.png)
|
Arhīva kalendārs
Nedēļas nogalē - 14.februārī plkst. 17.00 Valkas pilsētas kultūras namā pirmo reizi ar Pētera Čaikovska baletu “Gulbju ezers” viesosies Latvijas Nacionālais balets. Valkas vārds Latvijas mūzikas dzīvē vairākkārt izskanējis ar Latvijas Nacionālās operas un Igaunijas Nacionālās operas mākslinieku kopīgā koncerta tradīciju, kas aizsākās 2003.gadā. Taču pirmo reizi uz Valkas pilsētas kultūras nama skatuves būs redzams balets. Latvijas Nacionālā baleta trupas sniegumā Gulbju ezera interpretācijā fascinē rūpīgā attieksme pret klasiku ik detaļā – deju zīmējumā, žestu valodā, tēlu attiecībās, dekorācijās un kostīmos. “Gulbju ezers” ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere Šogad 19. martā laikā no 20:30-21:30 jau desmito reizi visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda. Kā katru gadu iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi ir aicināti Zemes stundas svētkus sagaidīt simboliski izslēdzot apgaismes objektus. Šogad Zemes stundas sauklis ir Iededzies pārmaiņām! un tās laikā ikviens tiks aicināts dalīties ar saviem labajiem darbiem un ikdienas paradumiem. Pasaules Dabas Fonds atgādina, ka Zemes stunda nav elektroenerģijas taupīšana vienas stundas ietvaros, bet iedzīvotāju informēšana un izglītošanas akcija par klimata pārmaiņām un individuālo atbildību šajā procesā. Pasules Dabas Fonds uzsver, ka videi draudzīgu paradumu prakse, resursu saudzēšana un rūpes par vides ilgtspēju ir nepieciešamas katru dienu. Zemes stundas akcijā brīvi var piedalīties ikviens iedzīvotājs un uzņēmums. Aicinām uzņēmumu un organizāciju dalību Zemes stunda 2016 pieteikt, rakstot uz e-pastu - info PIE pdf PUNKTS lv. Ko darīt Zemes stunda laikā?
Sekot Zemes stundas jaunumiem var arī sociālajos tīklos http://www.draugiem.lv/zemesstunda un www.facebook.com/zemesstunda, kā arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv. Informāciju sagatavoja: Par Zemes stundu: Zemes stunda ir pasaulē lielākā vides akcija, kas tradicionāli notiek marta pēdējās sestdienas vakarā laikā no 20:30 līdz 21:30 pēc vietējā laika. Līdzīgi kā Jaunā gada sagaidīšana, Zemes stunda tiek organizēta un svinēta ikvienā pasaules daļā, sekojot laika joslu plānojumam. Desmit gadu laikā, kopš notiek Zemes stunda, akcija kļuvusi par globālu kampaņu, kurā ikvienam pasaules iedzīvotājam dota iespēja parādīt savu attieksmi un rīcību vides un dabas ilgtspējas saglabāšanai. Akcijas laikā iedzīvotāji, institūcijas, uzņēmumi, organizācijas ir aicināti simboliski uz vienu stundu izslēgt elektrību, tādējādi paužot savu atbalstu vides un klimata pārmaiņu problemātikai un nepieciešamajiem risinājumiem. Pasaules Dabas Fonds Eiropas Komisija (EK) 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda (ESF) ieguldījumu noslēguma izvērtēšanas ietvaros ir uzsākusi sabiedrības aptauju par ESF ieguldījumiem 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas periodā. Sabiedrības aptaujā tiek aicināti piedalīties gan iedzīvotāji, gan organizācijas, kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā bijušas tieši saistītas ar ESF: piedalījās darbības programmu pārvaldībā, tostarp dalībvalstis, pārvaldības iestādes, īstenošanas iestādes visos līmeņos, uzraudzības komitejā pārstāvētie sociālie un citi partneri, ieinteresētās personas, kas ESF darbību īstenošanā piedalījās, veicinot projektu īstenošanu u.c. Sabiedrības aptaujas anketa ir pieejama angļu, franču vai vācu valodā - EK tīmekļa vietnē. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 2016. gada 27. aprīlim. Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti. ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) “Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti. MK noteikumi nosaka SAM plānoto kopējo finansējuma apjomu, kas ir 277 032428 eiro, t.sk. Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums - 235 477563 eiro un valsts budžeta finansējums – 41554865 eiro. SAM īstenošanas rezultātā plānots pārbūvēt 574 km valsts reģionālo autoceļu. SAM un valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020. gadam paredzētās valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanas un pastiprināšanas programmas īstenošanas rezultātā valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars samazināsies līdz 26% no kopējā valsts reģionālo autoceļu tīkla. MK noteikumos noteikts projekta īstenošanas maksimālais termiņš – 2022. gada 31. decembris. Ar valdībā apstiprinātiem MK noteikumiem ”Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 6.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” īstenošanas noteikumi” var iepazīties šeit. Rolands Rumba Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu pilnveidos sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un izmēģinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismus. Īstenojot iepriekšminēto, būs nodrošināts atbalsta personas pakalpojums pilngadīgiem cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat plānota vairāku finansēšanas mehānismu izmēģināšana sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tādējādi paredzēts maksimāli izmantot un stiprināt paša cilvēka ar invaliditāti resursus un potenciālu, lai viņiem būtu iespēja nodrošināt pašaprūpes iespējas, ilgāk uzturēties savā dzīvesvietā un saņemt savām vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Līdz ar to samazināsies nepieciešamība pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumiem. Šobrīd esošā sociālo pakalpojumu sistēma, atbildības sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kā arī sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānisms neveicina sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību un pakalpojumu atbilstību klienta individuālajām vajadzībām. Turklāt minētā situācija negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, kuriem nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri uzņemas šo cilvēku aprūpi un tādēļ nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt kvalifikāciju. Iepriekšminēto paredz otrdien, 9.februārī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība Eiropas Sociālā fonda 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem pasākums Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide. Laika posmā līdz 2022. gada 31. decembrim paredzēts izstrādāt un ieviest sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānismus, kā arī atbalsta personas pakalpojumu. Aktivitāšu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 4, 72 milj. eiro, no tā Eiropas Sociālā fonda finansējums 4, 02 milj. eiro un valsts budžeta finansējums 709, 06 tūkst. eiro. Sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu izstrāde ietvers vairākas aktivitātes, tostarp kvalitatīvu aktuālās situācijas izpēti, kurā analizēs šobrīd pieejamo sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas sistēmu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Mehānismu ieviešanas posms notiks izmēģinājumprojekta veidā, iesaistot 200 pilngadīgus cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir pārgājuši no valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uz dzīvi sabiedrībā jeb 40 cilvēkus katrā plānošanas reģionā. Sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas mehānisma individuālā budžeta pieejas ieviešana notiks izmēģinājumprojekta veidā, iesaistot 100 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem jeb 20 bērnus katrā plānošanas reģionā. Abus izmēģinājumprojektus īstenos ne ilgāk kā 12 mēnešus. Savukārt atbalsta personas pakalpojuma sniegšanas izmēģinājumprojektā paredzēts iesaistīt vismaz 330 cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Izmēģinājumprojektu īstenos ne ilgāk kā 24 mēnešus. Pasākumu īstenošanā būs piesaistīti sadarbības partneri - pašvaldības un pakalpojumu sniedzēji. Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||