Arhīva kalendārs

8.–9. jūlijā Bratislavā (Slovākijā) norisinājās Reģionu komitejas rīkotais septītais Eiropas Reģionu un pilsētu samits, kura apstiprinātajā Bratislavas deklarācijā aicināts veicināt investīcijas pilsētās un reģionos kohēzijas, ilgtspējīgas izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas veicināšanai. Samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

“Ja vēlamies atjaunot ticību Eiropas Savienībai, mums jāparāda, kā ar kopīgām aktivitātēm Eiropas Savienībā varam uzlabot iedzīvotāju ikdienu. Viņi pieprasa rezultātus, un tāpēc investīcijām – cilvēkos, vietās un idejās – jārodas vietējā līmenī. Aptuveni 60% publisko ieguldījumu Eiropas Savienībā veic vietējās un reģionālās pašvaldības. Politiķiem jāpieliek visas pūles, lai palielinātu publiskos un privātos ieguldījumus visos Eiropas reģionos. Taču nevaram runāt tikai par uzņēmumiem tradicionālajā nozīmē, mums jāveido pavisam jauna un inovatīva uzņēmējdarbības domāšana visā Eiropā,” uzsvēra Reģionu komitejas prezidents Marku Markula.

Bratislavas reģiona padomes priekšsēdētājs Pavols Frešo aicināja efektīvāk izmantot ES finansējumu, kas, piemēram, Slovākijā veido 80% publisko investīciju un tāpēc ir ļoti nozīmīgs.“Jo īpaši patlaban, pēc Apvienotās Karalistes referenduma par izstāšanos no ES, mums ar šo finansējumu jāpaveic vēl vairāk. ES finansējums tāpat jāvirza izglītības, sociālajā, veselības un transporta jomā, kas arī atspoguļots Bratislavas deklarācijā,” norādīja P. Frešo.

Arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka daudzveidīgajā Eiropas Savienībā kohēzijas politika jāizmanto kā iespēja samazināt atšķirības starp ES reģioniem, tā nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. “Sākot domāt par nākamo plānošanas periodu, arvien vairāk izskan bažas par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, ja sarežģītība nav samērīga ar plānošanas pievienoto vērtību. Plānojot kohēzijas politikas īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, primāri būtu jākoncentrējas uz reģiona izaugsmes veicināšanu, ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku. Runājot par subsidiaritāti, aicinu izvērtēt iespēju, ka ne tikai lielajām pilsētām būtu pieejami noteikta apjoma kohēzijas politikas līdzekļi, bet tādi jāparedz katrai municipalitātei. Tikai tā var nodrošināt, ka līdzekļi tiks investēti visefektīvāk, ņemot vērā kohēzijas politikas ieguldījumu prioritātes,”secināja A. Jaunsleinis.

Septītajā Eiropas Reģionu un pilsētu samitā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un VPR Attīstības padomes un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Informāciju sagatavoja:

Agita Kaupuža,

LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos, LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja

Jau šīs nedēļas nogalē, piektdien, 15.jūlijā, Gaujienā ieradīsies radošās nometnes Vītolēni dalībnieki, pedagogi un brīvprātīgie darbinieki. Nometne šogad notiks jau 14. reizi, tradicionāli nedēļu pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām. 145 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Francijas, Somijas un Krievijas sabrauks 15.jūlijā Gaujienā, lai kopā pavadītu neaizmirstamas deviņas dienas.

Kopā izveidotais koris un simfoniskais orķestris nometnes laikā gatavos priekšnesumus vairākiem koncertiem. Sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmiju, jaunie pedagogi kopā ar audzēkņiem aizrautīgi muzicēs gan ansambļos, gan kā solisti. Mākslinieciskais vadītājs -  komponists un diriģents  Andris Riekstiņš. 

Nometnē notiks elpas un balss trenera Arturas Burkes meistarklases, koncertu sniegs Igauņu tautas ansamblis Sirgutii, mūziķis Valdis Indrišonoks, viesosies improvizācijas teātris „Spiediens”.  Forumā „Gatavojoties Latvijas simtgadei” dalībnieki izzinās, kāda varētu būt Vītolēnu dāvana valsts jubilejā.

Nemainīgi nometnē tās dalībnieki apmeklēs J.Vītola muzeju „Anniņas”, laivos, peldēsies, ies pārgājienā un nakts trasītē, spēlēs sporta spēles, radoši darbosies mākslas darbnīcās. Šogad pirmo reizi būs danču vakars, kurā dalībnieki ne tikai dejos, bet iesaistīsies muzicēšanā kopā ar danču muzikantiem.

Nometni atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA Vidzemes papīrs, Apes novada dome, SIA Intrad, Latvijas Galda hokeja federācija, SIA Very berry.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dāve,

Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

nometnes Vītolēni vadītāja,

tālr. 26492989,

epasts ilze.dave PIE gmail PUNKTS com

No 15.jūlija līdz 14.augustam Cēsu Izstāžu namā skatāma tēlnieces Olgas Šilovas izstāde “Depozīts”.

Latvijas mākslā labi zināmā tēlniece Olga Šilova (1966) radoši un veiksmīgi strādā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Mākslinieces skulptūras atrodas gan Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā, Rīgas, Jūrmalas, Ventspils, Limbažu un Cēsu pilsētvidēs, gan kolekcijās visā pasaulē. O.Šilova strādā ar pārbaudītu tēlniecības materiālu - metālu, galvenokārt izvēloties bronzu un alumīniju.

Olga Šilova: “Depozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kas parasti ir slepus noglabāts zem zemes. Šādus depozītus parasti meklē ar metāla detektoriem. Mans slēpts dārgums ir darbi, kas glabājas darbnīcas noliktavas plauktos un šķūņu kaktos.

Katru jauno personālizstādi veidoju kā atklāsmi, izpēti, kā soli radošajā attīstībā, cenšoties pārsteigt pašu sevi. Šoreiz-retrospekcija-autora depozīts.”

Mākslas kuratore Daiga Rudzāte par mākslinieci: “Olgas Šilovas tēlniecība ir privāta, filigrāna, izsmalcināta un emocionāla...”

Izstādē eksponēti tēlniecības darbi, kas radīti laika posmā no 1992.līdz 2016.gadam.

Informāciju sagatavoja:

Ance Saulīte

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas speciāliste