Līdz 15.janvārim LAD pieņems projektu pieteikumus no mežsaimniekiem Lauku attīstības programmas 2007. - 2013.gadam pasākumā „Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana". Pieteikumu pieņemšana sākās 2008.gada 15.decembrī.

Ņemot vērā to, ka tiek veiktas būtiskas izmaiņas lauku attīstības atbalsta saņemšanas nosacījumos un lauksaimnieku lielo interesi par šīm aktualitātēm, tiek rīkota informatīva konference Vidzemē. Konference notiks: 6. maijā plkst. 11.00 AS „Valmieras piens" lielajā zālē, Rīgas ielā 93, Valmierā.

Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs  15. janvārī plkst. 10.00 rīko informatīvo dienu par LAP 2007-2013 pasākumiem:

Vidzemes plānošanas reģions 4.decembrī Valmieras rajona Rencēnu pagasta Kultūras namā, Valmieras ielā 12,rīko konferenci"Vidzemes reģiona kultūras daudzveidība un attīstības iespējas nākotnē"

Trešdien, 26.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika vienbalsīgi apstiprināts Ministru kabineta (MK) un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokols un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tika pilnvarots to parakstīt, jo sēdes laikā izdevās vienoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļas palielinājumu līdz 80% 2008.gadā pašreizējo 79% vietā.    LPS dome ar finanšu ministru vienojās par kompromisu: valdība IIN pašvaldību daļu paaugstina līdz 80%, bet pašvaldības apņemas IIN pārpildi virs prognozes pašvaldību budžetos 2007.gadā neizlietot visu, bet daļu novirzīt izdevumu segšanai 2008.gadā, kā arī iespēju robežās darba algu fondu kopumā nepalielināt vairāk kā par inflācijas pieauguma procentiem. Iepriekš LPS prasīja palielināt IIN daļu pašvaldībām 2008.gadā no 79% uz 84,5% sakarā ar minimālās algas, ar IIN neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamajiem ieplānoto palielinājumu. Turpretī MK plānoja arī nākamgad palikt pie pašreizējā IIN sadalījuma: 79% pašvaldību un 21% valsts budžetā. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa, un bez tā parakstīšanas valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegt nevar. Par MK un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokola domstarpību punktiem puses atbalstīja jau 24.septembra Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē panākto vienošanos, ka atbildīgās ministrijas sadarbībā ar LPS līdz 2008.gada valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai MK sagatavos un iesniegs grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kuru prasību izpildei pašvaldībām no valsts budžeta 2008.gadā netiek paredzēts finansējums. Pie atšķirīgiem viedokļiem LPS un MK palika par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam: LPS to prasa 107,7 miljonu latu apmērā, bet MK to paredz 7,15 miljonu latu apmērā. Puses vienojās paredzēt dotācijas no valsts budžeta: caur RAPLM valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai – 60,55 miljonus latu; caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai un Eiropas programmas „Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai  – 0,96 miljonus latu. Puses arī vienojās izglītības un kultūras pasākumiem pašvaldībām no valsts budžeta paredzēt 304,29 miljonus latu. Taāu LPS prasa pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu visai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju 20,20 miljonu latu apmērā un investīcijām 100 miljonus latu, kopā 120,20 miljoni latu, turpretī MK paredz mērķdotāciju tikai pirmskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12,10 miljonu latu apmērā un investīcijām 20,87 miljonus latu, kopā 32,97 miljonus latu. Nesaskaņoti palika arī pušu viedokļi par pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam 2008.gadam: LPS prasa to noteikt ne mazāku kā 872,1 miljons latu, bet MK paredz to noteikt ne mazāku kā 597,6 miljoni latu. Puses vienojās plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta valsts autoceļu programmas apakšprogrammas „Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” 70,93 miljonu latu apmērā. Taāu puses nevienojās par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam: atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.pantam LPS šo dotāciju pieprasa 75 miljonu 276 908 latu apmērā, bet MK pēc sarunām ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju to paredz palielināt tikai uz 65,034 miljoniem latu (no iepriekš paredzētajiem 60 601 137 latiem). šāds MK viedoklis par šo dotāciju nenodrošina Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta izpildi, jo vēl pietrūkst 10 miljonu latu, lai republikas pilsētām 35% apmērā kompensētu zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa - Priede ceturtdien, 17.aprīlī, pārstāvēs plānošanas reģionu svinīgajā portatīvo datoru pasniegšanas ceremonijā Valkas ģimnāzijas 10. klašu skolēniem.

Projekti par kopsummā vairāk kā desmit miljoniem eiro tiks īstenoti kopīgi ar igauņiem un dos ieguldījumu vietējiem iedzīvotājiem pamatā Ziemeļvidzemē un Dienvidigaunijā, bet arī Rojā, Kuresārē, Ventspilī, Talsos, Ogrē, Baldonē, Jūrmalā un Ķemeros. Atbalstītie projekti ir:"ViSoEst by Bike" (Apceļo Dienvidigauniju ar velosipēdu) - vērienīgs projekts, lai dotu iespējas cilvēkiem vienā reizē ar velosipēdu apceļot Vidzemi un Dienvidigauniju. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes tūrisma asociācija, kas sadarbojas ar Valkas, Cēsu, Ogres, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu padomēm, Siguldas novada domi un Mālpils pagasta padomi, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūru un Dienvidigaunijas Tūrisma fondu, kas pārstāv gandrīz 40 vietējās iestādes un organizācijas. Projekta mērķis ir popularizēt Dienvidigaunijas un Ziemeļvidzemes reģionu un paaugstināt tā konkurētspēju Eiropas tūrisma tirgū, paplašinot tūrisma produktu un pakalpojumu klāstu. Projekta ietvaros tiks izveidoti kopēji Vidzemi un Dienvidigauniju savienojoši riteņbraucēju celiņi, kā arī uzlaboti un atjaunoti dažādi jau esošie riteņbraucēju maršruti."Back to Nature" (Atpakaļ pie dabas) - projektā apvienosies piecas pieredzējušas dabas aizsardzības iestādes, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un izglītotu plašāku sabiedrību par vides aizsardzības jautājumiem. Projekta īstenotāji ir Tartu Vides izglītības centrs, Gaujas Nacionālā parka administrācija, Ķemeru Nacionālā parka administrācija, Peipsi Pārrobežu sadarbības centrs un Polvas-Valgas-Viru apgabala valsts dabas aizsardzības centrs. Sabiedrības izglītošanai tiks īstenotas dažādas aktivitātes - apmācību pasākumi, mācību un pieredzes apmaiņas izbraukumi, izstādes un nometnes, ko papildinās dažāda veida mācību materiāli par reģionam raksturīgajām mitrzemēm."Reconstruction of Karksi-Nuia-Koņi road" (Karksi-Nuia-Koņi ceļa atjaunošana) - projekts, kas tiešā veidā mazinās fiziskās barjeras starp Latviju un Igauniju, atjaunojot ceļu no Karksi-Nuia līdz Rūjienai. Projektu īstenos Igaunijas Rietumu ceļu administrācija un Latvijas Valsts ceļi, un atjaunošanas darbi aptvers sekojošus ceļus:  54. Valsts nozīmes ceļu Karksi-Nuia-Lilli Igaunijā līdz Latvijas robežai un Latvijas valsts nozīmes ceļu P17 Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža posmos no Koņiem līdz Igaunijas robežai un no Sedas upes līdz Rūjienai."One vacation - two countries" (Viens atvaļinājums - divas valstis) - projekts Ziemeļkurzemes un Sāremā salas pievilcības un konkurētspējas celšanai, izmantojot piekrastes dabas dotās priekšrocības un uzlabojot tūrisma iespējas un piedāvājumu. Projektu īstenos Rojas pagasta padome (vadošais partneris) sadarbībā ar Kuresāres un Ventspils pilsētu pašvaldībām un Talsu rajona Tūrisma informācijas centru. Projekta mērķis ir iegūt zilā karoga sertifikātu Rojas, Ventspils un Kuresāres piekrastēm, un nodrošināt kopēju Ziemeļkurzemes un Sāremā salas reģiona atpazīstamību un pievilcību plašākā tūrisma tirgū."SDF - Song and Dance Festivals" (Dziesmu un deju svētki) - projekts, kura mērķis ir aktivizēt kultūras dzīvi un kultūras apmaiņu pierobežā. Projektu koordinēs Eiroreģions "Pleskava - Livonija" (vadošais partneris), un tas aptvers Alūksnes, Valkas rajonus Latvijā un Valgas, Viru un Polvas pagastus Igaunijā. Projekta gaitā kopīgi tiks īstenoti 20 kultūras pasākumi dažāda veida kolektīviem no visas apkārtnes, tādejādi liekot pamatu jaunai kopīgu latviešu un igauņu pierobežas dziesmu un deju svētku tradīcijai."Singing Neighbours" (Dziedošie kaimiņi) - projekts, kuru īstenos Viru pagasta pašvaldība (vadošais partneris) sadarbībā ar Viru pilsētas domi, Jūrmalas domi, Ogres pagasta padomi un Baldones pilsētas domi. Projekta mērķis ir stiprināt vietējās kultūras identitāti un ar igauņiem kopīgās kormūzikas tradīcijas ar abu valstu bērnu un jauniešu koru sadarbību. Galvenās aktivitātes ietvers diriģentu meistarklases, kopējas jauniešu koru nometnes un sadraudzības koncertus, kā arī vienotas latviešu un igauņu dziesmu grāmatas sastādīšanu."Cultural Heritage" (Kultūras mantojums) - īpašas nozīmes dabas un kultūras objektu atklāšana, iezīmēšana kartē un aizsardzība, ko uzņēmušies nodrošināt Igaunijas Valsts mežu vadības centrs (vadošais partneris), Latvijas Valsts meža dienests un Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta administrācija. Uzlabojot sadarbību starp šiem partneriem, vietējām pašvaldībām, pētnieciskajiem centriem un uzņēmējiem, būs iespējams 1) iezīmēt kartē pagaidām nezināmos un neatklātos īpašas nozīmes dabas un kultūras objektus, 2) apkopot informāciju par šiem objektiem speciāli izveidotā datu bāzē, lai nodrošinātu to aizsardzību, 3) izvērst pastiprinātu izglītošanas un informēšanas kampaņu par vides un kultūras mantojuma aizsardzību un 4) izveidot kopēju Igaunijas un Latvijas kultūras mantojuma pārraudzības un aizsardzības sistēmu un apmācību centru."FireSafe" (Ugunsdrošs) - izglītošana par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu un ugunsdrošības jautājumiem, sadarbojoties Latvijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (vadošais partneris), Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai, Ainažu un Staiceles pilsētu domēm, Hēdemestes pašvaldībai un Sindi Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības apvienībai. Galvenā projekta ideja ir atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, balstoties uz vietējo iniciatīvu, un paaugstināt kopējo ugunsdrošību sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu izglītošanai abās valstīs. Projekta rezultātā tiks izveidota jauna Latvijas un Igaunijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju sadarbības tradīcija. Projekta ietvaros notiks arī dažādi publiski pasākumi un izstādes par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību dažādos vēstures posmos. "Active tourism - attractive feature of Madona and Põlva" (Aktīvais tūrisms kā pievilcīgs faktors Madonai un Polvai) - projekts, kurš plāno piedāvāt modernas tūrisma pakalpojumu alternatīvas laikā, kad klimata izmaiņas radījušas problēmas tradicionālajiem ziemas atpūtas pakalpojumiem. Projektu īstenos Madonas pilsētas dome (vadošais partneris) un Polvas lauku rajona pašvaldība. Tas stiprinās saites starp dažādiem tūrisma industrijā iesaistītajiem aktīvistiem un pakalpojumu sniedzējiem pierobežā, un palīdzēs attīstīt vienotu tūrisma un mārketinga stratēģiju nākotnei. Papildus projekta aktivitātes ietvers arī pieredzes apmaiņas un kopējus apmācības pasākumus vietējiem tūrisma speciālistiem, tematiskas nometnes jauniešiem, dažāda veida publiskus pasākumus. Tiks uzlabota arī tehniskā bāze aktīvajam tūrismam ziemas sezonā."Cross Border Ball" (Pārrobežu bumba) - projekts, kura mērķis ir popularizēt bumbu sporta veidus pierobežā, un kura īstenošanā sadarbosies Annas pagasta padome (vadošais partneris), Liepnas, Ilzenes, Alsviķu, Zeltiņu, Viru, Lasvas pašvaldības un Apes pilsētas ar lauku teritoriju dome, kā arī Lasvas Rekreatīvā sporta apvienība. Projekts radīs nepieciešamos apstākļus veselīga dzīvesveida un sporta aktivitāšu piekopšanai pierobežas rajonā, pateicoties telpu un aprīkojuma atjaunošanai, no kā iegūs iedzīvotāji abpus robežai.  Projektu atlase un lēmumi par atbalstu tika pieņemti Igaunijas - Latvijas uzraudzības komitejas sēdē 19.-20.02.2009. Liepājā.Igaunijas - Latvijas programma darbojas saskaņā ar Eiropas Teritoriālās sadarbības iniciatīvu un principiem, un tā atbalsta pārrobežu sadarbību ilgtspējīgai attīstībai un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai reģionā.Lai uzzinātu vairāk par Programmu, tās atbalstītajām aktivitātēm un citiem projektiem, lūdzu apmeklējiet mājas lapu http://www.estlat.eu/.    Kontaktinformācija:Rasma Rozenberga, Igaunijas - Latvijas programma, Rīgas Informācijas punktsAusekļa iela 14-8, Rīga, LV-1010, Tālr.: +371 67350612, Mob. tālr.: +371 29198784https://post.eas.ee/exchweb/bin/redir.asp?URL=http://www.estlat.eu/ 

25.aprīlī Vecgulbenes muižas kompleksa konferenču zālē, Gulbenē, Brīvības ielā 18, no plkst. 10.30 norisināsies Vidzemes reģiona biznesa konference „Latvija šodien un rīt: reģionu ilgtspējīga attīstība".

Projektus līdzfinansējuma saņemšanai kultūras aktivitāšu nodrošināšanai saskaņā ar konkursa nolikumu  ir iesniegušas gan valsts, pašvaldību, gan nevalstiskā un privātā sektora organizācijas no visa Vidzemes plānošanas reģiona. Iesniegto projektu kopskaitā ievērojams īpatsvars ir izglītības iestāžu kultūras projektiem.

Aizvadītajā gadā Cēsīs notika konference "Reģionālā kultūrpolitika Latvijā". Tajā savu redzējumu kultūrpolitikas attīstībā sniedza arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. Aicinām iepazīties ar konferences gala ziņojumu, ņemot vērā, ka šogad turpinās darbs pie jaunajām Reģionālajām kultūrpolitikas vadlīnijām.