.png)
|
Jaunumi Vidzemē Informatīvas konsultācijas par finansējuma iespējāmCentrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programma 2007.-2013.gadam unIgaunijas-Latvijas Programmasietvaros:Cēsu rajona padomes ēkā, Vidzemes plānošanas reģiona zālē 4.februārī, pl. 12:00-13:30Valmieras pilsētas Domē 5.februārī, pl. 10:00-11:30Informatīvo konsultāciju ietvaros Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programmas 2007.-2013.gadam un Igaunijas-Latvijas Programmas pārstāves pamata informāciju par programmu un finansējuma iespējām un būs iespēja apspriest iespējamās projektu idejas. Darba kārtība:Informācija par Igaunijas-Latvijas un Centrālās Baltijas Programmām: teritorijas, atbalsta virzieni, projektu konkursi, iespējamās projektu idejas utt;Informācija par novērojumiem iepriekšējos projektu konkursos, ieteikumi, jautājumi un atbildes;Diskusija par dalībnieku interesēm Programmu ietvaros, iespējamās projektu idejas.
15.06.2009
Koris jau 2007.gadā saņēma uzaicinājumu no Lejasreinas departamenta vīru kora PLURICANTO piedalīties ar koncertprogrammu viņu 20.dzimšanas dienas svinībās. šim notikumam par godu tiek rīkoti koncerti Strasbūrā, Trukterhaimā, Beinheimā. 7. novembrī IMANTA piedalīsies arī oficiālā pieņemšanā Eiropas Parlamentā, ko par godu Lāāplēša dienai rīko Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Padomē un tās ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts.IMANTA braucienu uz Lejasreinas departamentu finansiāli atbalsta Valmieras rajona padome, Lejasreinas departamenta padome.Informāciju sagatavoja: Dace Resele, Vidzemes plānošanas reģiona un Lejasreinas departmenta sadarbības koordinatore
15.06.2009
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes2009. gada 21. janvāra sēdesCēsīs, Bērzaines ielā 5, 207. zālēdarba kārtība1. plkst. 14.00 - 14.05 Darba kārtības apstiprināšana (VPR padomes priekšsēdētājs N.Stepanovs) 2. plkst. 14.05 - 14.30 2.1. VPR darba plāna 2009. gadam, Vienošanās par valsts budžeta dotācijas izlietojumu apstiprināšana ( N.Stepanovs, G.Kalniņa-Priede, RAPLM pārstāvis) 2.2. Par VPR padomes sēžu darba plānu 2009.gada 1.pusgadam (N.Stepanovs) 3. plkst. 14.30 - 15.30 Dažādi jautājumi 3.1. Par Smiltenes pilsētas projekta "Atmodas ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija" iesniegšanu izskatīšanai RAPLM Koordinācijas padomē (L.Gercāne, Smiltenes domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs A.Lapiņš) 3.2. Par aktivitātēm projektu ieviešanā, padomes locekļa G.Velāa iesaistīšana NEEBOR projektā ( L.Gercāne) 3.3. Par Vidzemes plānošanas reģiona starptautisko sadarbību (G.Kalniņa-Priede)
15.06.2009
No 2004.-2006.gada plānošanas perioda pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem līdz pērnā gada beigām finansējuma saņēmējiem Latvijā izmaksāti 276,8 miljoni latu jeb 63% no kopējā pieejamā finansējuma, liecina īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās sagatavotais ziņojums, ar kuru šodien iepazinās valdība.Kopumā Latvijai bija pieejams finansējums aptuveni 439 miljonu latu apjomā.Struktūrfondu projekti par visu Latvijai pieejamo finansējumu bija apstiprināti jau 2007.gada pirmajā pusē.Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni finansējuma izmaksas rādītājs palielinājies par 11,4 procentu punktiem jeb 50 miljoniem latu.Vislielākais maksājumu pieaugums vērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektos - attiecīgi par 13,3 un 10,5 procentu punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Līdz ceturtā ceturkšņa beigām ERAF projektu īstenotājiem izmaksāti 145,3 miljoni latu jeb 54,1%, bet ESF projektu īstenotājiem - 59,2 miljoni latu jeb 66,2% no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma.Savukārt Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) projektos izmaksāti 56,8 miljoni latu jeb 88% un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) projektos - 15,5 miljoni latu jeb 90,4% no pieejamā fonda finansējuma.Līdz pērnā gada beigām struktūrfondu izdevumi deklarēti Eiropas Komisijā (EK) 261,7 miljonu latu apmērā jeb 59,5% no kopējā valstij piešķirtā finansējuma. Ievērojami pieauguši no EK valsts budžetā atmaksātie ESF un ERAF līdzekļi - valsts budžetā atmaksāti 50,8 miljoni latu jeb 56,7% no kopējā ESF finansējuma un ERAF ietvaros atmaksāti 138,3 miljoni latu jeb 51,5% no kopējā fonda finansējuma.ELVGF un ZVFI ietvaros atmaksāto līdzekļu apjoms sasniedzis attiecīgi 50,8 miljonus latu jeb 78,7% no kopējā pieejamā finansējuma un 12,8 miljonus latu jeb 74,9% no kopējā fonda finansējuma. Līdz ar to ievērojami samazinājusies arī starpība starp EK deklarētajiem struktūrfondu līdzekļiem un EK veiktajām atmaksām, kas 2007.gada beigās bija deviņi miljoni latu. Vēl 30.septembrī starpība bija 60,4 miljoni latu.Lai nodrošinātu to, ka Latvijas budžetā tiks atmaksāti visi Latvijai piešķirtie struktūrfondu līdzekļi, līdz 2008.gada beigām EK jādeklarē 185,3 miljoni eiro (130 miljoni latu) ERAF finansējuma, 47,1 miljons eiro (33 miljoni latu) ESF finansējuma, 16,4 miljoni eiro (11 miljoni latu) ELVGF finansējuma un 4,5 miljoni eiro (3,2 miljoni latu) ZVFI ietvaros.Salīdzinot Latvijai piešķirtā struktūrfondu finansējuma apguvi ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, secināms, ka līdz 2007.gada beigām visās trīs valstīs projektiem piesaistīts viss pieejamais finansējums.Finansējuma saņēmējiem visvairāk līdzekļu izmaksāti Igaunijā - 73,8% no kopējā pieejamā struktūrfondu finansējuma. Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs - Latvijā finansējuma saņēmējiem izmaksāti 63%, bet Lietuvā 61,7% no valstīm pieejamā finansējuma.Arī vislielākais no EK valsts budžetā atmaksātais finansējuma apjoms līdz pērnā gada beigām bijis Igaunijā, kur valsts budžetā atmaksāti 79,4% no kopējā finansējuma. Tam seko Latvija ar atmaksām valsts budžetā 73,5% apmērā. Savukārt Lietuvas valsts budžetā atmaksāti 66,7% no kopējā pieejamā finansējuma.Informācijas avots: www.leta.lv
15.06.2009
Normal0falsefalsefalseMicrosoftInternetExplorer421.janvārī Cēsīs tiksies „Cēsis - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" projekta Vidzemes pilsētu koordinatori, lai uzsāktu kopēju darbu pie Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanas konkursa nacionālās atlases 2.kārtai.Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži ir Cēsu sadarbības partneri, lai veidoti kopīgu Vidzemes kultūras programmu un iegūtu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Kopējās Vidzemes kultūras programmas sagatavošanai katra pilsēta ir deleģējusi kompetentu pārstāvi, kas koordinēs pasākumu sagatavošanu un norisi savā pilsētā.2008.gada 16.decembrī Rīgā notikušajā pirmajā atlases kārtā starptautiskā žūrija atzina Cēsu un Vidzemes pieteikumu par kvalitatīvu un Eiropas mērogā konkurētspējīgu, jo tajā dabas resursi tiek apvienoti ar kultūras norisēm, kas veido savdabīgu, eiropietim interesantu ideju salikumu.Līdz 2009.gada 30.jūnijam izvirzītajām pilsētām jāiesniedz detalizēti izstrādāta kultūras programma 2014.gadam. Savukārt septembrī notiks izstrādātās kultūras koncepcijas prezentēšana un gala rezultāta paziņošana. Otrā kārta būs izšķirošā, lai noteiktu, kura Latvijas pilsēta - Cēsis, Rīga vai Liepāja - 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.Jau ziņots, ka Cēsis ir izvirzījušas savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanai 2014.gadā. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 2014.gadā Cēsis īstenos visā Vidzemē. Atbalstot Cēsis, Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži - ir vienojošās sadarbības projektā, lai apvienotu spēkus kopīgam mērķim - Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai.Par kopēju sadarbību Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta ietvaros Cēsu pilsētas dome ir vienojusies arī ar Vidzemes augstskolu. Vienošanās paredz abu partneru sadarbību izglītībā, pētījumu izstrādē, konferenāu un pasākumu rīkošanā, kopīgu projektu un partnerību veidošanā partneriem nozīmīgās jomās, tādejādi sekmējot Vidzemes reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.Cēsīm kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Vidzeme tiks iezīmēta Eiropas kultūras tūrisma kartē, tiks veicināta reģiona starptautiskā atpazīstamība un konkurētspēja.Eiropas kultūras galvaspilsētas ideja dzima 1985.gadā ar mērķi veicināt Eiropas tautu tuvināšanos. Kopš 1985. gada pilsētas sacenšas izdomā un oriģinalitātē, lai Eiropas pilsoņiem parādītu savas kultūras bagātību, daudzveidību un mantojumu. Katru gadu divas pilsētas Eiropā iegūst Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. 2014.gadā šo statusu iegūs viena pilsēta Latvijā un viena pilsēta Zviedrijā.Informāciju sagatavoja:Cēsu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva KarlsbergaTālr. 64121677; 26469249, ieva.karlsberga@dome.cesis.lv; www.cesis2014.lv
15.06.2009
Grantu shēmas ietvaros otrajā atklātā konkursā projektiem pieejamais līdzfinansējums ir 551 754 eiro.2008.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.193 „Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” apakšprojektu iesniegumu pirmā un otrā atklāta konkursa nolikums”, detalizētāka informācija par projektu pieņemšanas nosacījumiem, projekta iesnieguma veidlapa un aktuāla informācija par plānotajiem informatīvajiem semināriem ir pieejama VRAA mājas lapā www.vraa.gov.lv (sadaļā Norvēģijas finanšu instruments).Projektu iesniegumi jāiesniedz VRAA, Elizabetes ielā 19, Rīga, LV-1010.Kontaktinformācija uzziņām:Tālr. 67079030e-pasts ekspertufonds@vraa.gov.lv
15.06.2009
Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer4Līdz 15.janvārim LAD pieņems projektu pieteikumus no mežsaimniekiem Lauku attīstības programmas 2007. - 2013.gadam pasākumā „Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana". Pieteikumu pieņemšana sākās 2008.gada 15.decembrī.Pasākuma mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, saglabājot zemes bioloģisko daudzveidību un lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. Uz atbalstu, kas tiks piešķirts šā mērķa īstenošanai, varēs pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona, kuras ir zemes īpašnieces, gan arī pašvaldība, kas ir zemes īpašniece.Atbalstu piešķirs mežaudzes ieaudzēšanai, kā arī dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.Noteikumi paredz, ka vienā projekta iesniegumā varēs pieteikties atbalstam gan mežaudzes ieaudzēšanai, gan dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai.Atbalsts meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē ir no 530 līdz 1300 eiro par hektāru un kopšanai 170 eiro par hektāru gadā, ko varēs saņemt trīs līdz piecus gadus pēc jaunā meža ierīkošanas. Savukārt atbalsts dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanai noteikts no 210 līdz 360 eiro apmērā par hektāru gadā, saņemot šo summu trīs gadus pēc kārtas.Pirmajā kārtā no 5.janvāra līdz 5.februārim LAD pieņem projektu pieteikumus Lauku attīstības programmas 2007. - 2013.gadam pasākuma "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu" aktivitātei lauksaimniecības zemēs "Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija" un aktivitātei meža zemēs "Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija".Pasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.Atbalsts tiek piešķirts meliorācijas sistēmu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai lauksaimniecības zemēs un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai meža zemēs. Jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība meža zemē netiek atbalstīta.Vairāk informācijas par šiem pasākumiem un atbilstošajiem normatīvajiem aktiem var atrast ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv un LAD interneta mājas lapas www.lad.gov.lv sadaļās par Eiropas Savienības atbalstu.
15.06.2009
Madonas pilsētas dome aicina uz tikšanos š.g. 18. decembrī plkst. 17.30 Madonas mūzikas skolas Zvaigžņu zālē. Sanāksmes gaitā informēsim par aktualitātēm un paveikto aizvadītajā gadā, kā arī - par topošā Madonas novada projektu.
15.06.2009
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valstsaģentūra 2008.gada 13.oktobrī no plkst.13:00 - 15:00Ķekavas kultūras namā (Ķekavā, Gaismas ielā 17) rīko bezmaksas seminārupar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 3.5.2.1. aktivitātes„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātespaaugstināšanai" un 3.5.2.2. aktivitātes „Atjaunojamoenergoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība"īstenojošo Ministru kabineta noteikumu projektiem un par galvenajiemnosacījumiem saistībā ar šo aktivitāšu īstenošanu.Lai pieteiktu dalību seminārā,lūdzam aizpildīt un līdz š.g. 3.oktobrim nosūtīt aģentūrai uz e-pastudace.vevere@ma.gov.lvpieteikuma formu, kas atrodas aģentūras mājas lapā internetā www.bema.gov.lv >Projekti un programmas > ES projekti un programmas > Aktuāli.Vidzemes plānošanas reģionu seminārā pārstāvēs Jānis Ošiņš.
15.06.2009
Vidzemes nākotnes attīstībā nozīmīgākie faktori būs reģiona iedzīvotāju spēja sadarboties savā starpā un radīt jaunas, drosmīgas idejas. Par šiem un citiem reģiona konkurētspējas faktoriem ilgtermiņā piektdien, 12.decembrī, Vidzemes foruma reģionālajā konferencē diskutēja ap 80 reģiona iedzīvotāju - uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, studentu un Vidzemes Augstskolas (ViA) akadēmisko mācībspēku. „Vidzemes reģions - tie esam mēs paši", konferences noslēgumā secināja tās dalībnieki. Kā uzsvēra foruma dalībnieki, viens no svarīgiem faktoriem reģiona konkurētspējas stiprināšanā ir atvērta un komunikācijai labvēlīga vide, kurā visdažādāko sfēru pārstāvji varētu satikties, dalīties domās un meklēt sadarbības partnerus. Tāpēc ļoti pozitīvi tika vērtēts arī pats Vidzemes forums - trīs nākotnes darbnīcas, kas notika Cēsīs, Madonā un Valkā, kā arī reģionālā konference Valmierā, - jo šie pasākumi pulcināja aktīvos cilvēkus no dažādām jomām un ar dažādu dzīves pieredzi.Konferences darbnīcā „Zināšanas, ekonomika un cilvēkkapitāls" izskanēja priekšlikums par „Ideju krodziņu", kurā varētu satikties un dalīties idejās uzņēmēji, studenti, akadēmiskie mācībspēki un ikviens cits interesents. Darbnīcā „Vide un dabas resursi" savukārt notika aktīva diskusija par to, kā Vidzemes reģionā attīstīt ilgtspējīgu dabas un kultūras tūrismu, kā arī veicināt pakalpojumu sniedzēju sadarbību. Darbnīcā izskanēja pārliecinošs „Nē" ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanai reģionā, jo priekšroka jādod dabiskai produkcijai, kā arī unikāliem Vidzemes produktiem, kurus varētu piedāvāt pasaules tirgū. Savukārt darbnīcas „Kultūras un sociālais kapitāls" dalībnieki identificēja Vidzemes kultūras vērtības un sprieda par to, kā stiprināt reģiona iedzīvotāju pašapziņu un patriotismu.Apkopojot Vidzemes foruma rezultātus, taps politiskās rekomendācijas par Vidzemes reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kuras nākamgad apstiprinās Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Par foruma rezultātiem paredzēts runāt arī nacionālā mērogā, sasaistot Vidzemes attīstību ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi, jo Vidzemes plānošanas reģions ir pirmais reģions Latvijā, kas šādā veidā uzsācis diskusiju par reģiona kā vienotas teritorijas attīstību ilgtermiņā.Kā jau ziņots, no 2.decebra līdz 12.decembrim Vidzemes plānošanas reģions, ViA un Vidzemes reģionālais ES struktūrfondu informācijas centrs rīkoja āetru pasākumu ciklu „Vidzemes forums" ar mērķi rosināt diskusiju par reģiona ilgtermiņa attīstības virzieniem un konkurētspējas resursiem starptautiskā mērogā. Foruma ietvaros ViA arī parakstīja vienošanos ar Cēsu pilsētas domi par sadarbību pētniecībā un kopīgu projektu izstrādē tādās jomās kā reģiona konkurētspēja un mārketings, kultūra, tūrisms, informācijas tehnoloģijas, komunikācija un sabiedriskās attiecības, sabiedrības pārvaldība un citas. Līdz ar to ViA pievienojas sadarbības tīklam, kas tiek veidots Cēsu pilsētas pieteikumā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2014.gadā.Visu Vidzemes foruma pasākumu kopīgais mērķis ir uzsākt diskusiju par reģionā esošo resursu izmantošanas iespējām reģiona konkurētspējas stiprināšanā ilgtermiņā, jo pasaulē aizvien pieaug pieprasījums pēc radošiem risinājumiem ekonomikā, izglītībā un dabas resursu apsaimniekošanā. Aizvien nopietnāk sevi piesaka izaicinājumi, kas saistās ar sabiedrības novecošanos, konkurences pieaugumu starp valstīm un reģioniem un cilvēku aizplūšanu no laukiem. Vēl precīzāk to var definēt kā reģionālo pozicionēšanos, kas ļaus Vidzemes reģionam apzināties un pilnvērtīgi izmantot un attīstīt savas unikālās dabas, zināšanu un kultūras vērtības. Darbu pie Vidzemes reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas virzieniem Vidzemes plānošanas reģions un ViA kopā ar ieinteresētajiem partneriem turpinās arī nākamgad.Prezentācijas no Vidzemes foruma reģionālās konferences:Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde (Maija Andersone)Cēsis 2014 kā piemērs reģionāla mēroga sadarbībai (Ilona Asare)Aktīvā tūrisma centrs "Eži" - piemērs inovatīvai uzņēmējdarbībai reģionā (Rolands Melbārdis)Trīs Vidzemes nākotnes darbnīcu (Cēsis, Madona, Valka) kopsavilkums (Juris Jerums)
15.06.2009
|
|