Arhīva kalendārs

Visi pieci plānošanas reģioni kategoriski noraida Valsts kontroles (VK) izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu.  Nav korekti, ka Valsts kontroles atzinumā kā plānošanas reģionu budžets tiek minēti 13 miljoni latu jeb 19 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtais finansējums likumdošanā noteikto pamatfunkciju nodrošināšanai pēdējo septiņu gadu laikā ir samazināts par aptuveni 60 % un šobrīd sastāda vidēji 175 tūkstošus latu jeb 249 tūkstošus eiro gadā, kuros ietilpst reģiona pamatfunkciju nodrošināšana, ES informācijas centra darbības nodrošināšana un sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšana. Pārējo finansējumu jeb aptuveni 93% līdz 2013. gada 31. janvārim veidoja dotācija sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem.

Plānošanas reģioni piekrīt VK atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai. Šobrīd plānošanas reģionos strādā augsti kvalificēti, profesionāli speciālisti, kuru noturēšana reģionos ir problemātiska, līdz ar to, nepietiekama finansējuma apstākļos, tiek apdraudēta kvalitatīvu pamatfunkciju veikšana.

Ir zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visu pašvaldību intereses, aicinās VK skaidrot revīzijas atzinumu un nepiekrīt izskanējušai informācijai, kas apšauba plānošanas reģionu lietderību.

Tāpat vēršam uzmanību, ka Deklarācijas par L. Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 102. punktā ir pausta valdības apņemšanās īstenot pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā un stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.

Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības.

Papildus savu pamatfunkciju izpildei, plānošanas reģioni aktīvi strādā, lai piesaistītu Eiropas Savienības programmu finansējumu savu teritoriju attīstībai. Kopumā apgūtais finansējums sastāda vairākus miljonus eiro gadā, attīstot tādas nozares kā uzņēmējdarbība, tūrisms, kultūra un citas. 

Informāciju sadarbībā ar pārējiem plānošanas reģioniem sagatavoja Marta Cekule, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tel. +371 26609252, e-pasts: marta.cekule PIE vidzeme PUNKTS lv 

2014. gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” investīcijas 4. kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 16 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 41,5 milj. euro. Iespējams, „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” kopējais finansējums tiks vēl palielināts.

Šobrīd Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu un Tieslietu ministrijām strādā pie programmas 4. kārtas nosacījumu saskaņošanas, kas atvieglos finansējuma plūsmu finansējumu saņēmējiem. Vienlaikus būtiskas izmaiņas attiecībā uz projektu īstenošanu, salīdzinot ar programmas 3. kārtas nosacījumiem, nav plānotas.

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm uz Latviju. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Šobrīd plānots, ka programmas 4. kārtas kopējais finansējums būs 34 148 923 euro. Minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam būs 142 287 euro; maksimālais publiskā finansējuma apjoms vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai ir palielināts līdz 2 135 000 euro.

Projektu iesniegumu pieņemšana „Augstas pievienotās vērtības investīciju” programmas ceturtajā kārtā tiks uzsākta 3. martā un ilgs līdz 31. martam. Projektus plānots izvērtēt trīs mēnešu laikā – līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Visi projektu iesniedzēji - gan mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti - varēs uzsākt projekta īstenošanu drīz pēc projekta iesniegumu iesniegšanas LIAA - sagaidot LIAA pārbaudi projekta īstenošanas vietā. Jāņem vērā, ka projektu nevar pabeigt pirms projekta apstiprināšanas, t.i. pirms 2014. gada jūnija. Projektu īstenošana būs jāpabeidz līdz 2015. gada 15. septembrim. 

Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju”  pirmajā un otrajā kārtā kopā ir atbalstīti jau 35 projekti, kuru kopējais attiecināmo investīciju apjoms ir  279,4 milj. euro, no kuriem 99,4milj. euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Programmas „Augstas pievienotās vērtības investīciju” trešajā kārtā tika iesniegti 126 projekti par kopējo pieprasīto publisko finansējumu 73.3 milj. euro. Iepriekšējās kārtās atbalstītie projekti pārstāv tādu nozaru uzņēmumus, kā ķīmija un farmācija, kokrūpniecība, transportlīdzekļu ražošana, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanu, poligrāfiju, datoru, elektronikas un optikas ražošanu, pārtikas rūpniecību un šķiedru un audumu ražošanu. 

Programmas pirmajā un otrajā kārtā atbalstīto projektu saraksts ir publicēts Latvijas Investīciju un aģentūras mājaslapā: http://www.liaa.gov.lv/lv/es-fondi/noslegtie-ligumi-2007-2013-gada-planosanas-perioda. Vietnē informāciju visu laiku tiek atjaunota, tiklīdz kādā projektā ir kādas izmaiņas. Programmas 3. kārtā iesniegto projektu vērtēšana vēl nav noslēgusies.

Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193;
E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv
Web: www.em.gov.lv;
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija;

Youtube: http://www.youtube.com/siltinam

Turpinot iepazīstināt ar daudzveidīgo un atpūtas iespējām bagāto tūrisma maršrutu, par Via Hanseatica no 5.-9.februārim tiks stāstīts populārās  starptautiskās tūrisma izstādes REISEN 2014 apmeklētājiem Hamburgā, Vācijā.

Vēl nesen, janvāra vidū Via Hanseatica košais un interaktīvais stends Somijā piesaistīja somu tūristu, tūroperatoru un žurnālistu interesi, startējot kā unikāls tūrisma maršruts, jo tajā  vienojušās trīs valstis – Latvija, Krievija un Igaunija. Tūrisma maršruts spēj piedāvāt plašas atpūtas iespējas dažādām tūristu grupām – gan ģimenēm ar bērniem, gan individuāliem ceļotājiem; tiem, kas mīl kultūrvēsturisko mantojumu vai aktīvi atpūsties dabā, piedzīvojumu meklētājiem, gardēžiem – ikvienam. 

Īpaši ērti Via Hansetica mājaslapā www.viahanseatica.info ir sastādīt savu individuālo ceļojuma maršrutu, atlasot savām interesēm un iespējām atbilstošus apskates objektus. Tūristu ērtībām izveidota pilnīga tūrisma objektu datubāze ceļošanai Via Hanseatica maršrutā. Veidojot ceļojumu plānu un izvēloties sev tīkamos apskates objektus, iespējams izmantot arī laika plānotāju, kas parādīs, cik ilgi objektā jāuzturas vai arī cik laiks tiks iztērēts pārbraucienos – tas noderēs gan individuāliem ceļotājiem, gan arī tiem, kas veido tūrisma maršrutus grupām, piemēram gidiem un citiem ceļojumu organizatoriem. 

Via Hanseatica maršruts ir radīts sadarbojoties tūrisma attīstības organizācijām, pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem maršruta teritorijā. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes plānošanas reģions. 

Latvijā projektā iesaistījušās 6 pašvaldības – Valkas novada pašvaldība, Strenču novada pašvaldība, Kocēnu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība.

Projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” tiek īstenots no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada decembrim. Kopskaitā projektā darbojas 18 partneri un vairāk kā 20 asociēti partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Kopējais projekta budžets ir 1 803 966 eiro, no kuriem 90% jeb 1 623 569,66 eiro līdzfinansē Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.

Lai uzzinātu vairāk, esiet laipni aicināti apmeklēt mūsu stendu tūrisma izstādē REISEN 2014, Hamburgā (Vācijā) no 5.-9.februārim (stenda numurs B7.309), vai arī sazinieties ar projekta Via Hanseatica koordinatori Silli Talvet (sille PIE gravitas PUNKTS ee, +372 5109278) vai Via Hanseatica komunikācijas speciālisti Anitu Āboliņu (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752).