Signe Raikstiņa Informācijas punkta Rīgā vadītāja Central Baltic INTERREG IV A Programme 2007-2013Joint Technical Secretariat Office Address: Ausekļa iela 14, 5th floorMailing Address: Elizabetes iela 19, LV-1010 Riga, Latvia Tel: +371 67350647 Gsm: +371 26482966 Fax: +371 67357372 E-mail: signe.raikstina@centralbaltic.euwww.centralbaltic.eu

Sanāksme notiks š.g. 18.martā Vidzemes slimnīcā, Valmierā, Jumaras ielā 195, konferenāu zālē no plkst. 12.50.Pirms šīs sapulces no plkst. 11.00 turpat Vidzemes slimnīcas konferenāu zālē notiks Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes kārtējā sēde. Centrālais sēdes jautājums - veselības aprūpes darbinieku nodrošinājums Vidzemes plānošanas reģionā. Ar esošo situāciju padomes locekļus iepazīstinās Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa. Padome ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem diskutēs arī par profesionālās izglītības attīstības perspektīvām reģionā. Ar sēdes darba kārtību aicinām iepazīties šeit. 

Tādēļ plānošanas reģionu Sadarbības komisija aicināja uz diskusiju Satiksmes ministrijas valsts SIA „Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētāju Andrianu ā"ubļinu, kā arī citas atbildīgās amatpersonas. Sanāksmē piedalījās visu piecu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, pasažieru pārvadātāji, pašvaldību vadītāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Parādā pārvadātājiemA.ā"ubļins, pamatojot lēmumu par maršrutu slēgšanu, skaidroja, ka visa pamatā ir finansējuma nepietiekamība: „Ja plānojām, ka degvielas cena par litru šogad nepārsniegs 72 santīmus, tad realitātē 1. pusgadā tā jau tuvojās vienam latam". Aprēķinot 1. pusgada zaudējumus, aina nav iepriecinoša - 2,6 miljoni latu nav samaksāti vietējiem pārvadātājiem, 1,6 miljoni latu - starppilsētu pārvadātājiem un 400 000 latu - pilsētu pārvadātājiem.Lai rastu izeju, no 1. jūlija tika celtas biļešu cenas, un notika sarunas ar premjeru Ivaru Godmani, kā rezultātā rasta iespēja nozarei piešķirt papildus finansējumu, lai kaut daļēji segtu radušos zaudējumus. Lai līdz gada beigām varētu norēķināties ar autopārvadātājiem, autotransporta direkcijai nebija citas izejas, kā slēgt daļu maršrutu. Arī nākošā gada budžeta prognozes nav iepriecinošas, un vajadzīgo finansējumu pasažieru pārvadājumiem nodrošināt nebūs viegli, uzsvēra A.ā"ubļins. Starppilsētu reisi samazināti maršrutos, kuros paralēli ir iespējams braukt ar vilcienu. Ekonomiskās krīzes rezultātā daudzas darba vietas tiek likvidētas, samazinās arī pasažieru skaits, kas ik dienu dodas uz darbu. 100 km garā maršrutā vest 7 pasažierus ir ekonomiski neizdevīgi, uzsvēra A.ā"ubļins.Pārvadātāji - ķīlniekiNesamaksāto parādu dēļ, šobrīd ķīlnieku lomā nonākuši pasažieru pārvadātāji, kuriem jāpērk degviela, jāmaksā algas un jāsedz autobusu amortizācijas izdevumi, bet nauda par sniegto pakalpojumu nav saņemta. Daugavpils pārvadātāju pārstāvji uzsvēra, ka ir spiesti aizņemties naudu bankā, bet bankas pretī prasa ķīlu, līdz ar to pārvadātāji spiesti ieķīlāt pat personīgos īpašumus.A.ā"ubļins gan pauda cerību, ka veiktie pasākumi, tostarp, maršrutu slēgšana ļaus gadu beigt bez zaudējumiem un norēķināties ar pārvadātājiem pēc iespējas ātrāk. Ja ne, trūkstošo naudu nāksies lūgt valdībai. Par nākošā gada prognozēm runājot, A.ā"ubļins uzsvēra, ka nozares budžets 2009. gadā labākajā gadījumā paliks šā gada līmenī.Pašvaldības pilda autobusu parku funkcijasPašvaldības, gribēdamas palīdzēt iedzīvotājiem, bieži iegādājas autobusus skolēnu pārvadāšanai. šie autobusi kursē katru dienu, pie tam, ar tiem bieži brauc ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie lauku ļaudis, jo „kā tad lauku veāiņu ceļa malā atstāsi"? Kad pēc pusstundas pa to pašu maršrutu dodas sabiedriskais transports, pasažieru vienkārši nav, jo tos jau aizvedis skolēnu autobuss. Līdz ar to pasažieru skaits sabiedriskajos maršrutos ievērojami sarūk, un rezultātā maršrutu vienkārši slēdz.Arī paši pašvaldību vadītāji atzina, ka šāda situācija nebūtu pieļaujama. Maksimāli jāmēģina skolēnu vajadzībām pieskaņot sabiedrisko transportu, bet skolas autobusu izmantot tikai gadījumos, kad tiešām nav citu iespēju. A.ā"ubļins arī informēja, ka pastāv iespēja īpašos gadījumos arī vieglajai automašīnai noteikt sabiedriskā transportlīdzekļa statusu, tomēr neviena pašvaldība skolēnu pārvadāšanai līdz šim šo iespēju nav izmantojusi.Pasažieru skaita mistiskais pieaugumsPrakse rāda, ka dienās, kad reidos dodas biļešu kontrolieri, autobusu pasažieru skaits pieaug pat par 40 - 50%. Tas norāda uz nopietnu problēmu - korupciju autobusus šoferu vidū. Ar mobilo telefonu starpniecību vadītāji viens otru informē par pārbaudēm. Atsevišķi autopārvadātāji gan iebilda, ka viņu teritorijās šī problēma ir izskausta, jo uz šoferu vietām šobrīd ir jūtama konkurence un arī atalgojums vairs nav tik niecīgs, kāds tas bija kādreiz. Tomēr gadījumi, kad pasažieris maksā šoferītim mazāk un brauc bez biļetes, joprojām ir plaši sastopami. Visvairāk šādu „labvēļu", kas rūpējas par šoferu kreisajiem ienākumiem, ir tieši Latgalē, norāda A.ā"ubļins. Diemžēl sabiedrībai joprojām pārāk maz tiek skaidrots, ka, nepērkot biļeti, cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž. Ja biļete nav iegādāta, tātad pasažiera nav bijis, un rezultātā reiss agri vai vēlu tiek atzīts par nerentablu mazā pasažieru skaita dēļ.Nav skaidrības par reformušobrīd visvairāk neskaidrību saistās ar sabiedriskā transporta organizēšanu pēc rajonu reorganizācijas. Pasažieru pārvadājumu organizēšanu un saskaņošanu ar vietējām pašvaldībām veiktu pieci plānošanas reģioni. Variants par pārvadājumu nodošanu katram novadam izsauca pretrunīgu reakciju. Piemēram, Balvu rajonā šīs funkcijas būtu gatavi veikt novadi, bet citviet Latvijā, kur izveidoti ļoti mazi novadi, daudziem tas nebūtu pa spēkam, norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis.Daudz nezināmo ir saistīts ar īpašumlietām pēc reformas. Kā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, plānošanas reģioni gan koordinēs pasažieru pārvadājumus un būs maršrutu turētāji, taāu nebūs sabiedriskā transporta infrastruktūras īpašnieki. šobrīd pasūtītājs un īpašnieks atsevišķos gadījumos ir viena juridiska persona, bet pēc reformas plānošanas reģioniem būs jārīko konkursi pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, kas var radīt virkni problēmu. Rajonu pašvaldības uzņēmums, piemēram, Balvos ir iegādājies 5 jaunus autobusus. „Kur paliks ar kredītiem apaudzis uzņēmums, ja pārvadājumus konkursa rezultātā nākotnē pārņems lielās kompānijas," vaicāja Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Regīna Kuļša.Diskusijas noslēgumā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods atzina, ka saruna tikai pierādīja, cik daudz neskaidrību ir šajā jomā. Visi izskanējušie viedokļi tiks apkopoti un nosūtīti Satiksmes ministrijai darba turpināšanai. Arī A.ā"ubļins uzsvēra, ka sarunas starp ministriju, autotransporta direkciju, plānošanas reģioniem un pārvadātājiem būs jāturpina, lai izdiskutētu iespējamos attīstības variantus un pārspriestu praktiskas dabas jautājumus, ar ko plānošanas reģioniem būs jāsakaras pēc pārvadājumu pārņemšanas.Informāciju sagatavoja:Ginta Kraukle, Latgales plānošanas reģiona preses sekretāre

Konkursa „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" 2.kārtas sagatavošanas grupas vadītājs Juris Žagars Cēsu sadarbības pilsētu koordinatorus iepazīstināja ar plānoto 2014.gada pasākumu koncepciju visās projektā iesaistītajās Vidzemes pilsētās.Koncepcija paredz atspoguļot Latvijas un īpaši Vidzemes kultūru Eiropas kontekstā. „Katrai Vidzemes pilsētai ir jāparāda tas, kas tajā ir visinteresantākais, raksturīgākais un īpašākais. Mums jāatceras, ka mums jāpiedāvā Eiropas kultūra. Pie mums brauks cilvēki, kas vēlēsies baudīt mākslu, mūziku un ieraudzīt ko tādu, kā nav viņu valstīs," saka J.Žagars. „Lai sasniegtu mērķi un uzvarētu konkursā, mums jāstrādā kā vienai komandai, neaizmirstot, ka uz mums skatīsies kā uz visu reģionu."Lai 2014.gada programma atspoguļotu Latvijas, Vidzemes un katras tās pilsētas unikālās un raksturīgās vērtības un kultūru, J.Žagars un projekta koordinatore Ilona Asare februārī apmeklēja katru projektā iesaistīto pilsētu un ar to radošajiem cilvēkiem vienojās par iespējamajiem pasākumiem.Jau ziņots, ka Cēsu pilsētas domes deputāti ir apstiprinājuši Cēsu pilsētas dalības konkursā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta" 2.kārtas sagatavošanas organizacionālo komiteju un struktūru, kas nosaka Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanas koordinācijas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.Struktūra nosaka, ka pieteikuma sagatavošanas procesu vada Cēsu pilsētas dome, kas pirms 2014.gada pasākumu koncepcijas iesniegšanas konkursa žūrijai, to saskaņos ar konsultatīvo padomi jeb Vidzemes pašvaldību vadītājiem.Atbildīgā institūcija par Cēsu un Vidzemes pieteikuma sagatavošanu ir Cēsu Kultūras centrs, kas sagatavojot koncepciju sadarbojas ar Vidzemes pilsētu koordinatoriem, Vidzemes augstskolu, Vidzemes tūrisma asociāciju un Vidzemes plānošanas reģionu, Tūrisma Valsts attīstības aģentūru, Latvijas un Eiropas kultūras profesionāļu grupām un citiem kultūras un mākslas speciālistiem.Vidzemes pilsētas - Valmiera, Alūksne, Valka, Gulbene, Madona, Limbaži un Ainaži ir Cēsu sadarbības partneri, lai veidoti kopīgu Vidzemes kultūras programmu un iegūtu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā. Kopējās Vidzemes kultūras programmas sagatavošanai katra pilsēta ir deleģējusi kompetentu pārstāvi, kas koordinēs pasākumu sagatavošanu un norisi savā pilsētā.Līdz 2009.gada 30.jūnijam 2.kārtā izvirzītajām pilsētām jāiesniedz detalizēti izstrādāta kultūras programma 2014.gadam. Savukārt septembrī notiks izstrādātās kultūras koncepcijas prezentēšana un gala rezultāta paziņošana. Otrā kārta būs izšķirošā, lai noteiktu, kura Latvijas pilsēta - Cēsis, Rīga vai Liepāja - 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Cēsu pilsētas domesSabiedrisko attiecību nodaļas vadītājaIeva KarlsbergaTālr. 64121677; 26469249ieva.karlsberga@dome.cesis.lv; www.cesis2014.lv

Konferences mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora zināšanas par PPP modeļu piemērošanas aspektiem, kā arī iepazīstināt ar aktualitātēm PPP jomā. Konferences ietvaros tiks apskatīti PPP juridiskie, finanšu un ekonomiskie jautājumi, kā arī analizēta pieredze PPP projektu apvienošanā un konkursa veikšanā.Sīkāka informācija un pieteikšanās: www.liaa.gov.lv

Sanāksme tiek sasaukta saskaņā ar MK 2008.gada 11.novembra noteikumu Nr. 939 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.1.1. aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" 21.6. apakšpunktu.IZM informē, ka sēdē tiks izvērtēts atbalstāmo izglītības iestāžu un tajās modernizējamo izglītības programmu sarakstu.

Interesenti tiek gaidīti no plkst. 10.30 Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā „Baltā pils" Siguldā, Baznīcas ielā 7.Gaujas NP speciālistu sagatavoto informāciju un dienaskārtību skatiet šeit. 

Pirmie līgumi par projektu ieviešanu tiks slēgti ar finansējuma saņēmējiem no katra plānošanas reģiona - Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas: -    ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi par projektu „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība Daugavpilī",-    ar Valmieras pilsētas pašvaldību par projektu „Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" rekonstrukcija",-    ar Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldi par projektu „Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Kuldīgas ielā 134, Ventspilī",-     ar Tukuma pilsētas domi par projektu „Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Tukumā",-    ar Bauskas pilsētas domi par projektu „Pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaulīte" ēkas Dārza ielā 3 rekonstrukcija un ēku Saules ielā 8 renovācija".Piedaloties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam un Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktorei Annai Vītolai-Helvigai, divu izglītības pārvalžu vadītāji un triju pilsētas domju vadītāji parakstīs līgumus par pirmsskolas izglītības iestāžu rekonstrukciju un būvniecību. Līgumu parakstīšana un preses brīfings notiks VRAA sanāksmju zālē plkst.11.00, Rīgā, Elizabetes ielā 19.VRAA š.g. 29.janvārī apstiprināja 27 projektus ERAF aktivitātē „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros". Apstiprināto projektu kopējās izmaksas sastāda 35 095 655 Ls, no tām kopējās attiecināmās izmaksas - 24 485 161 Ls (ERAF - 18 738 694 Ls, nacionālais publiskais finansējums - 5 746 467 Ls).Īstenojot apstiprinātos projektus tiks uzbūvētas āetras jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī tiks veikta 37 esošo pirmsskolas izglītības iestāžu renovācija, rekonstrukcija vai paplašināšana. Apstiprinātie projekti paredz 2267 bērniem izveidot jaunas vietas pirmsskolas izglītības iestādēs visā Latvijā, kā arī 4173 bērniem uzlabot uzturēšanās apstākļus.Vairāk informācijas par apstiprinātajiem projektiem VRAA mājas lapā www.vraa.gov.lv (ERAF 2007-2013/Bērnudārzu infrastruktūras attīstība).Informāciju sagatavoja: Līga SondoreStarptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītājaValsts reģionālās attīstības aģentūra67079030, 29167300

DARBA KĀRTĪBA 10.30 – 11.00 Ierašanās, rīta kafija. 11.00 – 12.00 Vispārīgie jautājumi par aktivitāti un projekta soļi (Anna Liniņa, Satiksmes ministrijas Investīciju politikas nodaļas vadītāja) 12.00 – 12.30 Kafijas pauze 12.30 – 13.30 Projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšana (Normunds Gaigals, Satiksmes ministrijas Investīciju politikas nodaļas vecākais referents Andžela Korotkoruāko, Satiksmes ministrijas Investīciju politikas nodaļas vecākā referente ) Pieteikšanās: Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centramTālr./fakss: 6 43 81355, e-pasts: aiga.murniece@aluksne.lv ; janis@aluksne.lv

Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir sagatavojusi interaktīvu palīgu projektu iesniedzējiem ERAF aktivitātē „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”.E-apmācības ietver informāciju par aktivitātes noteikumiem un projekta iesnieguma atbilstības pārbaudi aktivitātes kritērijiem, kā arī sniedz atbalstu projektu iesniegumu sagatavošanā.Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš aktivitātē ir 2009.gada 5.marta plkst. 17.00.E-apmācības ir pieejamas VRAA mājaslapas sadaļā ERAF 2007-2013/Alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība - http://www.vraa.gov.lv/lv/apmaciba/