Arhīva kalendārs

Nav noslēpums, ka ikviena aizejošā gada nogale kultūras darbiniekiem ir ļoti aizņemts laiks, kad visa sava enerģija un laiks jāvelta citu priekam, organizējot dažādus kultūras pasākumus. Pateicībā par ieguldīto darbu, Vidzemes plānošanas reģions saviem kultūras darbiniekiem organizēja semināru „Spēcīga komanda, vesels ES pats”, ko vadīja izaugsmes treneris Andžejs Reiters.  

Seminārā ar lekcijas un atraktīvu vingrinājumu palīdzību klātesošajiem tika parādīts, cik nozīmīgs ir vienots un radošs kolektīvs, kurā viens otru labi pazīst un saprot no pusvārda. Liela nozīme jāpiešķir spējai uzticēties citiem, ļauties notikumiem un no jebkuras neveiksmes vai kļūdas mācīties, neturot aizvainojumu.

A.Reiters uzsvēra, ka šis cilvēcei ir laiks, ko var raksturot kā „kāpšanu kalnā” – viss notiek paātrinājumā, tāpēc liekas, ka ir īpaši grūti un smagi. Bieži tiekam iesaistīti dažādos konfliktos, jūtamies slikti, taču treneris aicina ikvienu konfliktu uzskatīt kā mācību stundu – visbiežāk mums pāri dara nevis konkrētais cilvēks, bet gan pati situācija. Ikvienā, pat sev netīkamā cilvēkā ir iespējams ieraudzīt kādu labu īpašību – tā arī ir izeja no sarežģītām situācijām. Ne vienmēr viss ir jāizprot, reizēm pietiek pieņemt situāciju un notikumus kādi tie ir, „pateikties” par mācību un doties tālāk savā ceļā. „Ikviens cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir, pat ja tu nekādi nevari viņu izprast. Tas, protams, nenozīmē, ka tas cilvēks tev obligāti ir jāprec, ” smejoties piebilst A.Reiters.

Kultūras darbinieki klausījās interesantas atziņas par t.s. „zebras strīpām” ikdienā, kad veiksmes mijās ar neveiksmēm. A.Reiters skaidro, ka viss dzīvē iekārtots loģiski – mēs atrodamies lidojumā pirms lieliem pārbaudījumiem, jo smeļamies enerģiju, lai tos pārdzīvotu. Savukārt pēc lielā pārbaudījuma ir nepieciešams atkal emocionāls kāpums, jo ķermenim jāsaņem papildus enerģijas deva, lai visu slikto atstātu pagātnē. Taču pozitīvā ikvienā cilvēkā ir vairāk nekā negatīvā, un tas ir pats svarīgākais.

„Galvenais, kas cilvēkam jāapgūst, ir māka pārslēgties no vienas darbības uz citu. Kad viena lieta pabeigta, jāprot pagriezties pret nākamo un neturpināt dzīvot iepriekšējā vai kaut kur pa vidu. Tā cilvēks nodrošina to, ka viņš nav ievainojams.” /Andžejs Reiters/

Vidzemes plānošanas reģions regulāri organizē dažādus vērtīgus seminārus, arī kultūras darbiniekiem. Ja vietu skaits atļauj, ikviens interesents ir mīļi gaidīts uzzināt ko jaunu un noderīgu savai ikdienas dzīvei un profesionālajai darbībai. Pieteikties semināriem iespējams Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā veca.vidzeme.lv , sadaļā „ Semināri VPR”. Aicinām sekot līdzi informācijai!

Papildus informācija: Olita Landsmane, kultūras koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.t. +371 29171020, E-pasts: olita.landsmane PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja diskusiju par Amatas upes attīstību ūdenstūrisma jomā. Projekta Riverways ietvaros rīkotās diskusijas mērķis bija identificēt problēmas un rast priekšlikumus Amatas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Diskusijā piedalījās pie Amatas upes esošo zemju īpašnieki, uzņēmēji, Amatas novada pašvaldības pārstāvji, novadu tūrisma informācijas centru pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis un vietējie laivošanas entuziasti, kas dalījās ar interesantām idejām un savu pieredzi.

Par Amatas upes galveno problēmu tika atzīta tās bīstamība upē sakritušo koku dēļ. Lai šo problēmu risinātu, atsaucīgi bija gan zemju īpašnieki, gan pašvaldība, izrādot gatavību kopīgiem spēkiem darboties pie upes attīrīšanas. Lai to veiksmīgi paveiktu, pašvaldība aicināja apzināt posmus, kuros sakritušie koki rada bīstamību.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Amata nav tā upe, ar kuru vajadzētu sākt tiem laivot gribētājiem, kuriem nav iepriekšēja pieredze. Lai droši brauktu pa Amatu, jābūt profesionālam laivotājam ar priekšzināšanām un pieredzi. Kā labs risinājums laivotāju sagatavošanai tika minētas atsevišķu uzņēmumu piedāvātās laivošanas skolas, kur ir iespēja apgūt pareizu laivošanu un drošību uz upes. Tāpat arī svarīgi pie pašas upes izvietot informāciju par galvenajiem drošības pasākumiem un iespējamiem draudiem.

Lai paplašinātu upes pievilcību arī ārpus laivošanas sezonas, tika diskutēts arī par citām upes izmantošanas iespējām. Pārgājiens pa Amatas krastu no Melturu tilta līdz Veclauču tiltam tika atzīts par vienu no skaistākajiem posmiem Latvijā. Pārgājieni gar upi varētu būt pievilcīga alternatīva tiem aktīvās atpūtas piekritējiem, kuriem nepietiekamās pieredzes dēļ, laivošana pa Amatu varētu būt pārāk bīstama. Tāpat arī diskusijā izskanēja ieteikums popularizēt Amatu kā makšķerēšanai piemērotu upi.

Šāda veida diskusijas par ūdenstūrisma attīstību tiek organizētas arī par citām Vidzemes upēm, noskaidrojot gan ūdenstūrismā iesaistīto pušu viedokli un redzējumu par tālāko nozares attīstību, gan arī aicinot diskusiju dalībniekus uz savstarpēju sadarbību, popularizējot ūdenstūrismu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tās tiek organizētas, pārrunājot gan tūrisma infrastruktūru, gan apsaimniekošanas problēmas, kā arī, apzinot neizmantotos, resursus un iespējas, lai radītu jaunus tūrisma piedāvājumus, spēcinot arī iesaistīto pušu sadarbību. Līdz šim jau notikušas diskusijas par Vaidavas, Salacas un Gaujas upēm.

Nākamā diskusija par Abulu plānota februārī.

Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tapis jauns projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb „Riverways”. Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.

Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv 

Otrdien, 4. februārī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Dagnija Ūdre piedalās Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam Apvienotās programmēšanas komitejas trešajā sanāksmē Maskavā.

Sanāksmes laikā tiks diskutēti jautājumi par Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas tematiskajiem mērķiem, prioritātēm un programmas aktivitātēm, kā arī par programmas stratēģisko projektu priekšlikumiem.

Klātesošie tiks iepazīstināti ar sociālekonomiskās un vides situāciju izvērtējumiem plānotās pārrobežu sadarbības programmas teritorijā.  Tāpat tiks sniegts pārskats par Sanktpēterburgā notikušā Latvijas – Krievijas teritoriālās sadarbības programmas sagatavošanas tematiskā semināra rezultātiem - šis pasākums tika organizēts vēl šī gada sākumā.

Jau iepriekš ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions, gatavojoties jaunajam plānošanas periodam, ir saņēmis pašvaldību projektu idejas, kuras būtu īstenojamas šajā programmā. Tādējādi, piedaloties tematiskajos semināros un sanāksmēs un kopīgi veidojot pārrobežu teritoriālās programmas nolikumu, tiek pārstāvētas arī Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību prioritārās intereses un vajadzības.  

Jāpiebilst, ka periodā no 2007.-2013. gadam pārrobežu programmas ietvaros notika trīspusēja sadarbība starp Latviju, Krieviju un Igauniju, savukārt nākamajā programmas periodā, t.i. no 2014.-2020. gadam, tiks ievērots divpusējas partnerības princips, sadarbībai norisinoties starp Latviju- Krieviju un Igauniju – Krieviju. Apvienotā programmēšanas komiteja darbosies līdz 2014. gada beigām.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Materiāls sagatavots izmantojot LPS mājaslapā ievietoto informāciju.

4. februārī Saeimas namā norisinās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sēde. Tajā aktīvu dalību ņem arī Vidzemes plānošanas reģions, kuru pārstāv Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Sēdes laikā tiks diskutēts par likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā", "Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā" un "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā".

Visi pieci plānošanas reģioni kategoriski noraida Valsts kontroles (VK) izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu.  Nav korekti, ka Valsts kontroles atzinumā kā plānošanas reģionu budžets tiek minēti 13 miljoni latu jeb 19 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtais finansējums likumdošanā noteikto pamatfunkciju nodrošināšanai pēdējo septiņu gadu laikā ir samazināts par aptuveni 60 % un šobrīd sastāda vidēji 175 tūkstošus latu jeb 249 tūkstošus eiro gadā, kuros ietilpst reģiona pamatfunkciju nodrošināšana, ES informācijas centra darbības nodrošināšana un sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšana. Pārējo finansējumu jeb aptuveni 93% līdz 2013. gada 31. janvārim veidoja dotācija sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem.

Plānošanas reģioni piekrīt VK atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai. Šobrīd plānošanas reģionos strādā augsti kvalificēti, profesionāli speciālisti, kuru noturēšana reģionos ir problemātiska, līdz ar to, nepietiekama finansējuma apstākļos, tiek apdraudēta kvalitatīvu pamatfunkciju veikšana.

Ir zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visu pašvaldību intereses, aicinās VK skaidrot revīzijas atzinumu un nepiekrīt izskanējušai informācijai, kas apšauba plānošanas reģionu lietderību.

Tāpat vēršam uzmanību, ka Deklarācijas par L. Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 102. punktā ir pausta valdības apņemšanās īstenot pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā un stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.

Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības.

Papildus savu pamatfunkciju izpildei, plānošanas reģioni aktīvi strādā, lai piesaistītu Eiropas Savienības programmu finansējumu savu teritoriju attīstībai. Kopumā apgūtais finansējums sastāda vairākus miljonus eiro gadā, attīstot tādas nozares kā uzņēmējdarbība, tūrisms, kultūra un citas. 

Informāciju sadarbībā ar pārējiem plānošanas reģioniem sagatavoja Marta Cekule, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. +371 26609252, e-pasts: marta.cekule PIE vidzeme PUNKTS lv 

2014. gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” investīcijas 4. kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 16 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 41,5 milj. euro. Iespējams, „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” kopējais finansējums tiks vēl palielināts.

Šobrīd Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu un Tieslietu ministrijām strādā pie programmas 4. kārtas nosacījumu saskaņošanas, kas atvieglos finansējuma plūsmu finansējumu saņēmējiem. Vienlaikus būtiskas izmaiņas attiecībā uz projektu īstenošanu, salīdzinot ar programmas 3. kārtas nosacījumiem, nav plānotas.

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm uz Latviju. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Šobrīd plānots, ka programmas 4. kārtas kopējais finansējums būs 34 148 923 euro. Minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam būs 142 287 euro; maksimālais publiskā finansējuma apjoms vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai ir palielināts līdz 2 135 000 euro.

Projektu iesniegumu pieņemšana „Augstas pievienotās vērtības investīciju” programmas ceturtajā kārtā tiks uzsākta 3. martā un ilgs līdz 31. martam. Projektus plānots izvērtēt trīs mēnešu laikā – līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Visi projektu iesniedzēji - gan mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti - varēs uzsākt projekta īstenošanu drīz pēc projekta iesniegumu iesniegšanas LIAA - sagaidot LIAA pārbaudi projekta īstenošanas vietā. Jāņem vērā, ka projektu nevar pabeigt pirms projekta apstiprināšanas, t.i. pirms 2014. gada jūnija. Projektu īstenošana būs jāpabeidz līdz 2015. gada 15. septembrim. 

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju”  pirmajā un otrajā kārtā kopā ir atbalstīti jau 35 projekti, kuru kopējais attiecināmo investīciju apjoms ir  279,4 milj. euro, no kuriem 99,4milj. euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju” trešajā kārtā tika iesniegti 126 projekti par kopējo pieprasīto publisko finansējumu 73.3 milj. euro. Iepriekšējās kārtās atbalstītie projekti pārstāv tādu nozaru uzņēmumus, kā ķīmija un farmācija, kokrūpniecība, transportlīdzekļu ražošana, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanu, poligrāfiju, datoru, elektronikas un optikas ražošanu, pārtikas rūpniecību un šķiedru un audumu ražošanu. 

Programmas pirmajā un otrajā kārtā atbalstīto projektu saraksts ir publicēts Latvijas Investīciju un aģentūras mājaslapā: http://www.liaa.gov.lv/lv/es-fondi/noslegtie-ligumi-2007-2013-gada-planosanas-perioda. Vietnē informāciju visu laiku tiek atjaunota, tiklīdz kādā projektā ir kādas izmaiņas. Programmas 3. kārtā iesniegto projektu vērtēšana vēl nav noslēgusies.

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193;
E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv
Web: www.em.gov.lv;
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija;

Youtube: http://www.youtube.com/siltinam

Turpinot iepazīstināt ar daudzveidīgo un atpūtas iespējām bagāto tūrisma maršrutu, par Via Hanseatica no 5.-9.februārim tiks stāstīts populārās  starptautiskās tūrisma izstādes REISEN 2014 apmeklētājiem Hamburgā, Vācijā.

Vēl nesen, janvāra vidū Via Hanseatica košais un interaktīvais stends Somijā piesaistīja somu tūristu, tūroperatoru un žurnālistu interesi, startējot kā unikāls tūrisma maršruts, jo tajā  vienojušās trīs valstis – Latvija, Krievija un Igaunija. Tūrisma maršruts spēj piedāvāt plašas atpūtas iespējas dažādām tūristu grupām – gan ģimenēm ar bērniem, gan individuāliem ceļotājiem; tiem, kas mīl kultūrvēsturisko mantojumu vai aktīvi atpūsties dabā, piedzīvojumu meklētājiem, gardēžiem – ikvienam. 

Īpaši ērti Via Hansetica mājaslapā www.viahanseatica.info ir sastādīt savu individuālo ceļojuma maršrutu, atlasot savām interesēm un iespējām atbilstošus apskates objektus. Tūristu ērtībām izveidota pilnīga tūrisma objektu datubāze ceļošanai Via Hanseatica maršrutā. Veidojot ceļojumu plānu un izvēloties sev tīkamos apskates objektus, iespējams izmantot arī laika plānotāju, kas parādīs, cik ilgi objektā jāuzturas vai arī cik laiks tiks iztērēts pārbraucienos – tas noderēs gan individuāliem ceļotājiem, gan arī tiem, kas veido tūrisma maršrutus grupām, piemēram gidiem un citiem ceļojumu organizatoriem. 

Via Hanseatica maršruts ir radīts sadarbojoties tūrisma attīstības organizācijām, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem maršruta teritorijā. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes plānošanas reģions. 

Latvijā projektā iesaistījušās 6 pašvaldības – Valkas novada pašvaldība, Strenču novada pašvaldība, Kocēnu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība.

Projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” tiek īstenots no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim. Kopskaitā projektā darbojas 18 partneri un vairāk kā 20 asociēti partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Kopējais projekta budžets ir 1 803 966 eiro, no kuriem 90% jeb 1 623 569,66 eiro līdzfinansē Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.

Lai uzzinātu vairāk, esiet laipni aicināti apmeklēt mūsu stendu tūrisma izstādē REISEN 2014, Hamburgā (Vācijā) no 5.-9.februārim (stenda numurs B7.309), vai arī sazinieties ar projekta Via Hanseatica koordinatori Silli Talvet (sille PIE gravitas PUNKTS ee, +372 5109278) vai Via Hanseatica komunikācijas speciālisti Anitu Āboliņu (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752).

6. februārī, Helsinkos (Somija), norisinās Centrālās Baltijas reģiona programmas jaunā plānošanas perioda sagatavošanas sanāksmē, kurā ieinteresētās puses diskutē par līdz šim paveikto programmēšanas darbu, vienojas par programmas prioritātēm, kā arī iezīmē iesaistīto valstu kopējās intereses projektu īstenošanā. Vidzemes plānošanas reģionu pārstāv Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Šobrīd tiek izstrādāta darbības programma, kuru sēdes laikā izvērtē apvienotā plānošanas komiteja, izsakot katras valsts ieteikumus programmas uzlabošanai. Vēl plānošanas komiteja diskutēs par finanšu piešķiršanu izvirzītajām prioritātēm, finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī līdzfinansējuma intensitāti.

Iesākoties jaunajam 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, noris aktīvs programmēšanas darbs, tādēļ īpaši svarīgi ir ņemt dalību šajās diskusijās, ņemot vērā faktu, ka ar šīm programmām būs jāstrādā turpmākos septiņus gadus. Šajā plānošanas periodā šī programmas tematiskie mērķi ir mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, apkārtējās vides aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana, ilgtspējīga transporta veicināšana un galveno infrastruktūru trūkumu novēršana un ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā. Vairāk ar jaunā plānošanas perioda Eiropas Teritoriālās sadarbības programmām un to atbalstāmajām aktivitātēm meklējiet šeit.

Informāciju sagatavoja: Marta Cekule, VPR Sabiedrisko attiecību speciāliste, mob. +371 26609252, e-pasts: marta.cekule PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centrs sadarbībā ar EM un LIAA turpina semināru ciklu par Daudzdzīvokļu māju renovāciju. Semināri plānoti 25.02. Cēsīs un 01.04.Alūksnē. Vieta tiks precizēta, sekojiet līdzi informācijai veca.vidzeme.lv sadaļā „Semināri VPR”.

Paredzētā dienaskārtība pieejama šeit.

Šonedēļ masu medijos plaši izskanēja ziņa, ka Valsts kontrole, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, secinājusi, ka to darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, līdzekļi izšķērdēti bezjēdzīgi. Izskanējusi arī doma, ka jāizvērtē plānošanas reģionu lietderība.

"Druva" sazinājās ar pašvaldību vadītājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo apsūdzību, kā viņi vērtē plānošanas reģionu nozīmi. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš pērn tika ievēlēts par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju, norāda, ka apsūdzības nav pamatotas. Viņaprāt, tās apzināti vērstas pret plānošanas reģioniem: "Tas bija dažu politiķu uzstādījums, tikt galā ar plānošanas reģioniem; arī lielo pilsētu asociācija darbojas, lai plānošanas reģionu nebūtu.

Visas plānošanas reģionam uzticētās funkcijas tiek pildītas, valsts piešķirtie līdzekļi nonāk paredzētajiem mērķiem, viss ir pārskatāms un caurskatāms. Šajā paziņojumā skaidri redzama tendenciozā, ierēdnieciskā pieeja Valsts kontrole aizbrauc uz reģioniem, vienā konstatē nepilnības un pasaka, ka visi ir slikti. Arī informācija nav pilnvērtīga. Tiek pateikts, ka nelietderīgi izlietoti padsmit miljoni, nepasakot, ka 93 procenti no tā ir valsts mērķdotācija sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Runājot ar novadu domju vadītājiem, esam secinājuši, ka plānošanas reģioni ir vistiešākais starpposms starp pašvaldībām un valdību. Attīstības padomi veido visas pašvaldības, un ar tās starpniecību nepieciešamā informācija par fondiem un citu svarīgo nonāk katrā pašvaldībā.

Plānošanas reģioniem ir būtiska loma vienmērīgas un vienotas attīstības veicināšanā visā reģionā. Manuprāt, diskusijas aktualizēšana par to, vai vispār plānošanas reģioni ir nepieciešami, liecina, ka attiecīgās institūcijas ignorē savu pienākumu stiprināt un uzlabot reģionu kapacitāti, ko palīdz nodrošināt plānošanas reģionu struktūras. Arī jaunās valdības deklarācijā minēta plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšana."

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzskata, ka troksnis uztaisīts tāpēc, ka kādam tas ir politiski izdevīgi, lai nerisinātu citus svarīgākus jautājumus: "Mūsu valstī tas ir raksturīgi. Un kas būs tālāk? Visticamāk, nekas, kā tas noticis pēc iepriekšējiem skaļajiem Valsts kontroles paziņojumiem.

Latvijas valdība nespēj neko novest līdz galam. Joprojām atvērts likums par otrā līmeņa pašvaldībām, daudzus gadus runā par apriņķiem, bet neviens skaidri nav pateicis, tie ir vai nav vajadzīgi.

Var jau visu atmest, lai visi brauc uz Rīgu, bet vai tas ir pareizais risinājums? Manuprāt, būtu jārunā nevis par plānošanas reģionu lietderību, bet tiem jāpiešķir vairāk līdzekļu un jāuztic vairāk funkciju. Šobrīd reģionos cilvēki veic savu darbu to resursu ietvaros, kas viņiem pieejami. Vidzemes reģionā strādā mazliet vairāk nekā desmit cilvēki, visi ir vietējie, viņi nebrauc darba meklējumos uz Rīgu vai ārzemēm. Tie ir jauni speciālisti ar labu izglītību, un par šādu darbinieku piesaisti būtu tikai jāpriecājas."

Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka plānošanas reģioni ir vajadzīgi: "Savulaik valdība izveidoja reģionus ar domu tos attīstīt, deleģējot uzdevumus, funkcijas. Taču process apstājies, sākotnējā iecere nav īstenota.

Plānošanas reģioni šobrīd ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur reģiona pašvaldības satiekas, pārrunā aktualitātes, izlemj svarīgus jautājumus par kopīgiem projektiem, Eiropas fondiem. Reģioni rīko mācības, seminārus, kas ir ļoti noderīgi pašvaldībām.

Arī jaunās valdības deklarācijā tie minēti kā viena no prioritātēm, un valdībai vajadzētu domāt par plānoto funkciju nodošanu reģioniem. Šobrīd ir valdība un mazās pašvaldības, bet būtu vajadzīgs spēcīgs, pilnvērtīgs starpposms.

Raksts pārpublicēts no laikraksta "Druva"

7. februārī Vidzemes plānošanas reģiona IT darbības speciālists Jānis Upenieks piedalīsies Optiskā tīkla uzraudzības komitejas sēdē, lai kopā ar citiem komitejas locekļiem vērtētu pakalpojuma „Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” piekļuves nosacījumus projektā „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos”.

Jau iepriekš stāstīts, ka šī projekta ietvaros kopumā visā Latvijā plānots izbūvēt apmēram 1900km, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā 494km, garas optiskās šķiedras kabeļu trases. Tādējādi projekts nodrošinās elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem iespējas sniegt pakalpojumus vietās, kur līdz šim tas nebija iespējams trūkstošās infrastruktūras dēļ.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā optiskā kabeļa trases 494 km garumā ar 48 piekļuves punktiem plānots izbūvēt Alūksnes novadā, Amatas novadā, Apes novadā, Burtnieku novadā, Cēsu novadā, Ērgļu novadā, Gulbenes novadā, Kocēnu novadā, Madonas novadā, Pārgaujas novadā, Priekuļu novadā, Rūjienas novadā, Smiltenes novadā, Strenču novadā, Valkas novadā un Vecpiebalgas novadā.

Projekta īstenošana veicinās Eiropas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" izvirzīto mērķu sasniegšanu - līdz 2020.gadam nodrošināt jebkuram Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājam iespēju saņemt interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu virs 30 Mbit/s un ka vismaz 50 % no ES mājsaimniecībām abonē interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu vairāk nekā 100 Mbit/s. 

Jāpiebilst, ka Optiskā tīkla uzraudzības komitejā ar balsstiesībām darbojas gan plānošanas reģionu pārstāvji, gan pārstāvji no Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, elektronisko komunikāciju asociācijām un biedrībām, u.c. 

Projekta pirmās kārtas īstenošanas laiks ir no 2012.gada aprīļa līdz 2015.gada 31.augustam, to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopumā visās valsts 363 noteiktajās „baltajās teritorijās” būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2018.-2020.gadam.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

7. februārī Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalās Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejas un LAP 2014.-2020. gadam pagaidu uzraudzības komitejas sēdē. Sēdes laikā tiks pārrunāts līdzšinējā LAP ieviešanas progress, kā arī diskutēts par jaunā attīstības plāna sagatavošanas procesu. Zemkopības ministrijas pārstāvis ziņo par informāciju, ko nepieciešams iesniegt Eiropas Komisijai par lauku attīstības prioritātēm, LAP indikatīvo finanšu plānu un izvēlētajiem pasākumiem. Tāpat tiek diskutēts par pašu Eiropas Komisijai iesniedzamo LAP 2014. – 2020. gadam projektu, tā izstrādi.

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Dagnija Ūdre piedalās iepriekšējā plānošanas perioda Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas partneru sanāksmē, kas norisinās Igaunijas pilsētā Tartu. Ņemot vērā, ka iepriekšējais plānošanas periods beidzas 2014. gada nogalē un tuvojas projektu noslēguma etaps, partneriem nepieciešams pārrunāt visas tehniskās nianses, lai veiksmīgi noslēgtu projektus un iesniegtu atskaites. Partneri pārrunās aktuālos jautājumos sākort ar aktivitāšu gala termiņiem, maksājumu veikšanu, beidzot ar atskaišu iesniegšanu. 

Šajā programmā tiek īstenots arī Vidzeme plānošanas reģiona projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu VIA HANSEATICA tūrisma maršruta izstrādē”, kura ietvaros izstrādāts tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu/Ivanovogorodu, Tartu, Valku/Valgu, Valmieru un Siguldu. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Šodien, 10. februārī, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības priekšsēdētājs Hardijs Vents un Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede devušies uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai kopā ar citiem plānošanas reģioniem tiktos ar VARAM ministru Eināru Cilinski. Tikšanās mērķis ir pārrunāt un sniegt ieteikumus VARAM sagatavotajiem priekšlikumiem, kas izstrādāti, lai izpildītu šī gada 4. februāra Ministru kabineta sēdes protokollēmumā uzdoto uzdevumu, kas attiecas uz darbības programmas projektu „Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020.gada plānošanas periodam.

Ministrija plāno izstrādāt tādus finansējuma sadales principus, kas ļautu iezīmēt skaidru 9+21 modeļa funkcionālās teritorijas kartējumu, nosedzot visu Latvijas teritoriju. Iepazīstoties ar dokumentu, Vidzemes plānošanas reģions sazinājās ar pašvaldībām, lai noskaidrotu to viedokli attiecībā uz darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projektā paredzēto pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principu un mehānismu aprakstu. Izvērtējot investīciju sadales mehānismu, VPR uzskata, ka nepieciešams pārskatīt ieguldījuma procentu funkcionālajās teritorijās, lai nodrošinātu mūsu Valsts attīstības dokumentos minēto līdzsvarotas attīstības principu.

Turpināsim informēt par tālāko darbības programmas projektu „Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020.gada plānošanas periodam izstrādes gaitu.

28. februārī, Gulbenē, Ābeļu ielā 2, notiks seminārs par Publisko iepirkumu likumu grozījumu ietekmi uz zemsliekšņu iepirkumu veikšanu pēc 2014. gada 1. janvāra. Semināra mērķis sniegt detalizētu pārskatu par zemsliekšņu iepirkumu veikšanas kārtību, ņemot vērā jaunākos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pēc jauno MK not. Nr. 1516 „Publisko iepirkumu elektronisko izziņu noteikumi” un Nr. 1517 ”Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi" stāšanās spēkā 2014. gada 1. janvārī, vienlaikus vēršot uzmanību būtiskākajiem pārkāpumiem ES struktūrfondu projektu zemsliekšņu iepirkumos.

Semināru vadīs Astra Bērziņa, VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta konsultante, kancelejas preču, mēbeļu un pārtikas produktu katalogu vadītāja, ABC iesācējiem iepirkumos rakstu autore žurnālā „Iepirkumi”. 

Ar semināra dienaskārtību variet iepazīties šeit.

11. februārī Somijas pilsētā Espoo notiek Centrālās Baltijas INTERREG IVA programmas 2007-2013. gadam sadarbības forums par tēmu „Illgtspējīgs un labi savienots (well-connected) reģions - vide un transports”. Forumā iespējams gan iepazīties ar īstenoto projektu pieredzi, gan uzsākt jaunu projektu ideju izstrādi, par pamatu izmantojot esošās programmas projektu sasniegumus. Arī Vidzemes plānošanas reģions ņem dalību Vidzemes plānošanas reģiona uz Somiju dodas Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Vēl paredzēti divi tematiskie forumi Rīgā un Tallinā. Forumos aicināti piedalīties Centrālbaltijas INTERREG IVA programmas 2007.-2013. gadam projektu partneri, kā arī to organizāciju pārstāvji, kas savu  sadarbību vēl tikai plāno attīstīt. 

Gaidāmie tematiskie forumi:

•  Konkurētspējīgs un inovatīvs reģions - MVU un inovācija (Rīga, Latvija 18., 19., 20. marts, 2014) 
•  Prasmīgs un sociāli iekļaujošs reģions - sociālā iekļaušana un izglītība (Tallina, Igaunija, 2014. gada rudens) 

Detalizētāka informācija par forumiem pieejama Centrālbaltijas INTERREG IVA programmas 2007.-2013. gadam mājaslapā.

VPR aicina piedalīties forumos, lai meklētu jaunas sadarbības iespējas un partnerus savu ideju īstenošanai 2014.-2020. gada Programmēšanas periodā.

Turpinot piedalīties starptautiskajās tūrisma izstādēs, no 5.-9.februārim Via Hanseatica tūrisma maršruts tika prezentēts vācu tūristiem izstādē REISEN 2014 Hamburgā, Vācijā. No izstādes atvesta atziņa: vācu tūrists zina, ko vēlas, taču , ja reiz Via Hanseatica tūrisma maršruts saistījis viņa uzmanību, tad gandrīz droši, ka tas tiks izvēlēts par  kāda nākamā atvaļinājuma galamērķi. Via Hanseatica interesentiem lielākoties jau bijusi pieredze ceļojot pa Baltijas valstīm, taču iespēja viesoties un baudīt tūrisma piedāvājumus Krievijā varētu būt iemesls, kāpēc uz šo reģionu doties vēlreiz.

Papildus vācu individuālo tūristu interesei, Via Hanseatica tūrisma maršruts un ceļojuma plānotājs travel.viahanseatica.info  ieinteresēja arī vairākus tūroperatorus, kuri organizē dažādus tūrisma braucienus vācu tūristiem gan uz Baltijas valstīm, gan Krieviju. Arī vairāki izstādes dalībnieki interesējās par projekta kopējo ideju, sadarbības un projekta finansēšanas modeli, rosinot arī citus izmantot Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmu priekšrocības un ieguvumus, ko tās var sniegt.

Jau stāstījām, ka šogad uzsākusies plaša Via Hanseatica tūrisma maršruta popularizēšanas kampaņa, kurā viens no veidiem, kā tūristus plašāk iepazīstināt ar radīto tūrisma maršrutu, ir dalība dažādās starptautiskās tūrisma izstādēs. Vēl janvārī Via Hanseatica ar savu košo un interaktīvo izstādes stendu piedalījās tūrisma izstādē Matka 2014 Helsinkos, Somijā, piesaistot lielu tūroperatoru, žurnālistu un individuālo tūristu interesi.

Via Hanseatica maršruts ir radīts sadarbojoties tūrisma attīstības organizācijām, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem maršruta teritorijā. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes plānošanas reģions.

Latvijā projektā iesaistījušās 6 pašvaldības – Valkas novada pašvaldība, Strenču novada pašvaldība, Kocēnu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība.

Projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” tiek īstenots no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim. Kopskaitā projektā darbojas 18 partneri un vairāk kā 20 asociēti partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Kopējais projekta budžets ir 1 803 966 eiro, no kuriem 90% jeb 1 623 569,66 eiro līdzfinansē Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.

2014. gada 14. februārī, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), Rīgā notiek likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzija fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likums” sabiedriskajā apspriedē. Tajā piedalās arī Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centra vadītāja Ina Miķelsone.

Ņemot vērā jaunā, 2014. - 2020. gada, plānošanas perioda regulās ietvertos nosacījumus, kā arī Koncepcijā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014. - 2020. gadā Latvijā plānoto ieviešanas sistēmu, ir izstrādāts likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likums”.  Tā mērķis ir noteikt ES fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Likumprojekts nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, projektu iesniegumu atlases kārtību, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem. Projekts un cita informācija pieejama šeit.

Sabiedriskās apspriedes sanāksmes dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar SIA „SAFEGE Baltija” veiktā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas sistēmas efektivizācijas iespēju izvērtējuma rezultātiem. Izvērtējums pieejams šeit. 

Diemžēl nācies secināt, ka izstrādātajā likumprojektā nav iekļauti reģionālie ES struktūrfondu informācijas centri kā informācijas un atbalsta sniedzēji gan esošajiem, gan potenciālajiem ES fondu atbalsta saņēmējiem. Kā vienīgais konsultants un informācija sniedzējs ir iekļauta CFLA.  VPR gribētu vērst uzmanību, ka ar Finanšu ministrijas atbalstu 2006. gadā izveidotais Reģionālo ES struktūrfondu informācijas centru (turpmāk – RSIC) tīkls regulāri nodrošina informāciju un komunikāciju ar esošajiem un potenciāliem ES fondu atbalsta saņēmējiem (pašvaldību, valsts iestāžu, nevalstisku organizāciju un komersantu pārstāvjiem), tajā skaitā konsultācijas klātienē, pa tālruni, e-pastā, kā arī nodrošina RSIC kopīgas interneta platformas www.esfinanses.lv darbību, līdz ar to RSIC nodrošina informācijas un atbalsta pasākumu pieejamību visiem interesentiem gan attīstības centros, gan attālinātās reģionu teritorijās. Ņemot vērā RSIC pašreizējo kompetenci un atpazīstamību ES fondu atbalsta saņēmēju vidū, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību visiem interesentiem gan attīstības centros, gan attālinātās reģionu teritorijās, VPR iesaka saglabāt reģionālo ES struktūrfondu informācijas centru kompetenci ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros, paredzot to ES SF un KF 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likumā, normatīvajos aktos un komunikācijas un saziņas stratēģijā par ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodu.

Papildu informācija: Ina Miķelsone, VPR ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja, e-pasts: ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 64219021

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centrs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru turpina semināru ciklu par Daudzdzīvokļu māju renovāciju. 25. februārī, Cēsīs, Vienības laukumā 1, gaidāms seminārs "Daudzdzīvokļu māju renovācija. Kvalitatīva projektu īstenošana un ilgtspēja". 

Semināra dienaskārtība pieejama šeit. 

Semināram aicinām pieteikties līdz 24. februāra plkst. 15:00 Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā "Semināri VPR".

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) 5. martā, Valmieras biznesa un inovāciju inkubatorā, organzē semināru „Sadarbība konkurences apstākļos: IKT* un audiovizuālās* nozares attīstība”. Seminārs tiek rīkots projekta „Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) ietvaros, kura galvenais uzdevums ir veicināt starptautiskas nozīmes sadarbību un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru reģionu uzņēmējiem un augstskolām, meklējot risinājumus audiovizuālās jomas straujākai attīstībai Eiropā. 

Seminārā aicināti piedalīties uzņēmēji, pašvaldību, nevalstiskā sektora, izglītības iestāžu pārstāvji un citas ieinteresētās puses. Tā laikā interesentiem būs iespēja vairāk uzzināt par projektu Medi@TIC, tā mērķiem un rezultātiem, pastiprināta uzmanība tiks veltīta jautājumam par sadarbību kopīgu interešu veiksmīgākai sasniegšanai, kā arī būs iespēja iepazīties ar vairākiem pašmāju labās prakses piemēriem IKT un audiovizuālajā jomā. Ar savu prezentāciju par uzņēmējdarbības iespējām šajā jomā dalīsies SIA „Valmieras Kinostudija” pārstāvis Imants Strads, par pasaules atzinību ieguvušās mobilās aplikācijas izstrādi un panākumiem pastāstīt SIA „Fun Generation Lab” valdes loceklis Artūrs Matisons. Būs iespēja uzzināt par kino blogeru kustību Latvijā un audiovizuālo iespēju izmantošanu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmā, kā arī citi saistoši temati. 

Līdz šim projektā ir veikts detalizēts audiovizuālā sektora izvērtējums Vidzemē, kas parādījis, ka Vidzemē ir liels potenciāls un vajadzīgie priekšnosacījumi jomas attīstībai. Dokumentā skatīti gan audiovizuālās jomas attīstības priekšnosacījumi, gan vērtēts arī institucionālais atbalsts un finansējums sektora attīstībai. Tāpat pētīta likumdošana un izglītības iespējas, arī galvenie audiovizuālā satura izplatīšanas kanāli. Ar detalizētu sektora izvērtējumu varat iepazīties šeit.

Semināra pagaidu dienaskārtība pieejama šeit. 

Semināram pieteikties aicinām Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā "Semināri VPR" līdz 3. martam (ieskaitot).

*IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

*Projekta kontekstā par audiovizuālu saturu tiek uzskatīti gan kinematogrāfiski darbi, gan tradicionālo un tiešsaistes mediju radītais saturs, gan arī izklaides saturs, piemēram, video spēles, gan dažādi funkcionālie risinājumi, kuru pamatā ir tehnoloģijas, praktiskais dizains un lietojamība, piemēram, mobilo tālruņu lietotnes/aplikācijas. Projektā īpaša uzmanība pievērsta audiovizuālā satura veidošanai jaunām izplatīšanas platformām (mobilas tehnoloģijas, digitālā TV, 3D formāts u. c.).

20. februārī pieredzes apmaiņas vizītē Vidzemes plānošanas reģionā ieradīsies Norvēģijas pašvaldību pārstāvji, lai detalizētāk iepazītos ar teritorijas attīstības plānošanas procesu reģionālā līmenī, kā arī diskutētu par norvēģu pieredzes pārņemšanu jauno plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Vidzemes plānošanas reģions aktīvi uzsācis darbu Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projektā, lai palielinātu reģiona teritoriālās attīstības plānošanas kapacitāti un izstrādātu jaunus attīstības plānošanas dokumentus. Šo kompetenču paaugstināšanai projekta ietvaros plānota pieredzes apmaiņa starp Norvēģijas un Latvijas plānošanas speciālistiem, lai labākās teritorijas attīstības plānošanas prakses un metodes varētu pielietot efektīvākai attīstības plānošanas procesa nodrošināšanai.

Pirmā pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā notiks no 19. līdz 21. februārim, kuras ietvaros Oplandes, Estfollas un Eustagderes reģionālo pašvaldību pārstāvji iepazīsies ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmu un tās aktualitātēm. 20. februārī norvēģu delegācija apmeklēs Cēsis un Valmieru, apskatīs pilsētu un muzejus, tiksies ar jomas ekspertiem, iepazīsies ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Strenču novada pašvaldības pārstāvjiem, lai gūtu vispārēju priekšstatu par plānošanas procesu Latvijas pilsētās un lauku novados. Tāpat arī notiks sagatavošanās nākamajai pieredzes apmaiņas vizītei Norvēģijā, kas notiks marta sākumā.

Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.  Projekta vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.

Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv  

2014. gada 14. martā Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties seminārā „Kvalitatīvi publiskie iepirkumi pārtikas produktu iegādei un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai”, lai informētu pašvaldības un valsts iestādes par to, kā gūt maksimālu atdevi savai pašvaldībai iepērkot vietējos produktus un atbalstot vietējos ražotājus. Seminārs notiks Pārgaujas novada Straupes pagasta Plācī, „Tautas namā”.

Semināra mērķis ir panākt kvalitatīvus pārtikas produktu iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus pašvaldībās, informēt par iespējām atbalstīt vietējos ražotājus ar pārtikas iepirkumu palīdzību un par jaunajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un to ietekmi uz pārtikas iepirkumiem.

Semināra tiks aplūkotas šādas tēmas:

- Aktivitātes, kas tiek veiktas, lai veicinātu vietējo ražotāju produkcijas noietu;

- Jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un to ietekme uz pārtikas iepirkumiem;

- Tehnisko specifikāciju sagatavošana pārtikas iepirkumam;

- Praktisku piemēru analīze – pašvaldības, kurās tiek atbalstīti vietējos ražotāji ar pārtikas iepirkumu palīdzību.

Semināra mērķauditorija ir pašvaldību speciālisti, kuri ir atbildīgi par iepirkumu nolikumu veidošanu, pārtikas ražotāji, kas vēlas piedalīties valsts iepirkumos, kā arī citas valsts iestādes, kas veic iepirkumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Semināra dienaskārtība pieejama šeit.

Aicinām pieteikties semināram Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā "Semināri VPR" līdz 12. martam (ieskaitot).

Atgādinām, ka š.g. 25. februārī Cēsīs notiks seminārs „Daudzdzīvokļu māju renovācija. Kvalitatīva projektu īstenošana un ilgtspēja”. Semināra mērķis ir informēt par kvalitatīvu mājokļu renovāciju un prasībām reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem, kā arī par ēkas uzturēšanu pēc renovācijas. 

Semināra apmeklētāji tiks informēti par projektu ieviešanu, atskaišu sagatavošanu un iepirkuma procedūras veikšanu, kā arī pieļautajām kļūdām projektu realizācijā. Pasākumā tiks sniegti arī ieteikumi daudzdzīvokļu māju renovācijas ilgtspējai, kā arī informācija par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumenerģijas maksas aprēķiniem, korektu apkures sistēmas lietošanu un ventilāciju dzīvojamās telpās. Seminārā piedalīsies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, kas informēs par reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem un to atbilstību apliecinošajiem dokumentiem, kā arī aktualitātēm normatīvajos aktos šajā jomā.

Seminārs notiks š.g. 25. februārī plkst. 10:00 Cēsīs, Vienības laukumā 1 (viesnīcā "Kolonna Hotel Cesis"). Dalība pasākumā - bezmaksas. Semināra dienas kārtība atrodama šeit.  Dalībai seminārā aicinām pieteikties līdz š.g. 24. februāra plkst. 15:00 Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.  

Semināru organizē Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona ES informācijas centru informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros. Nākošais seminārs plānots 6.martā Preiļos. Semināri plānoti arī Limbažos, Liepājā un Alūksnē.

Evita Urpena
LR Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193;
E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv
Web: www.em.gov.lv;
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

20. februārī Vidzemes plānošanas reģionā viesojās Norvēģijas pašvaldību pārstāvji, lai Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projekta ietvaros iepazītos ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu Latvijā gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Norvēģiju pārstāvēja četri plānošanas speciālisti no Oplandes reģionālās pašvaldības un pa vienam speciālistam no Estfollas un Eustagderes reģionālajām pašvaldībām.

Vispirms viesi devās uz Cēsu Jauno pili, kur tos sagaidīja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš uzsvēra norvēģu pieredzes un NFI ieguldījuma nozīmi reģiona plānošanas dokumentu kvalitatīvā izstrādē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākais konsultants Ilgvars Francis iepazīstināja norvēģu speciālistus ar Latvijas administratīvo iedalījumu un situāciju pašvaldībās. Tāpat arī viņš stāstīja par Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu apguvi 2007.-2013. gada plānošanas periodā, par pieredzētajām problēmām, secinājumiem un mācībām, kas jāņem vērā nākotnē. I.Francis iepazīstināja norvēģus ar Latvijas teritorijas plānošanas sistēmu un plānošanas dokumentiem, kā arī ieskicēja plānoto reģionālo politiku līdz 2020. gadam. Norvēģu speciālistus īpaši interesēja, kā tiek nodrošināta vietējo plānošanas dokumentu saskaņošana ar reģionāla un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ar politisko vēlēšanu ciklu. Viņi iepazīstināja ar nesen Norvēģijā izveidoto sistēmu, kur teritorijas attīstības plānošanas dokumenti tiek saistīti ar 4 gadu vēlēšanu ciklu un ir jāaktualizē gada laikā pēc kārtējām vēlēšanām, tādā veidā panākot lielāku politisko iesaisti teritorijas attīstības plānošanā un politisko atbildību par plānu realizāciju.

Savukārt VPR pārstāvji iepazīstināja viesus ar Vidzemes reģiona profilu, iestādes struktūru un funkcijām, sadarbību ar pašvaldībām un pieredzi ES fondu projektu realizācijā. Norvēģu viesus īpaši interesēja Vidzemes reģiona attīstības scenāriji 2011.-2030. gadam un to loma jaunu plānošanas dokumentu izveidē gan vietējā, gan reģionālā līmenī.

Vizītes turpinājumā viesi iepazinās ar Cēsu Jauno pili un tās muzeju, lai pēc pusdienām dotos tālāk uz Valmieru, kur tos uzņēma Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. I.Boķis uzsvēra, ka jau iepriekš Valmieras pilsētai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Norvēģiju. Viesi tika iepazīstināti ar Valmieras pilsētu, tās attīstības potenciālu, kā arī ar tās īstenotajiem un plānotajiem infrastruktūras projektiem. Norvēģu speciālisti izrādīja interesi arī par to, kā Valmierai izdodas attīstīt labu uzņēmējdarbības vidi pilsētā un kā tiek strādāts ar investoru piesaisti. Ar Strenču novadu un tā attīstības prioritātēm iepazīstināja Strenču pašvaldības starptautisko projektu vadītāja Ilona Pinzule. Viņa pastāstīja par Strenčos veiktajiem infrastruktūras projektiem un ieguldīto finansējumu.

Vizītes noslēgumā dalībnieki vienojās par interesējošiem jautājumiem, ko pārrunāt atbildes vizītē Norvēģijā, kas jau 5. un 6. martā norisināsies Oplandē, un kuras laikā Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji gūs pieredzi un jaunas idejas reģionālo plānošanas dokumentu izstrādei.

Projekts „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” tiek īstenots NFI 2009.-2014. gada programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.  Projekta vadošais partneris ir VARAM un tā mērķis ir stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, kā arī izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus.

Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.

Papildus informācija: Ieva Kalniņa, Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, Tālr.: 64116006, E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv  

26. februārī, Nēķena muižā (Taurenes pagasts, Vecpiebalgas novads) gaidāma Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Šajā reizē padomes locekļi diskutēs par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem”.

Ministrija plāno izstrādāt tādus finansējuma sadales principus, kas ļautu iezīmēt skaidru 9+21 modeļa funkcionālās teritorijas kartējumu, nosedzot visu Latvijas teritoriju. Izvērtējot investīciju sadales mehānismu, VPR uzskata, ka nepieciešams pārskatīt ieguldījuma procentu funkcionālajās teritorijās, lai nodrošinātu mūsu Valsts attīstības dokumentos minēto līdzsvarotas attīstības principu.

Attīstības padomes sēdes dienaskārtība pieejama šeit. 

Pieteikšanās uz semināru par Publisko iepirkumu likumu grozījumu ietekmi uz zemsliekšņu iepirkumu veikšanu pēc 2014. gada 1. janvāra, kas notiks šī gada 28. februārī Gulbenē slēgta, jo sasniegts maksimālais dalībnieku skaits. Visiem reģistrētajiem dalībniekiem tuvākajā laikā tiks aizsūtīts apstiprinājums dalībai seminārā. Semināra informatīvie materiāli būs pieejami Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Paldies par izrādīto interesi.

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) 5. martā aicina piedalīties seminārā „Sadarbība konkurences apstākļos: IKT* un audiovizuālās nozares attīstība”. Seminārs tiek rīkots projekta „Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) ietvaros. Projekta kontekstā par audiovizuālu saturu tiek uzskatīti gan kinematogrāfiski darbi, gan tradicionālo un tiešsaistes mediju radītais saturs, gan arī izklaides saturs, piemēram, video spēles, gan dažādi funkcionālie risinājumi, kuru pamatā ir tehnoloģijas, praktiskais dizains un lietojamība, piemēram, mobilo tālruņu lietotnes/aplikācijas. Projektā īpaša uzmanība pievērsta audiovizuālā satura veidošanai jaunām izplatīšanas platformām (mobilas tehnoloģijas, digitālā TV, 3D formāts u. c.).

Seminārā aicināti piedalīties uzņēmēji, pašvaldību, nevalstiskā sektora, izglītības iestāžu pārstāvji un citas ieinteresētās puses. Tā laikā interesentiem būs iespēja vairāk uzzināt par projektu Medi@TIC, tā mērķiem un rezultātiem, pastiprināta uzmanība tiks veltīta jautājumam par sadarbību kopīgu interešu veiksmīgākai sasniegšanai, kā arī būs iespēja iepazīties ar vairākiem pašmāju labās prakses piemēriem IKT un audiovizuālajā jomā.

Līdz šim projektā ir veikts detalizēts audiovizuālā sektora izvērtējums Vidzemē, kas parādījis, ka Vidzemē ir liels potenciāls un vajadzīgie priekšnosacījumi jomas attīstībai. Dokumentā skatīti gan audiovizuālās jomas attīstības priekšnosacījumi, gan vērtēts arī institucionālais atbalsts un finansējums sektora attīstībai. Tāpat pētīta likumdošana un izglītības iespējas, arī galvenie audiovizuālā satura izplatīšanas kanāli. Ar detalizētu sektora izvērtējumu varat iepazīties šeit.

Projekta galvenais uzdevums ir veicināt starptautiskas nozīmes sadarbību un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru reģionu uzņēmējiem un augstskolām, meklējot risinājumus audiovizuālās jomas straujākai attīstībai Eiropā.

*IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Semināra dienaskārtība pieejama šeit.

Aicinām semināram pieteikties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā "Semināri VPR".

Šodien, 26. februārī, Rīgā, Saeimas namā norisinājās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas slēgta komisijas sēde, kurā komisijas pārstāvji uzklausīja Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumu par plānošanas reģionu darbības efektivitātes izvērtējumu reģionu attīstības jomā un atbilstību normatīvajiem aktiem. Uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, komisijas deputāti apstiprināja, ka no plānošanas reģioniem negrasās atteikties, ņemot vērā to lomu pašvaldību interešu pārstāvniecībā, kā arī Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē teritorijas attīstībai. Komisijas deputāti norādīja, ka uzlabojumi reģionu darbībā pavisam noteikti ir nepieciešami, taču, lai šie uzlabojumi notiktu, nepieciešams arī plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modelis, kas šobrīd nav izstrādāts. Vidzemes plānošanas reģionu sēdē pārstāvēja Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izslēdz iespējamību par reģionu likvidāciju, minot, ka reģioni ir svarīgs nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības. Minēts, ka no VARAM puses nepieciešams izstrādāt konkrētu darbības modeli un uzraudzības plānu efektīvai reģionu darbībai, kuru plānots veikt līdz šī gada beigām.

Jāmin, ka Deklarācijas par L. Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 102. punktā ir pausta valdības apņemšanās īstenot pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā un stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.

Jau ziņots, ka 5. februārī VK sasauktajā preses konferencē izskanēja skaļi pārmetumi par reģionu neefektīvu darbību.  Šobrīd notiek diskusijas par tālāko reģionu darbības un pārraudzības modeli.

26. februārī aizvadīta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā dienaskārtības galvenais jautājums bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvais ziņojumus „Par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014.-2020.gadam”. Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji diskutēja ar VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu par izstrādātā ziņojuma nosacījumiem un ietekmi uz Vidzemi kā teritoriju kopumā un katru pašvaldību atsevišķi.

Noslēdzoties viedokļu apmaiņai, VPR Attīstības padomes locekļi ar balsojuma vairākumu nolēma atbalstīt informatīvajā ziņojumā paredzētos pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ievešanas principus un mehānismus, tomēr ar iebildi, ka būtu nepieciešams palielināt reģioniem paredzēto finansējumu uzņēmējdarbības veicināšanas projektiem, lai izlīdzinātu pieejamo finansējumu starp Latgales un pārējo reģionu pašvaldībām, kas šobrīd vidēji ir sešās reizes lielāks nekā pārējiem reģioniem.

Jau iepriekš ziņojām, ka, lai izpildītu šī gada 4. februāra Ministru kabineta uzdoto uzdevumu, kas attiecas uz darbības programmas projektu „Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, VARAM ir izstrādājis informatīvo ziņojumu par pilsētvides un policentriskās attīstības investīciju ieviešanu. Tajā ir norādīti finansējuma sadales principi, iezīmēts 9+21 modeļa funkcionālās teritorijas kartējums, nosedzot visu Latvijas teritoriju. Pieejamie līdzekļi paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem, tajā skaitā arī infrastruktūras labiekārtošanai un tiks apgūti kā pašvaldību sadarbības projekti.

Lai gan viedokļi dalījās, tomēr pašvaldību pārstāvji spēja vienoties un piekrist izstrādātajiem finansējuma ieviešanas principiem, norādot arī iebildumus. Domājot par Vidzemes attīstību, iebildumi radās par Latgales reģionam piešķirto finansējumu, kas ir vidēji sešas reizes lielāks nekā pārējiem plānošanas reģioniem. Ņemot vērā šī brīža situāciju un jau ieguldītos līdzekļus Latgales reģiona attīstībai, nākas secināt, ka, piemēram, Vidzemes pierobeža saskaras ar ne mazākām problēmām nodarbinātībā, ienākumos, infrastruktūrā. Tādēļ Attīstības padomes locekļi izteica viedokli, ka pārējo reģionu pieejamo finansējumu nepieciešams tuvināt Latgales līmenim, kas iesniegts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Tuvākajā laikā ziņojums tiks sniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā, pēc kā apstiprināšanas, divu mēnešu laikā reģiona pašvaldībām jāvienojas par potenciālajiem sadarbības projektiem un šīs idejas jāiesniedz VARAM.  

Piektdien, 28.februārī uz Sabiedriskā transporta padomes sēdi dodas Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs Lotārs Dravants. Sēdē tiks skatīti vairāki jautājumi, tostarp arī par veiktajiem grozījumiem reģionālās nozīmes maršrutos un 2014.gada marta mēnesī avansā izmaksājamo dotāciju apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālajos pārvadājumos. Tāpat tiks skatīti arī citi būtiski jautājumi sabiedriskā transporta nozarē.

Atgādinām, ka ar 2014.gada 1.janvāri izveidota Sabiedriskā transporta padome ar mērķi vienoti plānot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutos. Padomes sastāvā darbojas 5 Satiksmes ministrijas iecelti pārstāvji, kā arī pa vienam pārstāvim no katra plānošanas reģiona.

Papildus informācija: Lotārs Dravants, Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs, Mob. +371 26359634, lotars.dravants PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Vidzemes plānošanas reģions uz darbinieka prombūtnes laiku meklē jaunu kolēģi vakancei Telpiskās attīstības plānotājs. Piedāvājam radošu un atbildīgu darbu, konkurētspējīgu atalgojumu un profesionālās pilnveidošanas iespējas.

Prasības pretendentiem/-ēm:

-          ne mazāk kā 3 (trīs) gadu profesionālā pieredze attīstības plānošanā;

-          augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vides, dabas, sociālajās zinātnēs. Priekšroka pretendentiem - izglītība teritorijas plānošanā;

-          pieredze un zināšanas ar teritorijas plānošanu saistītā jomā;

-          pārzināt ar telpiskās attīstības plānošanu saistītus LR un ES tiesību un normatīvos aktus, reģionālās attīstības politikas un plānošanas dokumentus;

-          prast sagatavot un sniegt pašvaldībām un sabiedrībai informāciju par telpiskās attīstības plānošanas dokumentos ietvertajām nostādnēm, politiku un citiem attīstības jautājumiem;

-          pārzināt plānošanas dokumentos noteikto politiku, nosacījumu un rīcību ieviešanas un uzraudzības metodes;

-          prasme sagatavot un analizēt dokumentus;

-          labas latviešu un angļu valodas zināšanas mutvārdos un rakstos;

-          labas datora lietošanas prasmes (t.sk., MS Office standartprogrammas, Arc View);

-          pieredze un zināšanas darbā ar Eiropas Savienības finansētām programmām/projektiem;

-          Spēja strādāt komandā, analītiska domāšana, spēja argumentēt un pamatot savu viedokli, pašiniciatīva, precizitāte, teicamas komunikācijas prasmes, kā arī prasme efektīvi plānot un organizēt savu darbu;

-          B kategorijas autovadītāja tiesības.

Galvenie pienākumi:

-          piedalīties reģiona attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, veicot dokumentu sagatavošanu un analīzi;

-          piedalīties teritoriju ekonomiskās, sociālās un vides situācijas novērtēšanā, attīstības tendenču identificēšanā un analīzē;

-          piedalīties reģiona plānošanas dokumentu ieviešanas uzraudzības ziņojumu sagatavošanā;

-          Izvērtēt reģiona vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu atbilstību reģiona attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

-          veikt reģiona attīstības plānošanas dokumentos noteikto politiku, nosacījumu un rīcību ieviešanu un uzraudzību;

-          piedalīties atzinumu sagatavošanā par nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem

-          organizēt un piedalīties attīstības un telpiskās attīstības plānošanas projektu pieteikumu sagatavošanā

-          piedalīties telpiskās attīstības projektu izstrādē.

-          konsultēt pašvaldības ar teritorijas attīstības plānošanu saistītajos jautājumos.

Piedāvājam:

-          Radošu un atbildīgu darbu;

-          konkurētspējīgu atalgojumu;

-          profesionālās pilnveidošanās iespējas;

Papildus informācija: darbavietas adrese – J.Poruka iela 8-108, Cēsis.

Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas jāiesniedz vai jānosūta Vidzemes plānošanas reģionam līdz 12.03.2014. (ieskaitot).

Adrese: Jāņa Poruka iela 8-108, Cēsis, Cēsu novads, LV 4100 vai e-pastu ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv. Informācija pa tālruni 64116006, 26533464 vai rakstot uz e-pastu ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv