Arhīva kalendārs

Šonedēļ masu medijos plaši izskanēja ziņa, ka Valsts kontrole, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, secinājusi, ka to darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, līdzekļi izšķērdēti bezjēdzīgi. Izskanējusi arī doma, ka jāizvērtē plānošanas reģionu lietderība.

"Druva" sazinājās ar pašvaldību vadītājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo apsūdzību, kā viņi vērtē plānošanas reģionu nozīmi. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš pērn tika ievēlēts par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju, norāda, ka apsūdzības nav pamatotas. Viņaprāt, tās apzināti vērstas pret plānošanas reģioniem: "Tas bija dažu politiķu uzstādījums, tikt galā ar plānošanas reģioniem; arī lielo pilsētu asociācija darbojas, lai plānošanas reģionu nebūtu.

Visas plānošanas reģionam uzticētās funkcijas tiek pildītas, valsts piešķirtie līdzekļi nonāk paredzētajiem mērķiem, viss ir pārskatāms un caurskatāms. Šajā paziņojumā skaidri redzama tendenciozā, ierēdnieciskā pieeja Valsts kontrole aizbrauc uz reģioniem, vienā konstatē nepilnības un pasaka, ka visi ir slikti. Arī informācija nav pilnvērtīga. Tiek pateikts, ka nelietderīgi izlietoti padsmit miljoni, nepasakot, ka 93 procenti no tā ir valsts mērķdotācija sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Runājot ar novadu domju vadītājiem, esam secinājuši, ka plānošanas reģioni ir vistiešākais starpposms starp pašvaldībām un valdību. Attīstības padomi veido visas pašvaldības, un ar tās starpniecību nepieciešamā informācija par fondiem un citu svarīgo nonāk katrā pašvaldībā.

Plānošanas reģioniem ir būtiska loma vienmērīgas un vienotas attīstības veicināšanā visā reģionā. Manuprāt, diskusijas aktualizēšana par to, vai vispār plānošanas reģioni ir nepieciešami, liecina, ka attiecīgās institūcijas ignorē savu pienākumu stiprināt un uzlabot reģionu kapacitāti, ko palīdz nodrošināt plānošanas reģionu struktūras. Arī jaunās valdības deklarācijā minēta plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšana."

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzskata, ka troksnis uztaisīts tāpēc, ka kādam tas ir politiski izdevīgi, lai nerisinātu citus svarīgākus jautājumus: "Mūsu valstī tas ir raksturīgi. Un kas būs tālāk? Visticamāk, nekas, kā tas noticis pēc iepriekšējiem skaļajiem Valsts kontroles paziņojumiem.

Latvijas valdība nespēj neko novest līdz galam. Joprojām atvērts likums par otrā līmeņa pašvaldībām, daudzus gadus runā par apriņķiem, bet neviens skaidri nav pateicis, tie ir vai nav vajadzīgi.

Var jau visu atmest, lai visi brauc uz Rīgu, bet vai tas ir pareizais risinājums? Manuprāt, būtu jārunā nevis par plānošanas reģionu lietderību, bet tiem jāpiešķir vairāk līdzekļu un jāuztic vairāk funkciju. Šobrīd reģionos cilvēki veic savu darbu to resursu ietvaros, kas viņiem pieejami. Vidzemes reģionā strādā mazliet vairāk nekā desmit cilvēki, visi ir vietējie, viņi nebrauc darba meklējumos uz Rīgu vai ārzemēm. Tie ir jauni speciālisti ar labu izglītību, un par šādu darbinieku piesaisti būtu tikai jāpriecājas."

Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka plānošanas reģioni ir vajadzīgi: "Savulaik valdība izveidoja reģionus ar domu tos attīstīt, deleģējot uzdevumus, funkcijas. Taču process apstājies, sākotnējā iecere nav īstenota.

Plānošanas reģioni šobrīd ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur reģiona pašvaldības satiekas, pārrunā aktualitātes, izlemj svarīgus jautājumus par kopīgiem projektiem, Eiropas fondiem. Reģioni rīko mācības, seminārus, kas ir ļoti noderīgi pašvaldībām.

Arī jaunās valdības deklarācijā tie minēti kā viena no prioritātēm, un valdībai vajadzētu domāt par plānoto funkciju nodošanu reģioniem. Šobrīd ir valdība un mazās pašvaldības, bet būtu vajadzīgs spēcīgs, pilnvērtīgs starpposms.

Raksts pārpublicēts no laikraksta "Druva"

7. februārī Vidzemes plānošanas reģiona IT darbības speciālists Jānis Upenieks piedalīsies Optiskā tīkla uzraudzības komitejas sēdē, lai kopā ar citiem komitejas locekļiem vērtētu pakalpojuma „Vidējās jūdzes optiskā tīkla resursu noma” piekļuves nosacījumus projektā „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos”.

Jau iepriekš stāstīts, ka šī projekta ietvaros kopumā visā Latvijā plānots izbūvēt apmēram 1900km, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā 494km, garas optiskās šķiedras kabeļu trases. Tādējādi projekts nodrošinās elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem iespējas sniegt pakalpojumus vietās, kur līdz šim tas nebija iespējams trūkstošās infrastruktūras dēļ.

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā optiskā kabeļa trases 494 km garumā ar 48 piekļuves punktiem plānots izbūvēt Alūksnes novadā, Amatas novadā, Apes novadā, Burtnieku novadā, Cēsu novadā, Ērgļu novadā, Gulbenes novadā, Kocēnu novadā, Madonas novadā, Pārgaujas novadā, Priekuļu novadā, Rūjienas novadā, Smiltenes novadā, Strenču novadā, Valkas novadā un Vecpiebalgas novadā.

Projekta īstenošana veicinās Eiropas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" izvirzīto mērķu sasniegšanu - līdz 2020.gadam nodrošināt jebkuram Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājam iespēju saņemt interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu virs 30 Mbit/s un ka vismaz 50 % no ES mājsaimniecībām abonē interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu vairāk nekā 100 Mbit/s. 

Jāpiebilst, ka Optiskā tīkla uzraudzības komitejā ar balsstiesībām darbojas gan plānošanas reģionu pārstāvji, gan pārstāvji no Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, elektronisko komunikāciju asociācijām un biedrībām, u.c. 

Projekta pirmās kārtas īstenošanas laiks ir no 2012.gada aprīļa līdz 2015.gada 31.augustam, to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopumā visās valsts 363 noteiktajās „baltajās teritorijās” būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2018.-2020.gadam.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

7. februārī Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalās Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam uzraudzības komitejas un LAP 2014.-2020. gadam pagaidu uzraudzības komitejas sēdē. Sēdes laikā tiks pārrunāts līdzšinējā LAP ieviešanas progress, kā arī diskutēts par jaunā attīstības plāna sagatavošanas procesu. Zemkopības ministrijas pārstāvis ziņo par informāciju, ko nepieciešams iesniegt Eiropas Komisijai par lauku attīstības prioritātēm, LAP indikatīvo finanšu plānu un izvēlētajiem pasākumiem. Tāpat tiek diskutēts par pašu Eiropas Komisijai iesniedzamo LAP 2014. – 2020. gadam projektu, tā izstrādi.

Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Dagnija Ūdre piedalās iepriekšējā plānošanas perioda Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas partneru sanāksmē, kas norisinās Igaunijas pilsētā Tartu. Ņemot vērā, ka iepriekšējais plānošanas periods beidzas 2014. gada nogalē un tuvojas projektu noslēguma etaps, partneriem nepieciešams pārrunāt visas tehniskās nianses, lai veiksmīgi noslēgtu projektus un iesniegtu atskaites. Partneri pārrunās aktuālos jautājumos sākort ar aktivitāšu gala termiņiem, maksājumu veikšanu, beidzot ar atskaišu iesniegšanu. 

Šajā programmā tiek īstenots arī Vidzeme plānošanas reģiona projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu VIA HANSEATICA tūrisma maršruta izstrādē”, kura ietvaros izstrādāts tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu/Ivanovogorodu, Tartu, Valku/Valgu, Valmieru un Siguldu. Vairāk par projektu lasiet šeit.