Arhīva kalendārs

27. novembrī Valmierā “Via Hanseatica” padomes sēdē visu trīs projektā iesaistīto valstu (Latvijas, Igaunijas un Krievijas) pārstāvji lēma par turpmākajiem darbības plāniem. Par galveno prioritāti nākamajam gadam tika izvirzīta “Via Hanseatica” mārketinga attīstība.

“Via Hanseatica” projekta aktīvais laiks noslēdzās 2014. gadā, tādējādi 2015. gads bija īpaši nozīmīgs, projekta partneriem turpinot darbu bez tieša ES fondu līdzfinansējuma. Šogad dalībnieki lielāko uzmanību veltīja sadarbības loka paplašināšanai un aktīvi darbojās ar komunikācijas jautājumiem. Tika organizēti konkursi un veidotas reklāmas un citi mārketinga materiāli. “Via Hanseatica” pārstāvji stiprināja savu sadarbību ar tūrisma aģentūrām, gūstot vērtīgus ieteikumus tālākai attīstībai. Projekta partneri analizēja potenciālās sadarbības un izaugsmes iespējas, bet Vidzemē tika noslēgts jauns sadarbības līgums, kurā jau esošajiem dalībniekiem no Latvijas pievienojās arī citas reģiona pašvaldības.

Attiecībā uz turpmāko darbu “Via Hanseatica” padome vienojās, ka viena no nākamā gada “Via Hanseatica” prioritātēm ir mārketings. Tiks turpināts aktīvs darbs ar interneta resursiem, uzlabojot komunikācijas kvalitāti projekta “Facebook” lapās un pēc iespējas arī citos sociālajos medijos. “Ir jāveido aktīvāka komunikācija starptautiskā līmenī. Jāsinhronizē un jāaktualizē sociālo mediju lapu saturs dažādās valodās. Mārketinga aktivitātēm jāpiesaista arī uzņēmēji un citi nozares lielie spēlētāji,” norādīja “Via Hanseatica” padomes locekle un projekta kādreizēja vadītāja Sille Talveta.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, tika pieņemts lēmums atjaunot arī “Via Hanseatica” grāmatu krājumu angļu valodā – daudzi iepriekšējie materiāli jau ir atraduši ceļu pie patērētājiem, turklāt paredzams, ka interese pēc tiem nemazināsies. Tāpat tiks attīstīti arī citi informatīvie materiāli, piemēram, brošūras. “Via Hanseatica” padome lēma arī par aktīvākas sadarbības veidošanu ar tūrisma aģentūrām. Tām tiks organizēta iepazīšanās tūre, tāpat “Via Hanseatica” ar savu partneru starpniecību plāno piedalīties vairākos nozīmīgos tūrisma gadatirgos. Aģentūras jau ir sniegušas vairākus ieteikumus, kurus partneri centīsies pārvērst reālās izmaiņās. Tāpat turpināsies tūrisma sektora iepazīstināšana ar “Via Hanseatica” produktiem.

Padome vienojās, ka ierobežoto resursu dēļ būtiski ir stiprināt sadarbību gan ar vietējiem uzņēmējiem, gan ar publisko sektoru. Finanšu jautājums bija īpaši aktuāls pēc projekta formālā noslēguma, taču  partneri veiksmīgi spēja tikt galā ar šo izaicinājumu. “2015. gads parādīja, ka partneri spēj atrast finansējumu nepieciešamajām aktivitātēm. Ar savu ieguldījumu piedalījās gan privātais, gan publiskais sektors. Šis gads bija labs piemērs, kā mums rīkoties turpmāk”, atzina S. Talveta.

Tālākā perspektīvā ir nepieciešams domāt arī par tūrisma infrastruktūras uzlabojumiem “Via Hanseatica” teritorijā. Šajā ziņā ir jāorganizē ne tikai finansējuma piesaiste, bet arī esošās situācijas izpēte, lai varētu definēt labākos attīstības virzienus.

“Via Hanseatica” ir starptautisks tūrisma maršruts, kas no Sanktpēterburgas līdz Rīgai savieno vairākas pilsētas Krievijā, Igaunijā un Latvijā. “Via Hanseatica” uzdevums ir veicināt attālo Igaunijas, Latvijas un Krievijas projekta teritoriju ilgtspējīgu attīstību, izmantojot pārrobežu tūrisma maršrutu potenciālu. Projekta finansējuma lielāko daļu nodrošināja Latvijas-Igaunijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007-2013 ietvaros.

Aktīvais projekta ieviešanas laiks bija no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim. Pēc projekta beigām “Via Hanseatica” turpina darbu, balstoties uz noslēgto sadarbības līgumu.

Papildus informācija:

Ilze Liepa

Vidzemes plānošanas reģions

Tūrisma eksperte

+371 64219021

+371 29335677

Ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

Jānis Rubulis

Vidzemes plānošanas reģions

Sabiedrisko attiecību speciālists

+371 64116007

+371 28735705

janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv

24.-25. novembrī aktīvi Valmieras un Cēsu puses nevalstisko organizāciju darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā pie šīs puses nevalstiskajām organizācijām, ar mērķi aplūkot, kā idejas tiek īstenotas dažādās organizācijās.

24. novembrī brauciena ietvaros tika apmeklēta Cēsu invalīdu biedrība, biedrības “Zaļie amatnieki” un “Līgatnes upes saimnieki” Līgatnes novadā, Amatas novada pensionāru biedrība “Dzīvesprieks”, kā arī tradicionālais kultūras iniciatīvu centrs “KasTe” Āraišos. Organizāciju pārstāvji lielākoties dalījās pieredzē, kā, izmantojot ES Struktūrfondu un citu finanšu instrumentu atbalstu, iespējams īstenot idejas un virzīties tuvāk organizācijas mērķu sasniegšanai. Visās šajās organizācijās apmeklētāji varēja uzskatāmi pārliecināties, kā kādas nelielas idejas iedzīvināšana var pāraugt par spēcīgu tradīciju, kas aktuāla kļūst ne tikai šauram interešu lokam, bet arī plašākai sabiedrībai. Tā, piemēram, Cēsu invalīdu biedrības aizsāktās vingrošanas nodarbības projekta ietvaros nu jau ir iknedēļas pasākums, kas pieejams ne tikai organizācijas biedriem, bet arī citiem interesentiem. Īpašu atzinību un interesi izpelnījās Amatas novada aktīvās biedrības, tai skaitā kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”, kas tai skaitā ar ESF līdzfinansētā projekta “Reģionālo kultūras NVO aktīva līdzdalība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā” aktivitātēm ir kļuvis par nozīmīgu kultūras punktu Amatas novadā.

25. novembra brauciens aizsākās Valmieras novada fondā, kur klātesošos ar fonda darbību iepazīstināja tā vadītājs Ansis Bērziņš. Šeit dalībnieki varēji smelties daudz noderīgu ideju, kā popularizēt savas organizācijas darbību, kā plānot savas aktivitātes, piesaistot dažādus resursus. Valmieras novada fondam kaimiņos mītošā organizācija “Iespēju tilts” tās vadītājas Zitas Gustavsones personā iepazīstināja ar savu darbību, parādot, cik nozīmīga ir dažādu finanšu instrumentu piesaiste tādām jomām, kurām valsts un pašvaldības atbalsts ir salīdzinoši niecīgs. Organizācijas “Iespēju tilts”  mērķis ir veikt efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu un veicinātu sociālās labklājības celšanu, stiprinātu pilsonisko sabiedrību Valmierā, tās apkārtējos novados un sekmētu pilnīgu iekļaušanos un integrāciju sabiedrības procesos, gan jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem, gan personām ar invaliditāti.

Pieredzes apmaiņas pasākums turpinājās Burtnieku novadā, kur novada jaunatnes lietu speciāliste Daiga Kīna iepazīstināja klātesošos ar novada jaunatnes politiku. Viesi tika uzņemti Burtnieku novada multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā, kas ir lielākais šāds centrs lauku teritorijās. Šeit darbojas ne tikai vietējie jaunieši, bet centrs tiek izmantots kā vieta, kas pieejams arī citām nevalstiskajām organizācijām savu aktivitāšu īstenošanai. Burtnieku novads var lepoties ar izteikti aktīvām nevalstiskajām organizācijām. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrības “Burtnieku kultūrvide” darbību, kas rūpējas, lai tiktu popularizēts Burtnieku vārds un pilnveidota apkārtējā vide. Taču vislielāko sajūsmu braucēju vidū izpelnījās Rencēnu aktīvo jauniešu organizācija “Virziens A”, ar tā aktīvistu Arti Kristu Medni priekšgalā. Biedrība vien 5 aktīvu biedru sastāvā nepilna gada pastāvēšanas laikā jau spējuši noorganizēt necerēti plaši apmeklētas vietējās sporta un kultūras aktivitātes. Jauniešu degsme, idejas un jau sasniegtais izraisīja lielu apbrīnu un deva iedrošinājumu brauciena dalībniekiem, parādot, ka pat maziem darbiem ir nozīme un tie var izaugt par lieliem, nozīmīgiem darbiem savas apkārtnes un savas sabiedrības labā.

Izvērtējot braucienā redzēto, tā dalībnieki atzina, ka ir prieks redzēt, ka Vidzemē ir aktīvi, radoši un iedvesmojoši cilvēki, kas par spīti visam darbojas, lai sasniegtu savus mērķus, tādejādi sniedzot ieguldījumu savas sabiedrības labā.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts ESF, ERAF un KF projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.