Arhīva kalendārs

19. martā, Veselības ministrijā notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) uzraudzības komisijas sanāksme, kurā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ineta Puriņa, uzklausot Veselības ministrijas sagatavoto informāciju par paveikto ERAF un ESF līdzekļu apguvē 6 mēnešu pārskata perioda (no 2013.gada septembra līdz 2014.gada martam) ietvaros.

Vidzemes reģionā 2013.gada decembrī noslēdzās projekts par infrastruktūras uzlabošanu B korpusā Vidzemes slimnīcā, projekta kopējais finansējums bija 3 698 193,12 eiro.

Veselības ministrijā informēja , ka līdz šim kopumā noslēgti līgumi par 507 ģimenes ārstu prakšu attīstību, par kopējo finansējumu gandrīz 4.9 miljonu eiro apmērā. Finansējums novirzīts, lai uzlabotu prakšu darbību, ir iegādātas medicīnas ierīces, mēbeles, šobrīd turpinās iepirkumu procedūras būvniecības, renovācijas un rekonstrukcijas darbiem un datortehnikas iegādei. Šī gada aprīlī plānots izsludināt pēdējo kārtu ģimenes ārstu praksēm ar kopējo finansējumu 1,1 miljons eiro, rodot iespēju atbalstīt vēl līdz pat 50 ģimenes ārstu prakses.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā jau iegādātas 105 specializētās automašīnas, tuvākā laikā tiks piegādātas 35, bet papildus tiks rīkots iepirkums vēl  23  automašīnām, tādējādi nomainot automašīnas reģionos. Paralēli tiek atjaunots neatliekamās palīdzības brigāžu aprīkojums, iepērkot gan defibrilatorus un mākslīgos plaušu ventilatorus.

ESF aktivitātē apmācītas gandrīz 47 tūkstoši ārstniecības personu, kas pilnveidoja profesionālās iemaņas un prasmes 121 programmā. Vislielākā apmācāmo interese ir bijusi par profesionālajiem kursiem, kuros varēja pilnveidot savas zināšanas dažādos specifiskos jautājumos, kas tieši skar ārstniecības personas darbību.  Plašu rezonansi guva “Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas situācijās ar daudz cietušajiem”, kas notika 2013.gada septembrī, Kundziņsalā.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju.

Papildus informācija: Ineta Puriņa, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.t. +371 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv

Cilvēku līdzdalība politikas veidošanā ir viens no galvenajiem demokrātiskas valsts stūrakmeņiem. Tomēr ne visi iedzīvotāji apzinās to, ka viņi var un viņiem vajadzētu ietekmēt procesus sev apkārt. Kā uzrāda Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais pētījums, viens no zemākajiem rādītājiem ir tieši jauniešu līdzdalībai vietējās, nacionālās un starptautiskās politikas veidošanā – iespēju līdzdarboties regulāri izmanto vien ceturtā daļa jauniešu. Lai motivētu jauniešus vairāk iesaistīties un izglītotu viņus šajos jautājums, kopš šī gada marta Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis dalību projektā „Jaunieši un demokrātija” (Young people and democracy). Projekta mērķis ir palīdzēt jauniešiem apzināties to, kā ar demokrātisku procesu palīdzību viņi var ietekmēt sava reģiona un valsts attīstību, kā arī, kādas ir viņu iespējas iesaistīties politikas veidošanā vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.     

Projekta vadošais partneris ir Zviedrijas Asociācija Norden, tādēļ projekta gaitā jaunieši no Latvijas un Zviedrijas tiksies, lai apmainītos ar pieredzi, izmantojot līdzdalības iespējas savā valstī. Daļa no aktīvajiem Vidzemes jauniešiem jau iepriekš ņēma dalību VPR īstenotajā jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas projektā un daļu deleģēja Vidzemes pašvaldības.

Projektā kopumā ir paredzētas divas starptautiskas konferences, viena Zviedrijā un viena Latvijā. Konferenču laikā jaunieši no Zviedrijas un Latvijas tiksies un diskutēs par līdzdalības iespējām un pieredzi gan savā starpā, gan tiekoties ar vietējā un Eiropas līmeņa politiķiem un ierēdņiem. Tāpat ir paredzēti vairāki nacionālā līmeņa semināri, no kuriem tuvākais notiks 28. martā, Valmierā. Semināra gaitā jaunieši no Vidzemes reģiona diskutēs par viņiem aktuāliem jautājumiem un turpmāko Vidzemes plānošanas reģiona attīstību. Jāatzīmē, ka jauniešu sniegtie ierosinājumi un idejas tiks izmantotas arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plāna izveidē.

"Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu."

Papildu informācija: Ritvars Bogdanovičs, Projekta vadītājs, tālr. + 371 64219027; +371 22383439, e-pasts: Ritvars.Bogdanovics PIE vidzeme PUNKTS lv

14. martā, Pārgaujas novada Plācī, Vidzemes plānošanas reģions organizēja semināru „Kvalitatīvi publiskie iepirkumi pārtikas produktu iegādei un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai” ar mērķi apspriest kvalitatīvus pārtikas produktu iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus pašvaldībās, iepazīstināt ar iespējām atbalstīt vietējos ražotājus ar pārtikas iepirkumu palīdzību un ar aktualitātēm publisko iepirkumu regulējumā.

Seminārs sākumā Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe iepazīstināja ar ministrijas veiktajiem pasākumiem vietējo ražotāju atbalstam, uzsverot, ka šobrīd vietējo ražotāju pārstāvniecība pārtikas publiskajos iepirkumos ir nepiedodami maza (vien ~2%). Zemkopības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus vietējo produktu tirgus veicināšanai, piemēram, pārskatu par sezonālo dārzeņu un augļu pieejamību tirgū un citus materiālus, ar kuriem var iepazīties Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. R. Lerhe arī ieteica izmantot lauku attīstības konsultantu kā preču vai pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju “satikšanās” vietu.

Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktore Agnese Irmeja iepazīstināja ar saimnieciski izdevīgā iepirkuma piemērošanu un tipiskākajām kļūdām iepirkumos. Lai samazinātu sūdzības, viņa ieteica iepirkuma dokumentos paredzēt izvēles kritērijus, prasības norādīt pēc iespējas precīzāk, kā arī pieprasīt preču paraugus samērīgā daudzumā. A. Irmeja atgādināja, ka iepirkumu likums paredz iespēju izslēgt nekvalitatīvos piegādātājus. Kvalitatīvāku ēdināšanas pakalpojumu iepirkšanai viņa ieteica iepazīties ar Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas ieteikumiem iepirkumu kvalitātes pilnveidošanai.

LKKC Limbažu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Zaiga Blaua iepazīstināja ar Limbažu pieredzi, meklējot labas, kvalitatīvas pārtikas piegādes. Viena no problēmām, ar ko saskārās pašvaldība, bija pretendentu trūkums, kā arī tas, ka mazie pretendenti neiedomājās sadarboties, lai padarītu savu piedāvājumu pievilcīgāku. Nereti potenciālie piegādātāji uzskatīja, ka birokrātiskās barjeras un cena padara iepirkumu neizdevīgu, bet Helmuts Zvejnieks, zemnieku saimniecības “Anuļi” saimnieks, apstiprināja, ka prasmīgi saimniekojot, ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos ir vērts piedalīties. 

Pašvaldības nereti baidās no saimnieciski izdevīgākā iepirkuma, jo nevēlas pārsūdzības, kā arī nesadala iepirkumu lotēs, kas būtu izdevīgāks nelielajiem piegādātājiem, bet nozīmētu iepirkuma izsludinātājam vairāk darba un birokrātijas. Ilona Dreimane, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve, uzsvēra, ka zemākās cenas princips kropļo tirgu, izspiežot godīgākos pretendentus, jo ļauj atkārtoti uzvarēt mazāk kvalitatīviem piegāgātājiem, kas vēlāk uzdrošinās līguma laikā celt cenas vai piegādāt neatbilstošus produktus, bet pašvaldība šķiet bezspēcīga. Visi speciālisti atzina, ka zemākās cenas izmantošana pārtikas iepirkumos nebūtu pieļaujama. Laura Lapsiņa, Pārgaujas nobada pašvaldības iepirkumu komisijas sekretāre, iedrošināja ar sava novada pozitīvo pieredzi izstrādājot iepirkumu, izmantojot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli. Nopietna problēma ir bērnu skaita samazināšanās, kā arī bažas par bērnu vecāku maksātspēju, izvēloties dārgākus ēdināšanas pakalpojumus. Prasību par bioloģisko produkciju pašvaldības nereti baidās iekļaut, jo šaubās, vai būs piegādātāju atsaucība.

Maija Placēna, pārtikas tehnoloģe, uzsvēra: “negodīgie piegādātāji jāsit ar naudas maku”. Ja piegādā neatbilstošu produkciju, vai līguma laikā ceļ cenu, līgumu var lauzt, bet šāda iespēja jāparedz pašā līgumā - viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka līgumā tas nav paredzēts. Nekvalitatīvos produktus var arī nocenot. Pārkāpumi līguma laikā ir jādokumentē, lai vēlāk šādus pretendentus varētu izslēgt no nākamās iepirkuma procedūras. Viņa ieteica apzināt tirgus situāciju pirms iepirkuma veikšanas, tostarp izvērtējot faktisko patēriņu iepriekšējā periodā un salīdzināt ar atvēlēto budžetu. Ļoti būtisks jautājums ir transporta loģistikas optimizēšana, kas var samazināt piegādes cenas. M. Placēna arī ieteica kvalitātes novērtēšanai izmantot degustācijas, kā arī pašvaldībās rīkot tematiskas apmācības ēdinātājiem, līdzīgi kā pedagogi sadarbojas metodiskajās apvienībās.

Dalībnieki darba grupās apsprieda galvenās barjeras, kas traucē panākt kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu un pārtikas iegādi, kā arī izteica priekšlikumus to pārvarēšanai, pārskatu skatīt tabulā.

Semināra izskaņā Maija Placēna uzsvēra, ka iepirkuma specifikācijas sagatavošana ir tikai daļa no iepirkuma procesa, bet tā izpildes kontrole ir nepelnīti piemirsta, tomēr ļoti būtiska daļa kvalitātes nodrošināšanai. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, semināra noslēgumā, piedāvāja pilotprojektu - pašvaldībām sadarboties ar Vidzemes plānošanas reģionu, lai izstrādātu kvalitatīvu pārtikas iepirkumu dokumentāciju, piesaistot vajadzīgos ekspertus.

Semināra prezentācijas pieejamas šeit.

Informāciju sagatavoja semināra moderatore Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centra valdes priekšsēdētāja, Latvijas Vecāku foruma valdes locekle.