Plānošanas reģions ir valsts finansēta institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir Vidzemes attīstības plānošana un koordinācija, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība reģiona un valsts līmenī, reģiona attīstības programmas izstrāde sadarbībā ar Vidzemes attīstības aģentūru, reģiona attīstības pasākumu organizēšana, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību interešu aizstāvēšanu ministrijās un veicinātu līdzsvarotu attīstību Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģionu veido Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Madonas, Valkas un Alūksnes rajons. Tajā neietilpst Vidzemei vēsturiski piekrītošais Limbažu rajons, jo tolaik, kad veidojās reģioni, šo pašvaldību vadītāji nolēma pievienoties Rīgas reģionam. Par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pilnvarām administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede saka: “ Mūsu kompetencē ietilpst reģiona attīstības plānošana, koordinācija, pašvaldību un citu valsts iestāžu sadarbības nodrošināšana. Lēmēji ir reģiona politiķi, kuri izlemj politiskos jautājumus, bet administrācija vairāk ir kā saimniecības vadītājs, ideju ģenerators un priekšlikumu sniedzējs politiķiem – reģiona attīstības padomei, sešu minēto rajonu pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem. Sadarbojamies ar ministrijām, cenšamies Vidzemes vēlmes sabalansēt ar valsts prasībām. Visaktīvākā sadarbība ir izveidojusies ar Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju, kuras pārraudzībā esam. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja stāsta, ka nākamais gads padomei būs ļoti intensīvs, jo būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. šobrīd darba grupās nozaru ministrijās, kas izstrādā ES finansējuma apgūšanas noteikumus, iesaistīti gan administrācijas darbinieki, gan politiķi. “Tam visam, protams, jābūt saskaņotam ar reģiona teritorijas plānojumu un attīstības programmu” saka G. Kalniņa – Priede un turpina: “Mūsu ikdienas darbs ir atzinumu sniegšana par reģionā ietilpstošo pašvaldību teritorijas plānojuma atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām un Vidzemes interesēm kopumā, par valdībā izstrādātajiem dokumentu projektiem. Regulāri organizējam sanāksmes ar citu reģionu pārstāvjiem. Lai nodrošinātu koordināciju un konstruktīvu sadarbību ar visām nacionālā līmeņa institūcijām un citiem plānošanas reģioniem, katrā plānošanas reģionā ir izveidota sadarbības komisija, kuras sēdēs cenšamies panākt vienošanos jautājumos, kas skar katru reģionu un valsts pārvaldes intereses Latvijā kopumā. Tie ir jautājumi par to, ko reģioni vēlas no Rīgā esošajām ministrijām un viņu speciālistiem gan politiski, gan administratīvi, lai valsts attīstītos kaut cik līdzsvaroti. Aktualitāte, protams, ir novadu reforma, kur katru dienu parādās jaunas kartes, kas ietekmēs katras pašvaldības nākotni, zināmā mērā arī mūsu darbu. Taāu neatkarīgi no šīm nepārtrauktajām izmaiņām politiskajos procesos, ikdienas pienākumus veicot – sniedzot atzinumus par pašvaldību teritorijas plānojumiem, likumprojektiem -, cenšamies pēc iespējas apolitiskāk lemt ikvienu jautājumu, kas skar Vidzemes intereses.” Administrācijas vadītāja skaidro, ka svarīgi ir katram interesentam vienkārši paskaidrot, kas ir šī jaunizveidotā iestāde: “Saku, ka esam vidutāji, reģiona interešu aizstāvji starp galvaspilsētu Rīgu un Vidzemi. Esmu bijusī rīdziniece, un Cēsīs ļoti labi jūtos, varu mierīgi, bez lielpilsētas trokšņa, nemitīgās steigas strādāt un atpūsties, jo Vidzemē ir ļoti skaista daba, sirsnīgi un atsaucīgi cilvēku, tikai ceļi varēja būt labāki. Taāu katrai maizītei ir sava garoziņa. Birojs, protams, vēl ir tapšanas stadijā. No nākamā gada janvāra būs mums apmācīti vēl divi teritorijas plānotāji, kuri uz vietas vērtēs gan mūsu reģiona, gan valsts un nacionālā līmeņa teritoriju plānojumus,” stāsta G. Kalniņa – Priede un piebilst, ka šajā gadā centušies sevi popularizēt pašvaldību iestāžu, lauku uzņēmēju vidū, piedāvājot iespēju piedalīties semināros kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības, Finanšu ministrijas pārstāvjiem, gan par profesionālās izglītības attīstību reģionā, gan par iespējām pretendēt uz ES finansējumu, kā arī par ekonomiska rakstura sadarbību ar citām ES dalībvalstīm “Piedalījāmies arī izstādē – gadatirgū “Izvēlies Piebalgu” un stāstījām vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem kopā ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem par iespējām iesaistīties ES finansētajos projektos. Un atsaucība bija tiešām liela,” saka administrācijas vadītāja un piebilst, ka reizi mēnesī notiek sēdes ar nozaru ministriju atbildīgo amatpersonu piedalīšanos par izglītības attīstību, ceļu un transporta problēmām, par medicīnas aprūpi, vides jautājumiem. Trešdien bija kārtējā attīstības padomes sēde. Tajā nolēma Vidzemes attīstības aģentūras izstrādāto Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projektu iesniegt izvērtēšanai Nacionālajai reģionālās attīstības padomei un Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijai. Analizēja jaunās reģiona attīstības programmas izstrādes gaitu un mūžizglītības rīcības programmas nākotni Vidzemē. Padome vienojās, kādi ierosinājumi iesniedzami Izglītības un zinātnes ministrijai par reģiona prioritātēm mācību aprīkojuma un infrastruktūras uzlabošanai arodskolās. “Esam apņēmušies līdz gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē izskatīt jautājumus, kas saistīti ar pārējām tautsaimniecības nozarēm. Gatavojoties kārtējām sēdēm, vienmēr sanākam kopā ar nozares speciālistiem, jo, uzklausot praktiskā darba darītājus, ir iespējams sagatavot konstruktīvus priekšlikumus padomes locekļiem, lai varētu lemt par reģiona nākotni,” saka G. Kalniņa – Priede.

Otrdien, 4.decembrī, VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa Priede un Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa Cēsīs piedalās konferencē „Reģionālā kultūrpolitika Latvijā".

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 25.janvārī, notika šogad pirmā plānošanas reģionu sanāksme. Tajā RAPLM un reģionu pārstāvji diskutēja par reģionos aktuālajiem jautājumiem, izvērtēja 2007.gada darbības rezultātus un apmainījās viedokļiem par šogad risināmajiem jautājumiem.

Trešdien, 26.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika vienbalsīgi apstiprināts Ministru kabineta (MK) un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokols un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tika pilnvarots to parakstīt, jo sēdes laikā izdevās vienoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļas palielinājumu līdz 80% 2008.gadā pašreizējo 79% vietā.    LPS dome ar finanšu ministru vienojās par kompromisu: valdība IIN pašvaldību daļu paaugstina līdz 80%, bet pašvaldības apņemas IIN pārpildi virs prognozes pašvaldību budžetos 2007.gadā neizlietot visu, bet daļu novirzīt izdevumu segšanai 2008.gadā, kā arī iespēju robežās darba algu fondu kopumā nepalielināt vairāk kā par inflācijas pieauguma procentiem. Iepriekš LPS prasīja palielināt IIN daļu pašvaldībām 2008.gadā no 79% uz 84,5% sakarā ar minimālās algas, ar IIN neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamajiem ieplānoto palielinājumu. Turpretī MK plānoja arī nākamgad palikt pie pašreizējā IIN sadalījuma: 79% pašvaldību un 21% valsts budžetā. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa, un bez tā parakstīšanas valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegt nevar. Par MK un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokola domstarpību punktiem puses atbalstīja jau 24.septembra Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē panākto vienošanos, ka atbildīgās ministrijas sadarbībā ar LPS līdz 2008.gada valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai MK sagatavos un iesniegs grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kuru prasību izpildei pašvaldībām no valsts budžeta 2008.gadā netiek paredzēts finansējums. Pie atšķirīgiem viedokļiem LPS un MK palika par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam: LPS to prasa 107,7 miljonu latu apmērā, bet MK to paredz 7,15 miljonu latu apmērā. Puses vienojās paredzēt dotācijas no valsts budžeta: caur RAPLM valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai – 60,55 miljonus latu; caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai un Eiropas programmas „Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai  – 0,96 miljonus latu. Puses arī vienojās izglītības un kultūras pasākumiem pašvaldībām no valsts budžeta paredzēt 304,29 miljonus latu. Taāu LPS prasa pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu visai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju 20,20 miljonu latu apmērā un investīcijām 100 miljonus latu, kopā 120,20 miljoni latu, turpretī MK paredz mērķdotāciju tikai pirmskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12,10 miljonu latu apmērā un investīcijām 20,87 miljonus latu, kopā 32,97 miljonus latu. Nesaskaņoti palika arī pušu viedokļi par pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam 2008.gadam: LPS prasa to noteikt ne mazāku kā 872,1 miljons latu, bet MK paredz to noteikt ne mazāku kā 597,6 miljoni latu. Puses vienojās plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta valsts autoceļu programmas apakšprogrammas „Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” 70,93 miljonu latu apmērā. Taāu puses nevienojās par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam: atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.pantam LPS šo dotāciju pieprasa 75 miljonu 276 908 latu apmērā, bet MK pēc sarunām ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju to paredz palielināt tikai uz 65,034 miljoniem latu (no iepriekš paredzētajiem 60 601 137 latiem). šāds MK viedoklis par šo dotāciju nenodrošina Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta izpildi, jo vēl pietrūkst 10 miljonu latu, lai republikas pilsētām 35% apmērā kompensētu zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sākusi diskusijas ar nozaru ministrijām, lai vienotos par valsts reģionālo struktūru optimālu izvietojumu un to sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem pēc novadu izveides, aģentūru LETA informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.RAPLM pērn, tiekoties ar visu rajonu pašvaldību vadītājiem, kā arī politiķiem, apzināja galvenās funkcijas, kuras pēc Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pārņems jaunizveidotie novadi. Rajona novadu pašvaldību vadītājus interesēja izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, kā arī civilās aizsardzības funkciju sekmīga izpilde.šogad RAPLM turpina tikties ar visu nozaru ministriju speciālistiem, lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus par rajonu pašvaldību pakļautībā esošo iestāžu turpmāko juridisko statusu un likumos noteiktās rajonu pašvaldību kompetences nodošanu.Piemēram, diskusijā ar Iekšlietu ministriju izskanēja priekšlikumi, ka būtu jāizveido piecas Valsts policijas reģionālās pārvaldes, kurās tiktu iekļautas bijušo rajonu policijas reorganizētās pārvaldes. Civilās aizsardzības komisiju varētu izveidot bijušo rajonu teritorijā esošās novadu un republikas pilsētu pašvaldības.Veselības ministrijas priekšlikums bija precizēt pakalpojumu sniegšanu 11 daudzprofilu reģionālajām neatliekamās palīdzības slimnīcām, kā arī izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu veselības aprūpes iestādēm.Tiekoties ar Satiksmes ministriju, RAPLM ierosināja pēc rajona pašvaldību reorganizācijas mērķdotācijas pašvaldību autoceļu uzturēšanai un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu kompensēšanai tieši pārskaitīt attiecīgām vietējām pašvaldībām.Rajonu pašvaldību reorganizācijas rezultātā tiktu nodrošināta vienmērīga visas valsts teritorijas attīstība, palielinot attiecīgo reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju lomu attīstības prioritāšu izvēlē.Rīt, 8.februārī, ministrijas amatpersonas tiksies ar Labklājības ministrijas speciālistiem, lai diskutētu par sociālo pakalpojumu un sociālās aprūpes jautājumiem, savukārt nākamnedēļ plānots tikties ar Izglītības un zinātnes ministriju.RAPLM jau ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā priekšlikumus grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", kas paredz principus un termiņus rajona pašvaldību reorganizācijai pēc novadu pašvaldību darbības sākšanas. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir nolēmusi par rajonu reorganizāciju izstrādāt atsevišķu likumu.RAPLM rosina noteikt, ka rajona padomes pilnvaras izbeigsies 2009.gada 1.jūlijā, savukārt reorganizācijas process varētu ilgt līdz 2009.gada beigām.Veicot rajonu reorganizāciju, galvenais princips resursu sadalei būtu vienošanās starp rajona teritorijā esošajām vietējām pašvaldībām.Plānots, ka likuma grozījumi, kuros paredzēta rajonu reorganizācija, stāsies spēkā šā gada 1.maijā. Līdz jūnijam Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība rajona reorganizācijas plāna izstrādei, bet rajonu padomēm reorganizācijas plāni būs jāsagatavo līdz šā gada beigām.Informācijas avots: www.leta.lv

Sēdes darba kārtība: šeit (Word)

šodien, 15.oktobrī, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) notika Koordinācijas padomes sēde, kurā tika izvērtētas un apstiprinātas Gulbenes un Talsu pilsētu integrētās attīstības programmas 2008.-2014.gadam.

Likumā noteiktajā termiņā spēkā esoši teritorijas plānojumi ir 422 pašvaldībām - 398 vietējām un 24 rajonu pašvaldībām, liecina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotā informācija.Izstrādes stadijā ir 113 vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, bet deviņām vietējām pašvaldībām plānojums nav juridiski saistošs, jo plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nav izdoti kā pašvaldības saistošie noteikumi vai nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā procedūra, proti, nav publikācijas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis" par pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanu.No rajonu pašvaldībām izstrādes stadijā teritorijas plānojumi ir Ogres un Valmieras rajonu pašvaldībām. Savukārt visām septiņām republikas pilsētām teritorijas plānojumi ir izstrādāti un noteiktajā kārtībā stājušies spēkā.Līdz ar vietējām un rajonu pašvaldībām līdz 2007.gada 31.decembrim spēkā esošiem teritorijas plānojumiem bija jābūt arī pieciem plānošanas reģioniem. Plānojumi ir izstrādāti un apstiprināti visiem plānošanas reģioniem, izņemot Kurzemes plānošanas reģionu. Jautājums par Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma apstiprināšanu tiks izskatīts 2008.gada 9.janvāra Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomē, un tas stāsies spēkā nākošajā dienā pēc publikācijas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis".RAPLM ir izvērtējusi iemeslus, kas kavēja 129 pašvaldības nodrošināt savlaicīgu teritorijas plānojumu izstrādi un apstiprināšanu, secinot, ka lielākajā daļā gadījumu likumā noteiktā prasība varētu tikt izpildīta tuvākā pusgada laikā Å…emot vērā normatīvajos aktos noteiktās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības pieprasīt paskaidrojumu, pašvaldību vadītājiem tiks pieprasīts paskaidrojums par Teritorijas plānošanas likumā noteiktā termiņa - 2007.gada 31.decembris - neievērošanu, lūgts minēt konkrētu pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes un apstiprināšanas laiku, kompetenci, kā arī tiks norādīts uz iespējamiem pašvaldības darbības un turpmākās attīstības ierobežojumiem.  „Teritorijas plānojuma izstrāde un tā administratīvā pārraudzība ir vietējās pašvaldības pienākums. Teritorijas plānojuma trūkums var kavēt pašvaldības attīstību, tai skaitā, ierobežot uzņēmējus, kas vēlētos konkrētās pašvaldības teritorijās izvērst uzņēmējdarbību," uzsver reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.2007.gadā RAPLM sniegusi atzinumus par 185 saistošajiem noteikumiem un par 199 teritorijas plānojumu galīgajām redakcijām. Deviņām piekrastes pašvaldībās ir apstiprinātas ciemu robežas (kopā - 29 ciemiem).Lai veicinātu reģionu iesaisti un aktīvāku līdzdalību attīstības plānošanas procesos, no 2008.gada, veicot grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos, vietējo pašvaldības teritorijas plānojumu izvērtēšanu veiks plānošanas reģioni.RAPLM, kā atbildīgā valsts institūcija par telpisko plānošanu, šogad paredzējusi izstrādāt novadu teritorijas plānojumu koncepciju un vispārīgos apbūves noteikumus. Tāpat iecerēts darbs pie pašvaldību teritorijas plānojuma reģistra izveides. Informācijas avots: www.raplm.gov.lv

Reģionālais seminārs „Starptautiskā sadarbība reģionu inovatīvai attīstībai" notiks 17.jūnijā no plkst. 11. līdz 15.30 Jelgavas pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 27.novembrī, Cēsīs tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu priekšlikumus novadu veidošanai. Saskaņā ar valdības 4.septembra lēmumu par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu Cēsu rajonā paredzēts veidot sešus novadus. Tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, E.Zalāns uzklausīja priekšlikumus par novadu robežām. Ministrs uzsvēra nepieciešamību veicināt līdzsvarotu visu Latvijas reģionu izaugsmi, norādot, ka administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir spēcīgu, ekonomiski attīstīties spējīgu novadu izveide, kas spētu iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīviem un mūsdienīgiem pašvaldību pakalpojumiem. Apmeklējot Cēsu rajona Stalbes pagastu, E.Zalāns pasniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Gada balvu bijušajai Stalbes bibliotēkas vadītājai Laumai Bērzkalnei par daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves, izglītības un kultūras vides attīstības nodrošināšanu. L.Bērzkalne bibliotēkai veltījusi 41 darba gadu. Pateicoties viņas ieguldījuma un aktīvai rīcībai, bibliotēka izveidota 1966.gadā un visus šos gadus tā ir bijusi rajona labāko bibliotēku vidū.L.Bērzkalne ir sniegusi būtisku ieguldījumu arī Stalbes vēstures apzināšanā.ziņas avots: www.raplm.gov.lv