Jaunumi VidzemēSanāksme notiks 19.februārī Finanšu ministrijā. Sanāksmes darba kārtībā jautājumi par atbalstu jaunatnes politikai, skolēnu pārvadājumiem pašvaldībās, kā arī tiesu modernizāciju. Pilnu sēdes darba kārtību skatiet šeit.
15.06.2009
Cēsu pilsētas domes 27. marta sēdē nolēma aicināt Cēsu rajona teritorijā ietilpstošās vietējās pašvaldības pieņemt lēmumu veidot Cēsu novadu Cēsu rajona administratīvās teritorijas robežās, lai atbalstītu teritorijas vienotības principu un veicinātu Cēsu rajona teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.Minētais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām" 21. panta normu, kas nosaka ekskluzīvas tiesības lemt par savas teritorijas robežu grozīšanu, kā arī pamatojoties uz Cēsu rajonā esošo pašvaldību lēmumiem par novadu veidošanu, Administratīvi teritoriālās reformas likuma 10. un 6.1 pantu un ņemot vērā Ministru Kabineta 2007.gada 11.decembra sēdes protokollēmuma ‘'Noteikumu projekts ‘'Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumos Nr. 596 ‘'Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu'''' 4.1.punktu "visas Cēsu rajona teritorijā ietilpstošās vietējās pašvaldību domes (padomes) pieņem savstarpēji saskaņotus lēmumus par priekšlikumiem veidot novadu (novadus) Cēsu rajona teritorijā, ievērojot teritorijas vienotības principu, un līdz 2008.gada 1.aprīlim iesniedz tos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā".Cēsu rajona teritorijā ietilpstošo vietējo pašvaldību domēm (padomēm) nepieņemot savstarpēji saskaņotus lēmumus par Cēsu novada veidošanu Cēsu rajona pašreizējās administratīvajās robežās, Cēsu pilsētas pašvaldība saglabā vietējās (pilsētas) pašvaldības statusu pašreizējās administratīvās teritorijas robežās.Informāciju sagatavoja:Laura Zauere, Cēsu domes sabiedrisko attiecību speciāliste
15.06.2009
Vakar, 22.janvārī Cēsu pilsētas domes deputāti apstiprināja Cēsu pilsētas dalības konkursā „ Eiropas Kultūras galvaspilsēta" 2.kārtas sagatavošanas organizacionālo komiteju un struktūru, kas nosaka Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanas koordinācijas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.Konkursa pieteikuma sagatavošanas organizacionālajā komitejā darbosies Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors, Finansu nodaļas vadītājs, Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs, Cēsu Kultūras centra un Vidzemes vēstures un tūrisma centra direktori un konsultanti - Leonarda Ķestere un Juris Žagars.Organizicionālā struktūra nosaka konkursa pieteikuma sagatavošanas vadības mehānismu, norādot lēmējvaras, konsultatīvās padomes un izpildinstitūciju sadarbību un lēmuma pieņemšanas kārtību. Struktūra nosaka, ka pieteikuma sagatavošanas procesu vada Cēsu pilsētas dome, kas pirms 2014.gada pasākumu koncepcijas iesniegšanas konkursa žūrijai, to saskaņos ar konsultatīvo padomi jeb Vidzemes pašvaldību vadītājiem.Atbildīgā institūcija par Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanu ir Cēsu Kultūras centrs, kas sagatavojot koncepciju sadarbosies ar Vidzemes pilsētu koordinatoriem, Vidzemes augstskolu, Vidzemes tūrisma asociāciju un plānošanas reģionu, Latvijas un Eiropas kultūras profesionāļu grupām un citiem kultūras un mākslas speciālistiem.Jau ziņots, ka 21.janvārī Cēsīs tikās „Cēsis - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" projekta Vidzemes pilsētu koordinatori, lai uzsāktu kopēju darbu pie Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanas konkursa nacionālās atlases 2.kārtai.Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži ir Cēsu sadarbības partneri, lai veidoti kopīgu Vidzemes kultūras programmu un iegūtu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Kopējās Vidzemes kultūras programmas sagatavošanai katra pilsēta ir deleģējusi kompetentu pārstāvi, kas koordinēs pasākumu sagatavošanu un norisi savā pilsētā.Līdz 2009.gada 30.jūnijam izvirzītajām pilsētām jāiesniedz detalizēti izstrādāta kultūras programma 2014.gadam. Savukārt septembrī notiks izstrādātās kultūras koncepcijas prezentēšana un gala rezultāta paziņošana. Otrā kārta būs izšķirošā, lai noteiktu, kura Latvijas pilsēta - Cēsis, Rīga vai Liepāja - 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Cēsu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva KarlsbergaTālr. 64121677; 26469249ieva.karlsberga@dome.cesis.lv; www.cesis2014.lv
15.06.2009
LATVIJAS PAšVALDĪBU IZPILDDIREKTORU SANĀKSME 2008.gada 5.novembrisRīgā, Daugavpils ielā 31, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas konferenāu zālēDARBA KĀRTĪBA 11.00 - 11.10Sanāksmes atklāšana Mudīte Priede,Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētāja11.10 - 11.50 Valdības stratēģija ekonomiskās krīzes apstākļos Anrijs Matīss,Ekonomikas ministrijas valsts sekretārsMārtiņš Biāevskis,Finanšu ministrijas valsts sekretārs11.50 - 12.10Ekonomiskās krīzes un paaugstinātas inflācijas ietekme uz darba devējiem un risinājumi šajā situācijā Vitālijs Gavrilovs,Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents 12.10 - 12.30 Apsvērumi par gaidāmo komercbanku rīcību ekonomiskās krīzes un paaugstinātas inflācijas apstākļosTeodors Tverijons,Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents12.30 - 12.50 Uzņēmējdarbības attīstības risinājumi ekonomiskās krīzes apstākļos Andris Bērziņš,Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents 12.50 - 13.10Makroekonomiskās situācijas vērtējums, tautsaimniecības un banku sektora tendences. Monetārā politika un priekšdarbi eiro ieviešanai Ilmārs Rimšēviās,Latvijas Bankas prezidents 13.10 - 13.30 Par pašvaldību ekonomiku paaugstinātas inflācijas un ekonomiskās krīzes apstākļosAndris Jaunsleinis,LPS priekšsēdis
15.06.2009
Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer4
15.06.2009
šodien koalīcijas sēdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) ierosinās Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma projektā noteikt, ka rajonu reorganizācijas plānu realizēs nevis "atbildīgā pašvaldība", bet rajona pašvaldību izvirzīta un Ministru kabinetā apstiprināta amatpersona, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas akceptētais Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumprojekts paredz, ka "rajona pašvaldības darbu no 2009.gada 1.jūlija organizē un vada (tai skaitā administrē finanšu līdzekļus un atbild par to izlietojumu) atbildīgās pašvaldības dome". Atbildīgo pašvaldību nosaka Ministru kabinets.Atbildīgās pašvaldības domei, saskaņā ar likumprojektu, bija jāpieņem arī lēmums par rajona pašvaldības darbības izbeigšanu.Pret atbildīgās pašvaldības noteikšanu kategoriski iebilda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti, kuri pauda viedokli, ka "pie likumprojekta vēl nopietni jāpiestrādā", tā izskatīšana jāatliek vismaz uz nedēļu, turklāt nedrīkstot ignorēt apriņķu pašvaldības, par kurām runāts vairākos patlaban spēkā esošajos likumos.Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu rajonu pašvaldību, kurās ir vismaz divi novadi, reorganizācijas plānu izstrādāšanas kārtību un plānā ietveramo saturu līdz šā gada 1.jūnijam noteiks Ministru kabinets.Rajona padomei savs reorganizācijas plāns būs jāapstiprina līdz šā gada 31.decembrim, bet jārealizē no 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.Ja rajona padome likumā noteiktajā termiņā neapstiprinās rajona pašvaldības reorganizācijas plānu vai apstiprinātais plāns būs pretrunā ar likumu, par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju lems Ministru kabinets, izdodot uz šo rajona pašvaldību īpašus noteikumus.Likumprojekts paredz, ka rajona padome laikā no 2008.gada 1.maija līdz 2009.gada 1.jūlijam rajona pašvaldības nekustamo īpašumu var atsavināt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu vai saistību, kā arī iznomāt ilgāk par 2009.gada 1.augustu, taāu tikai ar Ministru kabineta piekrišanu.Rajona padomei līdz 2009.gada 30.jūnijam būs atļauts izlietot ne vairāk kā 50% no plānotā 2009.gada rajona padomes budžeta izdevumiem. Ja būs nepieciešams izlietot vairāk līdzekļu, par to būs jālemj Ministru kabinetam.Zalāns apgalvoja, ka, apmeklējot vairākus rajonus, viņš pārliecinājies, ka rajonu padomes atbalsta likumprojektā iestrādāto pamatprincipu - esošā rajona padome pati izstrādā reorganizācijas projektu, bet Ministru kabinets iejaucas tikai tad, ja rajona padome nespēj vienoties par rajona mantas un funkciju nodošanu novadiem. Turklāt rajonu padomes paudušas viedokli, ka nav nepieciešama simtprocentīga viedokļu saskaņa, pietiks, ja par reorganizācijas projektu nobalsos 75% rajona padomes locekļu.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka informējis deputātus, ka ministrijas speciālisti realizēs "pilotprojektu" - izstrādās iespējamo reorganizācijas projektu Rīgas un Saldus rajonam.Informācijas avots: www.leta.lv
15.06.2009
Eiropas kultūras galvaspilsētu kandidātpilsētu asociācijas mājas lapā http://www.candidatecities.com iespēja nobalsot par savu favorītpilsētu, kura 2014.gadā iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu! Ieej un nobalso par Cēsīm! Atbalsti Cēsu pilsētas un Vidzemes reģiona kopīgo mērķi - 2014.gadā aicināt ikvienu baudīt kultūras pārsteigumus ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī visā Latvijā!Mājas lapā iespēja nobalsot par dažādu valstu kandidātpilsētām, tai skaitā par trīs pilsētām no Latvijas-Cēsīm, Rīgu un Liepāju. Balsošanas iespēja pieejama, atverot mājas lapu un uzspiežot uz sadaļas „VOTE", kas novietota labajā lapas pusē. Viens balsotājs var atstāt trīs balsis.EKG kandidātpilsētu asociācijas mājas lapā ievietota arī karte, kurā attēlotas visas nākamo gadu kandidātpilsētas, kā arī cita informācija par pilsētām un asociāciju. Jau ziņots, ka Cēsis kopā ar Vidzemi ir izvirzījušas savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai 2014.gadā. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā Cēsis īstenos visā Vidzemē. Atbalstot Cēsis, Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži - ir vienojošās sadarbības projektā, lai apvienotu spēkus kopīgam mērķim - Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai. 2008.gada 16.decembrī Rīgā notika pirmās pilsētu atlases kārtas prezentācija starptautiskai žūrijai, kurā no āetrām pretendentēm - Cēsīm, Rīgas, Liepājas un Jūrmalas otrajai kārtai izvirzītas Cēsis, Rīga un Liepāja.Konkursa otrā kārta norisināsies 2009.gadā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam izvirzītajām pilsētām jāiesniedz detalizēti izstrādāta kultūras programmas koncepcija 2014.gadam. Savukārt septembrī notiks izstrādātās koncepcijas prezentēšana un gala rezultāta paziņošana. Otrā kārta būs izšķirošā, lai noteiktu, kura pilsēta iegūs titulu Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā.Atbalsti Cēsis un Vidzemi! Nobalso!Ar cieņu, Cēsis - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 darba grupa
15.06.2009
Sēdē par Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Smiltenes un Valmieras pilsētu sagatavoto projektu atbilstību Vidzemes plānošanas reģiona attīstības prioritātēm un noteiktajai kvotai (ES struktūrfondu DP „Infrastruktūra un pakalpojumi" 1.4.3.aktivitātē „Pirmskolas izglītības iestāžu attīstība nacionālas un reģionālās nozīmes centros") ziņos J.Antons, VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītājs. Kā zināms, kopumā Vidzemei šajā aktivitātē paredzētā kvota ir 3,87 miljoni latu, un paredzēts, ka minētajās septiņās pilsētās par šo finansējumu tiks renovēti, rekonstruēti vai no jauna uzcelti 12 bērnudārzi. Vēl sēdē būs informācija par projektu "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" (ziņos - I.Asare, Cēsu Domes pārstāve) un par dalību projektā, kas ir saistīts ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu plānošanas reģionā (ziņos - I.Miķelsone, VPR Attīstības un projektu nodaļas projektu speciāliste)Visu VPR padomes sēdes darba kārtību skatiet šeit.
15.06.2009
Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer413. janvārī, pl. 11.00, Gulbenes rajona, viesu namā "Lācītes" notiks seminārs par Darbības programmas 3.2.2. apakšaktivitāti „Izglītības iestāžu informatizācija", pašvaldību un skolu pārstāviem.
15.06.2009
23.septembrī, no 9.00 - 15.15, viesnīcas Elizabete telpā, Dzirnavu ielā 2 notiks Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijas rīkots informatīvs seminārs par Black Sea Trust (BST) The German Marshall Fund of the U.S. grantiem. Seminārā piedalīsies Peters Van Prags (Peter Van Praagh) Fonda programmas "Plašāka Eiropa" vecākais direktors. Seminārā piedalīsies arī Ukrainas un Gruzijas viesi. BST darbojas Armēnijā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Gruzijā, Moldovā, Rumānijā, Turcijā, Ukrainā un Krievijā.. BST grantu pieteikumi tiek iesniegti Latvijas Republikas Aizsardzības Ministrijā, kas ir arī viena no BST dibinātājorganizācijāmVairāk informācijas par BST programmām skatīt. http://www.gmfus.org/blacksea/.Atgādinām, ka augustā Vidzemes plānošanas reģiona administrāciju apmeklēja grupa Ukrainas pašvaldību un citu inistitūciju pārstāvju, un tika formulēta iespējamā sadarbības joma - pieredzes apmaiņa finanšu piesaistes projektu pieteikumu izstrādē.
15.06.2009
|
|