Projektus līdzfinansējuma saņemšanai kultūras aktivitāšu nodrošināšanai saskaņā ar konkursa nolikumu  ir iesniegušas gan valsts, pašvaldību, gan nevalstiskā un privātā sektora organizācijas no visa Vidzemes plānošanas reģiona. Iesniegto projektu kopskaitā ievērojams īpatsvars ir izglītības iestāžu kultūras projektiem.

Aizvadītajā gadā Cēsīs notika konference "Reģionālā kultūrpolitika Latvijā". Tajā savu redzējumu kultūrpolitikas attīstībā sniedza arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. Aicinām iepazīties ar konferences gala ziņojumu, ņemot vērā, ka šogad turpinās darbs pie jaunajām Reģionālajām kultūrpolitikas vadlīnijām.

šodien liela daļa Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju piedalās nacionālajā forumā "Atspēriens. Latvija 2030".Kā zināms, forums notiek Ķīpsalā, un tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, lai diskutētu un sniegtu savu redzējumu par risinājumiem Latvijas attīstībai līdz 2030.gadam.Forumu plkst. 10 Ķīpsalā atklās Ministru prezidents Ivars Godmanis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Ikvienam foruma dalībniekam būs iespēja iepazīties ar profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) līdz 2030.gadam 1. redakcijas projektu. Eksperti to ir veidojuši, ņemot vērā globālos izaicinājumus un pārmaiņas, kas Latviju sagaida līdz 2030.gadam, analizējot attīstības tendences, definējot izaicinājumus un piedāvājot risinājumus.

Atzīmējot Eiropas Sociālā fonda 50.gadadienu un 3 gadu darbību Latvijā, Latvijas Republikas Finanšu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Sociālo pakalpojumu pārvaldi, Valsts izglītības attīstības aģentūru, Sabiedrības integrācijas fondu, Nodarbinātības valsts aģentūru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru 2008.gada janvārī un februāra sākumā piedāvā Latvijas iedzīvotājiem apmeklēt ceļojošu izstādi "Eiropas Sociālā fonda projektu parāde".Izstādes moto ir Jāņa Jaunsudrabiņa vārdi "Nav uz zemes tiks tumšas vietas, kur nedzimtu kāda gaiša doma".Ceļojošās izstādes mērķis ir iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Eiropas Sociālā fonda sniegtajām iespējām nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī veicināt līdz šim neaktīvo mērķa grupu iesaistīšanos Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanā un īstenošanā.Izstādes atklāšanas pasākums notiks 2008.gada 10.janvārī plkst. 15:00 Kongresu namā, Rīgā. Janvārī un februāra pirmajā nedēļā izstāde būs apskatāma Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes plānošanās reģionos sabiedriski pieejamās vietās, kopumā 25 Latvijas pilsētās (skat. pielikumu).Izstādes objekti ir cilvēku figūras, uz kurām izvietoti gan drukāti, gan video un audio formātā ierakstīti Latvijas cilvēku stāsti, radot dokumentālu interviju sēriju par pieredzi, kas radusies, izmantojot Eiropas Sociālā fonda piedāvātās iespējas. Katrs no cilvēkiem stāsta par savu uzdrīkstēšanos, sasniegumiem un izjūtām pirms un pēc fonda piedāvāto iespēju izmantošanas. Uz stendiem izvietota arī informācija, kā iespējams saņemt finansējumu un kādas prioritātes un darbības Eiropas Sociālais fonds atbalstīs ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā.Izstāde ir kā satikšanās vieta jau esošajiem labuma guvējiem, kā arī tiem, kas tikai varētu par tādiem kļūt. Parādes norises vietu plāns apskatāms šeit.Informācijas avots: www.esfondi.lv.

Kāpēc tieši šeit - Ziemeļvidzemē?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē aicināja lemšanu par otrā līmeņa pašvaldību - apriņķu - veidošanu atlikt uz diviem gadiem un šo jautājumu vispirms izdiskutēt Saeimas frakcijās. Zalāns piebilda, ka viņa vadītās ministrijas oficiālais viedoklis šajā jautājumā tiks darīts zināms valdībai līdz šā gada beigām.Ministrs norādīja, ka apriņķu (reģionu) izveidošana iezīmēs reālu varas decentralizāciju Latvijā.Zalāns deputātiem arī pastāstīja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nevirzīs izskatīšanai valdībā un Saeimā jauno Pašvaldību likumu, bet kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) sagatavos esošā Pašvaldību likumu grozījumus, kas nepieciešami saistībā ar novadu veidošanu. RAPLM sagatavoto jauno Pašvaldību likuma projektu trīs reizes ir atteikusies saskaņot LPS, kas pārstāv pašvaldības, tāpēc tās viedokli nedrīkst ignorēt, norādīja ministrs.Ministrs arī uzskata, ka ir jāizstrādā jauns Teritorijas plānošanas likums, kurā jāsniedz atbilde uz tādu aktuālu jautājumu kā pašreizējo plānojumu integrēšana jauno novadu kopīgajā teritorijas plānā. ziņas avots: LETA

Plānošanas reģions ir valsts finansēta institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir Vidzemes attīstības plānošana un koordinācija, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība reģiona un valsts līmenī, reģiona attīstības programmas izstrāde sadarbībā ar Vidzemes attīstības aģentūru, reģiona attīstības pasākumu organizēšana, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību interešu aizstāvēšanu ministrijās un veicinātu līdzsvarotu attīstību Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģionu veido Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Madonas, Valkas un Alūksnes rajons. Tajā neietilpst Vidzemei vēsturiski piekrītošais Limbažu rajons, jo tolaik, kad veidojās reģioni, šo pašvaldību vadītāji nolēma pievienoties Rīgas reģionam. Par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pilnvarām administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede saka: “ Mūsu kompetencē ietilpst reģiona attīstības plānošana, koordinācija, pašvaldību un citu valsts iestāžu sadarbības nodrošināšana. Lēmēji ir reģiona politiķi, kuri izlemj politiskos jautājumus, bet administrācija vairāk ir kā saimniecības vadītājs, ideju ģenerators un priekšlikumu sniedzējs politiķiem – reģiona attīstības padomei, sešu minēto rajonu pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem. Sadarbojamies ar ministrijām, cenšamies Vidzemes vēlmes sabalansēt ar valsts prasībām. Visaktīvākā sadarbība ir izveidojusies ar Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju, kuras pārraudzībā esam. Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja stāsta, ka nākamais gads padomei būs ļoti intensīvs, jo būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. šobrīd darba grupās nozaru ministrijās, kas izstrādā ES finansējuma apgūšanas noteikumus, iesaistīti gan administrācijas darbinieki, gan politiķi. “Tam visam, protams, jābūt saskaņotam ar reģiona teritorijas plānojumu un attīstības programmu” saka G. Kalniņa – Priede un turpina: “Mūsu ikdienas darbs ir atzinumu sniegšana par reģionā ietilpstošo pašvaldību teritorijas plānojuma atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām un Vidzemes interesēm kopumā, par valdībā izstrādātajiem dokumentu projektiem. Regulāri organizējam sanāksmes ar citu reģionu pārstāvjiem. Lai nodrošinātu koordināciju un konstruktīvu sadarbību ar visām nacionālā līmeņa institūcijām un citiem plānošanas reģioniem, katrā plānošanas reģionā ir izveidota sadarbības komisija, kuras sēdēs cenšamies panākt vienošanos jautājumos, kas skar katru reģionu un valsts pārvaldes intereses Latvijā kopumā. Tie ir jautājumi par to, ko reģioni vēlas no Rīgā esošajām ministrijām un viņu speciālistiem gan politiski, gan administratīvi, lai valsts attīstītos kaut cik līdzsvaroti. Aktualitāte, protams, ir novadu reforma, kur katru dienu parādās jaunas kartes, kas ietekmēs katras pašvaldības nākotni, zināmā mērā arī mūsu darbu. Taāu neatkarīgi no šīm nepārtrauktajām izmaiņām politiskajos procesos, ikdienas pienākumus veicot – sniedzot atzinumus par pašvaldību teritorijas plānojumiem, likumprojektiem -, cenšamies pēc iespējas apolitiskāk lemt ikvienu jautājumu, kas skar Vidzemes intereses.” Administrācijas vadītāja skaidro, ka svarīgi ir katram interesentam vienkārši paskaidrot, kas ir šī jaunizveidotā iestāde: “Saku, ka esam vidutāji, reģiona interešu aizstāvji starp galvaspilsētu Rīgu un Vidzemi. Esmu bijusī rīdziniece, un Cēsīs ļoti labi jūtos, varu mierīgi, bez lielpilsētas trokšņa, nemitīgās steigas strādāt un atpūsties, jo Vidzemē ir ļoti skaista daba, sirsnīgi un atsaucīgi cilvēku, tikai ceļi varēja būt labāki. Taāu katrai maizītei ir sava garoziņa. Birojs, protams, vēl ir tapšanas stadijā. No nākamā gada janvāra būs mums apmācīti vēl divi teritorijas plānotāji, kuri uz vietas vērtēs gan mūsu reģiona, gan valsts un nacionālā līmeņa teritoriju plānojumus,” stāsta G. Kalniņa – Priede un piebilst, ka šajā gadā centušies sevi popularizēt pašvaldību iestāžu, lauku uzņēmēju vidū, piedāvājot iespēju piedalīties semināros kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības, Finanšu ministrijas pārstāvjiem, gan par profesionālās izglītības attīstību reģionā, gan par iespējām pretendēt uz ES finansējumu, kā arī par ekonomiska rakstura sadarbību ar citām ES dalībvalstīm “Piedalījāmies arī izstādē – gadatirgū “Izvēlies Piebalgu” un stāstījām vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem kopā ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem par iespējām iesaistīties ES finansētajos projektos. Un atsaucība bija tiešām liela,” saka administrācijas vadītāja un piebilst, ka reizi mēnesī notiek sēdes ar nozaru ministriju atbildīgo amatpersonu piedalīšanos par izglītības attīstību, ceļu un transporta problēmām, par medicīnas aprūpi, vides jautājumiem. Trešdien bija kārtējā attīstības padomes sēde. Tajā nolēma Vidzemes attīstības aģentūras izstrādāto Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projektu iesniegt izvērtēšanai Nacionālajai reģionālās attīstības padomei un Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijai. Analizēja jaunās reģiona attīstības programmas izstrādes gaitu un mūžizglītības rīcības programmas nākotni Vidzemē. Padome vienojās, kādi ierosinājumi iesniedzami Izglītības un zinātnes ministrijai par reģiona prioritātēm mācību aprīkojuma un infrastruktūras uzlabošanai arodskolās. “Esam apņēmušies līdz gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē izskatīt jautājumus, kas saistīti ar pārējām tautsaimniecības nozarēm. Gatavojoties kārtējām sēdēm, vienmēr sanākam kopā ar nozares speciālistiem, jo, uzklausot praktiskā darba darītājus, ir iespējams sagatavot konstruktīvus priekšlikumus padomes locekļiem, lai varētu lemt par reģiona nākotni,” saka G. Kalniņa – Priede.

Otrdien, 4.decembrī, VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa Priede un Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa Cēsīs piedalās konferencē „Reģionālā kultūrpolitika Latvijā".

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 25.janvārī, notika šogad pirmā plānošanas reģionu sanāksme. Tajā RAPLM un reģionu pārstāvji diskutēja par reģionos aktuālajiem jautājumiem, izvērtēja 2007.gada darbības rezultātus un apmainījās viedokļiem par šogad risināmajiem jautājumiem.

Trešdien, 26.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika vienbalsīgi apstiprināts Ministru kabineta (MK) un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokols un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tika pilnvarots to parakstīt, jo sēdes laikā izdevās vienoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļas palielinājumu līdz 80% 2008.gadā pašreizējo 79% vietā.    LPS dome ar finanšu ministru vienojās par kompromisu: valdība IIN pašvaldību daļu paaugstina līdz 80%, bet pašvaldības apņemas IIN pārpildi virs prognozes pašvaldību budžetos 2007.gadā neizlietot visu, bet daļu novirzīt izdevumu segšanai 2008.gadā, kā arī iespēju robežās darba algu fondu kopumā nepalielināt vairāk kā par inflācijas pieauguma procentiem. Iepriekš LPS prasīja palielināt IIN daļu pašvaldībām 2008.gadā no 79% uz 84,5% sakarā ar minimālās algas, ar IIN neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamajiem ieplānoto palielinājumu. Turpretī MK plānoja arī nākamgad palikt pie pašreizējā IIN sadalījuma: 79% pašvaldību un 21% valsts budžetā. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa, un bez tā parakstīšanas valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegt nevar. Par MK un LPS 2008.gada domstarpību un vienošanās protokola domstarpību punktiem puses atbalstīja jau 24.septembra Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē panākto vienošanos, ka atbildīgās ministrijas sadarbībā ar LPS līdz 2008.gada valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai MK sagatavos un iesniegs grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kuru prasību izpildei pašvaldībām no valsts budžeta 2008.gadā netiek paredzēts finansējums. Pie atšķirīgiem viedokļiem LPS un MK palika par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam: LPS to prasa 107,7 miljonu latu apmērā, bet MK to paredz 7,15 miljonu latu apmērā. Puses vienojās paredzēt dotācijas no valsts budžeta: caur RAPLM valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai – 60,55 miljonus latu; caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai, Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai un Eiropas programmas „Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai  – 0,96 miljonus latu. Puses arī vienojās izglītības un kultūras pasākumiem pašvaldībām no valsts budžeta paredzēt 304,29 miljonus latu. Taāu LPS prasa pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu visai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēt valsts budžeta mērķdotāciju 20,20 miljonu latu apmērā un investīcijām 100 miljonus latu, kopā 120,20 miljoni latu, turpretī MK paredz mērķdotāciju tikai pirmskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12,10 miljonu latu apmērā un investīcijām 20,87 miljonus latu, kopā 32,97 miljonus latu. Nesaskaņoti palika arī pušu viedokļi par pašvaldību kopējo minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam 2008.gadam: LPS prasa to noteikt ne mazāku kā 872,1 miljons latu, bet MK paredz to noteikt ne mazāku kā 597,6 miljoni latu. Puses vienojās plānot pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus no valsts budžeta valsts autoceļu programmas apakšprogrammas „Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)” 70,93 miljonu latu apmērā. Taāu puses nevienojās par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam: atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.pantam LPS šo dotāciju pieprasa 75 miljonu 276 908 latu apmērā, bet MK pēc sarunām ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju to paredz palielināt tikai uz 65,034 miljoniem latu (no iepriekš paredzētajiem 60 601 137 latiem). šāds MK viedoklis par šo dotāciju nenodrošina Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta izpildi, jo vēl pietrūkst 10 miljonu latu, lai republikas pilsētām 35% apmērā kompensētu zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.