Arhīva kalendārs

6. jūlijā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede piedalījās Autoceļu padomes sēdē, kurā tika apspriesti nozares aktuālie jautājumi, to vidū arī Valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansējuma iespējas. VPR piekrīt, ka ir nepieciešams izstrādāt atbilstošu, pastāvīgu un prognozējamu autoceļu jomas finansēšanas modeli, un norāda, ka jau iepriekš ir uzsvēris nepieciešamību atjaunot Valsts autoceļu fondu.

Jauna finansēšanas modeļa nepieciešamību pamato apstāklis, ka jau pēc 2018. gada ievērojami saruks Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu sakārtošanai. “Mēs saprotam, ka vajadzību ceļu infrastruktūras atjaunošanā ir ievērojami vairāk nekā šobrīd pieejamais finansējums ļauj apmierināt. Šobrīd valdība ceļu nozarē pārsvarā koncentrējas uz Eiropas Savienības finansējuma iespējām, taču jau tagad ir jādomā, kā nākotnē piesaistīt gan nacionālā budžeta, gan privātos līdzekļus reģionālo autoceļu atjaunošanai,” norāda G. Kalniņa-Priede.

“Jau iepriekš esam norādījuši, ka vienīgais reālais risinājums ir Valsts autoceļu fonda atjaunošana, tomēr jāatceras, ka būtiski nodrošināt ne tikai pietiekamu finansējuma līmeni, bet arī tā saprātīgu izlietojumu,” piebilda VPR administrācijas vadītāja uzsverot, ka ir jāizvērtē būvniecības izmaksas uz vienu kilometru un jāsaprot, vai varam atļauties tērēt ļoti ievērojamus līdzekļus jaunu ceļu būvniecībai, aizmirstot par jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu kaut cik pienācīgā kvalitātē.

Nozares pārstāvji sēdē prezentēja ideju par pilnīgi jaunas, vienotas ceļu lietotājiem draudzīgas tiešsaistes platformas izveidošanu, minot Dāniju kā piemēru šādu risinājumu ieviešanā. “Šī iecere ir pozitīvi vērtējama, taču ierobežotā finansējuma dēļ ir ļoti rūpīgi jāpārdomā ceļu nozares prioritātes. Primāri ir jākoncentrējas uz jau esošā ceļu tīkla uzturēšanu un avārijas stāvoklī esošo autoceļu rekonstrukciju, savukārt tikai pēc tam ir nepieciešams šo salaboto infrastruktūru ievietot vienotā, visiem saprotamā tiešsaistes platformā,” min G. Kalniņa-Priede.

VPR administrācijas vadītāja arī norāda, ka Valsts autoceļu sakārtošanas programmas aktualizācijā ir vairāk jāiesaista plānošanas reģioni. “Ceram, ka Satiksmes ministrija šā brīža Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020. gadam aktualizāciju veiks tiešā sadarbībā ar plānošanas reģioniem. Iepriekšējā sadarbība nebija īpaši veiksmīga, jo nozares speciālisti pie reģioniem vērsās tikai tad, kad konkrēti ceļu posmi jau bija apzināti. Tādējādi reģionālā griezumā vairs nebija iespējams izmainīt vai papildināt jau sagatavoto ceļu sakārtošanas programmu, un plānošanas reģionu Attīstības padomju lēmumiem par šādām izmaiņām bija tikai rekomendējošs raksturs, lai gan mūsu ieguldījums reālā programmas uzlabošanā var būt ļoti ievērojams,” norāda VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.

Papildu informācija:

Guna Kalniņa-Priede

Administrācijas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tel.: +371 64116008

E-pasts: guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv

Valdība šodien, 12.jūljā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu, kas nosaka, kādi preventīvi pasākumi turpmāk tiks veikti, lai Latvijā samazinātu bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šim mērķim tiks izmantots Eiropas Sociāla fonda (ESF) finansiālais atbalsts.  2015.gada statistikas dati liecina, ka Latvijā 9,9% jauniešu vecumā no 18 līd 24 gadiem bija tādi, kuri pametuši mācības, nepabeidzot skolu un neiegūstot nekādu kvalifikāciju. Turklāt pēdējos gados šim rādītājam ir tendence nedaudz pieaugt. Statistikas dati liecina, ka tendence pamest skolu ir izteiktāka lauku jauniešiem. Lai mazinātu ar šo tendenci saistītās vēlākās negatīvas sekas, ir paredzēts ESF atbalsts 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” ietvaros.

Šim mērķim kopumā plānoti nepilni 40 milj. eiro, no kuriem ESF līdzfinansējums ir 33,8 milj. eiro, bet nacionālais līdzfinansējums - 5,97 milj. eiro. Apstiprinātie noteikumi paredz, ka atbalsts tiks sniegts viena sistēmiska, nacionāla mēroga projekta veidā.

Projektu no 2017.gada janvāra līdz 2022.gada decembrim īstenos Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm. Plānots, ka 665 izglītības iestādes (75% no visām) būs nodrošinājušas sistēmisku atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai. Preventīvie pasākumi ir iecerēti gan tiešajam atbalstam bērniem un jauniešiem, gan sistēmas izveidei, kas nodrošinātu, ka visos Latvijas reģionos tiek samazināts priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts ir vērsts uz indivīdu un novirzāms skolēnam, kurš neattaisnoti kavē mācības, kuram ir grūtības mācību vielas apguvē, zemas sekmes un trūkst motivācijas. Tiks ņemti vērā arī apstākļi, kas var veicināt mācību pārtraukšanas risku, piem., mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, vecāku ilgstoša prombūtne vai bērnu atstāšana novārtā.

Individuālā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12. klašu audzēkņi, kā arī profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, 1.-4. kursa audzēkņi. Šiem bērniem un jauniešiem būs pieejamas speciālistu konsultācijas, mentori, papildu nodarbības, kā arī materiālais atbalsts izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tiešajam atbalstam jauniešiem tiks atvēlēti aptuveni 84% no kopējā plānotā finansējuma jeb 33,49 milj. eiro.

Tāpat ir nepieciešams uzkrāt papildu informāciju par mācību procesu (kavējumiem un to iemesliem), lai būtu iespējams analizēt un laikus diagnosticēt potenciālus mācību pārtraukšanas gadījumus, pilnveidot normatīvo regulējumu, paredzot stiprināt atbildību un informatīvo saikni starp izglītības iestādi, pašvaldību un valsti, kā arī uzkrāt informāciju par pilngadību sasniegušiem jauniešiem, tai skaitā par mācību kavējumiem un skolas pamešanas faktu.

Tādēļ tiks veikti preventīvie pasākumu, kas ļaus samazināt skolu pametušo gadījumu skaitu - izstrādātas vienotas vadlīnijas un ieteikumi koordinētai risku mazināšanai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī; regulāri apzināti mācību pamešanas riskam pakļautie jaunieši katrā izglītības iestādē un pašvaldībā, nodrošinot patiesu datu un regulāras informācijas apmaiņu skolas, pašvaldības un valsts līmenī; pilnveidota skolas personāla kompetence darbam ar riska audzēkņiem, skolas un vecāku sadarbība.

Preventīvie pasākumi palīdzēs veidot pašvaldībās labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, atbalstot jauniešu organizācijas un iesaistot tajās mācību pamešanas riskam pakļautos jauniešus. Paredzēta arī pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbība ar krīzes centriem un vecāku organizācijām.
IZM vēl ir jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērnu vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde, Valsts izglītības informācijas sistēmas satura, uzturēšanas un aktualizācijas kārtībā un jāpārskata obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība. Visiem grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2016. gada 1. septembrim.

Apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi”:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40386828&mode=mk&date=2016-07-12

Informācijas avots:

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa