.png)
|
Arhīva kalendārs
Trešdien, 5.aprīlī, plkst. 10 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē ar vieslekciju «Design for Innovation» uzstāsies Nantes Atlantijas dizaina skolas (École de design Nantes Atlantique) Francijā izpilddirektors Kristiāns Gelerēns (Christian Guellerin). Lekcijā viņš sniegs ieskatu par aspektiem, kas veido un ietekmē produkta dizaina izstrādes procesu no kultūras, vērtību, industriālās rūpniecības un dažādu ekonomisko modeļu viedokļa. Otrdien, 4. aprīlī, plkst. 15 K. Gelerēns ar lekciju viesosies Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, Rīgā, Ķīpsalas ielā 6, 115. auditorijā. Vieslekcija notiks saistībā ar RTU Cēsu filiāles un Nantes Atlantijas dizaina skola uzsākto sadarbību produktu dizaina izglītības jomā, kā rezultātā paredzēts īstenot studentu un mācībspēku apmaiņas programmu. Aicinām pieteikties vieslekcijai, aizpildot reģistrācijas formu
Informāciju sagatavoja: Sandra Salmiņa, RTU Cēsu filiāles sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 64119003, 29464622 E-pasts: sandra.salmina PIE rtu PUNKTS lv Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai. Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs. Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets. Kopumā pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais attiecināmais finansējums ir 82 991 202 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 70 542 521 eiro un nacionālais finansējums – 12 448 681 eiro (valsts budžeta finansējums – 7 469 208 eiro un privātais finansējums – 4 979 473 eiro). Paredzēts, ka ārstniecības iestādes projektu gaitā veiks nepieciešamos būvdarbus, iegādāsies un uzstādīs tehnoloģijas, kā arī īstenos citus infrastruktūras attīstības pasākumus, lai panāktu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu. ERAF atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta - darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: No 2017. gada 1. līdz 13. aprīlim četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā vienlaicīgi notiek Latvijas mākslas skolu audzēkņu darbu izstāde “Garšīgie”. Izstādē skatāmi Latvijas profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu valsts konkursa darbi – iepakojuma dizaina piedāvājumi dažādiem garšīgiem produktiem. Jaunākie dalībnieki veidoja grafisko noformējumu konfektēm, vecākie - iepakojuma dizainu smūtijam un veselīgam našķim. Dizaina uzdevumi mācību saturā Latvijas mākslas skolās ir viens no būtiskiem soļiem, kas jāattīsta nākotnē. Iespējams, ka tieši pieredze domāt un strādāt kā dizaineram, palīdzēs jauniešiem veikt izvēli tālākām mācībām dažādās dizaina jomās dizaina un mākslas vidusskolās Latvijā. Valsts konkursā piedalījās bērni un jaunieši no simts Latvijas mākslas skolām. Latvijas profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņu valsts konkursu mākslā ik gadu organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Izstādes norises vietas: PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, K.Valdemāra ielā 139, Rīgā; PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, Kungu ielā 21a, Liepājā; Valmieras Mākslas vidusskolā, Purva ielā 12, Valmierā; Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, Baznīcas ielā 34a, Rēzeknē.
Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv LIAA Madonas biznesa inkubators 12.aprīlī rīko semināru Lubānā. Pasākuma mērķauditorija ir jaunie un topošie uzņēmēji, kuri vēlas uzzināt jaunāko informāciju par dažāda veida atbalstu, kas saņemams biznesa attīstībai. Semināra pirmajā daļā būs iespēja attīstīt savas biznesa idejas, piedaloties iedvesmojošā lekcijā “Radošā NEdarbnīca”, ko vadīs biznesa konsultante Vita Brakovska. Semināra otrā daļa būs veltīta informācijai par jauno LIAA inkubatoru atbalsta programmu, un uzņēmēju pieredzes stāstiem un motivāciju dalībai biznesa inkubatorā un citu biznesa projektu realizēšanā. Pasākumu rīko Madonas biznesa inkubators sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību. Pieteikšanās: http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/seminars-atbalsta-iespejas-uznemejdarbibai-lubana/pieteiksanas Nāc un uzzini par pieejamo atbalstu savai biznesa idejai! Laiks: 2017. gada 12.aprīlis, 14:00-17:00
Informāciju sagatavoja: Liena Hačatrjana Projektu vadītāja Madonas biznesa inkubators Piektdien, 31.martā, Burtnieku pagasta kultūras namā norisinājās Burtnieku novada pašvaldības organizētā konkursa “Uzņēmēju gada balva 2016” apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.
Lai noteiktu tos komersantus, kuri aizvadītajā gadā bija paši labākie, sniedzot ieguldījumu novada labklājības veidošanā un popularizējot Burtnieku novada vārdu reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā, pašvaldība talkā sauca novada iedzīvotājus. Proti, kādai no 13 nozaru un tematiskajām nominācijām, kā arī galvenajam titulam “Gada uzņēmējs”, pretendentus varēja pieteikt ikviens. Kopumā šogad konkursam tika pieteikti 70 pretendenti. Uzvervētāju nozaru un tematiskās nominācijās noteica iedzīvotāju balsojums, kopumā tika saņemts vairāk nekā pieci tūkstoši balsu. Taču uzvarētāju nominācijā “Gada uzņēmējs 2016” izvēlējās žūrija. Par Burtnieku novada “Gada uzņēmēju 2016” kļuva SIA “Firma “Valdeko””. Šis uzņēmums atzinību izpelnījas ar to, ka “Valdeko” nav tikai degvielas uzpildes stacija, kurā var “uzpildīties”, nomazgāt vai salabot auto. Tā ir vieta, kur ģimenei ieturēt maltīti, aplūkot dzīvniekus mini zoo un pavadīt brīvo laiku “Valdeko” organizētajos ģimeņu rītos un sporta pasākumos. Nominācijā “Gada lauksaimnieks augkopības nozarē” balvu ieguva ZS “Ķelles”. “Ķelles” atrodas Rencēnu pagastā un tajās saimnieko Gatis Garselis. Saimniecības pamatdarbības nozare ir augkopība. Tiek audzēti graudaugi – kvieši, mieži un auzas, kartupeļi. Nominācijā “Gada lauksaimnieks lopkopības nozarē” balvu ieguva SIA “Burtnieku Zirgaudzētava”. Zirgaudzētava atrodas Burtnieku pagastā. Tā šobrīd ir vienīgā lielā zirgaudzētava Latvijā, kas nodarbojas ar zirgu audzēšanu un pārdošanu. Uzņēmuma zirgi ir ļoti pieprasīti, un visnotaļ bieži tie kļūst par čempioniem jāšanas sportā. Bet nominācijā “Gada lauksaimnieks dārzkopības nozarē” balvu saņēma ZS “Bušas”. Jāņa Lucāna zemnieku saimniecība “Bušas” dibināta 1993. gadā un šobrīd audzē gurķus, kas tiek realizēti ar kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” starpniecību un iegādājami lielākajās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs. Vienas sezonas laikā tiek iegūtas divas ražas un novākti aptuveni 300 tonnas gurķu. Nominācijā “Gada bioloģiskā saimniecība” balvu ieguva ZS “Čivuļi”. Saimniecība jau 11 gadus saimnieko bioloģiski. “Čivuļi” bija pirmie, kuri Ēveles pagastā sāka savvaļā bioloģiski audzēt gaļas liellopus. Pašlaik saimniecībā ir 60 liellopi, no kuriem lielākā daļa jaunlopu tiek eksportēti. Balvu nominācijā “Gada ražotājs” ieguva SIA “Valmiermuižas alus”. Uzņēmuma darbības sfēra – uz tradīcijām un kvalitāti balstītu dzērienu brūvēšana. Uzņēmuma vārds šobrīd nav svešs nevienam. Valmiermuižā darītais alus ir Latvijas vēstnesis pasaulē, kas aicina iepazīt gan Latviju, gan Burtnieku novadu. Nominācijā “Gada tūrisma uzņēmums” balvu saņēma SIA “Avoti Atpūta”. Valmieras pagastā esošais atpūtas komplekss piedāvā aktīvo atpūtu, telpas svinībām un nakšņošanu. Pērn atpūtas kompleksā izveidots “Avotu” golfa laukums. Deviņu bedrīšu golfa laukums ir sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā. Balvu nominācijā “Gada amatnieks” ieguva SIA “Svenne”. Jurģa un Ievas Sīmansonu uzņēmums SIA ‘’Svenne’’ atrodas Rencēnu pagastā. Uzņēmumam ir trīs darbības virzieni: metāla dizaina un kalumu darbnīca, akmens un dizaina sveču izgatavošana, grafiskais dizains un zīmolu izstrāde. Bet nominācijā “Gada mājražotājs” balvu saņēma jaunā uzņēmēja Aija Kleimane, kura ir dizaina zīmola “Eike” īpašniece. Aija veido sietspiedes apdrukas, metāla dizainu un gaismas instalācijas. Nominācijā “Gada pakalpojumu sniedzējs” balvu ieguva ZS “Jaunstokas”. Saimniecībā Rencēnu pagastā, saimnieko Mārtiņš Brencis. Uzņēmumā tiek audzētas zemenes, kā arī tiek sniegti transporta pakalpojumi – autobusu izīrēšana tūrisma braucieniem vai vienkārši pasažieru pārvadājumi. Bet nominācijā “Jaunais uzņēmējs” balvu ieguva Aldis Trēziņš, kurš saimnieko Rencēnu pagastā. Aldis ir nodibinājis saimniecību SIA ”Lizagro”, kuras darbības virzieni ir gaļas lopkopība un lauksamniecības pakalpojumi. Saimnieks divu gadu laikā veiksmīgi attīstījis savu uzņēmumu, iegādājoties un atjaunojot padomju laiku fermu. Nominācijā “Gada jaunums” balvu saņēma IK “Temīda V”. Komersanta pamatdarbības virziens ir juridiskie pakalpojumi, savukārt papildus darbība ir mākslinieciskā jaunrade jeb dekupāža. Uzņēmuma īpašniece savus dekupētos darbus realizē tirdziņos un pēc individuāla pasūtījuma. Balvu nominācijā “Ģimene lauku sētā” ieguva Karnātu ģimene. Ēveles pagasta “Dziļleju” mājās ģimene sāka saimniekot pirms divpadsmit gadiem. Karnāti ir sakopuši seno māju, saimniecības ēkas un izveidojuši dīķi. Ģimene saimnieko bioloģiski, audzējot gaļas liellopus. Karnātu ģimene darbos iesaistās visi kopā: saimnieks nes atbildību par lopiem un barības sagatavošanu, saimniece atbild par grāmatvedību un realizāciju, bet bērni ir palīgi, kas saimniekošanu vēl tikai mācās. Taču nominācijā “Rītdienas uzņēmējs” balvu ieguva 17 gadus jaunais kokamatnieks Jānis Paulis Dzirkalis. Puisis taisa visdažādākās lietas no koka, sākot ar sviesta nazīšiem un beidzot ar molbertiem. Lai gan Jānis Paulis, kā pats atzīst, vēl tikai mācās kokapstrādi, viņš jau ir izveidojis pats savu darbnīcu vecajā graudu uzglabāšanas tornī, ar panākumiem piedalījies vairākos konkursos, tirdziņos. Konkurss Burtnieku novada “Uzņēmēju gada balva 2016” norisinājās jau ceturto reizi. Tas tiek rīkots, lai parādītu, ka Burtnieku novads ir bagāts ar veiksmīgiem uzņēmumiem, kuri prasmīgi strādā savā nozarē, nodrošinot darba vietas gan mūsu novada, gan kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Ar konkursa palīdzību Burtnieku novada pašvaldība saka paldies visiem tiem, kas izvēlējušies strādāt un darboties novadā.
Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte, LIAA Madonas biznesa inkubators aicina uz kārtējo Jauno uzņēmēju kluba tikšanos 11.aprīlī plkst.17:00. Šoreiz klubā ar savu biznesa pieredzes stāstu “Par līderi izaug!” dalīsies Arvīds Apfelbaums, uzņēmējs ar plašu pieredzi dažādās biznesa nozarēs. Piesakot savu stāstu, Arvīds atsaucas uz Robina Šarmas grāmatu “Izcilības stundas”: “Izgāšanās ir izcilības cena. Izgāšanās ir svarīga augstu sasniegumu sastāvdaļa. Nav iespējams uzvarēt, neizkāpjot no savas komforta zonas un neuzņemoties pārdomātu risku. Kas neriskē, tas nevinnē. Un, jo vairāk mēs riskējam, sekojot saviem sapņiem, jo biežāk mēs izgāžamies. Vienīgais risks patiesībā ir dzīvot neriskējot." Kā ierasts, tikšanās laikā pārrunāsim arī citas uzņēmējiem aktuālas problēmas. Nāc un tīklojies – atrodi domubiedrus, potenciālos sadarbības partnerus un klientus! Tikšanās notiek Blaumaņa ielā 3, 1.stāvā. Vairāk informācijas: rakstot vai zvanot Ivetai Vabulei (29177941, iveta.vabule PIE liaa.gov PUNKTS lv) vai Lienai Hačatrjanai (26568654, liena.hacatrjana PIE liaa.gov PUNKTS lv).
Informāciju sagatavoja: Liena Hačatrjana Projektu vadītāja Madonas biznesa inkubators Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 20. aprīlī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību rīko izglītojošu Meža programmas semināru mežu īpašniekiem un citiem ar mežsaimniecību saistītiem interesentiem. Seminārs notiks Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē 20. aprīlī no pulksten 10.00 līdz 14.00. Tā tēmas šoreiz būs veltītas tādiem jautājumiem kā meža atjaunošana, ieaudzēšana un kopšana, ekosistēmas, biotopi, mikroliegumi un aizsargājamās teritorijas, meža sertifikācija, kā arī darba un vides aizsardzība mežsaimniecībā. Par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un kopšanu informēs “Meža Projekti” pārstāve, “Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības konsultante Mg. Dace Iraids. Ar informāciju par ekosistēmām, dažādām aizsargājamām teritorijām, vides aizsardzību un sabiedrības interešu ievērošanu iepazīstinās Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Mg. Māris Liopa. Savukārt Latvijas Mežu sertifikācijas padomes izpilddirektors, sertifikācijas sistēmu auditors Mg. Jānis Švirksts sniegs informāciju par meža sertifikāciju un ieguvumiem no tās, kā arī par darba un vides aizsardzību mežsaimniecībā. Seminārs ir bezmaksas, un to var apmeklēt ikviens mežu īpašnieks vai ar mežsaimniecību saistīts interesents. Tālruņi informācijai un pieteikšanās: 26646749, 25414008. Semināra programma ir pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 Valmieras mūra pils restaurācija un saglabāšana, atklājot pils kultūrvides stāstus un vienlaicīgi ļaujot, tāpat kā Livonijas laikā, virs pagrabiem un pazemes ejām atkal atskanēt cilvēku soļiem – ir Valmieras kultūrvides centra galvenie mērķi. Tie paredz kultūrvēsturiskā mantojama saglabāšanu, aizsargāšanu un attīstīšanu, papildinot ar mūsdienīgu risinājumu, kas aicinās apmeklētājus līdzdarboties vēstures un kultūras mantojuma izzinošās norisēs. Pirms vairāk nekā 700 gadiem uz paugura, ko no vienas puses sargā Gauja, bet otras – Rātsupītes dziļā grava, tika ielikti pirmie akmeņi topošās Valmieras pils mūrī. Šodien par tās varenību vēsta vien aizsargmūru drupas, pagrabu sienas, kā arī pilsētas ainavā – bastionu un vaļņu fragmenti. Ja aizsargmūra pakājē iekārtota brīvdabas estrāde un mūri iespējams apskatīt klātienē, tad arheoloģiskajos izrakumos atsegto pils ziemeļrietumu daļu un pagrabu sienas, domājot par vēstures liecības saglabāšanu un apmeklētāju drošību, jau vairākus gadus ieskauj nožogojums. Kā piemērotākais risinājums Valmieras pils atsegto daļu saglabāšanai un nostiprināšanai, īstenojot Valmieras pils kultūrvides centra metu konkursu, kurā pieteicās trīs pretendenti, atzīts personu apvienības Antona Gondas, Viktora Zarakovska un Andra Tomsona piedāvājums. Tas paredz pilsdrupu ziemeļrietumu daļas atsegto pagrabu konservāciju, nostiprinot pagrabu tīklojuma virskārtu. Tāpat arī pils ziemeļu pusē paredzēts izveidot segtu, caurskatāma materiāla konstrukciju, kas daļēji pārklās ZR pagrabu daļu ar stikla segumu. Tādējādi virs atjaunotajiem mūra fragmentiem taps Valmieras pils kultūrvides centrs, kas gan pasargās saglabājušās pils substances, gan ļaus caur stikla grīdu tās izpētīt tuvāk. Tas būs tūrisma objekts ar jaunradītiem pakalpojumiem, izglītojoša vieta radošām darbībām, kur saistošā veidā apgūt pils vēsturi un citas zināšanas. Tiks nodrošināta arī iespēja pils ZR apjomus aplūkot ikvienam interesentam, neapmeklējot pils kultūrvides centru. Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma: “Pils akmens mūra konstrukcijas bez kompleksas aizsardzības (jumti, ūdens novadīšanas sistēmas) jau trīs gadu simtus ir pakļautas erozijai, saules, lietus, sniega, sala, vēja un cilvēku darbības ietekmei. Tāpēc pils kultūrvides centra izbūves gaitā svarīga pēctecība, vispirms veicot Valmieras mūra pils ZR daļas substanču restaurāciju un ilgtermiņa saglabāšanas pasākumus. Tehniskais stāvoklis prasa nekavējošu vēsturisko un arheoloģisko būvju restaurācijas speciālistu iejaukšanos kritiskākajās vietās. Centra izveidošana dos risinājumus visa objekta ilglaicīgai saglabāšanai un vienlaicīgi muzeja piedāvājuma attīstībai, sniedzot iespēju stāstīt Valmieras pils un pilsētas stāstu.” Risinājumu atbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, nosakot, ka galvenais uzdevums ir veikt Valmieras viduslaiku pils ziemeļrietumu sienas un arheoloģiskajos izrakumos atsegto pagrabu mūru konservāciju un saglabāšanu. Tāpat jaunā ēka jāveido kvalitatīvā mūsdienu arhitektūras valodā, neaizsedzot vēsturiskās konstrukcijas un netraucējot uztvert saglabājušās liecības par pils plānojumu. Pašvaldībai jāparedz arheoloģiskās izpētes darbi, kurus tā iecerējusi uzsākt jau šajā vasarā. Valmieras pils kultūrvides centrā plānotas vides, virtuālas, interaktīvas izstādes, eksponātu izveide, vairākās tematiskās sadaļas, piemēram, pils vēsturiskais veidols, Hanzas laiki un tirgošanās, pils panorāma, sadzīves atspoguļojums u.c. Ēka arī diennakts tumšajā laikā būs interesants apskates objekts. “Meklējām piemērotāko risinājumu, lai paaugstinātu Valmieras senpilsētas teritorijas kultūrvēsturisko nozīmi, ņemot vērā to, ka pilsētas vēsturiskā telpiskā struktūra ir zaudēta, bet viduslaiku un vēlāko laiku plānojuma paliekas visā senpilsētas teritorijā apslēptas arheoloģiskajā slānī. Tāpat caurskatāmā materiāla konstrukcija nepārsniegs vēsturisko būvapjomu, dodot iespēju redzēt vēsturiskos pils mūrus, kā arī nodrošinot esošo pilsdrupu ziemeļu daļas vizuālu integrāciju jaunizveidotajā ēkā,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa. 2017.gadā turpināsies darbi pie Valmieras pils kultūrvides centra būvprojekta izstrādes un finansējuma piesaistes. Valmieras pils kultūrvides centram ir paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,1 miljona EUR apjomā, papildus ieguldot valsts un pašvaldības līdzfinansējumu un finansējumu. Valmieras viduslaiku pils daļas atjaunošanas laikā plānots nodrošināt tās konservāciju ilgtermiņā, respektējot kultūrvēsturiskās vērtības, panākt aktīvu iekļaušanu vietējā, un starptautiskā tūrisma piedāvājumā, iesaistīt iedzīvotājus vēstures procesa izziņā un sniegt iespējas aktīvi līdzdarboties. Kultūrvides centru iekļaus kopējā muzeja kompleksā, izmantojot vēsturisko centru atjaunošanas pieredzi un veidojot pils vidi – pilsēttelpu par apskates objektu ar kultūrvēsturisku interpretāciju. Gan tehniskā projekta izstrāde, gan būvniecības darbi notiks ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, godinot un saudzējot vēsturisko mantojumu un to iekļaušanu jaunā veidolā. Valmieras kultūrvides centrs tiks īstenots projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” SAM 5.5.1 specifiskā atbalsta ietvaros, kura mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā. Pamati Livonijas ordeņa pilij tika likti 1224.gadā, kad misionāru un krustnešu būvniecība lokalizējās pie lielākajām upēm, tostarp Gaujas. 14. un 15.gadsimtā pils pārtapa par nocietinātu aizsargbūvi – mūra pils tika paplašināta ar apkārtmūriem, priekšpili, ūdens grāvjiem, piebūvēm un tika kardināli pārbūvēta. Valmieras pils kļuva par lielu celtņu kompleksu. Līdz mūsdienām no Valmieras pils saglabājusies salīdzinoši neliela pils kompleksa daļa – no laukakmeņiem mūrēti aizsardzības joslu fragmenti, kuru iekšpusē tika piebūvētas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Pils aizsargsienai ir saglabājušās šaujamlūkas, savukārt Zviedru laikā būvēto nocietinājumu atliekas redzamas joprojām – Zilais bastions, Stārķu ligzda, Valterkalniņš – veidojot priekšstatu par senpilsētas izmēru.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Sestdien, 8. aprīlī, koncertzālē “Cēsis” ienāks pavasaris gan mūzikā, gan mākslā – vienā vakarā izskanēs pasaulslavenā latviešu tenora Aleksandra Antoņenko solokoncerts un tiks atklāta košās un neatkārtojamās mākslinieces Ilzes Avotiņas personālizstāde “Pavasara pastorāle”. Sagaidot pavasari, koncertzāle “Cēsis” saviem apmeklētājiem sarūpējusi tikšanos ar divām spilgtām latviešu mūzikas un mākslas personībām. INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis”, plkst. 17.30 tiks atklāta Ilzes Avotiņas personālizstāde “Pavasara pastorāle”, kurā iekļauti gan pēdējās desmitgadēs tapuši darbi, gan jaunas, citur vēl neizstādītas gleznas. “Tā kā glezno Ilze, manuprāt, neglezno neviens nekur pasaulē: emocionāli jūtīgā un neordināri spilgtā glezniecība pārsteidz un fascinē, arvien radot jaunas tēmas, krāsu salikumus un kompozīciju ritmus. Viņa glezno sapni, savas vīzijas, kur ikdienas realitāte mijas ar iedomām: mākslas vēstures replikas un ceļojumu piezīme, teiksmas, pasakas un Vidzemes lauku pirmatnīgā daile ar mežu ezeru dzidrumu - visu tik dzīvu un smaržīgu, ka tas spēj aizraut pat visracionālākos prātus,” mākslinieci un ekspozīciju raksturo izstādes kuratore Inese Baranovska. Izstāde koncertzālē “Cēsis” būs apskatāma līdz 20. maijam. Vakara turpinājumā klausītājus gaida unikāla iespēja dzirdēt vienu no pazīstamākajiem latviešu tenoriem - Aleksandru Antoņenko. Viņa balss pēdējos desmit gados skanējusi uz pasaules ievērojamāko operteātru un koncertzāļu skatuvēm. Tās ir retas, bet neizmirstamas reizes, kad Antoņenko Latvijas publikai uzstājas kamermūzikas programmās. Viņš spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīts varonis uz operas skatuves, bet arī ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt mūzikas lappuses balsij un klavierēm. Kopā ar pianistu Danielu Pavļutu veidotajā programmā, skanēs latviešu klasiķu un Riharda Štrausa vokālie darbi. Latviešu komponistu vokālajai mūzikai piemīt īpaša ilgu caurstrāvota lirikas stīga, kuras vibrācijas rezonē ar mūsdienu klausītāju ausīm un sirdīm, pateicoties to melodismam, pārlaicīgo tēmu īstenojumam un augstvērtīgajai dzejai. Mīlas saviļņojums, serenāde, dabas apcere, reliģiski filozofiski motīvi, subjektīvā jūtu pasaule – to visu rodam pie Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa un Jāņa Kalniņa. Līdzās latviešiem dzirdēsim arī trīs Riharda Štrausa dziesmas – krāšņais vācietis un ģeniālais instrumentācijas meistars arī attiecībā pret balsi bijis visnotaļ dāsns un veltījis tai skaistuma pielietus opusus. Pirms koncerta, Plkst. 18.00 interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu”, ko vadīs LR “Klasika” ētera personība Liene Jakovļeva. Šoreiz saruna gan par mūziku, gan mākslu, kas apskatāma mūzikai veltītā namā. Lienes Jakovļevas sarunu biedri būs tenora Aleksandra Antoņenko šī vakara skatuves partneris - pianists Daniels Pavļuts, un māksliniece Ilze Avotiņa, kuras darbi turpmākos mēnešus koši rotās koncertzāles nama sienas. Ieeja pasākumā “Pirmskoncerta saruna” bez maksas. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Vidzemes koncertzāle "Cēsis" Mārketinga un komunikācijas vadītāja Tālr.: +371 26171151
Tūrisma akcija tiek veidota sadarbojoties Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novadiem, Vidzemes Augstskolas Tūrisma studiju virziena studentei Zanei Krūmiņai un pašvaldību tūrisma uzņēmējiem. Akcijas dalībnieki tiek aicināti, izmantojot viedtālruņus, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās Instagram aplikācijā, pievienojot atrašanās vietu un tēmturi #vidzemespieturas. Tūrisma akcijas objektu saraksts un noteikumi ir publicēti pašvaldību tūrisma mājas lapās un “Vidzemes šosejas pieturas” Facebook lapā. Dalībniekiem, kas piedalīsies akcijā, būs iespēja laimēt vērtīgas balvas no pašvaldību uzņēmējiem un mājražotājiem. Trīs labākās fotogrāfijas, kuras izvērtēs fotogrāfs Ainars Gaidis un vēl divi nozares pārstāvji, saņems personalizētus ceļojumu koferus. Papildus akcijas fotogrāfijām tiks piešķirtas dažādas nominācijas, kas rosinās dalībniekus būt radošiem, atraktīviem un veidot interesantas fotogrāfijas. Pilnīgi visas tūrisma akcijas fotogrāfijas piedalīsies izlozē, kuras rezultātā balvas saņems pieci fotogrāfiju autori. Tas ir tik vienkārši – ceļo, uzņem fotogrāfijas un laimē balvas! Tādēļ aicinām Jūs piedalīties tūrisma akcijā “Apceļo Vidzemes šosejas pieturas” un iepazīt Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes tūrisma piedāvājumu! Tūrisma akcijas nolikums ir pieejams šeit – www.ej.uz/vspnoteikumi Tūrisma akcijas objektu saraksts ir pieejams šeit – www.ej.uz/akcijasobjekti Tūrisma akcijas objektu karte pieejama šeit – www.ej.uz/vspkarte
Informāciju sagatavoja: Lelde Sprancmane, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra tūrisma speciāliste www.instagram.com/vidzemespieturas/ 2017.gada 7.aprīlī kvalitātes vadības sertifikācijas uzņēmuma Bureau Veritas Latvia valdes locekle Iveta Lazdiņa pasniedza Valmieras pilsētas pašvaldībai energopārvaldības sistēmas sertifikātu LVS EN ISO 50001:2012. Tas apliecina, ka atbilstoši norādītā standarta prasībām Valmieras pilsētas pašvaldībā ir izstrādāta un ieviesta energopārvaldības sistēma. Sertifikāta iegūšanai jau 22.martā Bureau Veritas Latvia pašvaldībā veica otrās stadijas auditu. Tika apsekotas nejauši izvēlētas sertifikācijas sfērā esošas iestādes: pašvaldības ēka Lāčplēša ielā 2, Valmieras pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte” Jumaras ielā 9 un Valmieras pilsētas pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centrs Purva ielā 12a. Sertifikācijas iestādes auditore Sandra Jaunzema īpaši uzteica datu apkopošanu, datu analīzi, kā arī izstrādāto un ieviesto skaitītāju nodošanas sistēmu. Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņa kontrolei un analīzei par ēku uzturēšanu atbildīgie pašvaldības iestāžu darbinieki reizi dienā veic siltumenerģijas patēriņa, iekštelpu temperatūras, karstā un aukstā ūdens patēriņa un elektroenerģijas patēriņa monitoringu. Iegūtie dati tiek ievadīti šim nolūkam īpaši izveidotā pašvaldības iekšējās elektroniskās informācijas aprites sistēmas modulī, dodot iespēju iegūto informāciju ērti pārraudzīt un analizēt. Energopārvaldības sistēmas ieviešana atvieglo paredzamā patērētās elektroenerģijas un siltumenerģijas ietaupījuma plānošanu Valmieras pilsētas pašvaldībā. Tādējādi īstenota 2017.gada 26.janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības domes pieņemtā energopolitika. Sertifikāta saņemšana ir arī apliecinājums labai vides pārvaldības praksei, kas īstenota, 2015.gada 26.janvārī pieņemot Valmieras vides deklarāciju. Energoefektivitātes likuma 5.panta otrā daļa nosaka nepieciešamību ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu republikas pilsētām, tai skaitā arī Valmierai. Republikas pilsētu pašvaldībām sertificēta energopārvaldības sistēma bija jāievieš līdz 1.aprīlim.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997 Trešdien, 5.aprīlī, tika apbalvoti konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” laureāti. SIA “VTU Valmiera” kategorijā “Pasažieru pārvadātāji” ieguva sudraba novērtējumu. Tas apliecina spēju pārvaldīt uzņēmumu ilgtermiņā, rūpējoties gan par darbinieku prasmēm un zināšanām, gan kopējo satiksmes drošību. Ikgadējā Latvijas mēroga konkursā žūrija analizē uzņēmuma iesaisti risku vadībā, cilvēkresursu vadību, uzņēmuma politiku un rīcību attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, to uzraudzību un vadību. Tāpat vērtēti autoparka raksturojoši parametri un tehniskais nodrošinājums. SIA “VTU Valmiera” konkursā piedalījās ceturto gadu. “Drošība uz ceļa ir mūsu prioritāte un nopietns darbs ik dienu. Pārvadājot pasažierus, nav pieļaujama pavirša rīcība. Tas attiecas ne tikai uz autobusu vadītājiem, bet visiem uzņēmumā strādājošajiem. Jau trešo gadu organizējam mācības visiem uzņēmuma autobusu vadītājiem, lai pilnveidotu darbinieku teorētiskās un praktiskās iemaņas. Nodarbību tēmas noteiktas atbilstoši ikdienas situācijām, ar ko jāsaskaras autobusa vadītājam. Tāpat atjaunojam un pilnveidojam autobusu parku, domājot ne tikai par drošību, bet arī resursu taupīšanu. Atbalstām arī mūsu darbinieku piedalīšanos efektīvas braukšanas konkursos,” stāsta SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Konkursa dalībnieki tika vērtēti četrās kategorijās: pasažieru pārvadātāji, vietējie kravu pārvadātāji un speciālā pielietojuma autoparki, starptautiskie kravu pārvadātāji un zemāka riska autoparki. Konkursa žūrija vienprātīgi atzīst – šogad konkurence uzņēmumu vidū bijusi liela, un dalībnieki ar savu ikdienas autoparku pārvaldības politiku pierādījuši, ka kopēja satiksmes drošība ir kļuvusi par vienu no prioritātēm. Jāpiemin, ka konkursa norises laikā dalībnieki saņēma individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Kategorijā “Pasažieru pārvadātāji” augstāko novērtējumu saņēma SIA “Ventspils reiss”, AS “Nordeka”, AS “Talsu autotransports”, savukārt bronzas kategorija – SIA “Jelgavas autobusu parks”. Gada balva “Drošākais uzņēmuma autoparks” ir stāsts par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri savā ikdienas darbībā, pārvaldot autoparkus, pierāda, ka viņiem patiesi rūp kopējā satiksmes drošība. Konkurss tiek organizēts jau piekto gadu, un tā mērķis ir noskaidrot un godināt tos uzņēmumus Latvijā, kuri visprasmīgāk prot pārvaldīt savus autoparkus, rūpējoties par darbinieku prasmēm un zināšanām, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Konkursu organizē apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa), LR Satiksmes ministrija, SIA “Volvo Truck Latvia”, SIA “Circle K Latvia” un SIA “SEB līzings”. Konkursu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto” un SIA “Agritech”.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
Cēsu lielākie gada svētki, “Cēsis 811”, šogad tiks svinēti no 21.jūlija līdz 23.jūlijam, īpaši izceļot gastronomiskus piedzīvojumus, un to devīze būs “Svinam ar garšu!”. Svētkos tiks saglabātas daudzas iedibinātās tradīcijas no pērn piedzīvotajiem pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem svētkiem “Cēsis 810”, taču šogad jo īpaši tiks domāts par svētku garšu. Tas tiks darīts, jo Cēsis ir daļa no Eiropas gastronomijas “Rīga-Gauja” reģiona un starptautiskā projekta HANSA. “Ierasts, ka Cēsis ir pirmā izvēle vēstures un kultūras baudīšanai, taču ar šiem svētkiem parādīsim un pierādīsim mūsu pilsētu arī kā izcilas garšas galamērķi,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Svētkus piektdien, 21.jūlijā, ieskandinās Latvijā vienīgais bezmaksas rokmūzikas festivāls “Fono Cēsis”, kas divu dienu garumā notiks Pils parkā, un 1.starptautiskā zvanu festivāla atklāšanas koncerts Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Taču svētku piepildītākajā dienā, 22.jūlijā, tiks šķetināta gastronomiskā mistērija "Parks uz paplātes" Maija parkā. Tajā būs baudāmi dažādu restorānu uzburti gardumi kaislīgu rožu paēnā, kamerorķestra skaņu garnējumā un strūklaku pavadībā. Maija parka svētku zonas virsvadītāji būs “Skudras Metropole”, kas allaž spēj pārsteigt ar kaut ko iepriekš nepieredzētu. To papildinās vēsturiskais Hanzas tirgus Cēsu Pils dārzā, kas uzburs to, kāds tirgus bija tālajā 1375.gadā – tikai roku darbs un prasmīgi amatnieki, tirgotāji un mājražotāji no vairākām Hanzas pilsētām. Tirgu pavadīs prasmīgu ceļojošo mākslinieku mūzika un priekšnesumi. Rožu laukumā tiks svinēti smeķīgi Siera un alus svētki ar atrakcijām, konkursiem un degustācijām sadarbībā ar Latvijas Siera klubu un A/S “Cēsu alus”. Laukumu pieskandinās lustes un danči ar pūtēju orķestriem un deju kolektīviem visas dienas garumā. Tāpat padomāts arī par mūzikas gardēžiem, kuriem būs veltīta īpaša terase pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” ar koru, kamermūzikas un vokālo ansambļu koncertiem. Pils laukumā notiks jau par tradīciju kļuvusī modes skate, kas šogad būs ilgāka un tērpus izrādīs arī citu pilsētu modes darboņi. Vecpilsētā notiks jau tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirdziņš, bet svētku kulminācija būs cēsnieku gājiens lukturu gaismā un salūts. Svētku izskaņa, kā ierasts, būs sportiska ar “Ghetto games” festivālu un vasaras slēpojienu “Ziedošās slēpes” Vienības laukumā, “Zelta mopēdu” Pirtsupītes graviņā un Cēsu 2.velofestivālu. Vērienīgos svētkus atbalsta AS “Cēsu alus” un projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” Hanzas savienības mantojuma iedzīvināšanai mūsdienās, sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu. Svētku norise iekļauta Eiropas gastronomijas reģiona “Rīga – Gauja” aktivitāšu ritējumā. “Cēsis 810” pērn pulcēja vairāk nekā 60 000 apmeklētāju. Cēsis dibinātas 1206.gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā.
Informāciju sagatavoja: Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv 5. aprīlī Alūksnes Kultūras centrā norisinājās sociālajai nozarei veltīts iedzīvotāju forums “Sociālie pakalpojumi – realitāte un iespējas”. Forumā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt aktuālāko informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, kā arī darba grupās diskutēt par informācijas un sociālo pakalpojumu pieejamību. Forumu ar ievadvārdiem atklāja Alūksnes novada domes Sociālās, izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājs Aivars Fomins. Vēl dienas pirmajā pusē ar sociālo pakalpojumu realitāti un iespējām klātesošos iepazīstināja Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, biedrības “Latviešu Samariešu apvienība” pārstāvis Viesturs Kleinbergs, Saeimas deputāts Romualds Ražuks un biedrības “Alūksnes NVO atbalsta centrs” valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece. Dienas otrajā pusē darba grupu pārstāvji iepazīstināja foruma apmeklētājus ar darba grupās konstatētajām problēmām, kā arī piedāvātajiem to risinājumiem. Kā viena no galvenajām problēmām diskusiju laikā izkristalizējās informācijas pieejamība. Foruma dalībnieki norādīja, ka pieejamā informācija ne vienmēr ir skaidri saprotama, jo tajā pielietoti dažādi nozarei raksturīgi termini. Vairākas darba grupas kā nozīmīgu problēmu nosauca arī pašu iedzīvotāju nevēlēšanos komunicēt vienam ar otru un dalīties ar informāciju, šajā jautājumā kā risinājums tika piedāvāts cilvēkiem pārvarēt barjeras un nebaidīties vienam ar otru sazināties. Alūksnes Invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars savā uzrunā norādīja, ka foruma mērķis bija vērst tā dalībnieku uzmanību uz to, ko katrs pats var darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, un ko darīt, lai nenonāktu situācijā, kad nepieciešama sociālā palīdzība. Forumu rīkoja biedrība "Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību, Alūksnes Invalīdu biedrību, nodibinājumu "Alūksnes un Apes novada fonds" un Alūksnes Kultūras centru. Forumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem biedrības "Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs" projektā "Alūksnes NVO atbalsta centrs - atvērts sadarbībai".
Informāciju sagatavoja: Druvis Mucenieks Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi 64381503, 26456644 26.aprīlī plkst.18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) Ceļotāju stāstu vakarā turpināsim iepazīt Latviju. Šoreiz caur stāstiem un fotogrāfijām vienkoča laivās brauksim pa Latvijas upēm. Vienkoča laivu meistars, upju pazinējs un laivotājs Rihards Vidzickis atklās Latvijas dabu no upes puses.
Interesantākie braucieni Riharda pieredzē ir bijuši ar vienkočiem (vienkoča laivām) Amatas upē un no Līgatnes līdz Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, laivojot pa Gauju, Mazo Baltezeru, Lielo Baltezeru un Juglas ezeru. Vienkoču laivu braucieni notikuši arī ziemas mēnešos, kad upēs bijis augsts ūdenslīmenis un no vižņiem veidojošies aizsprosti. Aizraujoši un pat ekstrēmi braucieni piedzīvoti sala laikā, kad airus un laivas pārklāja ledus. Upēs izveidojušies ledus sastrēgumi pat lika laivu airēt pret straumi un apbraukt ledus gabalus, kamēr atrasta vieta, kur iespējams izkāpt. Jaunāko izvērsto laivu Rihards paspējis iemēģināt jau janvārī. Dalība Ceļotāju stāstu vakarā ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai zvanot pa tālruni 64207177, 26332213. Nākamais stāstu vakars notiks 24.maijā. Par stāstu vakara tēmu meklējiet visit.valmiera.lv Informāciju sagatavoja: Aiga Akmentiņa Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma projektu vadītāja Mob. tālr.: 26308785 8. aprīlī notika auto orientēšanās sacensības “Garšu brauciens”, kuru organizēja pasākumu aģentūra “Blueberry Travel.” Brauciena laikā dalībnieki apmeklēja Smilteni un izbaudīja dažādas mūsu novada garšas. “Garšu brauciena” mērķis ir popularizēt Latvijas vietējās produkcijas ražotājus un motivēt vietējos iedzīvotājus apceļot Latviju. Tamdēļ pasākumu programma tika veidota, iekļaujot dažādas degustācijas un erudīcijas uzdevumus. Brauciens sākās Krimuldā, tālāk tas veda caur Līgatni, Raunu un Smilteni. Pasākumā kopā piedalījās 30 komandas ar 118 dalībniekiem. Komandām nācās atrast dažādas līdz šim nezināmas vietas un nobaudīt jaunas garšas. Smiltenes novadā dalībniekiem bija jāatrod apdzīvota vieta Vidzeme, Tepera sporta komplekss, pirmais HES Baltijā un Vecsautiņu avots. Savukārt novada garšas tie baudīja dzirkstošo bērzu sulu “BIRZĪ” ražotnē un Smiltenes labumu veikaliņā, kur Ilze Briede tos cienāja ar “Smiltenes Piena” jaunāko produktu - siera kūku ar citronu krēmu, ko pavisam drīz varēs iegādāties arī veikalos.
Pēc gardajām pieturām Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā (TIC) komandas gaidīja sagatavoti uzdevumi un pasākuma organizatoru sarūpēts garšīgs pārsteigums. Visām komandām organizatori bija uzdevuši “mājasdarbu” – sarūpēt dāvaniņas labdarībai - lietotas, bet joprojām labas rotaļlietas, bērnu apģērbu vai grāmatas, kas iepriecinātu kādu citu ģimeni un bērnus. Tās dalībnieki atstāja Smiltenes novada TIC, kas tās tālāk nogādāja Smiltenes Bērnu un ģimenes atbalsta centram. Garšu braucienu” atbalstīja: Maiznīca “Flora”, A/S “Smiltenes piens”, SIA “Siera ražotne”, SIA “Latnature”, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs “Garšu brauciens” tika organizēts sadarbībā ar: “Vienkoču parks”, “Līgatnes vīna darītava”, “Birzī”, “Latvijas Ķiploks”, z/s “Mežnoras”
Informāciju sagatavoja: Lelde Sprancmane, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra tūrisma speciāliste E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.sprancmane PIE smiltene PUNKTS lv Mob. tel. 25604223 Cēsu pilsētas stadiona pārbūves darbi norit pēc apstiprinātā plāna, iekļaujas budžetā, un būvniecības procesu plānots pabeigt vasaras nogalē. Kā stāsta būvnieka, SIA “ReRe Vide 1”, valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs, būvprojektam izstrādāts detalizēts laika grafiks, un būvniecības darbi līdz šim lielākoties paveikti, apsteidzot termiņus. Galvenais izaicinājums, pēc būvuzņēmēja teiktā, esot koordinēt daudzo komandu darbu, kas stadionā strādā uz vietas, lai panāktu, ka viss tiek paveikts termiņā un kvalitatīvi. Laika grafika ievērošanu apstiprina arī objekta būvuzraugs Jānis Reiniks, kurš uzsver, ka būvnieks darbus veic termiņā un labi iekļaujas laika grafikā. Taču vissvarīgākais, protams, esot fakts, ka visi būvdarbi izpildīti atbilstoši būvnormatīvu un projekta individuālajām kvalitātes prasībām. “Darbi norit veiksmīgi, un lielu strīdu ar būvnieku nav. Var teikt, ka izveidojusies laba, produktīva sadarbība,” akcentē būvuzraugs. “ReRe Vide 1” valdes priekšsēdētājs norāda, ka, beidzoties rakšanas darbiem, patlaban lielākie esošie darbi ir smilts un šķembu savešana futbola laukuma un skrejceļa pamatiem un attiecīgi nepieciešamo kritumu izveidošana. Pašlaik savesta visa smilts futbola laukumam un divas trešdaļas no skrejceļam nepieciešamā. Ir sākta šķembu vešana un līdzināšana, kas var aizņemt pat divas nedēļas, ņemot vērā nepieciešamo rūpību augstuma atzīmju ievērošanai, lai izveidotu vajadzīgos kritumus. Pēc mēneša paredzēts sākt vest aprīkojumu sporta laukumu iekārtošanai, lai fināla fāzē ievirzītu arī būvniecības virszemes darbus. Prognozējot darba beigas, būvuzņēmējs min jūlija beigas, augustu, norādot to kā termiņu, kad jābeidzas būvniecības darbiem. Pēc tam sekos teritorijas labiekārtošanas darbi un objekta nodošana, kas var aizņemt pusotru mēnesi. Cēsu novada pašvaldības komunālinženieris un stadiona projekta vadītājs Modris Rāviņš informē, ka būvniecības darbi iekļaujas apstiprinātājā budžetā. Pašvaldība veica nelielas izmaiņas darbu izmaksu plānā, laukuma apgaismojumu no spuldzēm nomainot uz LED tehnoloģiju, tomēr tas nemainot faktu, ka viss pārbūves process tiekot veikts atbilstoši izvirzītajām budžeta prasībām. Uz priekšu virzoties arī stadiona tribīņu projekts, kas patlaban no projektētājiem nodots ekspertīzei neatkarīgiem sertificētiem speciālistiem, kuri detalizēti pārbaudīs projekta kvalitāti – ugunsdrošību, būvkonstrukciju aprēķinus, darba apjomus u.tml. Pēc komunālinženiera teiktā, tribīņu celtniecības iepirkums varētu tikt izsludināts vasaras nogalē, tomēr tas netraucēs cēsniekiem izbaudīt stadiona sniegtās priekšrocības – sporta laukumu zonas, futbola laukumu un skrejceļu. Kā ziņots, stadiona pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, kam piesaistīts 1,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Stadiona sniegtās priekšrocības – futbola laukums, skrejceļš, pludmales volejbola laukumi, bērnu laukums un āra vingrošanas laukums. Stadions kalpos arī kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze, kurā fizisko sagatavotību varēs uzlabot gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo darbinieki, gan Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas mācībspēks un audzēkņi, kā arī Cēsu 27.kājnieku bataljona zemessargi. Stadiona pārbūve tiek veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām.
Informāciju sagatavoja: Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Tālr.: 64121677; e-pasts: karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv No 5.-7.maijam velo un kino mīļi aicināti uz Valmieru, kur jau otro gadu norisināsies kino/velo festivāls “Kino Pedālis”. Festivāla unikālais formāts ir kino baudīšana īpaši iekārtotos pop – up kinoteātros Valmierā un tās tuvākajā apkārtnē. Dalībnieki uz kinoteātriem aicināti doties ar velosipēdiem, ļaujot izbaudīt riteņbraukšanu neparastā duetā ar filmu baudīšanu. Šī gada pasākuma krustmāte ir režisore Laila Pakalniņas, ar viņas filmu “Pa Rubika ceļu” piektdienas vakarā plkst. 19.00 Vecpuiša parkā tiks atklāta kino nakts piecos īpaši iekārtotos kinoteātros, piedāvājot daudzveidīgu filmu programmu. Filmu maratons turpināsies arī sestdien, kad apmeklētājiem būs atvērti jau septiņi kinoteātri, kas ļaus skatīt gan pašmāju, gan ārzemju filmas, kuras caurvij velo tēma. Festivāla kinoteātri šogad būs – koncertzāle “Valmiera”, kino “Gaisma”, “Tautas Harmonijas centrs”, “Kokmuižas alus pagrabs”, atpūtas kompleksa “Avoti” BMX Slavas zāle un “Valmiermuižas alus darītava”, kā arī īpašā “Siltumnīca”. Piektdienas rītā tiks izziņota atrašanās vieta arī slepenajam kinoteātrim. Festivāla “Kino Pedālis” filmu programma Cik dažādi ir festivāla kinoteātri, tik pat daudzveidīgas ir festivāla filmas. Arī šogad filmu programmu vadmotīvs ir velo tēma, kas caurvij visas filmas, sagādājot ne mazums izaicinājumu filmu programmas sastādītājai – režisorei Lienei Laviņai Kalnaellai. Filmas pa dienām un kinoteātriem izkārtotas tā, lai varētu pagūt redzēt visu. To, ko neizdosies redzēt piektdienas vakarā, varēs noskatīties sestdien. Filmu sadalījums pa kinoteātriem pieejams “Kino Pedāļa” mājaslapā www.kinopedalis.lv.
Filmu konkursa skate Līdz 21.aprīlim turpinām gaidīt pieteikumus filmu konkursam “Neturi filmu zem pūra”. Ja filma atbildīs konkursa noteikumiem – tā tiks iekļauta kādā no kinoteātru programmām. Galvenais nosacījums filmu iesniegšanai – filmas sižetā ir jālīdzdarbojas velosipēdam. Par festivālu “Kino Pedālis” Festivāls “Kino Pedālis” no 5.-7.maijam norisināsies Valmierā, kā arī Kocēnu un Burtnieku novados. Piektdien, 5.maijā, plkst. 19.00 notiks festivāla atklāšana Vecpuiša parkā, Valmierā, kam sekos kino nakts piecos neparastos kinoteātros un dejas vakarā. Sestdien, 6.maijā, plkst. 12.00 ar īpašiem “Pedāļu stāstiem” tiks atklāta festivāla otrā diena, kur, ieklausoties iedvesmojošos stāstos un aktīvi līdzdarbojoties, būs iespējams apjaust to, cik gan daudz varam atklāt sevī, apkārtējos un vidē, ja velosipēds ir mūsu sabiedrotais. Pēcpusdienā sagaidāms gan leģendārais bērnu DIP DAP brauciens, gan septiņi īpaši kinoteātri un vakara koncerts ar grupām “Regīna” un “Rīgas modes”. Savukārt 7.maijā ar kopīgu braucienu Valmieras centrā tiks dots starts interaktīvai spēlei – piedzīvojumu velo brauciens pa Valmieras un apkārtējo novadu skaistākajam vietām trīs maršrutos: “Ģimeņu pedālis” (ap 10 km), “Puspedālis” (ap 20 km) un “Dižpedālis” (45 km). Maršrutu virziens šogad ir noslēpumu miglā tītais Zilaiskalns. Plkst. 16.00 noslēgums un apbalvošana, jo visi festivāla dalībnieki piedalīsies izlozē, kur līdztekus lielākām un mazākām balviņām būs iespējams laimēt velosipēdu. Biļetes Biļetes uz visām trim festivāla dienām iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā www.bezrindas.lv. Biļešu cenas: 10 EUR ( individuālā biļete), 33 EUR ( draugu biļete 4 personām), 25 EUR ( 2 pieaugušie un viens vai vairāk bērni līdz 18 gadiem), 7 EUR (studentu biļete). Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. Biļetes būs iespējams iegādāties arī pasākuma dienā uz vietas.
Pasākumu rīko aktīvā tūrisma centrs “Eži” ciešā sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Kocēnu novada pašvaldību, Burtnieku novada pašvaldību un “Valmiermuižas alus” darītavu.
Informāciju sagatavoja: Liena Kreišmane, +371 25544338, info PIE kinopedalis PUNKTS lv, www.facebook.com/KinoPedalis, www.kinopedalis.lv Ieguldījumiem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu projektos, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā no Kohēzijas fonda (KF) ir pieejami vairāk nekā 45,4 miljoni eiro. Specifiskā atbalsta mērķis ir attīstīt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabot to pieejamību un kvalitāti, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazināt vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un veicināt Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā. Finansējumu projektu realizācijai varēs saņemt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji – pašvaldības, pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurām ar pašvaldību noslēgts pakalpojumu līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā finansējumu varēs saņemt pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits aglomerācijā ir no 2000 līdz 10 000. Pašvaldības, kuras var saņemt finansējumu, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu 2. pielikumā. Šajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 53 441 426 eiro, tai skaitā KF finansējums – 45 425 212 eiro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, – vismaz 8 016 214 eiro, no KF finansējot 85% no projekta attiecināmajām izmaksām. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ierobežotā projektu atlasē iesniegumus var iesniegt no š.g. 12. aprīļa līdz 4. augustam. ES fondu atbalsts ūdenssaimniecības attīstībai paredzēts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: Šā gada 26.aprīlī pirmo reizi Gulbenē notiks bezmaksas "Atbalsta gadatirgus biznesa uzsācējiem”. Tas būs informatīvs iedvesmas pasākums jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem. Gadatirgus notiks Vecgulbenes muižā, Brīvības ielā 18, Gulbenē, plkst. 10:30 – 13:30. Reģistrēties var līdz 24.aprīlim Attīstības finanšu institūcija ALTUM mājas lapā www.altum.lv/lv/notikumi Pasākuma dalībnieki uzzinās koncentrētus piedāvājumus visdažādākajiem atbalsta mehānismiem, ko sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldības, bankas un nevalstiskās organizācijas, tai skaitā: - kā piesaistīt finansējumu idejai, - kā vienkārši reģistrēt uzņēmējdarbību, - ko piedāvā biznesa inkubators, u.c.
Iedvesmai ar savu biznesa sākšanas pieredzi dalīsies trīs veiksmīgi reģiona uzņēmēji: - Jānis Briņķis, kurš atgriezies no ārzemēm, lai Madonā strādātu algotu darbu, taču drīz sapratis, ka ir gatavs arī pats savam biznesam. Šodien Jānis ir saimnieks uzņēmumam J.K.Santehnika. - Inese Veismane, Gulbenē iemīļotās kūku bodes “Gardums” saimniece. Viņas uzņēmums strādā nu jau septiņus gadus un šajā laikā tas ir iemantojis tuvu un tālu saldummīļu labvēlību un mīlestību. - Arvis Rubenis no Stradu pagasta, kurš ar nelielām investīcijām sācis pats savu galdniecības uzņēmumu Gulbenē. Arvis par būšanu uzņēmējam saka tā: “Tas ir vienkārši, bet nav viegli!”
Pasākumu rīko Attīstības finanšu institūcija ALTUM, piedaloties reģiona iedvesmojošākajiem uzņēmējiem un institūcijām, kuras uzņēmējiem var sniegt būtisku atbalstu, sperot sākuma soļus biznesā. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “Visa biznesa uzsācējam noderīgā informācija vienuviet, brīvā un draudzīgā atmosfērā – šādu informācijas iegūšanas formātu šodienas dzīves ritmā uzņēmēji izvēlas ļoti labprāt. Par to mēs esam pārliecinājušies, iepriekš rīkojot šādus praktiskus seminārus citos Latvijas reģionos. Turklāt tā ir arī iespēja satikt citus uzņēmējus, mācīties no citu pieredzes un kļūdām, arī iegūt vērtīgus kontaktus. Reģionos ir liels potenciāls uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc vēlamies, lai šis pasākums kalpo par iedvesmu un dzinuli arvien lielākai reģiona iedzīvotāju vēlmei kļūt par uzņēmējiem. ALTUM no savas puses sniegs visu nepieciešamo atbalstu šajā aizraujošajā ceļā. ”
Informāciju sagatavoja: Sandra Eglīte ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste sandra.eglite PIE altum PUNKTS lv
Biologs un Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis klātesošos iepazīstināja ar izcilām dabas vērtībām Gaujas vidusteces posmā: parkveida ganībām, platīna pļavām, vecupju sistēmu un sudrabvītolu audzēm upes krastos. Piemēri rosināja domāt par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi iekšzemes ūdensceļu krastos, par tās izmantošanas iespējām tūrismā un vietējās kopienas dzīvē un ikdienā. Noslēgumā lektors sniedza informāciju par šobrīd aktuālo projektu “Ainavas runā” (www.ainavasruna.lv), kas tapis kā veltījums Latvijas simtgadei, aicinot ikvienu iepazīt un ieraudzīt vērtīgo ainavā. Ģeogrāfs un Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus savā prezentācijā ar dažādiem piemēriem atklāja ūdensmalu ainavu plānošanas pamatjautājumus, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai saglabātu ne tikai ūdensmalu funkcionalitāti, bet arī dabas un kultūras mantojuma vērtības. Gudrai plānošanai ir nepieciešama ūdensmalu inventarizācija, dabas un kultūras mantojuma liecību identificēšana - upju un ezeru krastos būtu svarīgi apzināt ne tikai biotopus, bet arī vecās ceļu vietas, zemes izmantošanas vēsturiskos veidus un vietas u.c. Tika analizēts aizsargjoslu platums, kuru noteikšana pēc šobrīd likumdošanā noteiktajiem kritērijiem ir diskutējams jautājums. Lektors priekšlasījumā pieskārās arī tādiem jautājumiem kā ainavas vizuālā kvalitāte, sasniedzamība, saskatāmība, ainavas “atvēršana” un uzturēšana, jo bieži vien Latvijā ūdensmalas ir ļoti aizaugušas un nepietiekoši pamanāmas ainavā. Kopta un uzturēta ainava rada un paaugstina vietas vērtību.
Semināra noslēgumā vietradis un topoloģijas eksperts Jānis Ķīnasts aicināja pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, kas skar vides topoloģiju un ikkatras rīcības, tostarp teritorijas plānošanas, sekas nākotnē – vai mums rūp tas, ko plānojam? Cilvēks atstāj pēdas ekoloģijā un ainavā, tālab ir nepieciešams domāt plašākā mērogā, apzinoties, ka ainava ir bezgalīgs noteiktu vietu tīklojums, ko rada paši cilvēki. Pasākums Burtniekos veicināja zināšanu apmaiņu, rosināja apzināties vietas nozīmi un ainavas vērtības, kuru saglabāšana atkarīga no ikviena rīcības un labajiem prakses piemēriem. Iegūtā informācija un pieredze palīdzēs strādāt pie ieteikumiem attīstības un politikas dokumentos, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.
Par projektu: Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit). Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Valmieras tehnikumā 13. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Vidzemes reģiona trim profesionālās izglītības kompetences centriem: Smiltenes tehnikumu, Priekuļu tehnikumu un Valmieras tehnikumu. Līgums paredz izglītības iestāžu sadarbību profesionālās izglītības popularizēšanā. Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša atzīmē: “Esam gandarīti par sadarbības līguma noslēgšanu ar Smiltenes tehnikumu un Priekuļu tehnikumu. Līgumā paredzētās aktivitātes ļaus mums visām trim izglītības iestādēm izveidot vienotu mārketinga stratēģiju un optimizēt resursus informatīvu kampaņu īstenošanā. Esam vienojušies, ka sadarbības ietvaros nereklamēsim katras izglītības iestādes piedāvātās izglītības programmas, bet gan profesionālo izglītību kopumā. Vidzemes reģiona profesionālās izglītības iestādes pēdējos gados ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas, investīcijas infrastruktūrā tiek plānotas arī turpmākajos pāris gados. Mēs vēlamies mainīt domāšanas stereotipu par to, ka profesionālā izglītība ir līmeni zemāka par vispārējo izglītību. Patiesībā jaunietis, izvēloties apgūt profesionālo vidējo izglītību kādā no profesionālās izglītības iestādēm, ir tikai ieguvējs, jo vienlaicīgi ar kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību iegūst profesiju, kas ir pieprasīta darba tirgū.” Valmieras tehnikums 2017./2018.mācību gadam dokumentu pieņemšanu uzsāks 12. jūnijā, un tā turpināsies līdz 21. jūlijam. Līdztekus jau esošajām izglītības programmām nākamajā mācību gadā Valmieras tehnikums uzsāks īstenot jaunu profesionālās izglītības programmu “Mehānika un metālapstrāde” ar iegūstamo kvalifikāciju “Mašīnbūves tehniķis” (tiek uzņemti jaunieši ar iegūtu pamatizglītību) un profesionālās izglītības programmu “Metālapstrāde” ar iegūstamo kvalifikāciju “Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbagaldu iestatītājs” (tiek uzņemti jaunieši ar iegūtu vispārējo vidējo izglītību). Jaunums Valmieras tehnikumā ir atlases veikšana, uzņemot izglītojamos profesionālās izglītības programmā “Mehatronika” ar iegūstamo kvalifikāciju “Mehatronisko sistēmu tehniķis”. Jaunieši šajā izglītības programmā tiks uzņemti konkursa kārtībā, ja mācību sasniegumu kopsumma matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā pamatizglītības apliecības pielikumā “Sekmju izraksts” nav zemāka par 18 ballēm. Aicinām interesentus klātienē iepazīties ar Valmieras tehnikuma īstenotajām izglītības programmām un uzņemšanas noteikumiem Atvērto durvju dienā, kas norisināsies 21. aprīlī plkst. 12:00 Valmieras tehnikumā Vadu ielā 3 Valmierā.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes “Sociālo lietu pārvalde” struktūrvienība “Ģimenes atbalsta nodaļa” aicina interesentus pieteikties bezmaksas septiņu nodarbību ciklam “Iedrošinājums pusaudžu vecākiem”.
Dalībniekiem būs iespēja paplašināt savu izpratni par to, kā:
Nodarbību tēmas:
Ieguvumi:
Nodarbības notiks Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda”, un tās vadīs psiholoģe Iveta Kreišmane. Pieteikšanās nodarbībām pie grupas koordinatores Evas Salmanes, zvanot pa tālruni 26793597 (vietu skaits ierobežots).
Cēsīm kā kultūras eksportētājpilsētai, gan caur mākslas, gan tūrisma virzienu, viesmīlības izkopšanas jautājums ir ļoti būtisks. Ikviens pilsētas iedzīvotājs ir tās seja, taču jo īpaši tiek ievērots viesmīlības jomas personāls. Iespējams, pat drosmīgi varētu teikt, ka viesmīlis iemieso Cēsu viesmīlības tēlu. Tāpēc, kā šī viesmīlības notikuma dalībnieki, aicināti viesmīļi un ēdināšanas uzņēmumu vadītāji. Konference veidota kā darba seminārs, lai kopīgi meklētu, kā uzlabot viesmīlību. Tajā tiks runāts par reģiona viesmīlības un apkalpošanas jomas uzņēmumu aktualitātēm – kā un kāpēc celt zināšanas par produktu, kā labāk pārdot, kā vietējie produkti var būt nozīmīgi galamērķim. Darba grupās tiks risināti jautājumi par gatavošanos banketiem, kas ir diplomātiskā apkalpošana jeb protokols. Liela uzmanība tiks pievērsta praktiskajām aktivitātēm – komunikācijai un informācijas nodošanai sociālajos tīklos, labas kafijas pagatavošanai, etiķetei, garšu izzināšanai un aprakstīšanai. Kā konferences lektori uzaicināti nozarē praktizējošie profesionāļi - “Restorāns 3” šefpavārs Ēriks Dreibants, “Alķīmiķis” aldaris Ingemārs Dzenis, konferences “Saskarsmes garšas” idejas virzītājs Arvis Zēmanis, kā arī protokola, vīna un pārdošanas pazinēji. Dalībnieku skaits konferencē būs ierobežots. Dalību iespējams pieteikt līdz 18.aprīlim vai līdz brīdim, kad tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits. Programma un informācija par pieteikšanos publicēta www.visit.cesis.lv. Pasākumu organizē Cēsu p/a “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” sadarbībā bāru un restorānu konsultāciju, un konceptpasākumu organizatoru apvienību “Ze Food” projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA) ietvaros. Tēmas aktualitāti papildina sadarbībā ar Rīgu, Valmieru un Siguldu (Rīgas-Gaujas reģions) iegūtais tituls būt par Eiropas gastronomijas reģionu 2017. gadā. Projekts HANSA tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. To īsteno 11 Latvijas,Igaunijas un Zviedrijas partneri, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim.
Informāciju sagatavoja: Laila Skujiņa p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs Tūrisma speciāliste laila.skujina PIE cesis PUNKTS lv 26458267 www.visit.cesis.lv
Atgādinām, ka vēl mēnesi - līdz š.g. 19. maijam var iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017”. Arī šogad energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla „Būvinženieris” organizētais konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” notiek jau septīto gadu. Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
Pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” aicinām iesniegt līdz 2017. gada 19. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak PIE em.gov PUNKTS lv un papīra formātā nosūtot pa pastu Latvijas Būvinženieru savienībai, Kr.Barona iela 99-1a, Rīga, LV - 1012 (pasta zīmogs: 2017. gada 19. maijs). Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Papildus informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, inese.berzina PIE em.gov PUNKTS lv, 67013240). Konkursa nolikums tika sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “LAFIPA”, AS “Latvenergo” un SIA “Sika Baltic”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.building.lv, www.buvbaze.lv un www.buvlaukums.lv.
Informāciju sagatavoja: Nedēļas nogalē (21.-23. aprīlī) Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu. Mērķis – gūt pieredzi no Somijas kolēģiem melioratīvās zvejas veikšanā un uzsākt Burtnieku ezera novājinātās ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu un ilgtermiņā celt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību. Kopš 2013. gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi. Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus. Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi. Burtnieku novada izpilddirektore Kristīne Auziņa: “Burtnieks ir ļoti sarežģīts un interesants ezers. Tam ir ļoti augsta sociālekonomiskā un ekoloģiskā vērtība, ko nepieciešams apzināties, atjaunot un saglabāt. Svarīgi ir saprast, ka nav viena galvenā iemesla ezera ekosistēmas kvalitātes kritumam. Plaužu populācijas ierobežošana un plēsīgo zivju populācijas saglabāšana un palielināšana ir tikai pirmais lielais solis ezera ekosistēmas sakārtošanas virzienā. Šīs darbības rezultāti tiks monitorēti un, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāts turpmāko darbību plāns, kas nāks par labu gan pašam ezeram, gan Burtnieku novada iedzīvotājiem un viesiem.” Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars: “Mūsu pētījumi parādīja, ka ūdens kvalitāte un arī zivju populācijas neveselīgais sastāvs liecina par nepieciešamību uzsākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas darbus. Prognozējams, ka, samazinot karpveidīgo zivju skaitu, palielināsies zandartu un asaru daudzums, kuri ir viens no būtiskākajiem posmiem ezera ekosistēmas barības ķēdē. Augstais zooplanktonu (nelieli vēzīši) patērējošo zivju īpatsvars (plauži u.c.) noved pie paaugstināta izēšanas spiediena uz liela izmēra zooplanktona īpatņiem, kas savukārt samazina spiedienu uz mikroskopiskajām aļģēm, pastiprinot to ziedēšanu vasarā un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Ņemot vērā pētījumus un aprēķinus, Burtnieka ezerā ir pieļaujama plaužu populācijas samazināšana līdz pat 280 tonnām, tādējādi neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz pārējām zivju grupām.”
Puhajarvi zinātniskā institūta pārstāvji un profesionāli zvejnieki, kuriem ir liela pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, kopā ar Vides Risinājuma institūta un Burtnieku novada pašvaldības speciālistiem no 21. līdz 23. aprīlim Burtnieku ezerā uzsāks balto zivju nozveju. Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atgrieztas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem. Ar plašāku informāciju par veiktajiem pētījumiem un ezera ekosistēmas ilgtermiņa apsaimniekošanas stratēģiju var iepazīties Burtnieku novada mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā “Burtnieka ezers”. Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Rietumu daļā - Tālavas zemienē, Burtnieku novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu teritorijā. Ezera virsmas laukums ir 4007.4 ha, garums 13,5 km, krasta līnija 33 km, platums 5,5 km. Vidējais dziļums ir 2,2 m, maksimālais 3,9 m, bet sateces baseins - 2290 km2. Tajā ietek 23 upes, upītes un strauti, iztek 95km garā Salaca, kas ietek Rīgas jūras līcī. Burtnieks ir iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aizsardzības zonā.
Jānis Ķibermanis
Bet pirms tam - Igauņu un latviešu draudzības sarīkojums Sēļu muižas lielajā zālē Plkst.17.00.
Informāciju sagatavoja: Ināra Blūma 26321158
Ekspertu komisija, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un lēma atbalstīt pavisam 44 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 76 000 eiro apmērā.
Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit.
No 2017. gada maija līdz decembrim jau desmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā – veca.vidzeme.lv. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā pa e-pastu saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektu konkursa rezultātiem.
Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv
Ārvalstu partneri par vērtīgiem Vidzemes reģiona tūrisma galamērķu pārvaldības piemēriem atzina Gaujas nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja”, kā arī dažādas pašvaldību un vietējo uzņēmēju sadarbības formas un līmeņus, kas nodrošina publiskās un privātās partnerības veidošanos, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspējas kāpumu reģionā. Īpašu interesi raisīja “Enter Gauja” klastera pārvaldības modelis un uzņēmēju sadarbības piemēri. Vizītes laikā projekta partneri tikās ar vietējo projekta darba grupu - galamērķu uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem un tūrisma stratēģiju veidotājiem, kopīgi daloties pieredzē un pārrunājot labo prakšu pārņemšanas iespējas.
Partneri viesojās Valmieras pilsētas Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, kur smēlās radošas idejas tūristiem saistošu atrakciju veidošanā.
Gastronomiskā tūrisma veicināšanas un Rīgas–Gaujas Eiropas gastronomijas reģiona zīmola ietekmes pieredzi partneri iepazina Valmiermuižas alus darītavā, kur guva priekšstatu par plašajiem sadarbības veidiem ar citiem reģiona uzņēmējiem, kas ir tūrisma klastera ‘’Enter Gauja” biedri, kā arī vietējās apkārtnes pārtikas produktu audzētājiem un ražotājiem.
Viesojoties Gulbenes pusē, projekta partneri apmeklēja Gulbenes–Alūksnes bānīti, ko atzina par vieno no galvenajiem Gulbenes-Alūksnes, kā tūrisma galamērķa, potenciālajiem tūrisma plūsmas veicināšanas elementiem.
Apmeklējot Cēsu viduslaiku pili un Pārgaujas novadā esošo Ungurmuižu, viesi izzināja kultūrvēsturiskā mantojuma veiksmīgu izmantošanu tūrisma produktu veidošanā un galamērķa popularizēšanā.
Par dabas tūrisma iespējām un dabas objektu apsaimniekošanu “Destination SMEs” partneri diskutēja ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas un “Aktīvā tūrisma centrs EŽI” vadītājiem, apmeklējot Sietiņiezi Gaujas nacionālajā parkā, Kocēnu novadā. Pēc tūrisma galamērķu apmeklēšanas, Vidzemes viesi atzinīgi vērtēja gidu kompetences un sagatavotības līmeni Vidzemē. Tieši gidi, kuri, nenoliedzami, ir savas jomas profesionāļi, spēja piešķirt tūristu piesaistes objektiem papildu pievienoto vērtību, apliecinot Vidzemes Augstskolas nozīmīgo lomu jauno tūrisma speciālistu sagatavošanā. Šis kopumā bija trešais mācību brauciens projektā “Destination SMEs”. Pagājušā gada oktobrī un decembrī tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumus un labās prakses piemērus projekta dalībnieki iepazina, apmeklējot Gozo salu Maltā un Overņas reģionu Francijā. Savukārt nākamās mācību vizītes paredzētas jūnijā sākumā Itālijā, kad projekta partneri viesosies Aostas ielejas reģionā, un septembrī Īrijā, iepazīstot Korkas grāfistes tūrisma prakses labos piemērus. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
Šodien Alūksni darba vizītē apmeklēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš tikās ar Alūksnes novada pašvaldības vadību, kā arī uzaicinātajiem novada uzņēmējiem un preses pārstāvjiem. Vizītes sākumā Ministru prezidents kopā ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli, priekšsēdētāja vietniekiem Dzintaru Adleru un Aivaru Fominu un pašvaldības izpilddirektori Janīnu Čugunovu apmeklēja Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Skolas direktore Līga Tomsone iepazīstināja Ministru prezidentu ar kritiskā stāvoklī esošo sporta skolas angāru. Sarunas dalībnieki pārrunāja iespējas rast risinājumu sporta infrastruktūras uzlabošanai Alūksnē. Pašvaldības pārstāvji norādīja uz tuvumā esošajām vispārējās izglītības iestādēm - Alūksnes pilsētas sākumskolu un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, kurām pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai ir nepieciešamas mūsdienīgas, normālā tehniskajā stāvoklī esošas telpas un kvalitatīvs dažādu sporta veidu aprīkojums. Tāpat šāds objekts ļoti nepieciešams Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolai, kā arī novada iedzīvotāju fizisko aktivitāšu dažādošanas nodrošināšanai. Pēc viesošanās sporta skolā Ministru prezidents apmeklēja Alūksnes Kultūras centru, kurā tā direktores Sanitas Bērziņas pavadībā apskatīja un atzinīgi novērtēja pārbūvētās telpas. Kultūras centrā norisinājās arī Ministru prezidenta tikšanās, pusdienas ar uzaicinātajiem Alūksnes novada uzņēmējiem. Sarunās piedalījās Alūksnes novada Jauniešu biznesa ideju konkursa laureāti - jaunā uzņēmēja Māra Saldābola, kura specializējusies bērnu apģērbu un aksesuāru izgatavošanā no lina, un Jānis Zeltiņš, kurš izveidojis savu galdniecību. Jaunie uzņēmēji sarunās ar Ministru prezidentu skāra tēmas, kas nozīmīgas jauniešiem, uzsākot uzņēmējdarbību. Par nozīmīgām tēmām jaunajiem uzņēmumiem, kas savas ražotnes atvēruši, salīdzinoši tālu no republikas nozīmes pilsētām, ar Ministru prezidentu sarunās iesaistījās SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs. Jau pieredzējušus Alūksnes novada uzņēmējus pārstāvēja SIA “SORMA” pārstāvis Māris Sormulis, savukārt AS “Almo Hardwood” - Modris Lazdekalns. Sarunas laikā tās dalībnieki norādīja Ministru prezidentam, ka viens no pamata šķēršļiem, kas rada grūtības uzņēmējdarbības attīstībai Alūksnes novadā, ir daudzviet neapmierinošais ceļu stāvoklis, ar to domājot kā Vidzemes šoseju, tā arī lauku ceļus. Vizītes noslēgumā Ministru prezidents tikās ar Alūksnes novada laikrakstu “Alūksnes Ziņas” un “Malienas Ziņas” žurnālistēm, sniedzot atbildes uz viņu uzdotajiem jautājumiem.
Informāciju sagatavoja: Druvis MUCENIEKS, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Tālruņi: 64381503; 26456644 druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
SIA „VTU Valmiera” informē par izmaiņām autobusu kustībā 1., 4., 5. un 13. maijā. Svētku dienās, 1. un 4. maijā, Valmieras pilsētas maršrutu autobusi kursēs kā svētdienā. Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu pārcelt darbadienu no piektdienas, 5. maija, uz sestdienu, 13. maiju, gaidāmas izmaiņas arī autobusu kustības sarakstos. Valmieras pilsētas maršrutu autobusi 5.maijā kursēs kā sestdienā, savukārt 13. maijā – kā darba dienā. Izmaiņas gaidāmas arī reģionālo maršrutu autobusu kustību sarakstos. Tās skatāmas uzņēmuma mājaslapas vtu-valmiera.lv sadaļā „Pasažieru pārvadājumi”, „Izmaiņas kustību sarakstos”, kā arī šeit.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera”
Ceturtdien, 27. aprīlī, pulksten 15.00 Alūksnes Kultūras centra uzņēmējdarbības telpā Alūksnes Tūrisma informācijas centrs aicina uz tikšanos tūrisma uzņēmējus. Par šo sanāksmi vienojās uzņēmēji, kuri ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem tikās 16. februārī. Toreiz pašvaldības pārstāvji sanāksmes dalībniekus iepazīstināja gan ar jau paveiktajiem, gan vēl plānotajiem darbiem. Šoreiz galvenā uzmanība būs veltīta uzņēmējiem, lai viņi varētu cits citu iepazīstināt ar savu tūrisma piedāvājumu, šīs sezonas aktualitātēm, tādējādi veicinot savstarpējo informētību un sadarbību, kā arī iegūt jaunas un noderīgas zināšanas. Tikšanās gaitā paredzēts apspriest dažādu informāciju par tūrisma uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem, lai to varētu aktualizēt jaunās tūrisma sezonas sākumā. Sanāksmes turpinājumā SIA “One Communications” valdes locekle, sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Treija tikšanās dalībniekus izglītos par tādām uzņēmējiem nozīmīgām tēmām kā komunikācijas un sabiedrisko attiecību nozīme, darbs ar medijiem un sociālo tīklu spēks. Tāpat viņa sniegs praktiskus piemērus par to, kā mazi un vidēji uzņēmumi bez milzīga finanšu resursu ieguldījuma var kļūt populāri. Sanāksmes noslēgumā uzņēmēji aicināti cits citu iepazīstināt ar savu uzņēmumu aktualitātēm, dalīties ar pieredzi, jaunumiem un labajiem piemēriem, kā arī veidot diskusiju. Tālruņi informācijai - 64322804, 25779965, e-pasts tic PIE aluksne PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 Burtnieku novada pašvaldība gan lielus, gan mazus novada iedzīvotājus, kā arī citus interesentus aicina piedalīties Vides objektu ideju konkursā, lai kopīgi radītu novada simbolu Valmiermuižai.
Konkursa mērķis ir iegūt konceptuāli atbilstošāko, labāko, oriģinālāko un racionālāko ideju teritorijas attīstīšanai valsts galvenā autoceļa A3 (Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža) un valsts reģionālā autoceļa P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža) rotācijas aplim, attīstot ideju par simbolisku “vārtu” veidošanu Valmiermuižā, Valmieras pagastā. Ideju konkursā var piedalīties ikviens (skolēni, pirmsskolas vecuma bērni, topošie ainavu dizaineri, arhitekti, mākslinieki, biedrības u.c.), kas vēlas ierosināt kādi varētu izskatīties Burtnieku novada “vārti” Valmiermuižā. Konkursā aicināti piedalīties dalībnieki bez vecuma ierobežojuma, gan individuāli, gan kopā ar domubiedriem. Darbi jāiesniedz līdz 22.maijam Valmieras pagasta pārvaldē (Vanagu ielā 4, Valmieras pag., Burtnieku novads, LV-4219) personīgi vai pa pastu, vai uz e-pasta adresi: info PIE burtniekunovads PUNKTS lv ar norādi “Ideju konkursam”. Idejas konkursam jāiesniedz vizuālā formā (zīmējumos, rasējumos, maketos, utml.), pievienojot īsu idejas aprakstu, norādot, kas tas par objektu, no kā tas gatavots, cik liels tas ir. Kopā ar iesniegto darbu jānorāda vārds, uzvārds, vecums, nodarbošanās, e-pasts un tālruņa numurs. Plānots, ka labākās idejas autoram tiks pārsteiguma balvas no Burtnieku novada pašvaldības. Vairāk par konkursa noteikumiem var uzzināt pašvaldības mājaslapā www.burtniekunovads.lv.
Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte,
Projekts HANSA tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. To īsteno 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneri, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim.
Informācijas avots: Cēsu novada pašvaldības mājaslapa SIA “VTU Valmiera” informē, ka 1.maijā tiks atklāti sezonas maršruti, savukārt no 2.maija pasažieru ērtībām būs jauns reiss maršrutā Valka – Valmiera. Autobuss no Valkas autoostas aties plkst.6.50, Strenčos būs plkst.7.15 un Valmierā – plkst.7.35. Reiss tiks veikts darba dienās. 1.maijā atklās sezonas maršrutus:
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA „VTU Valmiera” No 12. maija Cēsu Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma pasaules slavenā modes vēsturnieka un kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde “19. gadsimta mode”. Modes vēsturnieka, kolekcionāra Aleksandra Vasiļjeva, izstāde ir liels notikums un pagodinājums jebkurai pilsētai, kurā tā tiek izstādīta, bet Cēsu izstādi vēl īpašāku padarīs tas, ka pasaules pirmizrādi piedzīvos, līdz šim neeksponēti ampīra stila tērpi (19.gs.sākums), kuru eksponēšana prasa īpašus apstākļus. Tādējādi muzeja apmeklētājiem tiks dota iespēja aplūkot unikālus, līdz šim vēl neeksponētus eksemplārus. Kolekcijas izstāde būs retrospektīva, parādot dažādus 19. gs. stilus – no ampīra, klasicisma un viktoriānisma līdz jūgendstilam. Kopumā izstādē tiks izstādīti 60 autentiski vēsturiskie tērpi – vīriešu kostīmi, sieviešu kostīmi un kleitas –, un plaša 280 modes aksesuāru kolekcija. Izstāde būs papildināta ar vēsturisko informāciju trīs valodās. Aleksandrs Vasiļjevs ir pasaulslavens modes vēsturnieks, kura kolekcijas izstādes vienmēr piesaista plašu sabiedrības un mediju interesi un kura vārds kalpo kā garants kvalitatīvam modes vēstures izstādes saturam un interpretācijai. 19.gadsimts ir laiks, kad modē bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula, laiks, kad apģērbu modē tiek ieviestas tendences, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām – baltais līgavas tērps, modes žurnāli u.c. Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcija pēc muzeja rekonstrukcijas veidota elegantā 19.gadsimta bīdermeiera stila interjera apdarē, līdz ar to vēsturisko 19. gs. tērpu kolekcijas izstāde lieliski papildina un harmoniski iekļaujas Pils kopējā tēlā. Izstādes autors Aleksandrs Vasiljevs ir 1958. gadā dzimis krievu un franču modes vēsturnieks, mākslinieks un kolekcionārs. Viņš ir vairāku grāmatu autors un apbalvojumu ieguvējs par neatsveramu devumu pasaules modes vēsturē. Izstāde Cēsu Jaunajā pilī būs skatāma līdz 31. oktobrim.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No š.g. 1. aprīļa līdz 1. oktobrim aicinām piedalīties tūrisma akcijā “Apceļo Vidzemes šosejas pieturas”, lai iepazītu jau esošā sadarbības projekta “Vidzemes šosejas pieturas” tūrisma piedāvājumu.
11. aprīlī Burtniekos notika Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta SWARE trešā darba grupas sanāksme. Tās ietvaros bija iepazīšanās ar projekta aktivitātēm un projekta partneru labās prakses piemēriem Īrijā, Itālijā un Nīderlandē, kas identificēti tādās jomās kā laba pārvaldība, attīstīta tūrisma un mantojuma infrastruktūra, kā arī mārketinga un publicitātes nodrošināšana. Pēc tam notika diskusija ar vairākiem priekšlasījumiem par ainavas nozīmi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.
Pirmdien, 24. aprīlī no plkst. 9:00 – 17:00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis” viesmīlības nozares profesionāļi aicināti uz darba un zinību dienas notikumu, kas apvienos teoriju un praksi. Kādas ir reģiona viesmīlības un apkalpošanas jomas uzņēmumu aktualitātes? Kāpēc celt zināšanas par produktu, un kā to labāk pārdot? Seminārā būs iespēja gūt daudz praktisku padomu.
VKKF atbalstītā projekta "Danču nakts ar Sēļu muižasmuzikantiem" ietvaros 22. aprīlī izdejosim Igauņu un latviešu dejas - 
Ir noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātais un administrētais „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektu konkurss, kurā tika saņemti pavisam 145 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 503 960, 95 eiro.
Aprīļa sākumā Vidzemē viesojās tūrisma jomas speciālisti no vairākām Eiropas valstīm, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā. Projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos (Destination SMEs)” ārvalstu partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Īrijas un Somijas uzzināja par tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta jaudu tūrisma nozarē, kā arī apmeklēja uzņēmumus, kuri īpašu uzmanību pievērš sadarbībai kopīgā galamērķa stiprināšanā.
