Arhīva kalendārs

« February 2016 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
29 

Ieilgušie ziemai neraksturīgie laikapstākļi nedaudz mainījuši Alūksnes novada ziemas sporta centra “Mežinieki” aktivitāšu plānus februārī. Atsevišķus iecerētos ziemas sporta pasākumus skārušas izmaiņas, taču attiecībā uz mēneša otrā pusē plānotajām sportiskajām aktivitātēm vēl saglabājas iespēja tās īstenot, ja Alūksnē atgriezīsies noturīgi ziemas apstākļi, kā to sola prognozes.

Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris norāda, ka ziemas sportam nepiemērotie laika apstākļi visvairāk kaitējuši 11. februārī “Mežiniekos” plānotajam Nacionālo bruņoto spēku čempionātam distanču slēpošanā, kas atcelts. Savukārt uz martu pārcelts no 19. līdz 21. februārim paredzētais Latvijas čempionāts orientēšanās sportā ar slēpēm, kura norises vieta bija gan ziemas sporta centrs “Mežinieki”, gan arī Veclaicenes pagasta teritorija.

Pagaidām izmaiņu nav 26. un 28. februārī “Mežiniekos” plānotā Latvijas čempionāta biatlonā un 26. februārī paredzētā DION Sportlat slēpojuma “Alūksne 2016” sakarā. Sagaidāms, ka Latvijas čempionātā biatlonā uz starta Alūksnē varētu redzēt visas pašreizējās mūsu valsts biatlona izcilības un, protams, arī mūsu vietējos jaunos biatlonistus. Savukārt nu jau vairākus gadu desmitus senām tradīcijām apvītajam slēpojumam “Alūksne” ikviens dalībnieks var pieteikties gan www.sportlat.lv mājas lapā, gan arī uz vietas slēpojuma dienā. Iepriekš norādītajā mājas lapā arī pieejams slēpojuma nolikums un precīza informācija par pieteikšanās kārtību.

Protams, šo pasākumu rīkošanas iespējas būs atkarīgas no laika apstākļiem, tādēļ aicinām sekot līdzi informācijai!

 

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

 

Ekonomikas ministrija organizē aptauju, lai apzinātu uzņēmējus un to intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, kuras būtu gatavas sniegt konsultācijas un iesaistīties ar Eiropas Savienības Vienotā tirgus un Digitālā vienotā tirgus saistīto jautājumu izskatīšanā.

Aptaujas mērķis ir stiprināt sadarbību starp valsts pārvaldi un privāto sektoru, nodrošinot savlaicīgu Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību. 

Eiropas Komisija 2015.gadā publicēja “ES Vienotā tirgus stratēģiju” un “Digitālā Vienotā tirgus stratēģiju Eiropai”. Tajās ietvertos pasākumus plānots realizēt no 2016. līdz 2018.gadam.

“Vienotā tirgus stratēģijas” ietvaros 22 pasākumi skar tādas jomas kā – sadarbības ekonomika (sharing economy), mazumtirdzniecība, PVN atmaksa, maksātnespēja, pārrobežu pakalpojumu sniegšana, publiskais iepirkums un citas, ar mērķi samazināt administratīvo slogu un atvieglot uzņēmēju un profesionāļu pārrobežu darbību Eiropas Savienībā. “Digitālā vienotā tirgus stratēģijas” ietvaros 16 pasākumi skar tādas jomas kā – paku piegāde, ģeogrāfiskā bloķēšana, interneta platformas, autortiesības, telekomunikāciju noteikumi, kiberdrošība un citas, ar mērķi panākt labāku pieejamību digitālajām precēm un pakalpojumiem un maksimālu digitālās ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā.

Ekonomikas ministrija aicina Latvijas uzņēmēju pārstāvošās organizācijas aktīvi iesaistīties aptaujā un aizpildīt izveidoto aptauju līdz 2016.gada 1.martam, norādot par kuriem pasākumiem ir interese turpmāk sniegt savu ekspertīzi.

Lai aizpildītu ES Vienotā tirgus aptauju, aicinām klikšķināt šeit: http://ej.uz/VTstrategija.

Lai aizpildītu ES Digitālā Vienotā tirgus aptauju, aicinām klikšķināt šeit:  http://ej.uz/DVTstrategija.

Aptaujas aizpildīšana neaizņem vairāk par 5 minūtēm un saņemtā informācija bez respondenta piekrišanas netiek izpausta trešajām personām.

Elita Rubesa-Voravko
Ekonomikas ministrijas 
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 67013193; 
E-pasts: Elita.Rubesa PIE em.gov PUNKTS lvprese PIE em.gov PUNKTS lv 
Web: www.em.gov.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

No šī gada marta Latvijas Reģionu Televīzija “Re:TV” demonstrēs jau ceturto raidījumu cikla “Es varu būt zaļš” sezonu. Lai veicinātu sabiedrības, īpaši jaunākās paaudzes interesi par iespējām un nepieciešamību dzīvot videi draudzīgāk, Re:TV komanda raidījumā aicina piedalīties skolēnus no visas Latvijas skolām.

Dalībai raidījumā var pieteikties 1. – 12. klašu skolēni. Konkursa pieteikumā brīvā formā jānorāda idejas apraksts – ar kādu labo darbu un radošām idejām skolēni (klase un klases audzinātājs/-a) palīdzēs uzlabot vides stāvokli Latvijā. Piemēram, pērn konkursa uzvarētāji no Gulbenes 2.vidusskolas izgatavoja iepirkuma maisiņus no audumu gabaliņiem un dāvināja tos Gulbenes iedzīvotājiem. Konkursa mērķis ir iedvesmot citus bērnus un jauniešus rīkoties līdzīgi, lai rosinātu ikdienā īstenot videi draudzīgu rīcību.

Konkursa kārtībā tiks izvēlētas desmit klases, kuru iesniegtās idejas raidījumu cikla veidotāji uzskatīs par videi vērtīgākajām un radošākajām. Idejai noteikti jābūt realizējamai.

Sākot ar šī gada martu, filmēšanas komanda dosies pie desmit izraudzītajām klasēm, lai dokumentētu procesu, kā skolēni realizē savu ideju.

Visas desmit klases, kuras piedalīsies raidījumos ar savām idejām, saņems veicināšanas balvas. Savukārt pēdējā raidījumā, šī gada decembrī, vides eksperti un projekta īstenotāji, noskatoties visus Re:TV komandas izveidotos sižetus, izvērtēs, kura ir bijusi veiksmīgākā, videi draudzīgākā un vērtīgākā idejas realizācija. Rezultātā viena klase saņems galveno pateicības balvu – apmaksātu braucienu un ekskursiju (līdz 25 personām) uz klases izvēlētu dabas izglītības centru, dabas taku vai dabas muzeju Latvijā.

Konkursā var piedalīties arī tie skolēni, kuri savas idejas realizēja jau iepriekšējā raidījuma sezonā.

Pieteikumu ar “videi draudzīgās” idejas aprakstu, kontakttālruni, pārstāvētās mācību iestādes nosaukumu un atrašanās vietu sūtiet uz e-pastu redakcija PIE retv PUNKTS lv līdz 22. februārim!

Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 25. februārim Re:TV mājas lapā (www.retv.lv), sociālajos medijos un arī personīgi caur norādīto kontaktinformāciju.

Pirmais "Es varu būt zaļš" raidījums Re:TV ēterā būs redzams 12. martā, plkst. 20:30.

Raidījumu ciklu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Informācijai:

Iveta Švalbe
Raidījumu „Es varu būt zaļš” veidotāja
e-pasts: iveta.svalbe PIE retv PUNKTS lv
mob. t. 29196949
Latvijas Reģionu Televīzija “Re:TV”
Valmiera, Purva iela 12a

Daudzviet valstī uz grants ceļiem ir izveidojusies kritiska situācija, tie ir grūti izbraucami, iestājies šķīdonis. Grants ceļu stāvoklis un nestspēja uzlabosies tikai tad, kad ceļi nožūs.

Strauji nokūstot sniegam, gaisa temperatūrai svārstoties ap nulli un regulāri līstot, segas konstrukcija vietām ir pārmitrināta, vietām vēl sasalusi. Atkusušajā seguma kārtā strauji veidojas bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nav iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi izveidojušās bedrēs un iesēdumos. VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki seko līdzi ceļu stāvoklim un veic apžuvušo ceļu posmu operatīvu greiderēšanu.

Pavasarī atkūstot, grants ceļi kļūst grūti izbraucami un nav strauji uzlabojami, tai skaitā arī tie ceļi, kuros iepriekšējā rudeni ir veikti sakārtošanas darbi. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka no 11 230 kilometriem valsts autoceļu ar grants-šķembu segumu sliktā stāvoklī ir 4692 kilometri, jo līdzekļu trūkuma dēļ tiem nav atjaunota grants sega un sakārtota ūdens novade. Šajos autoceļos uzlabot braukšanas apstākļus būs iespējams, tikai pilnībā atkūstot un nožūstot segas konstrukcijai. Lai pastāvīgi nodrošinātu labus braukšanas apstākļus uz grants ceļiem, nepieciešams veikt ūdens novades sakārtošanu, izrokot grāvjus un paceļot ceļa klātni virs reljefa, un seguma atjaunošanas darbus, bet posmos ar augstāku satiksmes intensitāti nepieciešams izbūvēt asfalta segumu vai veikt virsmas apstrādi.

Latvijā ir 20131 kilometrs valsts ceļu, no tiem lielākā daļa ir vietējas nozīmes ceļi ar grants segumu. 8901 kilometrs ir asfaltēti ceļi, no kuriem vairāk nekā 4250 kilometru atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļi no valsts budžeta saņem nepietiekošu finansējumu un ir iekrājies neieguldīto līdzekļu deficīts vairāk kā četru miljardu eiro apmērā. Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sāk ievērojami uzlaboties, diemžēl valsts vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir liegts izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpēc vienīgais finansēšanas avots vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un attīstībai ir valsts budžets.

Sakarā ar ilgstošu atkusni uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies arī šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības. Ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Pašreizējie ierobežojumi ir atrodami Latvijas Valsts ceļu mājas lapā.

Ilgstošais atkusnis un lietus pastiprina arī bedrīšu veidošanos uz sliktā stāvoklī esošajiem asfaltētajiem autoceļiem. Lai ceļu uzturētāju darbu padarītu maksimāli efektīvu, aicinām autobraucējus avārijas bedres atzīmēt navigācijas lietotnē WAZE, kas kalpo kā papildu informācijas avots.

Ziemā atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī mēdz būt zem nulles, šim nolūkam izmanto auksto asfaltu, ko iespējams iestrādāt arī nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos.

Informāciju sagatavoja
Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa