Arhīva kalendārs

Uzlabojot reģionālo maršrutu tīklu, no 2016.gada 1.augusta spēkā stāsies izmaiņas 18 SIA VTU Valmiera apkalpotajos vietējās nozīmes maršrutos bijušajā Valmieras rajonā, 11 – Valkas un Smiltenes novadā, kā arī sešos starppilsētu maršrutos.

Ņemot vērā, ka tiks samazināti reisu izpildes laiki un mainīts autobusu izbraukšanas laiks no pieturvietām, aicinām iedzīvotājus sekot līdzi kustības sarakstiem interneta vietnē www.1188.lv vai jautājumu gadījumā vērsties pie pārvadātāja, rakstot uz e-pasta adresi info PIE vtu-valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 64222021.

Izmaiņas gaidāmas starppilsētu maršrutā Nr.7152 Smiltene–Palsmane–Jaunpiebalga, Nr.7157 Valmiera–Trikāta–Smiltene, Nr.7164 Valmiera–Gaujiena–Alūksne, Nr.7165 Alūksne–Gaujiena–Smiltene, Nr.7804 Valmiera–Brenguļu skola–Smiltene un Nr.7818 Valmiera–Blome–Smiltene.

Grozījumi tiks veikti 18 maršrutos bijušajā Valmieras rajonā: maršrutā Nr.5390 Valmiera–Vaidava–Rubenes skola–Valmiera, Nr.5397 Valmiera–Vaidava–Valmiera, Nr.5400 Valmiera–Kauguri–Brenguļi–Valmiera, Nr.5425 Valmiera–Zilaiskalns–Valmiera, Nr.5426 Valmiera–Trikāta–Valmiera, Nr.5427 Valmiera–Ēveles pienotava–Valmiera, Nr.6599 Valmiera–Rubenes skola–Kocēnu skola–Valmiera, Nr.6603 Valmiera–Vaidava–Rubene–Valmiera, Nr.6604 Valmiera–Rubenes skola–Vaidava–Valmiera, Nr.6615 Valmiera–Pidriķis–Burtnieki–Valmiera, Nr.6619 Valmiera–Bērzaine–Vākšēni–Valmiera, Nr.6620 Valmiera–Cempi–Valmiera, Nr.6621 Valmiera–Cempi–Kauguri–Valmiera, Nr.6623 Valmiera–Brenguļi–Staišas–Valmiera, Nr.6631 Valmiera–Burtnieki–Eniņi–Valmiera, Nr.6632 Valmiera–Tožas–Mujāni–Valmiera, Nr.6663 Valmiera–Zilaiskalns–Tožas–Valmiera un Nr.6689 Valmiera–Dikļu skola–Mazbrenguļi–Valmiera.

Tāpat izmaiņas gaidāmas arī 11 maršrutos gan Valkas, gan arī Smiltenes novadā: Nr.6670 Valka–Ķemere–Ēvele–Valka, Nr.5383 Smiltene–Mēri–Džindžas–Smiltene, Nr.5392 Smiltene–Palsmane–Variņi–Ķeņģi–Smiltene, Nr.5409 Smiltene–Aumeistari–Gaujiena, Nr.5410 Smiltene–Variņi–Palsmane–Gaujiena, Nr.6505 Smiltene–Aumeistari–Valka, Nr.6596 Smiltene–Mēri–Rauza–Variņi–Smiltene, Nr.6600 Smiltene–Šķipeles–Jurģēni–Smiltene, Nr.6611 Smiltene–Vidaga–Smiltene, Nr.5423 Smiltene–Mežciems–Launkalne–Smiltene un Nr.5424 Smiltene–Ķieģeļceplis–Launkalne–Smiltene.

Izmaiņas skatāmas uzņēmuma interneta vietnes vtu-valmiera.lv sadaļā “Pasažieru pārvadājumi”, “Izmaiņas kustību sarakstā”: http://vtu-valmiera.lv/index.php/8-zias/1376-gaidami-grozijumi-35-sia-vtu-valmiera-apkalpotajos-regionalajos-marsrutos.

Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un ņemt biļetes par braucienu, atgādinot, ka ikviena reisa lietderība tiek mērīta pēc izsniegtā biļešu skaita.

Informāciju sagatavoja:

Valsts SIA "Autotransporta direkcija"

komunikācijas speciāliste Zane Plone

Apaļajos svētkos, “Cēsis 810”, piedalīsies pēdējā desmitgadē rekordliels amatnieku, mājražotāju, kalēju, individuālo meistaru u.c. tirgotāju skaits – 350.

Ja pērn tirgotāju skaits bija 240, tad šogad to skaits kāpis par vairāk nekā 100. No kopējā tirgotāju skaita vairāk nekā 40 ir Cēsu uzņēmēji, kuri būs īpaši izcelti pārējo vidū ar uzrakstu “Cēsu uzņēmējs”.

Tirdziņš šogad paplašinājies – tas notiks Torņa ielā, Pils ielā, Lielajā skolas ielā, Baznīcas laukumā un Pils dārzā. Šogad tajā piedalās ļoti daudzi jaunie dizaineri un interesantu ēdienu tirgotāji.

Tirdziņa organizatori sola daudzus pārsteigumus – tirdziņš neaprobežosies tikai ar materiālo lietu iegādāšanos, bet varēs piedzīvot iepriekš nebijušas sajūtas dažādās atrakcijās un redzēt iepriekš neredzētas lietas, piemēram, 7D kinoteātris.

Kā ziņots, Cēsu 810 gadu jubilejas svētki šī gada 22.-24.jūlijā būs krāšņi un unikāli ar tradicionālās, modernās un gastronomiskās kultūras elementiem. Tas būs nacionāla mēroga kultūras pasākums, kura tapšanā roku varēs pielikt ikkatrs cēsnieks. Pilna programma pieejama novada mājaslapā www.cesis.lv

Pērn Cēsu svētkos viesojās lielākais apmeklētāju skaits kopš 2006.gada. Kopumā Cēsu 809.jubileju svinēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Paredzams, ka šogad šis skaitlis varētu būt krietni lielāks un pat dubultoties.

Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.

Informāciju sagatavoja:

Kārlis Pots,

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv

3. un 4. septembrī Alūksnes ezerā notiks starptautiskas sacensības kuģu modeļiem. Lai pārrunātu sacensību gaitu, Alūksni apmeklēja Latvijas kuģu modeļu sporta federācijas (LKMSF) prezidents Edgars Korsaks – Mills, kurš tikās ar Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Sanitu Eglīti un sporta darba organizatoru Vilni Veļķeri.

Kā informēja LKMSF prezidents, šīs būs sestās starptautiskās sacensības, ko rīko viņa pārstāvētā federācija. Alūksnes ezers par piemērotu vietu sacensību norisei izvēlēts pēc Edgara klases biedra ieteikuma. “Pārsvarā šādas sacensības tiek organizētas Pierīgā, taču šogad pirmo reizi izvēlējāmies kādu no posm organizēt tālākā reģionā.. Alūksne atrodas stratēģiski izdevīgā punktā sacensību dalībniekiem no Krievijas un Igaunijas,” par Alūksnes ezera izvēli sacensību norisei stāsta E. Korsaks – Mills.

Plānots, ka sacensībās Alūksnē piedalīsies aptuveni 60 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas. Sacensības būs arī Baltijas un Eiropas čempionātu posms.

Sacīkstēs piedalās radio vadāmi kuģu modeļi, kas pārvietojas ūdenī pa M veidā izveidotu un ar boju palīdzību atzīmētu trasi. Tiem var būt divu veidu dzinēji - benzīna un ekodzinēji, kuri darbojas ar baterijām. Jaudīgākie kuģu modeļi spēj attīstīt ātrumu līdz pat 100 km/h. Tā kā šis ir tehniskais sporta veids, tad tajā svarīgas ir inženierzināšanas un tehniskie risinājumi. Veidojot šādu kuģa modeli, korpusu gatavo pats kuģa modeļa vadītājs, savienojot savu radošumu ar fizikas zināšanām, savukārt dzinējs un mikroshēmas parasti tiek pirkti vai pasūtīti internetā.

Radio vadāmo kuģu modeļu sacensības Latvijā tiek iedalītas trīs lielās sekcijās, kuras katra iedalās vēl vairākās sekcijās, atkarībā no modeļu specifikācijas, izmēra un tehniskajām prasībām. M sekcija paredzēta radio vadāmajiem modeļiem ar elektromotoru. FSR sekcijā ietilpst radio vadāmie modeļi ar iekšdedzes dzinēju, savukārt kopiju sekcijā ietilpst modeļi, kas neizmanto radio vadāmo sistēmu un dzinēju. Vienā sacensību klasē sacenšas līdz 12 kuģu modeļiem.

Informāciju sagatavoja:

Druvis Mucenieks

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciālists

Tālruņi 64381503, 26456644

www.aluksne.lv