Arhīva kalendārs

Oktobra beigās norisinājās kārtējā pārtikas klastera dalībnieku sanāksme, šoreiz kolēģus pie sevis uzņēma SIA „Valmiermuižas alus”. Sanāksmes laikā vairāki klastera dalībnieki dalījās ar gūto pieredzi Francijā, sidru un sulu darīšanas tehnoloģiju un kontaktu veidošanas praksē, „Leonardo da Vinci” programmas projekta „Vidzemes reģiona ekoloģisko dzērienu ražotāju prakse dzērienu ražotāju uzņēmumos” ietvaros. Tāpat tik pārrunātas svarīgākās aktualitātes, iepazīti jauni potenciālie dalībnieki. Visbeidzot klastera dalībnieki uzsāka diskusiju par klastera juridiskā statusa stiprināšanu, veidojot klasteri, kā atvērtu biedrību, saglabājot arī sadarbības līgumu ar tiem dalībniekiem, kas nav gatavi uzreiz kļūt par biedriem.

Projekts „Vidzemes reģiona ekoloģisko dzērienu ražotāju prakse dzērienu ražotāju uzņēmumos” tapa sadarbojoties Vidzemes plānošanas reģionam ar reģiona sadarbības partneri Francijā, Lejasreinas Departamentu. Projekta ietvaros četriem dzērienu ražotāju uzņēmumu pārstāvjiem no Vidzemes bija iespēja divas nedēļas viesoties Elzasā un Normandijā (Francija), lai iepazītu sulu un sidra ražošanas tehnoloģijas un metodes. Projekta dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja šī projekta laikā gūtās zināšanas un ir gatavi ar gūtajām zināšanām dalīties ar tiem klastera uzņēmējiem un pētniekiem, kas specializējas tieši uz dzērienu ražošanu, augļu un ogu pārstrādi. Tādēļ tika nolemts izveidot klastera darba grupu tieši šīs nišas speciālistiem, lai dalītos ar zināšanām un meklētu kopīgus risinājumus, kopīgu produktu izstrādei.

A. Ruņģis dalās ar pieredzēto Francijā

Sanāksmes turpinājumā klastera koordinators iepazīstināja klātesošos ar aktualitātēm uzsākto sadarbības projektu kontekstā. Vidzemes plānošanas reģions kā partneris ir iesaistījies Zviedru klastera „Ideon Agro Food” projektā „BSR Food House - development of a strong Baltic sea food cluster”, kas oktobrī tika iesniegts Zviedrijas institūta izsludinātajā programmā. Ja projekts tiks finansēts, tad tā ietvaros 10 – 15 klastera uzņēmējiem būs iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju, kā arī prezentēt savu produkciju ar mini stendu („pop-up stores”) palīdzību. Vai projekts tiks apstiprināts būs zināms decembrī. Tāpat notiek darbs pie divu lielāku, ilgtermiņa projektu izstrādes, jau laicīgi gatavojoties nākošā ES plānošanas perioda programmu uzsaukumiem.

Kopā ar Skandināvijas partneriem turpinās darbs pie „BSR Food House” pārtikas klasteru sadarbības tīkla projekta izstrādes. Projekts tiek gatavots uz topošo „Horizon 2020” programmu. Ja projekts tiks apstiprināts, tad sadarbojoties ar partnervalstu klasteru organizācijām būs iespējam izstrādāt jaunus produktus, iepazīties ar tirgus pētījumiem, gūt jaunus kontaktus un sekmēt uzņēmumu eksportspēju.

Vācijas „Food Regio” klasteris ir iesaistījis VPR, kā Vidzemes pārtikas klastera koordinatoru, „Baltfood” klasteru sadarbības tīklā, kura ietvaros pašlaik tiek gatavots projekts „Food innovation at interfaces”. Projekta fokuss būs inovatīvu pārtikas produktu, iepakojuma un loģistikas metožu izstrādāšana un ieviešana, attīstot uzņēmējiem pieejamu pārtikas nozares pētnieku tīklu Baltijas Jūras reģionā.

Šobrīd klasteris sadarbojas ar  partneriem no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas.

Klasterim attīstoties, interesi par to izrāda arvien jauni uzņēmumi: SIA „Smiltenes sidra darītava”, kas ir maza sidra darītava Smiltenē, SIA „NG Līnija” no Madonas novada, pamatnodarbošanās ir biškopība un medus produkcijas ražošana, SIA „E&E”, jauns uzņēmums Raunas novadā, kas nodarbojas ar augstas kvalitātes bioloģiskas izcelsmes dabisku etiķu ražošanu. Tāpat interesi ir izteicis arī uzņēmums SIA „Eko Mako”, SIA „LAt Eko Food”.

Sanāksmē tika uzsākta diskusija par klastera juridiskā statusa nostiprināšanu. SIA „Aloja – Starkelsen” piedāvājums ir spēcināt klastera juridisko statusu, veidojot klasteri, kā atvērtu biedrību, saglabājot arī sadarbības līgumu ar tiem dalībniekiem, kas nav gatavi uzreiz kļūt par biedriem. Šai ideja atbalstu pauda vēl vairāki klastera dalībnieki. Pie šī jautājuma vēl turpināsies darbs nākamajās sanāksmēs, lai nonāktu pie optimālā klastera turpmākās izaugsmes organizatoriskā modeļa.

Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera mērķis ir organizēt sadarbību un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem, organizācijām, izglītības iestādēm, zinātniskajām un pētniecības institūcijām, nolūkā veicināt veselīgas un augstvērtīgas pārtikas ražošanas attīstību uzņēmumu un Vidzemes reģiona izaugsmei.

Klastera dalībnieku sadarbības prioritātes:

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas patēriņa popularizēšana;

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas ražošanas un tehnoloģiju attīstība un virzīšana tirgū;

 - Lokālā un starptautiskā sadarbības tīkla attīstība.

Šobrīd klasterī darbojas dažādi pārtikas nozares uzņēmumi, kā arī vairākas izglītības, pētniecības iestādes un asociācijas.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

29. oktobrī, jomas speciālistu plaši apmeklēts, aizvadīts projekta „MVU attīstība veselības aprūpes nozarē” (Health4Growth) seminārs – ideju darbnīca „Reģionālā specializācija, sadarbība un komercializācija veselības sektora attīstībai". Klātesošajiem bija iespēja vairāk uzzināt par specializācijas priekšrocībām, izzināt Itālijas partnera pieredzi pārtikas klastera attīstīšanā un Debrecenas (Ungārija) Universitātes veiksmīgo pakalpojumu komercializācijas piemēru. Daloties tematiskajās grupās par pārtikas klasteru attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu komercializāciju, jomas profesionāļi kopīgās diskusijās izkristalizēja spēcīgās puses un trūkumus veselības tūrisma veiksmīgākai attīstībai, kā arī pārrunāja pārtikas klasteru lomu veselība sektora attīstībā.

Lai radītu dziļāku priekšstatu par to, kas īsti ir specializācija, projektu konsultatīvā biroja SIA „Konso” valdes priekšsēdētāja Irīna Kulitāne caur piemēriem skaidroja specializācijas priekšrocības. Lai spētu konkurēt ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāprot atrast tā niša, kurā konkrētais uzņēmums vai institūcija spēj darboties visproduktīvāk un nedrīkst baidīties domāt globāli. Lai veiksmīgi attīstītos jāprot sadarboties, jo sadarbībā slēpjas panākumu atslēga – tās ir jaunas idejas, jaunas zināšanas, plašāks tehniskais nodrošinājums, piekļuve tirgiem un citas priekšrocības.

Neesot klāt projekta partneriem no Debrecenas Universitātes Ungārijā, klātesošajiem bija iespēja vērot partneru prezentāciju digitālā formātā. Debrecenas universitāte ir lielisks piemērs pakalpojumu komercializācijai, jo universitātes pakalpojumi ir atzīti un plaši pieprasīti. Universitāte piedāvā visa veida operācijas, ārstēšanu un diagnostiku. Pacienti galvenokārt ir no Ukrainas un Rumānijas. Tāpat universitātē tiek sagatavoti jauni kvalitatīvi speciālisti.

Pārstāvis no Emīlijas – Romanjas reģiona Itālijā dalījās pieredzē ar veiksmīga pārtikas klastera attīstību savā reģionā. Arī šeit galvenais uzsvars likts uz specializāciju, lai gan ceļš līdz kooperācijai un viena virziena izvēlei nav bijis viegls. Pārtikas sistēmas viedais potenciāls itāļu partneru skatījumā ir optimāla resursu izmantošana, produktu ar pievienoto vērtību ražošana, ko papildina vieda ražošana un loģistika

.

Semināra turpinājumā, daloties sesijās, par pārtikas klasteru attīstību klātesošie uzzināja par rūpnieciskās pārtikas plusiem un mīnusiem, Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera iniciatīvas attīstību, kā arī klastera dalībnieka SIA „Aloja-Starkelesen” pieredzi darbojoties klasterī. Savukārt sesijā par veselības aprūpes pakalpojumu komercializāciju dalībnieki uzzināja par starptautiski apstiprinātu veselības aprūpes kvalitāti kā priekšnosacījumu pakalpojumu komercializācijai, Latvijas veselības tūrisma klastera darbību un Vidzemes slimnīcas piemēru par veselības aprūpes pakalpojumu attīstību. Pēc prezentācijām grupas diskutēja par pārtikas klasteru lomu veselības sektora attīstībai un veselības aprūpes iestāžu lomu veselības sektora attīstībai.

Grupā par pārtikas klasteriem dalībnieki uzsvēra, ka uzņēmējdarbība veselības sektorā tomēr ir citādāka nekā citas uzņēmējdarbības formas, jo pastāv dažādi specifiski regulējumi, uzraudzība stingrāka. Lai veicinātu veselīgas pārtikas lielāku noietu, nepieciešama arī sabiedrības lielāka izpratne, īpaši bērnu, par to, ka veselīgs var būt arī garšīgs. Tāpat klasteru attīstībai traucē sektorālā pieeja, piemēram, diviem uzņēmumiem atsevišķi ražojot vienādu produktus, kad apvienojoties to varētu darīt produktīvāk. Visbeidzot, vietējiem uzņēmumiem jābūt radošākiem, drosmīgākiem jaunu produktu ideju izstrādē un ražošanā.

Grupā, kas diskutēja par veselības pakalpojumu komercializāciju nonāca pie secinājumiem, ja jomai ir ļoti liels potenciāls un izaugsmes iespējas, ņemot vērā plašo Krievijas tirgu, kas atrodas mums kaimiņos. Izskanēja ideja, ka Vidzemes plānošanas reģions varētu nākt talkā ar veselības tūrisma popularizēšanu. Svarīgi būtu arī sadarboties ar klasteri pakalpojumu pilnveidošanā. Tāpat svarīga būtu arī pašvaldības iesaistīšanās un atbalsts jomas attīstībai. Kā viens no svarīgākajiem kritērijiem veselības tūrisma attīstībā ir kvalitatīvi pakalpojumu, kurus nodrošina augsti kvalificēts personāls, kas šobrīd ir liels deficīts, jo trūkst kompetentu speciālistu, trūkst līdzekļu viņu izglītošanai, kā arī cilvēkresursu novecošanās. Tādēļ jāmeklē risinājumi, kā piesaistīt labus speciālistus konkrētais iestādei.

Seminārs bija informācijas un aktīvām diskusijām bagāts. Vidzemes plānošanas reģions ir guvis daudz jaunas idejas un ierosmes nepieciešamajiem uzlabojumiem jomas attīstībai. Šobrīd projektā galvenais darbs noris pie politikas rekomendāciju izstrādes.

Lelde Ābele: „Liels paldies visiem, kas atrada iespēju piedalīties seminārā. Lai gan tēma ir samērā specifiska un Latvijas ne tik plaši apskatīta, tomēr balstoties uz seminārā dzirdēto un diskusiju rezultātu, varu būt gandarīta un teikt, ka ejam pareizajā virzienā.”

Projekts „Mazo un vidējo uzņēmu attīstība veselības aprūpes nozarē” (Health4Growth) meklē veidus, kā savā starpā sadarboties veselības aprūpes iestādēm no valsts, privātā un nevalstiskā sektora. Projektu „Health4Growth” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē Starpreģionu sadarbības programmas „Interreg IVC” ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757 ,e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Zināms, ka Vidzeme ir lielākais Latvijas reģions pēc teritorijas, bet mazākais iedzīvotāju skaita ziņā. Nevienam vairs nav noslēpums, ka lauku apvidi paliek arvien tukšāki, cilvēki aizplūst uz ekonomiski attīstītākām vietām un teju ikviena pašvaldība domā, kā padarīt savu dzimto novadu pievilcīgu dzīvošanai, strādāšanai, tūrismam. Lai veicinātu lauku reģionu attīstību, būtiski ir rūpēties par teritorijas pievilcību un vietējo produktu atpazīstamību. Šis jautājums ir aktuāls arī Vidzemes plānošanas reģionam. Lai kopā ar jomas speciālistiem un pašvaldību pārstāvjiem meklētu risinājumus vietas pievilcības veicināšanā, kā arī kopīgi atskatītos uz aizvadītajā gadā paveikto, VPR aicina piedalīties ikgadējā pasākumā pašvaldību speciālistiem, šoreiz par tematiku „Vietas pievilcība: meklējumi un risinājumi”.

KAD?: 2013. gada 28. novembris

KUR?: Mārcienas muiža, Madonas novads, Mārcienas pagasts, Lejas Patmalnieki

KAS?: Seminārs – radošā darbnīca „Vietas pievilcība: meklējumi un risinājumi”

KAM?: Pašvaldību vadītājiem un speciālistiem

Semināra laikā būs iespēja uzzināt par to, kas īsti ir vietas pievilcība, kas to veido, par zīmolvedību un izaicinājumiem novadu izaugsmei. Varēs iepazīties ar pētījuma „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” rezultātiem. Kopīgi atskatīsimies uz aizejošajā gadā padarīto un darbosimies radošajā darbnīcā „Laipni aicināts manā kaimiņu novadā”, lai kopīgi izceltu novadu priekšrocības, kas padara to pievilcīgu iedzīvotājiem, tūristiem, investoriem.

Aicinām semināram pieteikties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā „Semināri VPR”