvārī, plkst. 10.00, Cēsīs, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrā, gaidāma šī gada pirmā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde.

Vidzemes plānošanas reģionam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Pleskavas apgabalu Krievijā. Lai šo sadarbību stiprinātu, Attīstības padomēs sēdē viesosies LR konsulāta Pleskavā vadītāja Irēna Putniņa, lai klātienē pārrunātu turpmākās sadarbības aspektus.

Diskutējot par paveikto pagājušajā gadā, tiks plānots turpmākais padomes darbs. Sēdes laikā tiks apstiprināts arī VPR 2013. gada budžets un pārrunātas aktualitātes sabiedriskā transporta plānošanas jomā.

Sēdes turpinājumā Vidzemes plānošanas reģiona kultūras eksperte Olita Landsmane kopā ar Attīstības padomes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu informēs klātesošos par aktualitātēm gaidāmajai Vidzemes delegācijas vizītei uz Sanktpēterburgu. Tāpat tiks apspriestas pašvaldību sadarbības iesējas ar Vidzemes Augstskolu, diskutēts par finansējumu pašvaldību autoceļiem un ielām. Par pieredzes apmaiņas braucienu uz Poliju projektā „Pārvietojies zaļi” (Move on Green) stāstīs Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.

Vidzemes plānošanas reģions drīzumā uzsāks darbu pie pagājušā gada nogalē apstiprinātā projekta ieviešanas. Projekts apstiprināts programmā „Jaunatne darbībā”. Par to sēdes noslēgumā detalizētāk pastāstīs viens no projekta pieteikuma rakstītājiem, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Kristaps Ročāns.

Attīstības padomes sēdes darba kārtība. 

22. janvārī notika kārtējā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, kurā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvēja administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Apakškomisijas sēdē klātesošie iepazinās ar Zemkopības ministrijas informāciju par Lauku attīstības programmu.    

Apakškomisijas sēdes dienaskārtība        

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, e-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.: 229477997.

Trešdien, 23. janvārī, Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona 2013. gada pirmā Attīstības padomes sēde. Papildu atskatam par 2012. gadā padarīto un nākamā gada plāniem, Attīstības padomes pārstāvji tikās ar LR konsulāta Pleskavā vadītāju I. Putniņu, kā arī meklēja risinājumus, kas uzlabotu pašreizējo situāciju sabiedriskā transporta jomā reģionā.

Sabiedriskā transporta organizēšana reģionos

2013. gada līdzekļu sadalījums sabiedriskā transporta organizēšanai reģionos ir nelabvēlīgs Vidzemes pašreizējai situācijai. Lai gan budžetā atvēlēts finansējums vienlīdzīgi visiem Latvijas plānošanas reģioniem, jāizprot, ka sabiedriskā transporta organizēšana katrā no tiem atšķiras.

Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais pēc teritorijas, taču mazākais pēc iedzīvotāju skaita. Vidzemē liela daļa iedzīvotāju dzīvo viensētās un lauku teritorijās, kas ir izkliedēti, savukārt lielākā daļa valsts pakalpojumu, kā arī reģionālā slimnīca atrodas vienīgajā republikas nozīmes pilsētā reģionā - Valmierā. Lielie attālumi, kas jāveic sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējam, veido aizvien garākus maršrutus. Latvijā plānošanas reģioni atšķiras ar savu teritoriju, iedzīvotāju skaitu un blīvumu, klimata atšķirībām aukstākajos ziemas mēnešos (dažkārt tie reģionu starpā atšķiras līdz pat 20 grādiem), kā arī nokrišņu daudzumu. Katrs no iepriekš minētajiem faktoriem būtiski ietekmē autobusa izmaksas uz vienu kilometru.

Vairākkārt dzirdēti apgalvojumi par nepieciešamību slēgt reisus, kas nav rentabli. Neatbildēts paliek jautājums, kā šo teritoriju iedzīvotāji tiks nodrošināti ar pieejamiem valsts pakalpojumiem.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar starptautisko projektu partneriem uzsācis diskusijas par tā saucamo “Transportu pēc pieprasījuma”, kad maršruti tiek plānoti pēc konkrētām iedzīvotāju vēlmēm, iepriekš tās piesakot pa tālruni. Tādējādi sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs katru dienu daļēji izmaina savu maršrutu, jau skaidri apzinoties plānoto pieprasījumu un izmaksas. Eiropas Savienības reģionos, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, šī sistēma jau darbojas veiksmīgi, piemēram, Francijā vai te pat netālu - Somijā.

Sadarbība ar LR konsulātu Pleskavā

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdes pirmā daļa tika veltīta turpmākai sadarbībai ar Pleskavas reģionu Krievijā. Attīstības padomes pārstāvji uzrunāja LR konsulāta Pleskavā vadītāja I. Putniņas kundze. Lielākais uzsvars abu pušu sarunai tika saistīts ar tūrismu un tā attīstību abos valstu reģionos, taču pašvaldību vadītāji uzsvēra arī jautājumu, kas saistīts ar robežas šķērsošanu - vīzu apstiprināšana un izsniegšana.

Putniņas kundze aicināja Vidzemes novadu pašvaldību vadītājus pievērst lielāku uzmanību starptautiskai komunikācijai, uzrunājot tūristus no Krievijas: “Esam gatavi atbalstīt ikvienu Vidzemes pašvaldību, kas ir ieinteresēta pie sevis uzņemt tūristus no Pleskavas, taču mums būtu nepieciešama informācija krievu valodā. Šajā gadījumā šeit nerunājam tikai par tūrisma objektiem - tāpat tie var būt uzņēmumi un pat rehabilitācijas iestādes, kas Pleskavas iedzīvotājam var šķist interesantas apmeklējumam.”

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs N. Stepanovs uzsver, ka, domājot par tūrismu, nevajadzētu aizmirst arī savstarpēju sadarbību uzņēmējdarbībā: “Vidzemes plānošanas reģions jau ir uzsācis organizēt tikšanās Vidzemes uzņēmējiem ar Pleskavas reģiona pārstāvjiem, taču jebkurai sadarbībai jābūt abpusējai. Esam pārliecināti, ka ne tikai mēs, bet arī Pleskavas reģiona uzņēmēji var daudz mācīties no mūsu reģiona uzņēmējiem.”

Vairāku novadu pašvaldību vadītāji piekrita, ka attīstīt sadarbību ar Pleskavas reģionu ir nozīmīgi, taču tādā gadījumā nepieciešams uzlabot situāciju, kas saistīta ar vīzu izsniegšanu. Visbiežāk pašvaldību vadītāji saskārušies ar problēmām saņemt apstiprinājumus par bezmaksas vīzām: “Igaunija un Somija jau tagad ir vairākus soļus priekšā mums - no Krievijas aizvien vairāk tūristu izvēlās apmeklēt tieši šīs valstis, kā vienu no iemesliem minot vienkāršāku un pieejamāku vīzu izsniegšanas un robežas šķērsošanas procesu. Ja jau tūristiem tas ir tik sarežģīti, kādiem birokrātijas koridoriem jāiet cauri mūsu uzņēmējiem?” tā viens no Attīstības padomes pārstāvjiem.

Izprotot problēmas nozīmību, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes deputāti vienojās sagatavot lūgumrakstu Ārlietu ministrijai, lai vīzu izsniegšanu padarītu konkurētspējīgāku, citādi pašlaik sarežģītās sistēmas dēļ cieš ne tikai Vidzemes un Latvijas tūrisma joma, bet arī mūsu uzņēmēji.

Otrdien, 29. janvārī, Vidzemes plānošanas reģions uzņems ciemiņus, kolēģus no Kurzemes plānošanas reģiona. Projekta „Kurzemes plānošanas reģiona un tā pašvaldību kapacitātes paaugstināšana ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros tiek rīkots pieredzes apmaiņas brauciens, kura laikā VPR pārstāvji ar prieku dalīsies savā projektu īstenošanas pieredzē.

Pieredzes vizītes pirmajā dienas daļā stāstīsim par VPR starptautiskās sadarbības veidošanu un projektiem, vairāk iepazīstināsim kolēģus ar mūsu sadarbību ar Lejasreinas departamentu, kā arī dalīsimies pieredzē par sadarbības veidošanu ar Vidzemes uzņēmējiem. Tālāk iepazīstināsim kolēģus ar Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta rezultātiem - bērnu zinātnes centrs „Zinoo” Cēsīs.

Lai īsinātu laiku dodoties uz Valmieru, pastāstīsim par  Centrālbaltijas INTEREG IV A programmas finansētā projekta „Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitātē” īstenošanas rezultātiem. Bet ierodoties Valmierā izrādīsim vēl vienu Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu – Valmieras muzeju.

Vizītes noslēgumā Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji prezentēs projekta  „Kurzemes plānošanas reģiona un tā pašvaldību kapacitātes paaugstināšana ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izvērtējumu un rezultātus.

Ceram, ka mūsu pieredze būs noderīga kolēģiem, un arī mēs gūsim ierosmes jaunām idejām. 

28. februārī un 29. februārī Helsinkos notiek Centrālās Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmas sanāksme, kurā Vidzemes plānošanas reģiona intereses pārstāv projektu vadītāja Dagnija Ūdre.

Sanāksmē klātesošie iepazīsies ar programmā līdz šim paveikto, noteiks turpmākos darbības virzienus un identificēs atbildībās darba grupas un organizācijas. Dalībnieki debatēs par programmas budžetu un projektu pieteikumu tematiem nākamajam plānošanas periodam.

Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma līdzfinansē pārrobežu sadarbības projektus centrālajā Baltijas jūras reģionā - Igaunijā, Somijā, Ālandu salās, Latvijā un Zviedrijā. 

Papildu informācija: Dagnija Ūdre, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:29219477, e-pasts: dagnija.udre PIE vidzeme PUNKTS lv             

2008.gadā Vidzemes plānošanas reģiona un Lejasreinas departamenta Francijā sadarbības līguma ietvaros rezidencē Vidzemē uzturējās franču mākslinieks Klauss Štobers. Mākslinieka savdabīgie iespaidi par dzīvi Vidzemē 2010./2011. gadā bija skatāmi ceļojošajā izstādē „Neparasts ceļojums pa Vidzemi”. 2010.gadā tika iecerēts rīkot atbildes projektu, kura ietvaros latviešu fotogrāfs viesotos foto rezidencē Francijā. Tāpēc 2011.gada martā Latvijā tika organizēts jauno fotogrāfu konkurss, kurā uzvarēja mākslinieks Reinis Hofmanis, iegūstot iespēju 2011.gada septembrī strādāt foto rezidencē Strasbūrā.

Reinis Hofmanis ir viens daudzsološākajiem Latvijas jaunajiem fotogrāfiem. Pēdējo gadu laikā R. Hofmanis veidojis vairākas personālizstādes un viņa darbi publicēti tādos izdevumos kā Esquire, New York Times, Financial Times, Spiegel un FK Latvijas fotogrāfijas gadagrāmata. Jaunais mākslinieks pēta simboliskās zīmes ainavā, kuru atšķetināšana un izprašana no skatītāja pieprasa kultūras un sociālās vides konteksta pārzināšanu.

Pirms dažiem gadsimtiem pilsētas apjoza mūri. Mūsdienu demokrātijas laikmetā, kad pārvietošanos Eiropā neierobežo fiziskas robežas valstu starpā, no „mūra atliekām” – akmeņiem – veidotas jaunas robežas. Sērijā „Akmeņi” autors ir izvēlējies izcelt vietas, ko Strasbūrā iezīmē milzīgas akmeņu kompozīcijas. Šādi savdabīgi 21.gadsimta fortifikācijas elementi  sargā neapbūvētās pilsētas teritorijas no ceļotāju karavānām vai nesankcionētas automašīnu novietošanas.  

Reiņa Hofmaņa fotogrāfijas rosina domāt par dzīvi ārpus kadra – kāda būtu dzīve Strasbūrā bez apjomīgajiem pilsētas ainavas sargiem.

Ceļojošā izstāde 2012.gada martā bija skatāma Strasbūrā, Eiropas mūsdienu mākslas aktivitāšu centrā (CEAAC), kā arī Alūksnē, Madonā.  

Projekts ir īstenots, pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, Lejasreinas departamenta padomei, Eiropas mūsdienu aktivitāšu centram (CEAAC) Strasbūrā, Francijas institūtam Latvijā, uzņēmumiem „Artcic Paper Baltic States”un „Groglass”.

Pašlaik Reiņa Hofmaņa izstādi var apskatīt Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.

31. janvārī, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalījās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda pagaidu uzraudzības komitejas sēdē.   

Galvenie sēdes jautājumi skāra Nacionālajā attīstības plānā ietvertos Eiropas Savienības fondu finansētos uzdevumus dažādās jomās. Prezentācijas par šiem uzdevumiem sniedza vairāku ministriju pārstāvji. 

Sēdes noslēgumā tās dalībnieki debatēja par nākamā plānošanas perioda dokumentu izstrādi, izvērtējot informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības fondu finansējuma sadalījumu un laika grafiku turpmākajam darbam.  

2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēdes dienaskārtība.

Papildu informācija: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, e-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.: 229477997.