Arhīva kalendārs
Līdz 2016. gada 12.septembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldības pieteikties Eiropas Savienības (ES) Mēru pakta (Covenant of Mayors) pilsētu partnerības programmai pielāgošanās klimata pārmaiņām iniciatīvas (Mayors Adapt) ietvaros. Mayors Adapt iniciatīvas mērķis ir veicināt ES pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām, ieviešot pielāgošanās stratēģijas, īstenojot pielāgošanās projektus un pasākumus. Savukārt Mayors Adapt ietvaros uzsauktā pilsētu partnerības programma (City Twinning) divām pašvaldībām no Mayors Adapt, Mēru Pakta vai pašvaldībām kādā no piedāvātajām iniciatīvām dod iespēju savstarpēji sadarboties, lai celtu savu kapacitāti un dalītos pieredzē. Pieteikuma anketa un papildus informācija par partnerības programmu pieejama: http://ieej.lv/USh8T. Partnerības programma ir atvērta pašvaldībām, kas līdz šim nav iesaistījušās City Twinning programmā. Šogad ir pieejamas 4 mentoru pilsētas, kas var veidot partnerību ar 4 iesācēj-pašvaldībām. Mayors Adapt apmaksā daļu no ceļa un uzturēšanās izmaksām. Lai pieteiktos programmai, līdz 2016. gada 12.septembrim ir jānosūta aizpildīta pieteikšanās anketa uz helpdesk PIE mayors-adapt PUNKTS eu. Pilsētas, kas vēl nav iesaistījušās Mayors Adapt iniciatīvā un/vai Mēru Paktā, aicinām iegūt papildus informāciju un nākotnē iesaistīties iniciatīvā, lai kopīgi mazinātu cilvēka negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, palielinātu vietējo kopienu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm (riskiem) un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Līdz šim Mayors Adapt iniciatīvā iesaistījušās jau 380 pašvaldības no 21 ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Iniciatīvas ietvaros tās izstrādā vai jau ir ieviesušas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju. Mēru Paktu no Latvijas parakstījušas jau 20 pašvaldības (www.covenantofmayors.eu). Savukārt Mayors Adapt no Latvijas šobrīd iesaistījusies tikai Valka (www.mayors-adapt.eu). Papildus jautājumu gadījumā lūgums elektroniski sazināties ar Gustavu Gudzuku, e-pasts: gustavs.gudzuks PIE varam.gov PUNKTS lv. Pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumos rakstīt Ievai Bruņeniecei, e-pasts: ieva.bruneniece PIE varam.go PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Laura Jansone Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel.67026418 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv, www.varam.gov.lv Valkas novada dome ir saņēmusi informāciju par diviem Lauku atbalsta dienesta apstiprinātiem LEADER projektu iesniegumiem. Projektu nosaukumi ir: “Rotaļu laukuma labiekārtošana Vijciemā” un “Amatniecības iemaņu apguves centrs Zvārtavas pagastā”, kurus izstrādāja Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja, projektu koordinatore Gunta Smane. Projekti tiks īstenoti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros. Projekts “Rotaļu laukuma labiekārtošana Vijciemā” tiks īstenots no 2016. gada 1. septembra līdz 2016. gada 31. decembrim. Šī projekta mērķis ir rosināt Vijciema pagasta bērnus aktīvam dzīves - veidam un radīt pievilcīgu vietu ģimenēm ar bērniem. Tīkla – piramīdas uzstādīšana bērnu rotaļu laukumā būs kā papildinājums - labiekārtojums biedrības "Vijmalieši" 2013. gadā ar LEADER finansējumu izbūvētam rotaļu laukumam projekta „Bērnu rotaļu laukuma ierīkošana Vijciema pagastā”. Projekta kopējās attiecīnāmās izmaksas ir 5024 EUR, tai skaitā ELFLA finansējums ir 4521,60 EUR jeb 90 % no attiecināmajām izmaksām un Valkas novada dome nodrošinās līdzfinansējumu 502,40 EUR apmērā jeb 10 % no attiecināmajām izmaksām. Cenu aptaujā ar zemāko cenu uzvarēja un līgums par piegādi un uzstādīšanu tiks slēgts ar SIA “KSIL”. SIA “KSIL” ir lielākais bērnu rotaļu un sporta laukumu aprīkojuma pārstāvis Baltijā, kas veiksmīgi darbojas jau 14 gadus. Projekts “Amatniecības iemaņu apguves centrs Zvārtavas pagastā” tiks īstenots no 2016. gada 1. septembra līdz 2017. gada 30. jūnijam. Šī projekta mērķis ir izveidot amatniecības iemaņu apguves centru Mierkalna tautas namā ar iespēju apgūt prasmes šūšanā, aušanā un mājsaimniecībā. Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, Mierkalna tautas namā tiks atjaunotas un aprīkotas ar pagasta iedzīvotāju inventāru (stelles, šujmašīna, plīts u.c.) 3 telpas brīvā laika pavadīšanai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 16903.61, tai skaitā ELFLA finansējums ir EUR 15213.25 jeb 90 % no attiecināmajām izmaksām un Valkas novada dome nodrošinās līdzfinansējumu EUR 1690.36 apmērā jeb 10 % no attiecināmajām izmaksām. Lai noslēgtu līgumu par būvdarbu veikšanu, tiks veikta aptauja.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča
Semināra tēma: “Galviņkāpostu kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā”. Savā saimniecībā semināra dalībniekus laipni uzņēma z/s “Purmaļi” īpašnieks Vilnis Vehi, kurš arī atklāja “Lauku dienu”. Saimniecība ar dārzeņkopību nodarbojās kopš 1992. gada. Vilnis audzē kāpostus, burkānus, bietes, ķirbjus, kabačus, sīpolus, redīsus, puravus, salātus, dažādus garšaugus, kartupeļus u.c., kā arī ir vairākas siltumnīcas, kurās tiek audzēti tomāti, gurķi, paprika un citas kultūras. Savu izaudzēto produkciju zemnieks galvenokārt realizē novada skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcām. Cauru gadu saimniecībā tiek nodrošināts darbs 7 – 8 cilvēkiem, kuri strādā z/s “Purmaļi” un palīdz izaudzēt daudzveidīgo dārzeņu klāstu. Dārzeņu audzētāji, lauksaimnieki, kā arī visi citi interesenti kopā LLKC speciālistiem devās uz Viļņa Vehi lauku, kurā aug dažādu šķirņu kāposti. Saimnieks plaši un interesanti stāstīja par šā gada pavasara-vasaras laika apstākļu ietekmi uz kāpostu ražu. Tā kā pavasaris bija ļoti sauss, praktiski bez lietus, tad kāpostu stādīšana notika tikai jūnija pirmajā nedēļā. Vēlāk, ilgstošajā lietus periodā, kāpostu lauks brīžiem pat daļēji atradās zem ūdens! Taču - kāposti būs! Semināra dalībnieki bija ieinteresēti stāstītajā un uzdeva jautājumus, precizējot un iegūstot jaunu informāciju. Vilnim Vehi aktuāla un tālāk uzlabojama ir mēslošanas un augu aizsardzības sistēma, jo saimnieks vēlas pilnībā nodrošināt augus ar nepieciešamajām barības vielām un pasargāt tos no kaitēkļu un slimību ietekmes. LLKC Augkopības nodaļas dārzeņkopības konsultants Māris Narvils plašāk stāstīja par semināra tēmu “Galviņkāpostu kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā”. Firmas “Agrimatco” pārstāves Ilze Apenīte un Guna Dūda Kraukle dalījās ar aktualitātēm dārzeņu audzēšanā, informēja par jaunajām un perspektīvajām dārzeņu šķirnēm. Semināra laikā notika diskusija par dārzeņu audzēšanu kopā ar z/s īpašnieku Vilni Vehi, Valmieras KB augkopības konsultanti Ilonu Krūmiņu un Valkas novada lauku attīstības konsultanti Sniedzi Ragži un visiem interesentiem. Semināra nobeigumā dalībnieki degustēja jaunās galda kartupeļu šķirnes no z/s “Piekalnes (Vijciema pag. Ināra Pakalna). Zemnieku saimniecība piedāvāja nogaršot tādas šķirnes, kā “Diplomat”, “Gala”, “Inara”, “Paroli”, Baltic Rose un “Soraya”.
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča
Čells ir mūzikas instruments, kas apveltīts ar dziļu un samtainu, cilvēka balsij ļoti tuvu skaņu. Tieši tāpēc tas spēj apburt teju ikvienu klausītāju un Cēsu koncertzāles akustika ir kā radīta čella piesātinātajam tembram. Pasaulē ir tikai nedaudz festivālu, kas veltīti tieši šim mūzikas instrumentam, un “Čello Cēsis” tāds ir vienīgais Baltijā. Pirmajā “Čello Cēsis” festivālā klausītājiem bija iespēja dzirdēt tādas pasaules zvaigznes kā vācu čellistu Nikolasu Altštetu, Marko Ilonenu no Somijas, latviešu čellistus Guntu Ābeli, Ēriku Kiršfeldu un Kārli Klotiņu. Koncerts “Čella zvaigznes un Sinfonietta Rīga” tika nominēts augstākajam valsts apbalvojumam mūzikā - Latvijas Lielās mūzikas balvai kategorijā „Gada koncerts”. Piektdien, 16. septembrī, plkst. 19.00, koncertzālē “Cēsis” festivāla atklāšanas koncertā “Čells. Francijas elpa” klausītāji varēs baudīt viena no mūslaiku vadošajiem čellistiem - Marka Kopē sniegumu. Čellists muzicē kopā ar vadošajiem pasaules orķestriem, uzstājas prestižākajās pasaules koncertzālēs, kā arī par vairākiem mūzikas ierakstiem saņēmis kritiķu augstāko atzinību. Koncertā Cēsīs Marks Kopē atskaņos ģeniālo komponistu Bēthovena un Brāmsa sonātes čellam un klavierēm un franču komponistu skaņdarbus čellam, tostarp Kamila SenSānsa miniatūras pērli “Gulbis”. Krievijā dzīvojošā igauņu pianista Petra Laula spožā tehnika, apbrīnojamā muzikalitāte un smalkais pieskāriens bagātinās abu mākslinieku kopspēli, padarot to neaizmirstamu. Sestdien, 17. septembrī gaidāmi divi koncerti. Plkst. 15.00 Cēsu Jaunās pils salona īpašajā, kamermūzikai atbilstošajā atmosfērā iejutīsies programmas “Koncerts čellam un balsij pils salonā” mūziķes - šarmantā čelliste Silvija Ilvesa un dziedātāja Ksenija Kučukova no Igaunijas, un latviešu čelliste Māra Botmane. Abu valstu mūziķu veidotajā programmā, kas tapusi īpaši festivālam Cēsīs, skanēs itāļu komponista Alessandro Viales jaundarbs “Pavasara dziesmas”, kā arī latviešu un igauņu komponistu darbi čellam solo un čellu duetam. Savukārt sestdienas vakarā, plkst. 19.00, koncertzālē “Cēsis” gaidāms festivāla lielākais notikums – koncerts “Čella dīvas un Sinfonietta Rīga”. Klausītājiem tiks sniegta unikāla iespēja uz vienas skatuves dzirdēt dzimtenē ne tik bieži koncertējošās latviešu čellistes Kristīni Blaumani un Martu Sudrabu. Latviešu un britu skolas labākajās tradīcijās izskolotā Kristīne Blaumane ir daudzu prestižu konkursu uzvarētāja. Jau 22 gadu vecumā kļūstot par orķestra Amsterdamas Sinfonietta pirmo čellisti, kopš 2007. gada ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāja. Kristīne Blaumane ir 2005. gada Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte. Dzīvojot un strādājot mūzikas metropolē Vīnē, čelliste Marta Sudraba ir Vīnes operteātra un arīdzan Vīnes filharmonijas orķestra čelliste. Ilgus gadus sava spilgtā talanta šķautnes slīpējusi, muzicējot kopā ar Gidonu Krēmeru un viņa veidoto orķestri Kremerata Baltica. Abu dīvu izpildījumā koncertā skanēs lieldarbi – Brāmsa Koncerts vijolei čellam un orķestrim la minorā ar Kristīni Blaumani un vijolnieku Borisu Brovcinu un Šostakoviča Pirmais čellkoncerts Martas Sudrabas sniegumā. Itāļu čellista un komponista Džovanni Solimas opuss “Violoncelles vibrez” klausītājiem sniegs iespēju dzirdēt abas lieliskās čellistes dueta saspēlē. Arī šogad, mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Normunda Šnē vadīts, čellu festivāla orķestris būs Sinfonietta Rīga.
Sestdien, pirms vakara koncerta “Čella dīvas un Sinfonietta Rīga”, pulksten 18.00, koncertzāles “Cēsis” Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, kurā Radio Klasika personība, muzikoloģe Liene Jakovļeva un diriģents Normunds Šnē atklās interesantus vēsturiskus faktus par koncertā iekļautajiem skaņdarbiem, to rašanās gaitu un izpildījuma niansēm. Dalība pasākumā bez maksas. Padomāts ir arī par pašiem mazākajiem klausītājiem. Festivāla noslēguma dienā, 18. septembrī, plkst. 12.00, koncertzālē “Cēsis” ģimenes ar bērniem tiek gaidītas uz krāšņu un atraktīvu koncertuzvedumu “Čella pasakas”. Tajā čellu grupa Melo-M kopā ar mazajiem klausītājiem dosies aizraujošā, muzikālā ceļojumā kosmosā, kura laikā visus sagaida neparasti notikumi, brīnumskaistas planētas un galaktikas. Kādas neizskaidrojamas parādības atklāsies esot tālu prom no zilās planētas - mūsu mājām - par to bērni varēs pārliecināties, klausoties čella pasakas ar Melo-M mūziku un kosmiskām skaņām. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē un “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Investīcijām pievilcīgāko Latvijas pašvaldību saraksta augšgalā ierindojušās teju visas republikas nozīmes pilsētas, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) veikta pētījuma rezultāti. Pētījums veikts nolūkā apmierināt pašvaldību, sadarbības partneru un uzņēmēju interesi, ļaujot salīdzināt katras pašvaldības pievilcību jaunu investoru piesaistei. Ņemot vērā dažādus faktorus un rādītājus, aprēķināts investīciju vides pievilcības indekss. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visaugstākais rādītājs ir Rīgai, kam seko Liepāja, Rēzekne, Daugavpils un Jelgava. Sestajā vietā ir Stopiņu novads, kam atkal seko republikas nozīmes pilsētas Valmiera un Ventspils. Vēl divas republikas nozīmes pilsētas Jūrmala un Jēkabpils ierindojas attiecīgi 16.vietā un 17.vietā. Starp 20 investīcijām pievilcīgākajām pašvaldībām ir arī Mārupes, Ķekavas, Carnikavas, Garkalnes, Mērsraga, Aizkraukles, Cēsu, Ādažu un Ropažu novads. Investīcijām visnepievilcīgāko pašvaldību visvairāk ir Kurzemes reģionā - sešas, bet Latgales reģionā - četras. Mazākie investīciju pievilcības indeksa rādītāji ir Vaiņodes, Zilupes, Dagdas, Viļakas, Vecumnieku, Neretas, Cesvaines, Lubānas, Aizputes, Kandavas, Rūjienas, Durbes, Tērvetes, Priekules, Balvu, Jaunpils, kā arī Naukšēnu un Ventspils novadam. Pētījuma autori norāda, ka lielākajai daļai nepievilcīgo pašvaldību ir pastiprināti jāpievērš uzmanība infrastruktūras attīstībai, cilvēkkapitāla pieejamības uzlabošanai un pašvaldības pārvaldības uzlabošanai. Investīciju pievilcības aprēķināšanai izmantoti kopumā 32 dažādi rādītāji, kas raksturo sešas investīciju videi būtiskas jomas - infrastruktūru, cilvēkkapitālu, pārvaldības efektivitāti pašvaldībā, dzīves vides kvalitāti. Tiek ņemti vērā arī tādi faktori kā teritorijas plānošana, zemes izmantošana un ekonomiskās attīstības līmenis pašvaldībā. Katrai no šīm jomām ir vēl atsevišķi kritēriji, kas tiek vērtēti katrā pašvaldībā.
Informācijas avots: Nozare.lv
|
|