Pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” mērķis ir veicināt publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos lauku teritorijās, lai saglabātu to apdzīvotību. Tā īstenošana nodrošinās lauku teritoriju apdzīvoto vietu un ar tām teritoriāli saistītu iedzīvotājiem svarīgu infrastruktūras elementu sakārtošanu vai radīšanu. Pasākuma realizēšanas gaitā tiks atbalstītas šādas aktivitātes: pašvaldību ceļu būvniecība vai rekonstrukcija; vietējas nozīmes saieta namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija; teritorijas labiekārtošana, kas ir publiski pieejama un tiek veikta, lai nodrošinātu rekreācijas pamatpakalpojumus pašvaldību teritorijās; energoapgādes sistēmas ar atjaunojamiem energoresursiem būvniecība vai rekonstrukcija.Iesniegumu pieņemšana pasākumā „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2008.gada 21.aprīļa noteikumiem Nr.298 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai” un MK 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””.Pasākumam var pieteikties vietējās pašvaldības, kuras atrodas pasākuma īstenošanas vietā - Latvijas lauku teritorijā, izņemot Rīgas rajona vietējās pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Novadi ar lauku teritoriju un pilsētas ar lauku teritoriju pasākumu drīkstēs īstenot tikai lauku teritorijā.Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vietējai pašvaldībai, kura ir izveidojusies līdz 2006.gada 1.jūlijam, noteikta 140 000 latu apmērā visā programmēšanas periodā līdz 2013.gadam. Savukārt vietējām pašvaldībām, kuras ir izveidojušās pēc 2006.gada 1.jūlija, kopējo maksimālo attiecināmo izmaksu summa ir 140 000 latu, sasummējot apvienoto teritoriju attiecināmo izmaksu neizlietotās summas laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam. Pasākumam atvēlētais finansējums ieplānots tā, lai uz pasākuma atbalstu būtu iespējams pretendēt katrai vietējai pašvaldībai, kas atrodas lauku teritorijā. Atbalsta intensitāte noteikta 75% apmērā no kopējās attiecināmo izmaksu summas.Trešā iesniegumu pieņemšanas kārta risināsies no šā gada 3.novembra līdz 28.novembrim, tās kopējais publiskais finansējums noteikts tāpat 5 miljoni latu apmērā. Savukārt pasākuma ceturtajā kārtā pašvaldību iesniegumus pieņems no 1.decembra līdz 19.decembrim, un tās kopējais publiskais finansējums arī noteikts 5 miljoni latu apmērā.Projektu īstenošanas beigu datums pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” noteikts trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas starp atbalsta pretendentu un LAD.

Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEVidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs  15. janvārī plkst. 10.00 rīko informatīvo dienu par LAP 2007-2013 pasākumiem:1.     Par aktivitātes „Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija" lauksaimniecības un meža zemēs īstenošanu.Lektore: Baiba Bezdelīga, Ziemeļvidzemes RLP atbalsta daļas vad. vietniece.2.     Informācija par ES atbalsta pasākumiem mežu īpašniekiem turpmākajām pieteikšanās kārtām.Andrejs Valdēns - Valkas KPC nodaļas vadītājs.3.     Informācija par programmām atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un lauku saimniecību modernizāciju.Anita Rozenberga - informācijas centra speciāliste. Seminārs notiks Smiltenē, Daugavas ielā 64, Ziemeļu elektrisko tīklu zālē.Tel. pieteikumiem un informācijai 64381355 vai 26147373.

No pulksten 19 līdz 20 ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespējams vērot un kopā ar deju kopu „Jukums", TLMS „Kalme" un Ziemeru folkloras kopu un piedalīties kopīgā Saulgriežu segas aušanā, izšūšanā, tamborēšanā, pērļu vēršanā, vilnas vērpšanā, pīšanā, filcēšanā, adīšanā, knipelēšanā, puzuru veidošanā, keramikas veidošanā, sveāu liešanā, vīžu pīšanā un laimes liešanā. Pulksten 20 varēs skatīties deju kopas „Jukums" jaunās programmas „Tāds mūžiņš liniņam" pirmizrādi un darba tērpu izrādīšanu, kā arī klausīties Ziemeru folkloras kopas vakarēšanas dziesmas. Deju kolektīva vadītāji Agris un Inita Veismaņi atzīst, ka ideja par deju programmu darba tērpos ir lolota vairāk nekā trīs gadu garumā. - Projekts „Ziemas darbi" sākumā bija iecerēts mazliet citāds, taāu radošā procesa rezultātu varēs redzēt 19. decembrī. Sadarbībā ar horeogrāfi Artu Melnalksni un mūzikas autori Sniedzi Grīnbergu tapa programma, kas parāda cilvēka un dabas vienotību. Programma stāsta par linu, kas kā cilvēka mūža simbols savā mūžā piedzīvo daudz briesmu - vispirms to sagrābj aiz cekula un izrauj ar visām saknēm. Tad liniem nocērt galvas un pašus samet markā, it kā gribētu noslīcināt, pēc tam kaltē rijā, it kā gribētu izcept. Neskatoties uz to, Artas stāsts par cilvēku un linu ir izdevies drastisks un mazliet pat erotisks. šinī vakarā vēlamies parādīt arī amata meistara darba procesu, kur katrs apmeklētājs varēs iemēģināt savu roku, - alūksniešus pasākumā piedalīties aicina Agris Veismanis. I. Veismane stāsta, ka deju kopa „Jukums" savu radošo dzīvi velta ne tikai deju iestudējumiem, bet arī meklē, pēta un izgatavo Ziemeļvidzemes tautas tērpus un tagad pienākusi kārta darba tērpiem. - Vispirms pašu spēkiem un ar atbalstītāju palīdzību tapa tērpi, tad meklēta uzveduma ideja, novada mūzikas mantojums un visbeidzot pasūtīti tikai mūspusei raksturīgie deju raksti, - par uzveduma tapšanas gaitu stāsta I. Veismane. Režisore Sanita Eglīte atzīst, ka, veidojot pasākumu „Gods darbam Saulgriežos", vēlas alūksniešiem piedāvāt ne tikai programmas pirmizrādi, bet vienu vakaru pavadīt kā senāk to darīja mūsu senāi ziemas tumšajos vakaros. - Kad āra darbus vairs nevarēja darīt, viņi pulcējās uz vakarēšanu. Lielajā goda istabā sanāca visa saime un tuvākie apkārtnes kaimiņi. Katram bija sava nodarbošanās. Līdztekus darbam latvieši dziedāja, stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas un kopīgi ieturēja vakariņas. Vakarēšana veicināja darbu, ļāva tuvāk iepazīt citam citu. Tai piemita nopietna darba un jauku izpriecu raksturs. Mūsdienu cilvēka izpratnē to varētu nosaukt par īpašu „vakara skolu", kur senāu dzīves un darba gudrības tika nodotas nākamajām paaudzēm. Vakars sasies vienā mezglā senāu tikumus mūsdienīgā interpretējumā, - saka pasākuma režisore S. Eglīte. Pasākumu atbalsta VKKF mērķprogramma „Vidzemes kultūras programma", Alūksnes pilsētas dome un Alūksnes rajona padome. Ieeja uz pasākumu - bez maksas.Informāciju sagatavoja Evita Aploka 

Sanāksmes darba kārtību skatiet šeit.

2005.gada 20. aprīlī starp Vidzemes plānošanas reģionu un Lejasreinas departamentu tika noslēgts sadarbības līgums. Tā ietvaros no š.g. 25.novembra līdz 28.novembrim Vidzemes plānošanas reģiona delegācija devās oficiālā vizītē uz Lejasreinas departamentu. Delegācijas sastāvā bija gan pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas (Guna Kalniņa- Priede, Laila Gercāne, Jana Leiboma), gan padomes deputāti (Andris Neimanis, Andrejs Ceļapīters, Unda Ozoliņa, Māris Raģelis, Laimonis Sīpols, Vitauts Staņa,  Laimis šāvējs) un Vidzemes/Lejasreinas sadarbības koordinatore Dace Resele.Vizītes mērķis bija gūt informāciju par Lejasreinas departamenta  padomes funkcijām, tikties ar tās prezidentu Giju - Dominiku Kenelu, iepazīties ar Lejasreinas teritoriālajām īpatnībām, kā arī kopā ar departamenta padomes  administrācijas pārstāvjiem, deputātiem, viceprezidentiem ( Pjērs Bertrāns, Luis Bekers), tūrisma, teritorijas plānošanas ilgtermiņa attīstības nodaļu vadītājiem diskutētu par iespējamām   tālākās sadarbības stratēģijām. Diskusiju laikā tika nolemts, ka 2009.gadā sadarbība tiks turpināta sekojošās jomās: jaunatne un sports ( Valkas un Valmieras futbola klubu dalība turnīrā Lejasreinas departamentā no 9.-13.aprīlim, kā arī projekti Eiropas programmas  Jauniešu apmaiņa, COMENIUS ietvaros ( interesi ir izrādījusi Valkas ģimnāzija, kā arī būtu nepieciešama sadarbība jauniešu biedrību līmenī, kur no katra rajona būtu viens pārstāvis))sociālā joma ( sociālo darbinieku pieredzes apmaiņas braucieni programmas LEONARDO ietvaros uz Lejasreinas departamentu, lai iepazītos ar sociālās aprūpes praksi). kultūra ( Klausa štobera izstāde par Vidzemes reģionu Lejasreinas departamenta padomes ēkā, kā arī izstādes kataloga izdošana, starptautiskā muzeju konference no 28.-29.aprīlim Valmierā, Kēnigsbergas pils direktora Žana - Florenta Flica vizīte  Vidzemes reģionā). tūrisms ( no 6.-8.februārim Vidzemes reģions piedalīsies starptautiskā tūrisma izstādē TOURISSIMO Strasbūrā, kā arī tiks noslēgts līgums par abu teritoriju sadarbību tūrisma jomā)ilgtermiņa attīstības plānošana ( dalība Eiropas programmas INTERREG IV-C  projektā WALEY )Informāciju sagatavoja: Dace Resele

Konferences laikā tiks runāts un diskutēts par tādiem aktuāliem jautājumiem, kā iespējas izmantot ES struktūrfondu programmu finansējumu, darba tirgus tendences nākamajā gadā, finanšu iespējas pārmaiņu laikā un citi uzņēmējiem būtiski jautājumi. Konferences noslēgumā tiks godināti katra reģiona strauji augošie uzņēmumi - Gazeles 2008. Vidzemes reģionā konference notiks 4.decembrī viesnīcā Wolmar, Tērbatas ielā 16a, Valmierā, plkst. 10.30. Vairāk informācijas.Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2008 apbalvošanas ceremonija notiks 2009.gada 23.janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja N.Stepanova prezentāciju skatiet šeit.  Darba kārtība Valmierā*: 10:30- 11:00 Dalībnieku reģistrācija, kafija Konferences moderators - Roberts Dlohi, SIA Zināšanu pārnese un marketings valdes priekšsēdētājs 11:00 - 11:05 Semināra atklāšana. Gastons Neimanis, SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes priekšsēdētājs 11:05 - 11:20 Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda uzruna 11:20 - 11:35 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola uzruna 11:35 - 11:40 Valmieras pilsētas domes pārstāvja uzruna 11.40 - 13.40 Valsts atbalsts uzņēmējdarbībai Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi - instruments ekonomikas attīstībai. Edmunds Valantis, LR Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktorsES struktūrfondu ieguldījums reģiona attīstībā. Nikolajs Stepanovs, Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs. Aktuālie jautājumi ES struktūrfondu jomā.  Ilga Kikjauka, LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītājaUzņēmēju pieredze ES struktūrfondu apguvē.  Elmārs Pitura, SIA Gulbenes Baltā Pils valdes loceklis2007.-2013.g. plānošanas perioda LIAA administrētās atbalsta programmas uzņēmumiem. Ilze Stafecka, LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste 13.40 - 14.20 Pusdienu pārtraukums 14.20 - 16.10 Risinājumi veiksmīgai biznesa vadībai Kā organizēt vadības un personāla vadības procesus. Inese Kamarūte, SIA Fontes vadības konsultācijas valdes priekšsēdētājaNodokļu maksājumu optimizācija. Mārtiņš Korsaks, SIA PricewaterhouseCoopers nodokļu un juridiskās nodaļas menedžerisVai krīzes laikā ir jāiegulda līdzekļi mārketinga aktivitātēs? Agnija Greiziņa, SIA BITE Latvija biznesa segmenta mārketinga vadītājaUzņēmēja - Gazeles pieredzes stāsts un padomi 16.10 - 16.30 Gazele 2008 godināšana 16.30 - … Neformālas sarunas* Darbs pie konferences programmas turpinās, tāpēc iespējamas nelielas atkāpes no plānotajām tēmām.

Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, un KKF atbalstam, Drustu Tautas namā 2008. gada 19. septembrī notiks konference "Sieviete - kultūras nesēja".Uzaicinām Vidzemes regiona raionu Lauku sieviešu apvienību reģiona nodaļu, interešu centru, skolu pārstāvjus un jebkuru ieinteresētu Cēsu rajona pagastu iedzīvotāju piedalīties konferencē.Uzaicinājums uz konferenciKonferences darba kārtība 

Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs 4. decembrī, pl. 11.00, Rencēnos, Kultūras namā rīko konferenci par „Finansu iespējām no ES fondiem kultūrai šajā periodā". 

V/a „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" 2008.gada 24.oktobrī plkst. 11:00 Limbažu kultūras namā, Mazajā zālē, Rīgas ielā 9, Limbažos rīko bezmaksas semināru par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" programmu „Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā".Seminārā LIAA darbinieki sniegs informāciju par:    *     Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes „Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" programmu „Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā";    *    programmas apakšprojekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu.Aicinām pieteikties ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, vietējo un rajonu pašvaldību pārstāvjus.Lūdzu, piesakieties semināram, sūtot informāciju uz e-pastu ilze.rorbaha@liaa.gov.lv; tālrunis: 67039405. 

Sanāksmes galvenais sarunu temats būs par darba grupas 2008.gada IIpusgadā izskatāmo jautājumu - „Teritoriāli diferencēti attīstības atbalstainstrumenti Latvijas reģionu policentriskās attīstības veicināšanai". NAP ekspertu darba grupas „Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa" diskusija par 2008.gada II pusgada jautājumu„Teritoriāli diferencēti attīstības atbalsta instrumenti Latvijas reģionu policentriskās attīstības veicināšanai"2008.gada 30.septembrī Plkst. 16.30 - 18.301.      Sanāksmes atklāšanas uzrunaUzruna: A.Deniņš, NAP ekspertu darba grupas „Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa" vadītājs  2.      Attīstības atbalsta instrumenti uzņēmējdarbības attīstībai reģionosPrezentācija (15 min.): A.Vītola-Helviga, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoreDiskusija 3.      Plānošanas reģionu loma reģionu policentriskās attīstības veicināšanā un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanāPrezentācija (15 min.): Plānošanas reģionu pārstāvju prezentācijas. 4.      Atklātā diskusija  Diskusijā aicināti piedalīties plānošanas reģionu pārstāvji un uzņēmēji, lai kopīgi ar NAP ekspertiem diskutētu par darba grupas 2008.gada II pusgadā izskatāmo jautājumu - „Teritoriāli diferencēti attīstības atbalsta instrumenti Latvijas reģionu policentriskās attīstības veicināšanai". Plānošanas reģionu pārstāvji tiek aicināti izteikties jautājumā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem reģionos (ES Struktūrfondu apguve un plānošanas reģionu funkcijas un iespējas ES Struktūrfondu administrēšanā). Kādus pasākumus plānošanas reģions var veikt/veic, lai stimulētu uzņēmējdarbību noteiktā reģiona teritorijā?Uzņēmēji tiek aicināti piedalīties diskusijā un sniegt atbildes par sekojošiem jautājumiem:1.       Kādi ir šķēršļi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos?a.       Administratīvie šķēršļi (konkrēti piemēri, ES struktūrfondu administratīvās procedūras u.c.)?b.      Noteiktu uzņēmējdarbības programmu zemā atbalsta intensitāte programmu ietvaros (%)?c.       Nodokļi (kādas investīcijas uzņēmēji veiktu/būtu iespējamas uzņēmējdarbības uzlabošanai pie konkrētām nodokļu izmaiņām)? 2.       Kādi atbalsta pasākumi (no valsts vai ES struktūrfondiem) būtu šobrīd uzņēmējiem aktuāli, kas stimulētu uzņēmējdarbības konkurētspējas stiprināšanu un kā Jūsuprāt iespējams izmainīt pastāvošo disproporciju starp reģioniem un kā padarīt tos pievilcīgus uzņēmējdarbības veikšanai? 3. Gadījumā, ja otrreiz būtu jāizdara izvēle par uzņēmuma atrašanās vietu, kurā reģionā Jūs izvēlētos to darīt. Ja Jūs otrreiz pie pašreizējiem apstākļiem nedibinātu uzņēmumu pašreizējā reģionā, kuri faktori ir būtiskākie izvēles izdarīšanai:a.    Administratīvo procedūru trūkumi - pieprasījumu izpildes laiks, nepieciešamība doties uz Rīgu vai citu reģionu administratīvo jautājumu kārtošanai;b.      Darbaspēka pieejamība/nepieejamība;c.       Tirgus situācija;d.      Infrastruktūra.