Arhīva kalendārs

Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” realizētais projekts “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana” ir noslēdzies. Vidzemes plānošanas reģiona Latvijas valsts mežu atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros piešķirtie 1000 eiro izmantoti, lai veiktu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas arhīva grāmatu, fotomateriālu un citu māksliniecisko vērtību ekspertīzi, sāktu tā izpēti. Projekta īstenošanai piesaistītie eksperti daļai materiālu veikuši dezinfekciju un atputekļošanu. Draudzes locekļiem parādīts, kā iesākto turpināt pašu spēkiem. Ir apzināti un sistematizēti kolekcijas vērtīgākie iespieddarbi, veikta grāmatu un rokrakstu inventarizācija. Projekta ietvaros daudz darīts, lai popularizētu Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūrvēsturisko mantojumu un tā izpētē un sakārtošanā iesaistītu iespējami plašāku cilvēku loku.

“Pasākuma “Baznīcu nakts” laikā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti vēsta – 48% respondentu gatavi baznīcas atjaunošanā un tās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ieguldīt savu darbu,” informē projekta vadītāja un biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre. “Vairums smilteniešu vēlētos, lai baznīca būtu atvērta katru dienu. Lielākā daļa aptaujāto ļaužu Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamu atzinuši par pievilcīgu tūrisma objektu. Domājot par baznīcas atjaunošanas prioritātēm, respondenti pirmajā vietā min dievnama jumtu, tad - apkures sistēmu, fasādes atjaunošanu un baznīcas dārza labiekārtošanu. Savukārt, nosaucot iemeslus, kas visbiežāk rosina apmeklēt dievnamu, vairākums atbildējuši, ka tie ir draudzes dievkalpojumi.”

Mācītājs Reinis Kulbergs, tiekoties ar projekta dalībniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, izteica prieku par to, ka jaunās ieceres ļāvušas satikties ļaudīm ar visdažādāko pieredzi. Viņš izteica cerību, ka kopīgās intereses palīdzēs uzturēt saikni un rosinās uz labu sadarbību arī turpmāk. Mācītājs klātesošos iepazīstināja ar interesantākajiem projekta realizēšanas laikā jaunatklātajiem materiāliem un pastāstīja par turpmākajām iecerēm. Paredzēta  vērtīgāko materiālu digitalizācija, virtuālas izstādes veidošana, kā arī projekti, ar kuru palīdzību mēģinās piesaistīt līdzekļus ekspertu minētajām prasībām atbilstošas draudzes muzeja telpas ierīkošanai.

“Secinājumi ir bargi – nedz atputekļošanai, nedz dezinfekcijai nav jēgas, ja baznīcas arhīvu pēc apstrādes nepārvietos uz tam piemērotam telpām. Pirms mazliet vairāk nekā mēneša rūpīgi apstrādātie izdevumi, uz kuriem jau atkal parādījusies pelējuma sēnīte, tam ir spilgts apliecinājums,” informē Reinis Kulbergs. Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes kultūrvēsturiskajam mantojumam priekšā vēl arī liels pētnieciskais darbs. Daudzām senajam fotogrāfijām nav atšifrējuma. Taču šī problēma, iespējams, atrisināsies, fotogrāfijas ievietojot portālā www.zudusilatvija.lv, kur cilvēki, atpazīstot bildēs redzamo personu, var rakstīt komentārus. Draudzes mācītājs domā, ka, rūpīgāk izpētot un atšifrējot senos rokrakstus, iespējams, atklāsies ne viens vien pārsteigums. “Ja starp šiem darbiem izdotos atrast dzejnieka, valodnieka un Smiltenes kādreizējā mācītāja Gustava Dīča darbus, tas būtu patiešām liels bibliogrāfisks atklājums. Interesanti, ka mācītājs Dīcis ir viens no pēdējiem draudzes ganiem, kas apglabāts Smiltenes baznīcā.”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas galvenā bibliogrāfe Ināra Buce draudzes rīcībā nodeva seno rakstu atšifrēšanas paraugus, parādīja, kā pareizi atputekļot senās grāmatas. Viņa informēja arī par to, kā šo kultūrvēsturisko mantojumu vislabāk uzglabāt. Bibliogrāfe tuvāk iepazīstināja ar vērtīgākajiem izdevumiem un atzina, ka Smiltenes draudzei ir bagāta vēsture, kuras izzināšana varētu būt liels ieguvums ne tikai novadam, bet visai Latvijai. “To apliecina arī Latvijas universitātes studentu pētījumi par Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturi un mācītājiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuru veikums sniedzas daudz tālāk par draudzes gana pienākumu pildīšanu. Projekta ietvaros iepazinusies ar Smilteni, Ināra Buce atzina, ka no sirds priecājas redzēt pilsētu tik skaistu un sakārtotu. “Baznīcā regulāri iegriežas tūristi, kuriem noteikti būtu interesanti aplūkot arī vēstures materiālus, kas šobrīd tiek atkaroti laika zobam.”

Smiltenes mācītājs Kārlis Kundziņš - seniors, kurš bijis arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes loceklis un LELB Valkas apriņķa prāvests, jau mācoties Tērbatas universitātē, vadījis latviešu studentu literāros vakarus, publicējis rakstus par Latvijas vēsturi “Baltijas vēstnesī”. Kārlis Kundziņš pazīstams arī kā latviešu mācītāju atmodas kustības vadītājs. Zīmīgi, ka tieši viņš 1932. gadā uzaicināts iesvētīt Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā. Mācītāja dēls, profesors Kārlis Kundziņš - juniors bijis luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas prezidents. Augstāko izglītību ieguvis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē, papildinājis zināšanas Berlīnes universitātē. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par Sarkanā krusta nodaļas priekšnieka vietnieku. Pēc studijām kalpojis par Valmieras iecirkņa vikārmācītaju un guvis atzinību kā izcils pedagogs. Kārlis Kundziņš bijis Tērbatas un Latvijas universitātes mācībspēks, Filoloģijas fakultātes dekāns un viens no Teoloģijas fakultātes dibinātājiem. Vairākkārt ievēlēts par tās dekānu. Kārļa Kundziņa grāmatas un publikācijas guvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Profesors ieņēmis vairākus nozīmīgus administratīvus amatus. Būdams Bērnu palīdzības savienības priekšnieks, atbalstījis daudzas grūtībās nonākušās ģimenes.

Kārlis Kundziņš - juniors kalpošanu latviešu draudzēm un akadēmisko karjeru turpināja arī trimdā, kur 1962. gadā viņu ievēlēja par arhibīskapu. Kārļa Kundziņa - seniora otrs dēls, izcilais arhitekts Pauls Kundziņš, absolvējis Tērbatas pilsētas ģimnāziju, pēc tam ieguvis arhitektūras inženiera grādu Rīgas Politehniskajā institūtā. Strādājis par arhitektu savulaik slavenajā Eižena Laubes birojā. Bijis Latvijas universitātes mācībspēks un dekāns. Aktīvs Pieminekļu valdes loceklis. Ievērojamākie Paula Kundziņa projekti – Latvju sesto vispārējo dziesmu svētku brīvdabas estrāde Esplanādes laukumā, kā arī Ikšķiles un jaunā Usmas luterāņu baznīca. Smiltenes mācītājmuižā bērnību aizvadījušais arhitekts pazīstams arī kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja idejas autors un pirmais vadītājs. 

Pēc otrā pasaules kara viņš turpinājis pedagoģisko un zinātnisko darbību kā Baltijas universitātes dekāns Vācijā, vēlāk – strādājot Stokholmas Etnoloģijas institūtā un gatavojot nozīmīgas publikācijas par etnoloģiju un arhitektūru Kanādā. Pauls Kundziņš ir arī izcilās monogrāfijas “Latvju sēta” autors. Veicot baznīcas arhīva inventarizāciju, atrastas Paula Kundziņa skolas gadu skices, kas ļauj izsekot viņa profesionālās izaugsmes ceļam.

Kopā ar draudzi gandarīta par paveikto ir arī biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Gita Mūrniece. Interesanti, ka viņas vectēvs bijis pusgraudnieks pie viena no brāļiem Drandēm. Baznīcas arhīvā aplūkojot podnieku meistara Drandes diplomu, viņai jādomā par to, cik ļoti mūsu visu likteņi savijas. “Mēs, latvieši, esam tikai nepilni divi miljoni. Tāpēc jāsaprot, ka neviens cits nenāks un par mūsu vērtībām neiestāsies. Mani senči vairākās paaudzēs bijuši saistīti ar šo pusi, nākuši uz šo baznīcu. Iespējams, pēc divdesmit gadiem vairs nebūs uzņēmuma, ko šobrīd vadu, bet joprojām būs Smiltenes baznīca un mums jāizdara viss iespējamais, lai tā tiktu saglabāta vēl vismaz divsimt gadu! Par dievnamu man vairāk vai mazāk drošs prāts. Pašvaldība tam neļaus sagrūt. Daudz vairāk satrauc Smiltenes macītājmuižas liktenis. Ja tuvākajā laikā neuzradīsies labā nozīmē traki entuziasti, tad tā var aiziet bojā. Tāpēc šobrīd meklējam iespējas, kā šo kādreiz tik skaisto, vēsturisko celtni glābt. Arī šī ēka taču glabā tik daudz stāstu un smilteniešu atmiņu.”

Biedrības “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” pirmais lielākais projekts noslēdzies. Taču tie ir tikai pirmie soļi, lai nosargātu kultūrvēsturisko mantojumu un stiprinātu mūsu saknes, bez kurām pamazām zaudējam savu unikālo identitāti.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Vahere

Lai apturētu dabas piemēslotāju nosodāmo rīcību pret vidi un līdzcilvēkiem, ar šodienu 28 Vidzemes un Latgales pašvaldībās, problēmzonās, kur ilgstoši notiek nelegāla atkritumu izmešana, tiek izvietoti informatīvi baneri. Tajos paustais vēstījums „Nemēslo! Mēs šeit dzīvojam!” atgādina, ka piemēslotās vietas nepaliek nepamanītas, un tās rada nepieļaujamus dzīves apstākļus apkārtējai sabiedrībai. Baneru izvietošana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), AS „Latvijas valsts meži” (LVM), Latvijas Pašvaldību savienības, Vidzemes plānošanas reģiona un SIA „ZAAO” kopīgais ieguldījums Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā „100 darbi Latvijai”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards: „Ikvienam iedzīvotājam jāatceras, ka nevietā izmesto atkritumu apsaimniekošana notiek par pašu maksātajiem nodokļiem. Jo vairāk līdzekļu pašvaldībai jāatvēl negodprātīgu pilsoņu atstāto atkritumu savākšanai no mežiem, ceļmalām, ezeru krastiem un citām nepiemērotām vietām, jo mazāk naudas paliek dzīves telpas kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, bērnu rotaļu laukumu un  sporta laukumu izveidei, publisko peldvietu ierīkošanai. Turklāt šādas informatīvas kampaņas palīdzēs iedzīvotājiem veidot izpratni par vidi, kurā dzīvojam, kā izdarīt videi draudzīgākas izvēles un nepiesārņot to. Šāda pieeja ir daudz efektīvāka un motivējošāka, nekā sodu piemērošana.”

Vienlaikus VARAM atgādina, ka atkritumu radītājam ir pienākums noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar savas pašvaldības izvēlētu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par sadzīves atkritumu radītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā paredzēts naudas sods fiziskajām personām –  no 70 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām — no 430 līdz 1400 euro.

„LVM viens no stratēģiskajiem mērķiem ir veidot sabiedrības saudzīgu attieksmi pret vidi, tāpēc uzņēmums ik gadu organizē un iesaistās daudzos vides izglītības projektos, uzrunājot Latvijas sabiedrību, sākot ar mazākajiem pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un skolēniem, līdz pat pedagogiem un vecākiem. LVM kopā ar tīru mežu aizstāvi Cūkmenu dažādās vides izglītības aktivitātēs mudina iedzīvotājus saudzēt Latvijas mežus, šķirot atkritumus un nemēslot mežā, rosina bērnos atbildību pret vidi, veicina videi draudzīgu domāšanu un vairo izpratni par vērtīgo un lieko dabā. Mežs klāj vairāk kā pusi Latvijas un koku mums pietiek, bet mēs, negribam, lai arī atkritumi klāj pusi Latvijas,” stāsta LVM pārstāvis Ainārs Sedlenieks.

„Pašvaldības iegulda nozīmīgus resursus, tajā skaitā nodokļu maksātāju naudu, lai radītu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un veidotu pieejamu, lietošanai ērtu infrastruktūru atkritumu izmešanai tiem paredzētās vietās. Talkas diena reizi gadā, kad dodamies savākt citu izmestus atkritumus, neatrisina dabas piemēslošanas problēmu, visam pāri stāv cilvēka saprāts, inteliģence un sirdsapziņa. Baneri palīdzēs pašvaldībām kaut nedaudz izmainīt mēslotāju apziņu, atgādinot, ka šāda rīcība nav akceptējama visai sabiedrībai,” uzsver ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais.

Baneri tiek izvietoti visās 28 ZAAO darbības reģiona pašvaldībās, lielākoties ceļmalās, stāvlaukumos, pie peldvietām un mežmalās: Alojas, Amatas, Apes, Baltinavas, Balvu, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krimuldas, Līgatnes, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Smiltenes, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas, Viļakas novados un Valmieras pilsētā.

Jau ziņots, ka gatavojoties Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā. Savu labo vides darbu aicinām piereģistrēt iniciatīvas mājas lapā www.100darbilatvijai.lv. Visi darbu veicēji tiks iemūžināti „100 darbi Latvijai” liecībās, kas paliks vēsturē. 

Informāciju sagatavoja:

Līga Ivanova

26464686

info PIE 100darbilatvijai PUNKTS lv

www.100darbilatvijai.lv

Jau tradicionāli Cēsu Centrālā bibliotēka septembri veltīs Dzejas dienām. Ar “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” palīdzību bibliotēka organizēs literāras aktivitātes un aicina ikvienu interesentu iepazīties ar šī gada Dzejas dienu programmu.

7. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā viesosies duets – dziesminiece Helēna Kozlova un jaunā dzejniece Elīna Bākule – Veira. Dzejniece E. Bākule – Veira literatūrā darbojas jau kopš 2002. gada, taču pēc vairāku gadu publicēšanās dažādos latviešu un ārzemju periodiskajos izdevumos, 2015. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums “Zilonis okeāns”. Savukārt H. Kozlova ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore. Viņa uzstājusies gan solokoncertos, gan grupu sastāvos “Skumju akmeņi” un “Levīti”. Dzejas dienu mēnesis ir laiks, kad daba krāsojas īpaši liriskās noskaņās, tāpēc šī tikšanās būs viena no tām, kas īpaši iemīļotas. Akustiska mūzika, dzeja un sarunas.

14. septembrī plkst. 18:00 bibliotēkā notiks vēl līdz šim nebijusi aktivitāte – Dzejas slams. Citiem vārdiem, sacensība, kurā jaunie dzejnieki izpildīs savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Jaunie dzejnieki nebūt nav tikai tie, kuri gados jauni. Slama dalībnieki būs paaudžu mikslis, kurus vieno mīlestība pret dzeju un literāru jaunradi. Dzejniekus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis jeb grupa “Transleiteris”, un skatītāji. Kopīgā balsojumā tiks noteikts šīs sacensības uzvarētājs.

21. septembrī plkst. 18:00 bibliotēka aicina ikvienu interesentu uz muzikālu tikšanos ar Ievu un Aivaru Lapšāniem. Fakts, ka šo divu personu muzikālais devums ir atzīts cēsnieku un visas Latvijas vidū, ir neapšaubāms. Viņu meditatīvā lirika uzrunā un iedvesmo klausītājus.

Godinot novadnieku, dzejnieku Edvardu Treimani – Zvārguli viņa 150. dzimšanas dienā, laikā no 30. septembra līdz 2. oktobrim norisināsies “Zvārguļa festivāls”. Gan Rīgas, gan Cēsu publikai tiks piedāvāts daudzveidīgs aktivitāšu klāsts, tai skaitā starptautiska akadēmiskā konference “Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Baltijas reģionā”, kuras organizēšanā un norisē piedalīsies arī Cēsu Centrālā bibliotēka. Bibliotēkā būs apskatāma arī fotogrāfiju izstāde par aizvadītajiem dzejas un grāmatu dienu pasākumiem dzejnieka mājās „Leukādija”. Tie allaž norisinājušies tuvu dzejnieka jubilejas datumam – 2. oktobrim, tā godinot viņa piemiņu. Izstādi papildinās bibliotēkas Novadpētniecības krājuma materiāli par dzejnieku un viņa daiļradi. Par “Zvārguļa festivālu” sīkāka informācija atrodama: https://www.facebook.com/zvargulafestivals/.

Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa dzejas mēnesī piedāvā apskatīt izstādi “Dzejoļiem ir rudens krāsas” un pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem pieteikt klasi uz literāro stundu “Dzejoļu krāsainā pasaule”. Savukārt Pieaugušo apkalpošanas nodaļa veidos izstādi, kurā būs apskatāmi latviešu autoru jaunākie dzejas izdevumi. Plašāka informācija par katru pasākumu tiks publicēta bibliotēkas mājas lapā - http://www.biblioteka.cesis.lv/

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Informāciju sagatavoja:

Cēsu Centrālās bibliotēkas

Projektu speciāliste

Krista Lauberga

Trešdien, 17. augustā Jumurdas muižā, Ērgļu novadā plkst. 12:30 Vidzemes plānošanas reģions (VPR) rīkos ikgadējos Vidzemnieku dārza svētkus, kuros godinās 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus - uzņēmīgus un entuziastiskus cilvēkus, kas nav bijušies darba, uzsākot savu uzņēmējdarbību, un ar savu degsmi un aizrautību ir spējuši iedvesmot arī citus biznesa uzsākšanā.

Vidzemes veiksmes stāsti ir VPR iedibināta tradīcija, atklāt aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus katrā Vidzemes novadā un pilsētā. Cilvēki, iemesli, nozares un darbi ir dažādi, bet tie visi ir par mūsu bezgalīgajām iespējām un neaptveramo spēku. Mājražotāji, amatnieki, saimniecības, tūrisma uzņēmēji, eksportspējīgie, ilgtspējīgie un sociālie, kā arī entuziastiskie uzņēmēji ir šī gada stāsti, kas ir mūsu – Vidzemes veiksmes pamats. Tieši viņi ir tie, kas palīdz attīstīt ekonomiku, uzturēt teritoriju un izglītot sabiedrību.

Stāsti ir apkopoti Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, ko prezentēsim svētku laikā un kas no 17. augusta būs apskatāma arī VPR mājaslapā veca.vidzeme.lv un VPR Facebook lapā.

Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012. gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, VPR nolēma apzināt tos, kuri ar savu entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus.

Papildu informācija: Lelde Ābele, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, Mob.: +371 29266757, E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv 

No 16. līdz 19.augustam Valmierā norisināsies 10.Latvijas – Vācijas sadarbības forums. Tajā piedalīsies ap 100 dalībnieku, pārstāvot dažādas Vācijas un Latvijas pašvaldības, biedrības vai iestādes, kurām ir savstarpēja sadraudzība. Forums norisināsies Valmieras tehnikumā Vadu ielā 3.

10.Latvijas – Vācijas sadarbības forums tiks atklāts 16.augustā plks.18.00 koncertzālē “Valmiera” (Vecpuišu parka “Paviljonā”). Tajā foruma dalībniekus uzrunās Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute (Rolf Schütte), Latvijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā Elita Kuzma un citi foruma darbā iesaistītie pārstāvji.

“Latvijas – Vācijas sadarbības forums ir tradīcija, kas sevi pierāda gadu no gada. Tā laikā dalībnieki apmainās ar labo pieredzi dažādās jomās, kā arī analizē problēmjautājumus, kas ir aktuāli gan Latvijā, gan Vācijā un ko būtu iespējams atrisināt diskusiju ceļā. Tāpat forums ir nozīmīga platforma, kur uzturēt esošos un dibināt jaunus kontaktus, jo tajā piedalās pašvaldības no Latvijas un Vācijas, kurām ir ciešas draudzības saites. Piemēram, šogad dalībnieku vidū no Latvijas puses būs pārstāvji no Valmieras, Naukšēniem, Rencēniem, Burtniekiem, Smiltenes, Mazsalacas, Rūjienas, Jēkabpils, Siguldas, Alojas, kā arī Beverīnas novada. Forums Valmierā norisināsies jau otro reizi, un to uztveram kā iespēju ne tikai parādīt, kā attīstījusies mūsu pilsēta, bet arī izcelt jomas, kurās Latvija un īpaši Valmiera  var būt labais piemērs – duālā izglītība, videi draudzīga ražošana, atjaunojamie energoresursi u.c.,” stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

10.Latvijas – Vācijas sadarbības foruma laikā tiks diskutēts par šādiem tematiem: duālā profesionālā izglītība, sociālā uzņēmējdarbība, videi draudzīga ražošana un atjaunojamie energoresursi, krājaizdevumu sabiedrības – aktualitātes un funkcijas. Katrā no diskusiju blokiem tiks pārrunāti gan Latvijas, gan Vācijas labie piemēri, ko prezentēs īpaši forumam piesaistīti referenti. Tāpat foruma laikā tiks runāts par līdzšinējo un nākotnes sadarbību, akcentējot jomas, kurās tā notikusi visveiksmīgāk un kurām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Paralēli darbam forumā dalībniekiem būs iespējas piedalīties kultūras pasākumu programmā Valmierā, Burtnieku un Kocēnu novados.

Jāteic, ka šogad foruma laikā paredzēta arī īpaša programma jauniešiem. Tajā paredzētas ne tikai diskusijas par jauniešiem aktuāliem tematiem – dalība apmaiņas programmās, studiju un prakses iespējas ārzemēs, valodu prasmju pilnveidošana u.tml., bet arī darbs radošajās darbnīcās, ekskursijas pa Valmieru, tās kaimiņu novadiem un saliedējošas aktivitātes. Noslēgumā jauniešiem būs jāprezentē projekts “Hobijs – veiksmīgas karjeras priekšnosacījums”.

Latvijas – Vācijas sadarbības forums tiek organizēts kopš 2007.gada, un tas pārmaiņus notiek gan Latvijā, gan Vācijā. Līdz šim Latvijā forums norisinājies Salacgrīvā, Jēkabpilī, Smiltenē un Valmierā (2008., 2016.g.).

Informāciju sagatavoja:

Justīne Deičmane

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.: 26186068