.png)
|
Arhīva kalendārs
Nedēļas nogalē (21.-23. aprīlī) Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu. Mērķis – gūt pieredzi no Somijas kolēģiem melioratīvās zvejas veikšanā un uzsākt Burtnieku ezera novājinātās ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu un ilgtermiņā celt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību. Kopš 2013. gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi. Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus. Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi. Burtnieku novada izpilddirektore Kristīne Auziņa: “Burtnieks ir ļoti sarežģīts un interesants ezers. Tam ir ļoti augsta sociālekonomiskā un ekoloģiskā vērtība, ko nepieciešams apzināties, atjaunot un saglabāt. Svarīgi ir saprast, ka nav viena galvenā iemesla ezera ekosistēmas kvalitātes kritumam. Plaužu populācijas ierobežošana un plēsīgo zivju populācijas saglabāšana un palielināšana ir tikai pirmais lielais solis ezera ekosistēmas sakārtošanas virzienā. Šīs darbības rezultāti tiks monitorēti un, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāts turpmāko darbību plāns, kas nāks par labu gan pašam ezeram, gan Burtnieku novada iedzīvotājiem un viesiem.” Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars: “Mūsu pētījumi parādīja, ka ūdens kvalitāte un arī zivju populācijas neveselīgais sastāvs liecina par nepieciešamību uzsākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas darbus. Prognozējams, ka, samazinot karpveidīgo zivju skaitu, palielināsies zandartu un asaru daudzums, kuri ir viens no būtiskākajiem posmiem ezera ekosistēmas barības ķēdē. Augstais zooplanktonu (nelieli vēzīši) patērējošo zivju īpatsvars (plauži u.c.) noved pie paaugstināta izēšanas spiediena uz liela izmēra zooplanktona īpatņiem, kas savukārt samazina spiedienu uz mikroskopiskajām aļģēm, pastiprinot to ziedēšanu vasarā un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Ņemot vērā pētījumus un aprēķinus, Burtnieka ezerā ir pieļaujama plaužu populācijas samazināšana līdz pat 280 tonnām, tādējādi neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz pārējām zivju grupām.”
Puhajarvi zinātniskā institūta pārstāvji un profesionāli zvejnieki, kuriem ir liela pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, kopā ar Vides Risinājuma institūta un Burtnieku novada pašvaldības speciālistiem no 21. līdz 23. aprīlim Burtnieku ezerā uzsāks balto zivju nozveju. Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atgrieztas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem. Ar plašāku informāciju par veiktajiem pētījumiem un ezera ekosistēmas ilgtermiņa apsaimniekošanas stratēģiju var iepazīties Burtnieku novada mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā “Burtnieka ezers”. Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Rietumu daļā - Tālavas zemienē, Burtnieku novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu teritorijā. Ezera virsmas laukums ir 4007.4 ha, garums 13,5 km, krasta līnija 33 km, platums 5,5 km. Vidējais dziļums ir 2,2 m, maksimālais 3,9 m, bet sateces baseins - 2290 km2. Tajā ietek 23 upes, upītes un strauti, iztek 95km garā Salaca, kas ietek Rīgas jūras līcī. Burtnieks ir iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aizsardzības zonā.
Jānis Ķibermanis
Bet pirms tam - Igauņu un latviešu draudzības sarīkojums Sēļu muižas lielajā zālē Plkst.17.00.
Informāciju sagatavoja: Ināra Blūma 26321158
Ekspertu komisija, ņemot vērā konkursa nolikumā apstiprinātos kritērijus, izvērtēja projektu pieteikumus un lēma atbalstīt pavisam 44 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 76 000 eiro apmērā.
Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties šeit.
No 2017. gada maija līdz decembrim jau desmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas. Aktuālā informācija par atbalstīto projektu pasākumiem un rezultātiem būs pieejama Vidzemes reģiona mājas lapā – veca.vidzeme.lv. Projektu pieteicēji tuvākajā laikā pa e-pastu saņems oficiālu ziņu par „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektu konkursa rezultātiem.
Papildu informācija: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv
Ārvalstu partneri par vērtīgiem Vidzemes reģiona tūrisma galamērķu pārvaldības piemēriem atzina Gaujas nacionālā parka tūrisma klasteri “Enter Gauja”, kā arī dažādas pašvaldību un vietējo uzņēmēju sadarbības formas un līmeņus, kas nodrošina publiskās un privātās partnerības veidošanos, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspējas kāpumu reģionā. Īpašu interesi raisīja “Enter Gauja” klastera pārvaldības modelis un uzņēmēju sadarbības piemēri. Vizītes laikā projekta partneri tikās ar vietējo projekta darba grupu - galamērķu uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem un tūrisma stratēģiju veidotājiem, kopīgi daloties pieredzē un pārrunājot labo prakšu pārņemšanas iespējas.
Partneri viesojās Valmieras pilsētas Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, kur smēlās radošas idejas tūristiem saistošu atrakciju veidošanā.
Gastronomiskā tūrisma veicināšanas un Rīgas–Gaujas Eiropas gastronomijas reģiona zīmola ietekmes pieredzi partneri iepazina Valmiermuižas alus darītavā, kur guva priekšstatu par plašajiem sadarbības veidiem ar citiem reģiona uzņēmējiem, kas ir tūrisma klastera ‘’Enter Gauja” biedri, kā arī vietējās apkārtnes pārtikas produktu audzētājiem un ražotājiem.
Viesojoties Gulbenes pusē, projekta partneri apmeklēja Gulbenes–Alūksnes bānīti, ko atzina par vieno no galvenajiem Gulbenes-Alūksnes, kā tūrisma galamērķa, potenciālajiem tūrisma plūsmas veicināšanas elementiem.
Apmeklējot Cēsu viduslaiku pili un Pārgaujas novadā esošo Ungurmuižu, viesi izzināja kultūrvēsturiskā mantojuma veiksmīgu izmantošanu tūrisma produktu veidošanā un galamērķa popularizēšanā.
Par dabas tūrisma iespējām un dabas objektu apsaimniekošanu “Destination SMEs” partneri diskutēja ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas un “Aktīvā tūrisma centrs EŽI” vadītājiem, apmeklējot Sietiņiezi Gaujas nacionālajā parkā, Kocēnu novadā. Pēc tūrisma galamērķu apmeklēšanas, Vidzemes viesi atzinīgi vērtēja gidu kompetences un sagatavotības līmeni Vidzemē. Tieši gidi, kuri, nenoliedzami, ir savas jomas profesionāļi, spēja piešķirt tūristu piesaistes objektiem papildu pievienoto vērtību, apliecinot Vidzemes Augstskolas nozīmīgo lomu jauno tūrisma speciālistu sagatavošanā. Šis kopumā bija trešais mācību brauciens projektā “Destination SMEs”. Pagājušā gada oktobrī un decembrī tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumus un labās prakses piemērus projekta dalībnieki iepazina, apmeklējot Gozo salu Maltā un Overņas reģionu Francijā. Savukārt nākamās mācību vizītes paredzētas jūnijā sākumā Itālijā, kad projekta partneri viesosies Aostas ielejas reģionā, un septembrī Īrijā, iepazīstot Korkas grāfistes tūrisma prakses labos piemērus. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
VKKF atbalstītā projekta "Danču nakts ar Sēļu muižasmuzikantiem" ietvaros 22. aprīlī izdejosim Igauņu un latviešu dejas - 
Ir noslēdzies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātais un administrētais „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” projektu konkurss, kurā tika saņemti pavisam 145 projektu pieteikumi par kopējo pieprasītā finansējuma summu 503 960, 95 eiro.
Aprīļa sākumā Vidzemē viesojās tūrisma jomas speciālisti no vairākām Eiropas valstīm, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā. Projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos (Destination SMEs)” ārvalstu partneri no Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Īrijas un Somijas uzzināja par tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta jaudu tūrisma nozarē, kā arī apmeklēja uzņēmumus, kuri īpašu uzmanību pievērš sadarbībai kopīgā galamērķa stiprināšanā.
