Arhīva kalendārs

« March 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību novadā, sekmētu darba vietu radīšanu, jaunu preču un pakalpojumu veidošanu, Kocēnu novada dome no 2017. gada 1. marta izsludina konkursu biznesa ideju līdzfinansēšanai.

Domes līdzfinansējums līdz EUR 2000,00 apmērā šī konkursa ietvaros tiks piešķirts uzņēmumiem (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, individuāliem komersantiem, zemnieku saimniecībām), kas reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ne vairāk par vienu gadu, un fiziskām personām, kuras ir gatavas uzsākt komercdarbību Kocēnu novada administratīvajā teritorijā, reģistrējot uzņēmumu Kocēnu novada administratīvajā teritorijā pēc atbalsta saņemšanas.

Ekonomiskā aktivitāte un uzņēmējdarbības attīstība ir ikvienas pašvaldības “asinsrite” un labklājības pamats. Taču pašvaldības pienākums ir ne vien pretendēt uz komersantu radītajiem labumiem, bet arī stimulēt un sekmēt biznesa vidi. Tāpēc šajā gadā esam nolēmuši izsludināt konkursu jaunu biznesa ideju attīstībai. Konkursa nolūks ir sniegt finansiālu atbalstu tādiem jaunajiem vai topošajiem komersantiem, kuri ar savu ideju var sniegt ieguldījumu novada attīstībā, radot jaunas darba vietas vai konkurētspējīgus produktus, pakalpojumus,” pauž Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle.

Lai pretendētu līdzfinansējuma saņemšanai, interesentiem līdz 2017. gada 31. augustam jāsagatavo detalizēts pieteikums. Uzņēmējdarbības priekšlikumus izvērtēs kompetenta žūrija, kurā galvenokārt būs uzņēmēji vai nozares speciālisti. Konkursa rezultāti tiks analizēti un lēmums par finansējuma piešķiršanu pieņemts līdz 2017.gada 30. novembrim. Iesniegtais priekšlikums jāīsteno viena gada laikā.

Lai pēc iespējas kvalitatīvāk sagatavotu pieteikumu, Kocēnu novada dome aprīlī organizēs informatīvu  semināru potenciālajiem konkursa dalībniekiem.

Papildus informācija par konkursu, tā nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama www.kocenunovads.lv.

Kontaktpersona: Inese Pabērza, Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja, mob.tel.: 26418755, e-pasts: inese.paberza PIE kocenunovads PUNKTS lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Lai iedzīvotājiem sniegtu iespējas saņemt publiskos pakalpojumus novados, viena no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda prioritātēm 2017. gadā ir turpināt darbu Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveidē un attīstībā.

Ministrs K.Gerhards uzsver: “Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveide ir mērķtiecīgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas politikas rezultāts. Tādā veidā turpinām padarīt iedzīvotājiem ērtāku un pieejamāku publisko pakalpojumu saņemšanu. Esmu gandarīts, ka Latvija, pilnveidojot iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespējas saņemt šādus pakalpojumus, ir paraugs arī daudzām Eiropas valstīm.

2017. gadā valsts publisko pakalpojumu sniegšanai un VPVKAC tīkla attīstībai piešķirti vairāk nekā 940 tūkstoši eiro, šogad darbu uzsāks 13 jauni novadu nozīmes VPVKAC dažādās Latvijas vietās. Pirmo no tiem atklās 1.martā Ikšķilē.

Novadu nozīmes centros var pieteikt Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus un Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts Darba inspekcijas. Valsts zemes dienesta e-pakalpojumus,  kā arī saņemt savas pašvaldības pakalpojumus. Tāpat iespējams saņemt praktisku palīdzību darbā ar datoru, internetu un eID kartes lasītāju. Klientu apkalpošanas centros pieejama arī informācija par tuvāko valsts iestāžu reģionālo struktūrvienību, to darba laiku un pieteikšanās kārtību.

Šobrīd Latvijā pakalpojumus var pieteikt un konsultācijas var saņemt jau 56 novadu nozīmes un 3 reģionālās nozīmes VPVKAC.

Pēdējie reģistrētie dati liecina, ka VPVKAC tīklā līdz šim ir sniegti 43 204 pakalpojumi, tajā skaitā 9 529 konsultācijas, 3 295 reģistrēti pakalpojumu pieteikumi un 30 380 VSAA pakalpojumu pieteikumi.

VPVKAC izveidošanas mērķis ir nodrošināt iespējas valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus un konsultācijas par e-pakalpojumiem saņemt tuvāk dzīvesvietai – ĀTRĀK, ĒRTĀK, IZDEVĪGĀK!

Sev tuvāko VPVKAC iespējams atrast valsts un pašvaldību pakalpojumu vienotajā portālā www.latvija.lv/pakalpojumucentri  

 

Informāciju sagatavoja:

Oskars Vizbulis

Ministra padomnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel. 67026463

E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv

 

Valmieras Tūrisma centra (TIC) apkopotā tūrisma statistika par 2016. gadu liecina, ka ceļotāju interese par Valmieru kā tūrisma galamērķi turpina pieaugt ik gadu. Pērn Valmieras TIC reģistrēti 9824 apmeklētāji, kuri ceļojuši individuāli vai grupās. Attiecībā pret 2015. gadu apmeklētāju skaits pieaudzis par nepilniem 10%.

 

Vidējais grupas lielums bija 1.65 personas. Reģistrēti 6891 informācijas pieprasījums, no kuriem 86.93% bija Latvijas rezidentu (t.sk. 63.11% valmieriešu) pieprasījumi. Klātienē saņemti 5969 pieprasījumi, telefoniski – 709, bet rakstiski – 213 informācijas pieprasījumi. Kopumā informācijas pieprasījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 21%.

Aktīvākais informācijas pieprasījums ir bijis laikā no aprīļa līdz oktobrim, kur vislielākais interesentu skaits bijis vasaras mēnešos. Tas skaidrojams ar situāciju tūrisma nozarē kopumā, kad ceļošanai un atvaļinājumu plānošanai cilvēki izvēlas tūrisma silto sezonu. Salīdzinot ar 2015. gada datiem, novērojams informācijas pieprasījumu skaita pieaugums arī marta un novembra mēnešos, kad dažādu mērķauditoriju interesenti ir izmantojuši Valmieras TIC piedāvātos pakalpojumus – ekskursijas pa pilsētu gida pavadībā, skolēnu ekskursiju piedāvājumus pavasarī un rudenī, Valmieras TIC organizētās publiskās ekskursijas, pārgājienus un velobraucienus. Tāpat arī novērojama saistība starp TIC informācijas pieprasījumu un apmeklētāju skaita palielināšanos tajos periodos, kad pilsētā norisinājušies lielāka mēroga pasākumi, piemēram, vasaras tūrisma sezonas atklāšanas pasākums velo un kino festivāls “Kino pedālis 2016”, Valmieras pilsētas svētki, Valmieras Vasaras teātra festivāls, Vidzemes uzņēmēju dienas un “Muzeju nakts”, kā arī SportLat skriešanas maratons, Simjūda gadatirgus un citas dažāda veida norises kultūrā, mākslā un sportā. Ņemot vērā tūrisma nozares sezonālo raksturu, likumsakarīgi, ka ārvalstu rezidenti Valmieras TIC visvairāk viesojušies vasaras mēnešos, savukārt vislielākais vietējo iedzīvotāju apmeklējums Valmieras TIC bijis novembrī un decembrī, kas skaidrojams ar iedzīvotāju interesi par Valmieras kalendāru nākamajam gadam un Ziemassvētku dāvanu sarūpēšanu.

2016. gadā starp Valmieras TIC informācijas pieprasītājiem 13% bija ārvalstnieki, pārstāvot kopskaitā 49 dažādas valstis. Salīdzinājumā ar 2015.gadu šis rādītājs pieaudzis par nepilniem 18%. Pārstāvēto valstu top desmitnieka pirmajā vietā nemainīgi ierindojas Igaunija ar 42.99% lielu īpatsvaru starp ārvalstu rezidentiem. Salīdzinājumā ar 2015.gadu novērojams igauņu īpatsvara pieaugums par 37.59%. Tāpat arī par Valmieras tūrisma galamērķi interese pieaugusi ceļotājiem no Vācijas (īpatsvars starp ārvalstīm 12.31%), Somijas (īpatsvars starp ārvalstīm 5.59%), Francijas (īpatsvars starp ārvalstīm 5.25%) un Lietuvas (īpatsvars starp ārvalstīm 4.33%). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, interesentu pieprasījumu skaits no Lietuvas pieaudzis visstraujāk – par 65.22%, savukārt rādītājos par interesentu skaitu no Krievijas novērojams kritums par 15.56%, kopā sastādot 4.33% lielu īpatsvaru starp visiem ārvalstu interesentiem. Jāatzīmē, ka Valmieru apciemojuši arī ceļotāji no Lielbritānijas, Spānijas, Nīderlandes, Polijas, Čehijas un pat Austrālijas, Ķīnas, Meksikas, Taivānas un Singapūras.

Raksturojot Valmieras TIC apkalpoto klientu intereses, augsts pieprasījums bijis par Valmieras un apkārtējo novadu (Kocēnu, Burtnieku, Beverīnas) tūrisma galamērķa informatīvajiem materiāliem. Kopskaitā par tūrisma ceļvežiem un kartēm Valmieras TIC saņemti vairāk nekā 2017 jautājumi, kas ir par 32.87% vairāk nekā 2015.gadā. Bieži apmeklētāju vidū bijuši arī vietējie iedzīvotāji, kuri, plānojot savus ceļojumus, vēlējušies saņemt kartes un ceļvežus par citām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī tuvāko kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – tūrisma piedāvājumu. 2067 pieprasījumi bijuši saistībā ar suvenīru piedāvājumu. Arī šis rādītājs ievērojami pieaudzis attiecībā pret iepriekšējo gadu – par 44.75%. Valmieras TIC piedāvā dažāda veida suvenīrus gan ar Valmieras, gan Latvijas simboliku, izceļot arī vietējā reģiona amatniecības tradīcijas. Jautājumi saistībā ar pasākumiem uzdoti 988 reizes, kas ir par 76.74% vairāk nekā iepriekšējā gada periodā. Par teju 40% pieaudzis arī to interesentu skaits, kas vēlējušies saņemt informāciju par aktīvo atpūtu – riteņbraukšanu, laivošanu, pārgājieniem u.c. piedāvājumiem. Aktuāli bijuši arī piedāvājumi ģimenēm ar bērniem un ekskursijas skolēnu grupām.  

Analizējot interešu sadalījumu ārvalstu rezidentu un vietējo Latvijas ceļotāju vidū, novērojams, ka ārvalstu viesi pamatā interesējas par dažādiem apskates objektiem, aktīvas atpūtas maršrutiem, kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar ēdināšanu un nakšņošanu. Šīs intereses bijušas visai līdzīgas arī ceļotāju vidū no citām Latvijas pilsētām, papildinot interešu loku ar ekskursijām gida pavadībā un dalību Valmieras TIC organizētajos aktīvās atpūtas pasākumos. Visbiežāk tūristus interesējis piedāvājums atpūtai pilsētā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Turpretim vietējie iedzīvotāji Valmieras TIC pamatā apmeklējuši, lai iegādātos suvenīrus, uzzinātu par drīzumā gaidāmajiem pasākumiem, piedalītos tādos Valmieras TIC organizētos pasākumos kā “Ceļotāju stāstu vakari”, tūrisma ceļošanas akcija “Ceļo līdz 100” un velo braucieni gida pavadībā. Bieži vietējie iedzīvotāji Valmieras TIC vērsušies arī ar mērķi noskaidrot atbildes uz jautājumiem, kas nav bijuši tieši saistīti ar tūrismu, piemēram, par dažādu organizāciju precīzu atrašanās vietu, darba laikiem u.tml.

Jāpiebilst, ka interesi par Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma galamērķī atspoguļo ne tikai tiešais tūristu pieprasījums Valmieras TIC, bet arī mērķauditorijas paradumi internetā, meklējot informāciju par tūrisma piedāvājumu Valmierā. Tūrisma vortāla www.visit.valmiera.lv 2016.gada statistika apliecina, ka minētās interneta vietnes apmeklējums, salīdzinot ar apmeklējuma datiem 2015.gadā, pieaudzis par 9%. Tāpat pieaugums vērojams arī apskatīto lapu un apmeklētāju no unikālajām IP adresēm skaita ziņā. Viena apmeklējuma laikā lapā tiek aplūkotas vidēji 3-4 sadaļas, uzturoties lapā vidēji 2 minūtes un 46 sekundes.

Informācija vortālā visit.valmiera.lv tiek publicēta četrās valodās: latviešu, angļu, igauņu un krievu. Lasītākās sadaļas latviešu valodā bijušas “Ko redzēt un darīt?” (pieaugums pret 2015. gadu par 37%), “Kur nakšņot?” (pieaugums par 37%), “Kur paēst?” (pieaugums par 86%), kā arī sadaļa “Pasākumi” (pieaugums par 26%). Visvairāk apskatītā apakšsadaļa bijusi par aktīvās atpūtas piedāvājumiem (pieaugums par 44%). Salīdzinājumā ar 2015.gadu divkāršojies interneta vietnes apmeklējumu skaits lapas igauņu valodas versijai. Tāpat arī stabili apmeklējuma radītāji ir vietnes angļu un krievu valodas lapas versijām. Arī svešvalodu lapas versijās visbiežāk aplūkotas tās pašas sadaļas, kas latviešu valodas lapā. Starp meklētākajiem atslēgvārdiem bijušas tādas frāzes kā “Pasākumi Valmierā”, “Valmieras tūrisms”, “Ko darīt Valmierā”, “Darba laiki kafejnīcās”, kā arī vārdi, kas bija atbilstoši Valmieras un apkārtējo novadu aktuālajiem mēneša un sezonas pasākumiem, piemēram, Valsts svētki, Simjūds, pilsētas svētki u.c.

Salīdzinot ar 2015. gadu, joprojām visvairāk interesentu apmeklē www.visit.valmiera.lv, izmantojot meklētāju Google (pieaugums par 34%) vai ievadot interneta pārlūkā tieši vietnes nosaukumu. Tāpat arī ievērojami pieaudzis to interesentu skaits, kas seko Valmieras TIC uzturētajam Facebook sociālajam kontam. Izmantojot šo sociālo tīklu, vortālu www.visit.valmiera.lv 2016. gadā apmeklējuši par 85% vairāk interesentu nekā 2015.gadā.

Plašāka informācija par Valmieras TIC apkopoto tūrisma statistiku pieejama interneta vietnes www.visit.valmiera.lv sadaļā “Statistika”.

 

Informāciju sagatavoja:

Anita Tīlena

Valmieras pilsētas pašvaldības

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Galvenā tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25437177

19. un 20. maijā Valmierā notiks ikgadējās Vidzemes uzņēmēju dienas. Alūksnes novada pašvaldība aicina novada uzņēmējus pieteikties dalībai šajā pasākumā.

Alūksnes novads kopā ar Apes, Raunas un Smiltenes novadiem Vidzemes uzņēmēju dienās piedalīsies vienotajā stendā “Vidzemes šosejas pieturas”, kāds tas bija redzams jau starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2017” šī gada februārī.

Stendā lielāko uzsvaru plānots likt uz tūrisma piedāvājumu “Vidzemes šosejas pieturu” pašvaldību teritorijās, tāpēc, lai piesaistītu lielāku apmeklētāju uzmanību stendam, pašvaldība aicina uzņēmējus piedalīties Vidzemes uzņēmēju dienās ar aktivitātēm un degustācijām, ko piedāvāt apmeklētājiem. Izstādes laikā būs iespējams arī tirgoties ar produkciju.

Uzņēmējus, kam ir interese piedalīties minētajā pasākumā, pašvaldība aicina sazināties ar Alūksnes novada pašvaldības Tūrisma informācijas centru pa tālruni 29130280 vai pieteikties klātienē Pils ielā 25A, Alūksnē.

 

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Līdz šā gada 20.martam Burtnieku novada iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji  ir aicināti pieteikt savu izloloto biznesa ideju konkursā “Ideja Burtnieku novadam”. Biznesa ideju konkursu Burtnieku novada pašvaldība rīko jau otro gadu pēc kārtas, un tas dod iespēju gan esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl domā,  īstenot savu ideju, iegūt biznesa uzsākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu.

Plānots, ka konkursa dalībnieki varēs piedalīties pašvaldības rīkotajās apmācībās, kurās dažādu jomu speciālisti sniegs nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai. Savukārt trīs labākajām iecerēm, ko, izvērtējot biznesa plānu, noteiks kompetenta žūrija, tiks Burtnieku novada pašvaldības sarūpētās naudas balvas.  Savas idejas īstenošanai pirmās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, otrās vietas ieguvējs 800 eiro, bet trešās vietas ieguvējs saņems 600 eiro.

Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai autoru grupa līdz trīs cilvēkiem, ja vien ir ideja, ar kuru tiks uzsākta vai attīstīta uzņēmējdarbība Burtnieku novada teritorijā. Tāpat konkursā startēt var arī uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā.

Savu biznesa ideju un pieteikumu apmācībām vari iesniegt, sūtot aizpildu pieteikuma anketu uz e-pasta adresi info PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Pieteikuma anketa, konkursa nolikums un plašāka informācija atrodama mājaslapā www.burtniekunovads.lv

Konkursu “Ideja Burtnieku novadam” organizē Burtnieku novada pašvaldība.  Pērn, kad šāds konkurss notika pirmo reizi, konkursam tika iesniegtas deviņas biznesa idejas. Visu ideju iesniedzēji pašvaldības organizētajās apmācībās saņēma padomus no jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī apguva biznesa plānošanu, mārketinga pamatus un citas vērtīgas lietas.

Pagājušajā gadā konkursā uzvarēja un pašvaldības piešķirtās naudas balvas ieguva Aija Kleimane ar savu ideju par dekoratīvajiem metāla puzuriem un Vita Ozerisnka ar ideju par hidrolātu ražošanu. 

Informāciju sagatavoja:
Arita Rudzīte,
Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 20219631

Uz jautājumiem atbildēs:
Valērijs Seilis,
Burtnieku novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs
Tālr.: 26197174 
E-pasts: valerijs.seilis PIE burtniekunovads PUNKTS lv

Pēdējās desmitgades laikā  ir ievērojami palielinājusies vietējo lauksaimniecības produktu un bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas popularitāte. Vietējo ražotāju produktu svaigumu, dabiskumu un labo garšu augstu vērtē patērētāji, gan Igaunijā, gan Latvijā un arī citur ārzemēs. Tomēr mazie lauksaimniecības ražotāji nav plaši pazīstami ne savā reģionā, ne kaimiņu  un pārrobežu reģionos. Mazie uzņēmēji un mājražotāji visbiežāk popularizē savu produkciju paziņu lokā vai tikai savā vietējā mērogā, tādējādi nav plašāk pazīstami. Vietējiem pārtikas ražotājiem un mājražotājiem bieži vien pietrūkst informācijas par citiem lauksaimniekiem, kas var piegādāt tādus produktus un izejvielas, kas nepieciešami viņu produkcijas ražošanai. Bieži vien vietējie ražotāji atdod savu produkciju vairumtirdzniecībā vai arī lielveikalu ķēdēm, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt vairāk.

Tādēļ ir būtiski atbalstīt un iedrošināt mazos, vietējos uzņēmējus un mājražotājus meklēt citus pārdošanas kanālus, veicināt to rentabilitāti un konkurētspēju, kā arī atrast jaunas tirgus iespējas gan vietējos, gan kaimiņu novados pierobežā. Tā kā, pietrūkst ne tikai sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem un mājražotājiem savos un pierobežas reģionos, bet arī zināšanas un prasmes kā veicināt produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, tad ir ļoti vērtīgi  organizēt kopīgus pasākumus un tikšanās.  Šādi pasākumi dod iespēju rast jaunus kontaktus un sadarbības partnerus, kā arī uzlabot kopā zināšanas un prasmes ne tikai savā nozarē, bet arī mārketingā, konkurētspējas veicināšanā un attiecībās ar klientiem.

Viena no projekta mērķa grupām ir rokdarbnieki un amatnieki, kuru joma ir labi attīstīta, jo lauku reģionos  ir daudz prasmīgu rokdarbu  meistaru un amatnieku, kuri varētu pārdot savu produkciju plašākā teritorijā ārpus sava novada vai pat citās valstīs. Meistariem ar labām valodu un datorprasmēm ir lielāks potenciāls pielietot mūsdienu tehnoloģijas pārdošanas un mārketinga attīstīšanā (tiešsaistes veikaliem, mājas lapas u.c.). Rokdarbnieki un amatnieki no abām valstīm Latvijas un Igaunijas var sadarboties un mācīties kopā kā pārdot savu produkciju, kā efektīvi izmantot mūsdienu tehnoloģiju iespējas konkurētspējas veicināšanā un kā uzsākt biznesu tiem, kuriem šī nodarbe ir tikai kā hobijs.

Projekta mērķis:

Projekta mērķis ir atdzīvināt un stiprināt pārrobežu uzņēmējdarbību, īstenojot virkni dažādu pasākumu, kas veicinās sadarbības un biznesa attiecību veidošanu starp Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem. Šie pasākumi ir, gan pieredzes apmaiņas braucieni, gan kopīgas tikšanās, mācību ekskursijas un semināri, gan kopīgas izstādes un gadatirgi. Projektā tiks iesaistīti uzņēmēji no Setomaa reģiona, Repinas (Räpina) un Vastselīnas (Vastseliina) pašvaldībām Igaunijas pusē, Apes un Smiltenes pašvaldībām Latvijas pusē. 

Projekta galvenās aktivitātes:
Īstenojot projekta aktivitātes, projekta partneri ir nolēmuši izmantot nozaru pieeju. Tādējādi tiks izveidotai pārrobežu sadarbības tīkli četrās nozarēs: 1) ogu un augļu audzētāji un ražotāji; 2) gaļas un piena lauksaimnieki un ražotāji; 3) dārzeņu, garšaugu un augu lauksaimnieki un ražotāji; 4) rokdarbnieki un citi amatnieki. Projekta ieviešanas laikā tiks organizēti mācību pieredzes braucieni (latviešu uzņēmēji pie igauņiem un otrādi), tiks piedāvāts apmeklēt un piedalīties vietējos gadatirgos (Lindoras, Vastselīnas, Repinas, Apes, Smiltenes gadatirgos), tiks organizēts kopējs amatnieku stends izstādēs Rīgā un Tallinā, tiks organizēti 4 kopēji divu dienu praktiskie apmācību semināri, pieaicinot piedalīties labākos Dienvidaustrumu Igaunijas un Vidzemes reģiona speciālistus, aktīvākie uzņēmēji tiks aicināti piedalīties pieredzes braucienos un jaunu noieta tirgu meklēšanā uz Pleskavas apgabalu, Somiju un Baltkrieviju, kā arī tiks sagatavota brošūra divās valodās par projekta partneru uzņēmēju piedāvājumiem.

Viena no pirmajām projekta aktivitātēm plānota 2017. gada 30.martā plkst. 14.00 kad Smiltenes novada pašvaldība organizēs informatīvo dienu, kurā tiks izklāstītas projekta “COOP Local” aktivitātes un plānotie pasākumi. Uz pasākumu tiek aicināti piedalīties Smiltenes novada jaunie uzņēmēji, mājražotāji, amatnieki un rokdarbnieki. Pasākuma norises vieta Smiltenes kultūras centra Kino zāle, Gaujas iela 1, Smiltenē.

Projekta partneri: Setomaa lauku pašvaldību savienība, inkubācijas centrs “Repina (Räpina)”, Vastselīnas (Vastseliina) pašvaldības dome, Apes novada dome un Smiltenes novada dome.

Projekts tiks ieviests laika periodā no 2017.gada marta līdz 2019.augustam.
Projektu „COOP Local” līdzfinansē Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma.  Smiltenes novada pašvaldības kopējais projekta budžets ir 61 104,00 EUR, t.sk. programmas finansējums ir 85% jeb 51 938,40 EUR un pašvaldības līdzfinansējums ir 15% jeb 9165,60 EUR.

Informāciju sagatavoja: 

Zelma Mičule,
Smiltenes novada domes
Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja

Marita Mūze

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474

www.smiltene.lv

Sekojiet mums: 

https://twitter.com/SmiltenesNovads

http://www.facebook.com/SmiltenesNovads

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

Veiksme sākas ar ideju. Mēs dzīvojam pārmaiņu, iespēju laikā. Tā ir liela priekšrocība pilnveidoties un realizēt pārdrošus sapņus. Aiz sapņiem slēpjas spēcīgs motivācijas ierocis darīt vairāk, labāk, citādāk. Ar mazo grantu konkursa palīdzību Gulbenes novada dome vēlās mudināt jauniešus fantazēt, radīt vīzijas par veselīgāku, ērtāku rītdienu radot produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Gulbenes novada pašvaldība aicina jauniešus no 13 – 30 gadu vecumam uzdrīkstēties un pieteikt konkursam savas biznesa idejas. Konkursa mērķis ir motivēt jauniešus inovatīva produkta/pakalpojuma radīšanai, mudināt domāt par pašnodarbinātības iespējām, sadarbībā ar ekspertiem modelēt sava biznesa veidošanu un attīstību.

Informācija pieejama mājas lapā www.biznessgulbene.lv

Papildus informācija:
Gulbenes novada dome
Attīstības un projektu nodaļa

Projektu vadītāja
Liena Kazāka
E-pasts: liena.kazaka PIE gulbene PUNKTS lv

Tālr.: 28609883

No 13. marta sāksies pieteikšanās 15.Lielajam Valkas – Valgas labdarības robežtirgum, informē tirgus organizatori. Tirgošanās šogad notiks 6.-7. maijā Valkā un Valgā pie Rīgas ielas Robežpunkta.

Tūrisma informācijas biroja vadītājs Dainis Čapiņš aicina tirgotājus pieteikt vietu tirgū savlaicīgi: “Šogad turpināsim pieņemt tirgotāju pieteikumus elektroniskā veidā. Elektroniskā reģistrācija tika veiksmīgi ieviesta aizvadītajā gadā un paredz konkrētas tirdzniecības vietas rezervāciju un priekšapmaksu. Pirms reģistrācijas lūdzam izlasīt tirgus nolikumu un neskaidrību gadījumā jautāt papildus informāciju tūrisma biroja darbiniekiem”. Ar robežtirgus nolikumu iespējams iepazīties Valkas novada mājaslapā www.valka.lv sadaļā Kultūra/ Lielākie pasākumi/ Robežtirgus.

Vairāk informācijas šeit

22. martā Ērgļos un 23. martā Valmierā notiks semināri par „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" projektu pieteikumu sagatavošanu. 

Jau ziņots, ka no 1. marta līdz 31. martam Vidzemes plānošanas reģions ir izsludinājis „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" projektu konkursu, kurā var piedalīties ikviena juridiska organizācija un iesniegt dažādas ar kultūras jomu Vidzemē saistītas idejas un ieceres atbilstoši konkursa nolikumam. Projektu konkursa nolikums un pielikumi ir pieejami šeit.

Semināri par kultūras projektu pieteikumu sagatavošanu notiks:

  • 22. martā plkst. 11.00 Ērgļu Saieta namā (Ērgļi, Rīgas iela 5);
  • 23. martā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centra Kamerzālē (Valmiera, Rīgas iela 10).

Par projektu konkursu un pieteikumu sagatavošanu iespējams konsultēties, sazinoties ar Vidzemes kultūras programmas koordinatori Ievu Vītolu – 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv.

10. martā Smiltenē notika Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijas (SVK) sēde pārrobežu sadarbības veicināšanai, kuru vadīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vidzemes plānošanas reģionu komisijā pārstāv Evija Zurģe, VPR Attīstības padomes locekle un Raunas novada pašvaldības priekšsēdētāja.

Ministrs Gerhards, atklājot sēdi, uzsvēra: "Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka šāds regulārās sadarbības formāts ir augsti novērtēts no Eiropas Komisijas puses, kura atzinusi, ka tikai starp nedaudzām Eiropas Savienības valstīm ar kopīgu robežu šāds formāts pastāv un uzskatāms kā labais piemērs, kuru pārņemt pierobežu reģionu problēmjautājumu risināšanai."  

SVK sēdē abas puses panāca vienošanos, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie grozījumiem par vienošanos par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pierobežas teritorijā, kā arī uzsākt sarunas, apsverot iespējas, slēgt jaunu līgumu par valstu sadarbību ārkārtas situāciju un krīžu jomā. Puses vienojās turpināt sarunas par iespējām grozīt Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Latvijas un Igaunijas delegācijas atzīmēja, ka svarīgi ir meklēt jaunas sadarbības iespējas SVK ietvaros. Sēdes noslēgumā dalībnieki tika informēti par kopīgām aktivitātēm un sadarbības projektiem pierobežā, gatavojoties abu valstu simtgades jubilejai 2018.gadā. Latvijas - Igaunijas SVK priekšsēdētājs no Latvijas puses bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, savukārt no Igaunijas puses komisiju vadīja Igaunijas Valsts pārvaldes lietu ministrs Mihails Korbs. Sēdē piedalījās arī Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone, Igaunijas vēstnieks Latvijā Tonis Nirks, kā arī Latvijas un Igaunijas nozaru ministriju, reģionu un pašvaldību pārstāvji.

Saskaņā ar Latvijas - Igaunijas SVK nolikumu, tās izveidošanas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un noslēdzot vienošanos starp valstīm.

 

Informāciju sagatavoja:

Oskars Vizbulis

Ministra padomnieks

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tel. 67026463

E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv

 

Līdz 2017.gada 31.martam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldības pieteikt savu labās prakses piemēru un iegūt URBACT labās prakses pilsētas titulu. Pašvaldībām būs iespēja popularizēt savu pilsētu Eiropas līmenī URBACT labās prakses festivālā un publikācijās.

Sīkāka informācija par konkursu un pieteikšanās kārtību, kā arī 2017.gada 6.februāra Informatīvas dienas prezentācijas - http://urbact.eu/urbact-latvija

Labā prakse URBACT programmas izpratnē ir tāds problēmas risinājums, kas jau iepriekš praksē labi darbojies un nodrošinājis vēlamos rezultātus, un kuru varētu rekomendēt kā modeli citām pilsētām. URBACT programma meklē ilgtspējīgus un  izmaksu ziņā pieejamus risinājumus, kurus Eiropas pilsētas varētu viegli piemērot savam vietējam kontekstam.

URBACT programmas izvēlētajām pašvaldībām būs iespēja iepazīstināt kolēģus Eiropā ar savu darbu, un iegūt Eiropas līmeņa atzinību kā URBACT labās prakses pilsētas. Šāds novērtējums pilsētas līderiem un politiķiem ir kā pierādījums pašvaldības darba kvalitātei, un var palīdzēt pozicionēt pilsētu dažādos veidos, tai skaitā piesaistot papildus finansējumu pilsētas attīstībai.

URBACT festivālā 2017.gada 4.-5.oktobrī Tallinā, Igaunijā, URBACT labās prakses pilsētām būs iespēja popularizēt savu labo praksi citām pašvaldībām no visas Eiropas, saņemot atbalstu no URBACT programmas.

Pēc labās prakses piemēru noteikšanas, kā nākamais solis 2017.gada rudenī plānots pārneses tīklu konkurss (Transfer Networks), kur URBACT labās prakses pilsētas nodos savu pieredzi citām ieinteresētajām pašvaldībām. URBACT labās prakses pilsētas pārneses tīklu projektu konkursā varēs startēt kā vadošie partneri – tā būs iespēja ne tikai nodot labo praksi citiem, bet arī iegūt resursus jūsu labās prakses izvērtēšanai un uzlabošanai.

URBACT ir Eiropas Savienības programma, kas atbalsta pieredzes apmaiņu un mācību projektus pilsētvides attīstībai. Kontaktpunkts Latvijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

Informāciju sagatavoja:

Laura Cunska-Āboma
URBACT Nacionālā kontaktpunkta koordinatore Latvijā
Tel: 67026467
urbact PIE varam.gov PUNKTS lv

Līdz šā gada 20.martam Burtnieku novada iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji ir aicināti pieteikt savu izloloto biznesa ideju konkursā “Ideja Burtnieku novadam”. Biznesa ideju konkursu Burtnieku novada pašvaldība rīko jau otro gadu pēc kārtas, un tas dod iespēju gan esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl domā,  īstenot savu ideju, iegūt biznesa uzsākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu.

Plānots, ka konkursa dalībnieki varēs piedalīties pašvaldības rīkotajās apmācībās, kurās dažādu jomu speciālisti sniegs nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai. Savukārt trīs labākajām iecerēm, ko, izvērtējot biznesa plānu, noteiks kompetenta žūrija, tiks Burtnieku novada pašvaldības sarūpētās naudas balvas.  Savas idejas īstenošanai pirmās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, otrās vietas ieguvējs 800 eiro, bet trešās vietas ieguvējs saņems 600 eiro.

Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai autoru grupa līdz trīs cilvēkiem, ja vien ir ideja, ar kuru tiks uzsākta vai attīstīta uzņēmējdarbība Burtnieku novada teritorijā. Tāpat konkursā startēt var arī uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā.

Savu biznesa ideju un pieteikumu apmācībām vari iesniegt, sūtot aizpildu pieteikuma anketu uz e-pasta adresi info PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Pieteikuma anketa, konkursa nolikums un plašāka informācija atrodama mājaslapā www.burtniekunovads.lv

Konkursu “Ideja Burtnieku novadam” organizē Burtnieku novada pašvaldība.  Pērn, kad šāds konkurss notika pirmo reizi, konkursam tika iesniegtas deviņas biznesa idejas. Visu ideju iesniedzēji pašvaldības organizētajās apmācībās saņēma padomus no jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī apguva biznesa plānošanu, mārketinga pamatus un citas vērtīgas lietas.

Pagājušajā gadā konkursā uzvarēja un pašvaldības piešķirtās naudas balvas ieguva Aija Kleimane ar savu ideju par dekoratīvajiem metāla puzuriem un Vita Ozerisnka ar ideju par hidrolātu ražošanu. 

 

Informāciju sagatavoja:
Arita Rudzīte,
Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 20219631

Nāc un uzzini par pieejamo atbalstu savai biznesa idejai! Pasākuma mērķauditorija ir jaunie un topošie uzņēmēji, kuri vēlas uzzināt jaunāko informāciju par dažāda veida atbalstu, kas saņemams biznesa attīstībai.

Laiks: 2017. gada 28. marts, 14:00
Vieta: Cesvaines novada domes zāle, adrese: Pils iela 1a, Cesvaine

Semināra pirmajā daļā Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule stāstīs par jauno biznesa inkubatoru programmu un to, kādu atbalstu reģiona uzņēmēji var saņemt. Kā arī vairāki uzņēmēji dalīsies ar savu pieredzi inkubatoru pakalpojumu izmantošanā un līdzfinansēto projektu pieredzi sava biznesa attīstīšanā. 

Par finanšu atbalstu uzņēmumiem stāstīs Altum pārstāvis Valtis Krauklis. Savukārt par jaunumiem LEADER programmā un projektu pieteikšanā dalīsies Madonas novada fonda pārstāve Jogita Baune. Par aktuālajiem projektiem Cesvaines novadā informēs Iveta Raimo.

Semināra noslēgumā klātesošie varēs apmeklēt alus ražošanas uzņēmumu SIA "Ducimus", lai iepazītos ar pieredzi biznesa attīstības projektu realizēšanā.

Pasākumu rīko Madonas biznesa inkubators sadarbībā ar Cesvaines novada pašvaldību.

Vairāk informācijas un pieteikšanās: http://www.liaa.gov.lv/…/seminars-atbalsta-iespejas-uznemej…

 

Informāciju sagatavoja:

Liena Hačatrjana

Projektu vadītāja

Madonas biznesa inkubators
Biznesa inkubatoru departaments
 
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra


Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorija (VNF JIL) atklāj pavasari Valmieras apkārtnē, izsludinot ideju konkursu “Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2017”.  VNF JIL jaunieši ir gatavi atbalstīt tieši Tavu ideju vērtībā līdz pat 500 eiro!

Laboratorijas jaunieši, organizējot dažādas finanšu piesaistes aktivitātes, ir iekrājuši 1500 eiro vairāku jauniešu projektu īstenošanai. Piedalīties ideju konkursā var ikviens jaunietis neatkarīgi no dzīvesvietas, jo galvenais ir tas, ka Tava ideja tiek īstenota Valmierā vai kādā no apkārtējiem novadiem – Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu vai Rūjienas.

Pieteikumu gaidīsim līdz 9. aprīlim, lai jau 11. aprīlī ar Tevi un Tavu komandu varētu satikties konkursa komisija. Tikšanās laikā pārrunāsim iesniegto projektu un palīdzēsim Tev to pilnveidot. Pēc klātienes tikšanās varēsi gan pārskatīt, gan uzlabot savu ideju un gala versiju nosūtīt konkursa komisijai līdz 16. aprīlim. Labāko ideju autoriem tiks dota zaļā gaisma idejas īstenošanai un finansējums līdz pat 500 eiro! Atbalstīto ideju autori savus projektus varēs īstenot no aprīļa līdz pat augustam.

Jauniešu ideju vērtēšanā tiks ņemta vērā gan tās spēja radīt ko noderīgu sabiedrībai aktuālās tēmās (sports, atpūta, izglītība, kultūra, vide u.c.), gan ietekme uz apkārtējiem un tas, kā Tu iesaistīsi citus cilvēkus tās realizēšanā. Protams, svarīgs ir arī idejas budžets un oriģinalitāte, kas to izceltu citu projektu vidū.

Īsāk sakot, ienāc www.vnf.lv sadaļā “Īsteno ideju” un izlasi konkursa nolikumu. Turpat atradīsi arī pieteikumu, kuru aizpildītu nosūti uz laboratorija PIE vnf PUNKTS lv">laboratorija PIE vnf PUNKTS lv vai arī iesniedz mums Garā ielā 10, Valmierā, līdz šī gada 9. aprīlim. Ar nepacietību gaidīsim Tavu ideju!

Ikdienā VNF JIL mācās vietējās labdarības lietas, aicina jauniešus būt aktīviem sava novada iedzīvotājiem un nodarbojas ar finanšu piesaisti, lai dotu iespēju jauniešiem īstenot savus projektus. Līdz šim jau organizēti septiņi projektu konkursi jauniešiem, kuru ietvaros īstenotas vairāk nekā 30 idejas.

 

Informāciju sagatavoja:

Arīna Štefane, VNF JIL projektu konkursa koordinatore

Tālrunis: 20395549; e-pasts: laboratorija PIE vnf PUNKTS lv

http://www.vnf.lv

No 10. marta līdz 16. aprīlim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs skatāma gleznotāja Arija Skrides (1906 - 1987) izstāde "Bezgalīgā ainava". Ekspozīciju veido darbi no Latvijas Mākslinieku savienības, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma, Belēviču ģimenes kolekcijas un citām privātkolekcijām.

Izstādes vadmotīvs ir reiz mākslinieka rakstītais vēstulē muzejam: "Mana radošā darba pamatā vienmēr ir bijusi ainava - daba tās bezgalīgajā daudzveidībā. Arī attēlojot cilvēkus vai tie būtu lauku ļaudis vai zvejnieki, es viņus redzu vienotībā ar apkārtējo dabu".

Izstāde ir  spilgts apliecinājums gleznotāja rakstītajam un ļauj skatītājiem iepazīties ar Skrides daiļradi sākot no 20.gs. 20 gadiem līdz pat 80.gadu vidum. Atklājot viņa daiļradi caur viņam tuvāko žanru - ainavu, kur dominē lauku skati, ņirb mazpilsētu ieliņas ar tās iedzīvotājiem, parādās pa kādam Rīgas skatam, motīvi ar zvejniekiem un strādniekiem.

Par neizsmeļamu iedvesmas avotu māksliniekam kļūst Vidzemes ainava, daudz tiek gleznots Cēsīs, Līgatnē, Straupē, Dzērbenē, Drustos. Īpaši iemīļota kļūst Piebalgas apkārtne ar tai raksturīgo reljefu un plašumiem. Kā jau minētajā vēstulē atzinies A.Skride, pirmo ”ievirzi dod bērnības dienu iespaidi”. Arijam Skridem tie nāk tepat no Dzelzavas puses, kur Virānes pagasta Boķos 1906. gada 24. septembrī viņš piedzima. Ar zēna gadiem saistāmi arī pirmie mēģinājumi attēlot ganos skatītos skatus. Liels iedrošinātājs ir Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Augusts Nore, kurš arī ir tas, kurš iedrošina jauno Ariju doties uz Rīgu un mēģināt iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Iestājpārbaudījumi tiek nokārtoti sekmīgi un piecpadsmitgadīgais jauneklis tiek uzņemts LMA brīvklausītājos. Svarīgs pavērsiens notiek jau otrajā mācību gadā, kad savā Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā jaunekli aicina strādāt Vilhelms Purvītis.  Latvijas Mākslas akadēmija tiek pabeigta 1932. gadā ar diplomdarbu „Zvejniekosta”. Par pārējo stāsta mākslinieka darbi.

Visi laipni aicināti uz izstādes atklāšana šo piektdien 17.martā pulksten 16.00 Muzeja izstāžu zālēs.

 

Informāciju sagatavoja:

Monta Cimdiņa

Mākslas nodaļas vadītāja

 

Valmieras Mākslas dienu laikā pirmo reizi forumā pulcēsies esošie un topošie uzņēmēji. Forums “Māksla būt uzņēmējam” norisināsies 20.aprīlī no plkst.10.00 koncertzālē “Valmiera”.

Uzņēmējdarbība ir ne tikai pragmatiski aprēķini ar mērķi gūt peļņu, bet arī radošu risinājumu meklējumi. Foruma programmā iekļauti temati, kas uzņēmējiem sniegs praktisku informāciju. Tāpat būs pieredzes stāsti, kas dāvās iedvesmu meklēt jaunus ceļus un pieejas, pielāgojoties nākotnes aktualitātēm industrijā.

Foruma laikā dalībnieki dzirdēs profesionāļu viedokli par esošo uzņēmējdarbības vidi, pieejamiem atbalsta instrumentiem uzņēmēju izaugsmei, par izaicinājumiem personālvadībā un darbaspēka izvēlē. Tāpat foruma dalībnieki tiks iepazīstināti ar industrijas nākotnes tendencēm, aktualitātēm tehnoloģiju jomā, pētniecības resursa potenciāla izmantošanu jaunu produktu attīstībā un nākotnē aktuālajiem biznesa modeļiem.

Foruma mērķis ir informēt esošos un topošos uzņēmējus, uzņēmēju atbalsta organizāciju pārstāvjus par “Investīciju plānu Eiropai”, galvenajiem uzdevumiem, kā arī īstenotajām un plānotajām aktivitātēm to izpildei, lai veicinātu nodarbinātību, uzņēmēju izaugsmi un ieguldījumu ekonomikā.

Dalība forumā ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties mājaslapā www.makslabutuznemejam.lv.

Forumu “Māksla būt uzņēmējam” organizē “Europe Direct” informācijas centrs Valmierā ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.

Eiropas Komisijas galvenā prioritāte ir, neradot jaunus parādus, panākt, ka Eiropā atsākas izaugsme un palielinās darbavietu skaits. Kopš pasaules ekonomiskās un finansiālās krīzes sākuma Eiropas Savienībai (ES) grūtības rada zems investīciju līmenis un augsts bezdarbs. Šīs problēmas risināšanai Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka “Investīciju plānu Eiropai”.

“Europe Direct” ir 2005.gadā izveidots Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās ES dalībvalstīs. “Europe Direct” sniedz bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicina iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība tajā.

 

Informāciju sagatavoja:

Malva Šķēle

“Europe Direct”

informācijas centrs Valmierā

Tālr.: 64281443

 

Noslēdzies Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) šī gada 1. kultūras projektu konkurss, kurā piedalījās arī Mazsalacas novada Sēļu pagasta Tautas nams, iesniedzot vienu projekta pieteikumu Tradicionālās kultūras nozarē un otru Mūzikas un dejas nozarē. Abi iesniegtie projekti ir atbalstīti, un no VKKF piešķirts finansējums 700,00 eiro “Danču naktij ar Sēļu muižas muzikantiem” un 1300,00 eiro apmērā „Franču karaļa galma mūzikai Sēļu muižā”.

Projekts „Danču nakts ar Sēļu muižas muzikantiem” tiks īstenots laika posmā no 01.03.2017. – 14.06.2017. Projektā tiks piedāvātas trīs teorētiskās un praktiskās nodarbības latviešu danču, rotaļdeju un to melodiju apgūšanai, popularizējot tautas muzicēšanas un dejošanas tradīciju. Projekta ietvaros Sēļu muižā notiks praktiskās meistarklases. Pirmās - 18. martā plkst. 19:00 Sibīrijas latviešu (Lejas Bulāna ciema) dejas, kurās horeogrāfs Ernests Spīčs un folkloriste Ieva Vītola iepazīstinās ar Sibīrijas ekspedīcijas iespaidiem Lejas Bulānā, kā arī tiks demonstrēts folklorista Aigara Lielbārža videostāsts par Lejas Bulānu. Otrās - 22.aprīlī plkst.19:00 Igauņu un latviešu dejas kopā ar sadraudzības partneriem no Kilingi-Nemmes pilsētas Igaunijā, un trešās meistarklases - 13.maijā plkst. 19:00, svinot Mātes un ģimenes dienu, tiks mācītas Ģimenes ieražu dejas.

Projekta „Franču karaļa galma mūzika Sēļu muižā” ietvaros Sēļu muižas dārza svētkos - 15. jūlijā būs iespēja gūt zināšanas un dzirdēt estētisko 17. – 18. gs. piļu un mūzikas skanējumu. Koncertu veidos tā laikmeta mūzikas un dejas mākslu zinoši profesionāli mākslinieki - senās mūzikas ansamblis Inégalité Mystique, kas prezentē 17. gs. un 18. gs. komponistu darbus, kā arī spēlē uz vēsturisko instrumentu oriģināliem un kopijām, lietojot baroka laika kamertoni. Baroka laikmetu ar tērpiem palīdzēs uzburt arī Sēļu muižas dāmu deju kopa „Reveranss”, bet, cildinot karalisko skatuves mākslu, ar vēsturisko deju apmeklētājus priecēs baroka laika deju grupa “La Maison Noble”.

Sēļu pagasta Tautas nams atrodas Sēļu muižā, Mazsalacas novadā. Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.

 

Informāciju sagatavoja:

Ināra Blūma

Līdz 29. martam Alūksnes novada pašvaldībā var iesniegt pieteikumus Izglītības pārvaldes rīkotajam bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursam, pretendējot uz pašvaldības līdzfinansējumu nometņu organizēšanai.

Lai iegūtu pašvaldības līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai, projektu pieteikumu konkursam var iesniegt gan novada izglītības iestādes un pašvaldības institūcijas, gan sabiedriskas organizācijas, juridiskas un fiziskas personas.

Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde konkursu organizē, lai bērnu un jauniešu vidū veicinātu lietderīgu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu vasaras mēnešos, veselīgu dzīvesveidu, jaunu zināšanu un prasmju apguvi, radošās un sociālās pašizpausmes vasaras periodā.

Kopējais līdzfinansējums no Alūksnes novada pašvaldības budžeta nometņu organizēšanai paredzēts 9000 EUR apmērā. Pašvaldība piešķir finansējumu līdz 70% no nometnes kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 1000 EUR vienai nometnei.

Piedaloties konkursā, jāņem vērā, ka nometnes vadītājam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām – personai jābūt apguvušai Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināto nometņu vadītāju kursu programmu un saņēmušai Valsts izglītības satura centra apliecību.

Nometņu mērķauditorija ir bērni un jaunieši no 6 līdz 18 gadu vecumam, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Alūksnes novadā. Nometņu norises laiks plānojams no 5. jūnija līdz 25. augustam, paredzot vismaz 20 dalībniekus nometnē.

Šajā projektu konkursā finansiāli netiek atbalstītas profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības patstāvīgi darbojošos sekciju, klubu, pulciņu u.tml. iesniegtie nometņu projekti to dalībnieku darbības turpināšanai, profesionalitātes nostiprināšanai.

Konkursam iesniegtos pieteikumus izskatīs Izglītības pārvaldes vadītāja apstiprināta komisija, vērtējot tos pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, vai plānotās aktivitātes nodrošina nometnes dalībniekiem jaunu prasmju un iemaņu apguvi, paplašina viņu redzesloku un pieredzi, popularizē un veicina veselīgu dzīvesveidu, patriotisko audzināšanu, kā arī analizēs projektu pieteikumu atbilstību citiem nolikumā izvirzītajiem nosacījumiem.

Pieteikumi iesniedzami Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldē, Dārza ielā 11, 210. kabinetā, Alūksnē līdz 2017. gada 29. martam pulksten 17.00.

Aicinām iepazīties ar konkursa nolikumu www.aluksne.lv sadaļā “Konkursi”, kur pieejama arī pieteikuma un atskaišu veidlapas.

 

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs ir pirmais un vienīgais muzejs Latvijā, kas, darbojoties sevišķi ciešā sasaistē ar radošajām industrijām, izveidojis atsevišķu izglītojošo nodarbību telpu, kas apvienota ar muzeja atvērto krājumu. Priekšmetu rādītava Cēsīs jau mēnesi darbojas koprades mājā “Skola6”.

 

Telpas viena daļa ir iekārtota kā 19.gadsimta skolas klase, bet otra daļa atvēlēta plauktiem, kuros izvietota daudzveidīga priekšmetu kolekcija. Skolēni var iejusties 19.gadsimta skolas atmosfērā, apgūstot gan rakstīšanu, gan rēķināšanu stingru skolmeistarieņu vadībā. Mācību stundu muzeja speciālistes sagatavojušas, izmantojot muzeja krājumā esošās mācību grāmatas un tajās atrodamās mācību metodes. Nepaklausīgākajiem skolēniem nākas arī izciest sodu – klases priekšā jātup uz zirņiem un jāiemācās dzejolis.

Muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere atklāja, ka nākotnē priekšmetu rādītavā paredzēts īstenot arī mūžizglītības programmas, kurās ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem būtu iespējams apgūt kaligrāfiju, latviešu tradicionālo kultūru un latvisko dzīvesziņu.

Papildus senajai skolai bērni muzejpedagoga vadībā var doties seno lietu pasaulē un iepazīt atvērtā krājuma plauktos esošos dažādos priekšmetus. Starp krājumā atrodamajām lietām ir mūzikas instrumenti, pulksteņi, kārbiņas, lampas un daudzi citi priekšmeti, kuru pielietojumu apmeklētājam bieži vien atliek minēt. Šāds priekšmetu izvietojums apskatei vedina uz asociāciju ar muzeju pirmsākumiem renesanses laikmetā, kad retu priekšmetu kolekcijas tika izvietotas tā saucamajos retumu kabinetos. Tādējādi arī paša krājuma apmeklējums izvēršas par savdabīgu piedzīvojumu. It sevišķi tādēļ, ka priekšmeti no apmeklētāja nav nošķirti ar vitrīnu aizsargstikliem, bet muzeja speciālista uzraudzībā ir arī aptaustāmi un aplūkojami tuvāk.

Priekšmetu rādītavas iekārtošanā piedalījušies vietējie radošo industriju pārstāvji. Skolas solus izgatavojuši vietējie galdnieki. Sadarbībā ar drukas uzņēmumu “Decor Print” tapušas unikālas apdrukātas žalūzijas. Šuvēja, kas darbojas koprades mājā “Skola6”, radījusi tērpus 19.gadsimta skolotājām, bet, strādājot pie šiem tērpiem, radusi iedvesmu arī sava atsevišķa produkta izveidei – piespraudēm 19.gadsimta stilā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere ar muzeja un radošo industriju mijiedarbību īpaši lepojas un atzīst, ka cer – muzeja priekšmetu rādītava kļūs par iedvesmas vietu arī citiem. “Nav jāizgudro divritenis no jauna – muzeja krājumā netrūkst lietu, kas varētu kalpot par iedvesmas avotu jauniem produktiem vai iegūt jaunu un mūsdienīgu elpu radošu cilvēku rokās,” pārliecināta muzeja vadītāja.

Muzeja atvērtais krājums uz Lielo Skolas ielu 6 pārcelts no iepriekšējās mājvietas Rīgas ielā 23. Lai arī pārcelšanās nebija viegla, tomēr jaunā atrašanās vieta piedāvā jaunas iespējas, starp kurām ir arī ciešāka sadarbība ar Cēsu radošajiem cilvēkiem, kas darbojas koprades mājā. “Skola6” vadītāja Dita Trapenciere atklāja, ka muzeja krājuma ienākšana koprades mājā pavērusi jaunas sadarbības iespējas un pašlaik jau top kopīgi projekti. Dita Trapenciere uzsvēra, ka muzeja un koprades mājas sadarbības potenciāls ir liels, un nākotnē noteikti tiks īstenotas daudzas kopīgas idejas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja priekšmetu rādītavas apmeklējums Cēsu novada skolēniem ir bez maksas. Pašlaik atvērto krājumu ir iespējams apmeklēt, iepriekš piesakoties pa tālruni 22014848.

 

Informāciju sagatavoja:

Cēsu novada pašvaldības

Komunikācijas speciāliste

Edīte Matuseviča

Svētdien, 26. martā, koncertzālē “Cēsis” gaidāma daudzsološa tikšanās ar vienu no izcilākajiem Latvijas jaunajiem mūziķiem – pianistu Georgiju Osokinu, un Jāņa Liepiņa diriģēto “DD orķestri”, kas ir viens no aktīvākajiem mūsu valsts jauno komponistu un atskaņotājmākslinieku skatuves partneriem.

Koncertam sagatavota īpaša programma. Ar lielu interesi tiek gaidīts Pētera Vaska skaistā opusa “Klusuma auglis” jaunas versijas pirmatskaņojums. Georgijs Osokins izveidojis pārlikumu klavierēm un stīginstrumentiem (līdz šim klausītāji dzirdējuši versijas korim un klavierēm, jauktam korim a cappella, jauktam korim un stīginstrumentiem, klavierkvintetam, stīgu kvartetam).

Georgijs Osokins saka: “Pēteris Vasks man ir īpašs un svarīgs jau kopš skolas gadiem. Diemžēl viņam nav tik daudz klavierdarbu, cik varbūt mums visiem gribētos. Ar tēvu un brāli patlaban ierakstām latviešu mūzikas disku, kas būs veltīts Latvijas simtgadei, un es izvēlējos ierakstīt Vaska mūziku. “Klusuma auglis" ir dievišķa mūzika, kas neeksistē uz zemes, bet skan tālu no šejienes – kaut kur citur, kur valda miers. Šim opusam ir vairākas versijas, bet es nolēmu mēģināt to aranžēt klavierēm un stīgu orķestrim, jo, manuprāt, tas varētu brīnišķīgi skanēt.”

Jaunais pianists būs solists arī Volfganga Amadeja Mocarta 25. klavierkoncertā, kas sacerēts Vīnē, kad Mocarts bija 30 gadu vecs. Georgija ieskatā šis opuss “ir diezgan reti atskaņots, taču bezgalīgi skaists un ļoti svaigs ar izsmalcināto instrumentāciju un brīžiem pilnīgi negaidītiem kompozīcijas pavērsieniem; tas ir viens no maniem mīļākajiem Mocarta klavierkoncertiem, un šajā koncertprogrammā tas harmonēs ar Vasku”.

Koncerta otrajā daļā dzirdēsim stīginstrumentu mūzikas klasiku. Vispirms skanēs Džakomo Pučīni elēģija “Krizantēmas”, ko meistars sacerēja 32 gadu vecumā vienā naktī un kas veltīta laba drauga, Savojas hercoga un Spānijas karaļa Amadeo (jeb Amedeo) piemiņai. Pēc tam – Pētera Čaikovska slaveno skaņdarbu “Serenāde”, kurā dzirdama komponista tieksme uz klasicismam raksturīgu domāšanas skaidrību, kas tobrīd vispār raksturīga Krievijas mākslā – daži speciālisti to uzskata par sudraba laikmeta skaidru pazīmi. Populāra ir “Serenādes” otrā daļa Valsis, ko atpazīs daudzi.

Georgijs Osokins ir spēcīgs, spilgts un iemīļots pianists. Lielās mūzikas balvas 2015 ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Pēc diplomanda titula iegūšanas prestižajā Šopēna konkursā Varšavā (2015) Georgijs saņēma neskaitāmus koncertēšanas uzaicinājumus.

Georgija Osokina interpretācijas ir spilgtas, pianistam piemīt spožs artistiskums. Viņš sajūsmina cienītājus un spēj izaicināt atturīgos. Līdztekus studijām Georgijs aktīvi koncertē - uzstājies daudzviet Eiropā, Krievijā, Japānā un ASV. 2016. gada maijā Georgijs pēc Vankuveras Šopēna biedrības aicinājuma ar lieliem panākumiem koncertēja Vankuveras Playhouse, aizstājot pasaulslaveno Šopēna interpretu Nelsonu Freiri.

Pērn tika prezentēts Georgija Osokina pirmais soloalbums, kas ieskaņots Nīderlandē un laists klajā britu skaņu ierakstu namā Piano Classics. Tajā iekļauti Šopēna vēlīnie opusi.

Kopā ar Georgiju Osokinu koncertzālē “Cēsis” muzicēs “DD orķestris” un šīs vienības izveidotājs Jānis Liepiņš.

Stundu pirms koncerta, plkst. 18.00, Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu” ar komponistu Pēteri Vasku un diriģentu Jāni Liepiņu. Sarunu vadīs LR “Klasika” ētera personība, muzikologs Orests Silabriedis. Dalība pasākuma bez maksas.

Koncertzāles “Cēsis” pavasara koncertu sērija ar pasaulslavenu Latvijas mūziķu dalību turpināsies arī aprīlī. Jau 2. aprīlī aicinām uz Lielās mūzikas balvas laureātu – vijolnieces Evas Binderes, čellistes Kristīnes Blaumanes un pianista Reiņa Zariņa, koncertu “Trio Palladio/Bindere, Blaumane, Zariņš”, kurās skanēs romantisma mūzikas šedevri. Savukārt 8. aprīlī Cēsīs klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt pasaules operteātru iemīļoto latviešu tenoru Aleksandru Antoņenko. Tās ir retas un īpašas reizes, kad izcilais tenors dzimtenē izpilda kamermūzikas programmas, un šoreiz Antoņenko balsi dzirdēsim latviešu komponistu dziesmās un Štrausa opusos. Kopā ar solistu uz skatuves būs pianists Daniels Pavļuts.

 

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Sestdien, 25. martā, plkst. 18.30 Valmieras pilsētas pašvaldība aicina atzīmēt Zemes stundu un pārdomāt klimata pārmaiņu ietekmi uz dabā notiekošajiem procesiem, piedaloties pūču vērošanas nakts pārgājienā. Tā sākums pie bijušā Valmieras maizes kombināta Leona Paegles ielas krustojumā ar Jauno Smilšu ielu, kur ap plkst. 21.00 būs arī pārgājiena noslēgums.

Pārgājiena maršruts vedīs pa meža takām gar Valmieras dabas “artēriju” Gauju, šķērsojot gan senlaicīgo Dzelzceļa tiltu (Dzelzīti), gan Valmieras apvedceļa tiltu. Pastaigas dalībnieki atklās, kur Putriņu mežā pirms trim gadiem tika novietots meža pūču būris. Sarunās ar ornitologu Gaidi Grandānu būs iespējams uzzināt par pūču izplatību Latvijā un iemesliem, kas tās apdraud, kā arī pūču olu dēšanas, perēšanas un mazuļu barošanas īpatnībām, medīšanas un ēšanas paņēmieniem. Tāpat ornitologs iepazīstinās, pēc kādām pazīmēm pamanīt un atpazīt pūces klātbūtni dabā. Nakts pārgājiens tās dalībniekus vedīs klusuma un klausīšanās pastaigā, rosinot izjust nakts burvību un noslēpumainību mežā, sadzirdēt nakts putnu sasaukšanos, pamanīt naktsdzīves norises Valmieras dabā. Plānotais pārgājiena maršruts ir 5,5 km. Tas paredzēts pa ierīkotām takām un meža ceļiem, tāpēc tā pakāpe netiek novērtēta kā sarežģīta vai smaga. Taču ieteicams vilkt mitruma izturīgus apavus, kā arī siltu, lietu un vēju necaurlaidīgu apģērbu, kas ejot nečaukst un nešvīkst. Pārgājiena laikā nepieciešams arī kabatas vai pieres lukturītis, kā arī, šķērsojot Valmieras apvedceļa Gaujas tiltu, obligāti nepieciešama gaismu atstarojošā veste.

Ikviens interesents ir aicināts piedalīties pārgājienā, iepriekš piesakoties pie Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes vides komunikācijā Līgas Bieziņas, rakstot e-pastu liga.biezina PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26495997.

Pūču vērošanas nakts pārgājiens Valmierā, atzīmējot Zemes stundu, ir Valmieras pilsētas pašvaldības vides izglītības darbs, kas pieteikts ZAAO vides iniciatīvai “100 darbi Latvijai”. Tā veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot vidzemnieku idejas, resursus un darbaspēku, lai līdz 2018.gada 18.novembrim kopīgiem spēkiem Vidzemē paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides sakopšanā un izdaiļošanās, kā arī vides izglītībā.

 

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Novērtējot Valmieras uzņēmēju ieguldījumu pilsētas attīstībā, Valmieras pilsētas pašvaldība jau trešo gadu pēc kārtas izsludina pretendentu pieteikšanu apbalvojumam “Balva uzņēmējdarbībā”. Apbalvojums tiek piešķirts, lai pateiktos uzņēmējiem par viņu ieguldījumu un izceltu uzņēmējdarbības vides veiksmes stāstus.

Uzņēmējdarbība ir viens no būtiskākajiem pilsētas attīstības avotiem, tādēļ ir svarīgi ne tikai novērtēt un pateikties veiksmīgajiem uzņēmējiem par viņu ieguldījumu, bet arī izcelt veiksmīgos piemērus, kas var iedvesmot un motivēt arī citus. Tikpat nozīmīgi ir akcentēt arī neatsveramu speciālistu un citu sadarbības partneru lomu uzņēmējdarbības vides attīstībā pilsētā, tādēļ šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās, katrā izceļot noteiktiem kritērijiem atbilstošāko pretendentu.

Apbalvojumu “Balva uzņēmējdarbībā” saņems: “Gada uzņēmējs” jeb komersants ar pozitīvu tēlu un reputāciju, kas ar savu darbu veicis sociāli atbildīgu un veiksmīgu komercdarbību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; “Gada jaunais uzņēmējs” jeb komersants, kas reģistrēts ne ilgāk kā trīs gadus un ir ar pozitīvu izaugsmi saimnieciskajā darbībā, izvērtējot ieguldījumu un radītās darbavietas; “Gada eksportētājs” jeb komersants, kas sasniedzis stabilus un izaugsmi raksturojošus rezultātus, ražojot un eksportējot preces vai pakalpojumus, tādā veidā veicinot pilsētas atpazīstamību; “Gada investīcija” jeb komersants, kas sniedzis būtisku ieguldījumu Valmieras komercdarbības vidē, saredzot biznesa attīstības potenciālu, kā arī novērtējot dažādu līmeņu speciālistu būtisko ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā. Atsevišķā nominācijā tiks apbalvots “Gada speciālists” – profesionālis, kurš devis būtisku ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.

Pretendentus apbalvojuma saņemšanai var izvirzīt fiziskas vai juridiskas personas individuāli vai kolektīvi līdz 15. aprīlim. Pieteikumus aicinām iesniegt Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā (Lāčplēša iela 2), sūtīt uz e-pastu pasts PIE valmiera PUNKTS lv vai arī aizpildīt elektroniski Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā. Pieteikumā pie attiecīgās nominācijas norādīt kandidāta nosaukumu un pamatojumu izvirzīšanai apbalvojumam. Apbalvojumam iespējams pieteikt kandidātus vienai vai vairākām nominācijām. Vienu pretendentu ir iespējams pieteikt vairākās nominācijās, norādot pamatojumu katrai no tām. Pretendents apbalvojumu viena gada laikā var saņemt ne vairāk kā vienā nominācijā.

Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības nolikumam “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” apbalvojuma saņēmējus, izvērtējot pieteikumus, apstiprinājumam pašvaldības domē izvirza vērtēšanas komisija.  Tā sastāv no diviem Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, diviem Uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvjiem un viena Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvja.

Apbalvojums “Balva uzņēmējdarbībā” jau tradicionāli tiek pasniegts Vidzemes lielākās izstādes – gadatirgus “Vidzemes Uzņēmēju dienas” laikā, kas šogad norisināsies no 19.līdz 20.maijam. 2015.gadā “Balva uzņēmējdarbībā” tika pasniegta astoņiem Valmieras uzņēmumiem, savukārt pērn apbalvojumu saņēma pieci pilsētas komersanti. 

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Zālīte

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob. tālr.: 22464113

Otrdien, 28. martā, plkst. 10:00 Koprades mājā SKOLA6 tūrisma uzņēmēji un ikviens interesents aicināti uz informatīvu dienu par tūrisma produktu veidošanas un popularizēšanas tēmām, kā arī klientu apkalpošanu.

Savstarpēja tūrisma uzņēmēju sadarbība spēj veiksmīgi veidot un attīstīt dažādus tūrisma produktus un pakalpojumus, kas būtiski paaugstina pilsētas kā vienota tūrisma galamērķa attīstības kvalitāti. Tūrisma uzņēmēju tikšanās mērķis ir informēt tās dalībniekus par savstarpējas sadarbošanās un profesionālas klientu apkalpošanas nozīmi un praktizēšanas iespējām tūrisma produktu, pakalpojumu un galamērķu kvalitātes nodrošināšanai.

Programmā lektori aptvers tādas tēmas kā tūrisma produktu un galamērķu veidošana un attīstība, tūrisma produktu un galamērķu popularizēšanas tehnoloģiskie risinājumi maršrutu autobusos, kā arī komunikācija ar klientiem un klientu apkalpošanu problēmsituācijās. Semināra dalībnieki uzzinās par aktualitātēm projektā HANSA, par plānotajām aktivitātēm Rīgas - Gaujas reģiona ietvaros, kā arī plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm tūrismā Cēsu novadā.

Seminārs tiek rīkots projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kurā viens no mērķiem ir jaunu tūrisma piedāvājumu radīšana un jauna zīmola "Hansa Culinary" veidošana, kuru pamatā ir Hanzas savienības mantojums. Tēmas aktualitāti papildina sadarbībā ar Rīgu, Valmieru un Siguldu (Rīgas-Gaujas reģions) iegūtais tituls būt par Eiropas gastronomijas reģionu 2017.gadā.

Programma

09:45 – 10:00 Ierašanās un reģistrēšanās Koprades mājā SKOLA6, Lielā Skolas iela 6, Cēsis
10:00 – 10:05 Uzruna no Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra vadītājas Andra Magones
10:05 – 10:30 “Cēsu pilsētas un novada aktualitātes”, prezentē Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs
10:30 – 10:45 “2016. gads tūrismā Cēsīs”, prezentē Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra galvenā tūrisma speciāliste Santa Niedola
10:45 – 11:00 “Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra plānotās aktivitātes 2017. gadā”, prezentē Andra Magone
11:00 – 11:20 “Sadarbības nozīme tūrisma produktu attīstībā” – pieredzes stāsts, prezentē Koprades mājas SKOLA6 vadītāja Dita Trapenciere
11:20 – 11:40 "Tūrisma produkta un galamērķa popularizēšanas tehnoloģiskie risinājumi maršrutu autobusos", prezentē “Eco Telematics” pārstāve Oksana Rozonova
11:40 – 12:00 Restorānu nedēļa pilsētā – izaicinājumi un iespējas (lektors tiks precizēts)
12:00 – 12:30 Lietišķā pauze
12:30 – 14:30 „Komunikācija ar klientiem un klientu apkalpošana problēmsituācijās”, lekciju vada sertificēta personiskās izaugsmes trenere Sandra Ošleja.
14:30 – 15:00 Tikšanās dalībnieku jaunumi; diskusijas.
*Programmā iespējamas nelielas izmaiņas.

Pieteikšanās dalībai notiek līdz 27. marta plkst. 15:00 aizpildot pieteikuma formu ŠEIT vai zvanot pa tālruni 28318318.

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas –Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.


Informāciju sagatavoja:
Santa Niedola
p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Galvenā tūrisma speciāliste
santa.niedola PIE cesis PUNKTS lv
www.visit.cesis.lv

 

Valmieras novada fonds aicina Vidzemes nevalstiskās organizācijas līdz 10. aprīlim iesniegt pieteikumus kādā no trim projektu konkursiem:

1) Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei;
2) Starpkultūru dialogs Vidzemē;
3) Mazākumtautību iniciatīvas Vidzemē.

Katrā jomā pieejami 8000 eiro, bet viena projekta maksimālā summa ir 3000 eiro. Visu konkursu finansējumu nodrošina Kultūras ministrija, bet administrē Valmieras novada fonds.

Informatīvie semināri notiks:
*Valmierā (29. martā plkst. 11:00),
*Madonā (5. aprīlī plkst. 10:00),
*Alūksnē (5. aprīlī plkst. 14:30).


Vairāk informācijas un pieteikumu veidlapas: http://www.vnf.lv/lv/isteno-ideju

Cēsu īstenotā kultūrpolitika 83 kultūras pilsētu konkurencē ieguvusi starptautisku atzinību pasaules pašvaldību apvienības “United Cities and Local Governments” Kultūras padomes konkursā. Pasaules pašvaldību apvienības balva tiek piešķirta pilsētām, kuru ilgstspējīgas attīstības plānos īpaši nozīmīga loma atvēlēta kultūrpolitikai.

Izvērtējot Cēsu Kultūras attīstības programmu, konkursa starptautiskā žūrija atzina, ka tā ir izcils paraugs tam, kā pārdomāta kultūrpolitika var veicināt tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju aktivitāti.

Cēsu Kultūras attīstības programma tika izstrādāta, pilsētai pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2014. gadā, kad tā bija vismazākā pilsēta, kas jebkad pretendējusi uz šo titulu. Vienlaikus programma turpinājusi attīstīties un ir tikusi papildināta ar pilsētvides, kultūras infrastruktūras u.c. jauninājumiem, kas Cēsīs attīstījušies pēdējo gadu laikā.

Konkursa žūrija atzinīgi novērtēja daudzveidīgo kultūras programmu, ko visa gada garumā Cēsis piedāvā pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz dažādas iespējas īstenot viņu radošās idejas. Ik gadu notiek Cēsu novada kultūras projektu konkurss, un jau ceturto gadu pēc kārtas notiek grantu konkurss “Dari Cēsīm”. Jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem ir iespēja darboties koprades mājā „Skola6”, kas ir Cēsu radošo industriju centrs.

Cēsīs izveidojušās noturīgas mākslas un kultūras tradīcijas. Pērn savu desmitgadi nosvinēja Cēsu mākslas festivāls, savukārt sarunu festivāls „Lampa” jau trešo gadu norisināsies Cēsu Pils parkā. Cēsīs liela uzmanība tiek pievērsta arī bagātīgā kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai. Tuvākajā nākotnē turpināsies darbs pie Cēsu viduslaiku pils konservācijas un paredzēta Sv.Jāņa baznīcas fasādes renovācija.

Pilsēta ir arī pievilcīgs galamērķis ne tikai tūristiem, bet arī ārvalstu radošajiem profesionāļiem. Viens no pasaules vadošajiem mākslas izdevumiem, „Format Magazine”, 2016. gadā atzina Ruckas muižu par vienu no pasaules labākajām mākslas rezidencēm fotogrāfiem.

“United Cities and Local Governments” Cēsis kā labās prakses piemēru ierindo līdzās tādām kultūras lielpilsētām, kā Milāna, Barselona, Roma, Lisabona, Malme. Tas ir apliecinājums Cēsu kultūras piedāvājuma kvalitātei pasaules mērogā.

Līdzīgu pagodinājumu Cēsis saņēma arī 2015. gadā, kad Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā tika atzītas par labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība balstīta tieši kultūrā.

Cēsu profils konkursā

 

Informāciju sagatavoja:

Aleksandrs Abramovs

Komunikācijas speciālists

Cēsu novada pašvaldība

aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

64121677; 27882118.

Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101

www.cesis.lv

Šonedēļ Latvijā viesojās nodarbinātības jomas eksperti no Pjemontas reģiona Itālijā, lai iepazītos ar dažādu organizāciju pieredzi un metodēm nodarbinātības veicināšanā jauniešu un sieviešu vidū. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotās trīs dienu vizītes laikā (no 21. līdz 23. martam) viesiem bija iespēja apmeklēt virkni organizāciju Valmierā, Cēsīs un Rīgā.

Valmierā eksperti no Itālijas uzklausīja Nodarbinātības valsts aģentūras prezentāciju par nodarbinātības tendencēm valstī, bet pēc tam devās vizītēs uz dažādām organizācijām un uzņēmumiem. Valmierā viesi apmeklēja Valmieras Tehnikumu, profesionālo web pakalpojumu sniedzēju “Wunder Latvia” un Valmieras novada fondu. Cēsu pusē Itālijas eksperti tikās ar Cēsu novada pašvaldības Sociālo dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, tāpat arī apmeklēja Koprades māju “Skola6”. Rīgā nodarbinātības ekspertus uzņēma Latvijas Darba devēju konfederācija, Sabiedrības integrācijas fonds un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Vidzemes un Latvijas organizācijas iepazīstināja Itālijas speciālistus ar mūsu valstī īstenotajiem projektiem jauniešu nodarbinātībai, tāpat liela uzmanība tika pievērsta profesionālajai, tostarp duālajai, izglītībai, apmācībām, vienādu iespēju nodrošināšanai un iesaistes veicināšanai. Vizītes temati un diskusijas tika organizētas, koncentrējoties uz jauniešu un sieviešu nodarbinātības veicināšanu.

Ņemot vērā, ka Itālijā bezdarba un nodarbinātības rādītāji ir krietni sliktāki nekā Latvijā, itāļu viesi ar lielu interesi iepazinās ar metodēm un aktivitātēm, kas šajā jomā tiek īstenotas Latvijā. Dalībnieki uzsvēra, ka novērojuši, ka Latvijas iestādes un organizācijas darbojas ar diezgan inovatīvu pieeju, meklējot dažādus labākos problēmu risinājumus. Turpretim Itālijā eksperti drīzāk strādājot diezgan tradicionālā veidā, pamatojoties uz gadu desmitiem senām iestrādnēm, daudz kūtrāk iekļaujot jaunas pieejas savā darbā.

 

Papildu informācija:

Maija Rieksta

Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 64219022

E-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam (turpmāk – Igaunijas – Latvijas programma) izsludina 2. projektu konkursu un aicina iesniegt sadarbības projektu idejas šādas jomās:

  • pārrobežu tūrisma attīstība – izveidojot pārrobežu tūrisma produktus;
  • vides aizsardzība – īstenojot publiskas kampaņas par resursu taupīšanu un kopīgo ūdens resursu pārvaldības iniciatīvas;
  • darbaspēka kustības atvieglošana - izveidojot jaunus pakalpojumus pārrobežu darba meklētājiem un darba devējiem.

Otrā konkursā projektu īstenošanai ir plānots piešķirt aptuveni 5 miljonus euro.

Finansējumam var pieteikties valsts iestādes un to atvasinātās publiskās personas, piemēram, kā plānošanas reģioni, izglītības iestādes, zinātnes institūcijas. Tāpat pietiekties var pašvaldības un to izveidotās iestādes, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi un privāti uzņēmumi no Kurzemes, Pierīgas, Rīgas un Vidzemes.

Projektu idejas ir jāsagatavo, sadarbojoties partneriem no Igaunijas un Latvijas, un jāiesniedz Kopīgā sekretariātā līdz 2017. gada 12. maijam.

Kopīgā sekretariāta komanda Rīgā un Tartu laipni aicina visus interesentus konsultēties par atbalstāmām aktivitātēm un finansējuma piešķiršanas nosacījumiem. Plašāku un detalizētāku informāciju var iegūt programmas mājaslapāwww.estlat.eu

Igaunijas-Latvijas programma ir viena no 60 Interreg pārrobežu sadarbības programmām, kuras ievieš Eiropas Savienības iekšējām robežām pieguļošos reģionos. Programmas ieviešanu vada Igaunijas Finanšu ministrija, kura vienlaikus pilda arī nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas. Latvijā nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un kopējais atbalsts programmai ir 38 miljoni eiro. 15 miljoni eiro tika piešķirti 28 projektiem 1. konkursa ietvaros.

Kontaktinformācija:
Vineta Šnore
Tālr. + 371 29274310
e-pasts: vineta.snore PIE estlat PUNKTS eu

Jau kopš 2013.gada, kad nelielā pasažieru skaita un lielo izmaksu dēļ tika atcelti vilciena reisi Rīga-Gulbene-Rīga, vasaras sezonās, uz atsevišķiem pasākumiem  AS “Pasažieru vilciens”  tiek nozīmēti vilcienu reisi. Iepriekšējos gados tradicionāli tie ir bijuši septiņi.  Šogad, izvērtējot pasākumu apmeklētību un nozīmību Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” pēc sarunām ar SIA “ Gulbenes-Alūksnes bānītis”, izlēma, ka būtu vēlams norīkot dīzeļvilcienus trijos pasākumos uz Gulbeni: 2017.gada 29.jūlijā – Gulbenes novada svētki / Pilsētas svētki; 2017.gada 2.septembrī – Bānīša svētki; 2017. gada 16. septembrī Aicina Tūrisma rudens Gulbenē.

Kā informē PA “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra” direktore Iveta Kovtuņenko: “Arī sarunās ar A/S “Pasažieru vilciens” vadību vienojāmies, ka tie šogad būs 3 reisi. Vairāk veiksim mārketinga darbu, jo Aģentūra sagatavos 200gb. informatīvos plakātus A1 formātā, kurus Pasažieru vilciens izvietos Pierīgas vilcienu maršrutos”, savukārt Aģentūra ar vilcienu atbraukušajiem pasažieriem piedāvās aizraujošus, izzinošus, saturīgus un ļoti interesantus tūrisma pakalpojumus Gulbenes pilsētā un novadā (ekskursiju ar elektrovilcieniņu pa pilsētu, braucienu ar Bānīti līdz Stāmerienai, izbraucienu ar ekskursiju kuģīti pa Stāmerienas ezeru, Stāmerienas pils, Sv.Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcas apmeklējumu, Pils vēstures takas apmeklējumu, izjādes ar zirgiem saimniecībā “Pilssētas”, maizītes cepšanu uz ugunskura, mājās ražota degvīna degustāciju, pusdienas viesu namā “Sonāte” u.c.), tā iepazīstinot visus interesentus ar plašo tūrisma piedāvājumu klāstu Gulbenes novadā. Aicinām visus interesentus šajās dienās atstāt savus spēkratus mājās un doties uz Gulbeni ar vilcienu! Lai jauki pavadītas dienas Gulbenē! Mēs Jūs gaidām!”.

 

No 4. līdz 6. aprīlim Vidzemē viesosies tūrisma jomas speciālisti no citām Eiropas valstīm, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā. Projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos (Destination SMEs)” ārvalstu partneriem no Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Maltas, Īrijas un Somijas būs iespēja uzzināt vairāk par nacionālās un reģionālās politikas instrumentiem, kas veicina, uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta jaudu tūrisma nozarē.

Vidzemes plānošanas reģions iepazīstinās partnerus ar  iniciatīvām, kur veiksmīgi pārvaldītos tūrisma galamērķos stratēģiska tīklošanās un sadarbība rada konkurences priekšrocības tūrisma uzņēmumiem. Piemēri ietvers klastera iniciatīvu - Gaujas nacionālā parka tūrisma klasteri "Enter Gauja", sadarbības tīklu starp Valmieras pilsētu un apkārtējiem novadiem un citus Vidzemes reģiona  tūrisma galamērķu pārvaldības modeļus. Projekta partneriem būs iespēja tikties ar vietējo projekta darba grupu - galamērķu uzņēmējiem un tūrisma stratēģiju izstrādātājiem, lai dalītos pieredzē un pārrunātu labo prakšu pārņemšanas iespējas.

Vizītes ietvaros projekta partneri viesosies Valmieras pilsētā, kur apmeklēs Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parku, kas ir viena no pilsētas nozīmīgākajām tūristu piesaistes vietām. Gastronomiskā tūrisma veicināšanas un  Rīga – Gauja Eiropas gastronomijas reģiona zīmola ietekmes pieredzi projekta partneri iepazīs Valmiermuižas alus darītavā.

Viesojoties Gulbenes pusē, projekta partneri apmeklēs Gulbenes – Alūksnes bānīti, bet kultūrvēsturiskā mantojuma veiksmīgu izmantošanu tūrisma produktu veidošanā un galamērķa popularizēšanā, projekta partneri izzinās apmeklējot Cēsu viduslaiku pili un Pārgaujas novadā esošo Ungurmuižu.

Par dabas tūrisma iespējām, kā arī ar dabas objektu apsaimniekošanu un pārvaldību saistītajiem jautājumiem, projekta “Destination SMEs” partneri iepazīsies, apmeklējot Sietiņiezi Gaujas nacionālajā parkā, Kocēnu novadā. 

Šis būs trešais mācību brauciens projektā “Destination SMEs”. Pagājušā gada oktobrī un decembrī tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumus un labās prakses piemērus projekta dalībnieki iepazina, apmeklējot Gozo salu Maltā, kur guva vērtīgu pieredzi kultūrvēsturiskā mantojuma iekļaušanai tūrismā un Overņas reģionā Francijā, kam ir bagāta pieredze tūrisma galamērķu pārvaldībā, veidojot ciešu privātā un publiskā sektora sadarbību.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta “Destination SMEs” galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lvveca.vidzeme.lv 

No 8. līdz 14.maijam Valmierā pirmo reizi norisināsies Restorānu nedēļa, kuras laikā īpašus piedāvājumus saviem apmeklētājiem būs sagatavojuši pieci Valmieras un apkārtējo novadu restorāni.

Galdā tiks celtas gardas maltītes, goda vietā liekot Latvijas dabas veltes no apkārtējiem mežiem, upēm, ezeriem un lauku labumiem, aicinot uzņemt pavasara un dabas spēcinošo enerģiju.

Restorānu nedēļā trīs kārtu ēdienu piedāvājumu par pievilcīgām cenām 15 vai 20 eiro vērtībā saviem apmeklētājiem, veicot iepriekšēju galdiņu rezervāciju, piedāvās:


Valmieras restorānu nedēļa ir viena no “Eiropas Gastronomijas reģions 2017” pasākumu programmas norisēm Rīgas – Gaujas reģionā. Gaidīsim Jūs Valmierā un gardēžu maltītēs!

Plašāka informācija par piedāvājumiem restorānos jau drīzumā www.visit.valmiera.lv.
Pasākumu informatīvi atbalsta www.valmieraszinas.lv, www.pilseta24.lv

Par Eiropas Gastronomijas reģionu

2017.gadā Rīgas-Gaujas reģions ir ieguvis tiesības nest Eiropas gastronomijas reģiona titulu. Valmiera kopā ar sadarbības partneriem Rīgas – Gaujas reģionā (Cēsīm, Gaujas Nacionāla parka klasteri, Siguldu un Rīgas Tūrisma attīstības biroju) izveidoja īpašu konceptu “Ar dabu šķīvī” reģiona gastronomijas daudzveidības iepazīšanai. Par Eiropas Gastronomijas reģiona vēstnesi izvēlēts dabas produktu gardēdis Dzintars Kristovskis, kurš ir arī Valmiermuižas Alus virtuves un Valmiermuižas vēstniecības Rīgā šefpavārs. Vairāk informācijas www.rigagauja.lv

Informāciju sagatavoja:

Anita Tīlena

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Galvenā tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25437177

 

 

“Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) projekta “LMT Latvijai” ietvaros no Līgatnes novada saņēmis 25 ideju pieteikumus, no kuriem 20 izvirzīti otrajā kārtā. Iedzīvotāji aicināti novērtēt projektus, balsojot par labākajām iecerēm Līgatnes novada dzīves uzlabošanai. Kopumā “LMT Latvijai” šogad sagatavoti un iesniegti 140 projektu pieteikumi.

“Esam gandarīti, ka šogad par “LMT Latvijai” novadu iedzīvotāji izrādīja īpaši lielu ieinteresētību. Sadarbībā ar pašvaldībām šogad pirmo reizi organizējām sešus informatīvos seminārus. Klātienē tikāmies ar iedzīvotājiem un rosinājām uzdrošināties piedalīties. Priecē pašvaldību pieaugošais atbalsts aktīvajiem novadniekiem, lai, kopīgi sadarbojoties, veicinātu sava novada attīstību. Ikkatra doma var tapt par labu darbu, tāpēc aicinu ikvienu iedzīvotāju novērtēt un atbalstīt labākās ieceres, kuras šogad īstenot Līgatnes novadā,” rosina LMT prezidents Juris Binde.

Lai noteiktu uzvarētājus un finansējuma saņēmējus, līdz 21.aprīlim plkst.17.00 ikviens interesents ir aicināts novērtēt otrajā kārtā izvirzītos projektus interneta vietnes www.lmt.lv sadaļā “LMT Latvijai” (www.lmt.lv/lmtlatvijai). LMT klienti balsot var arī īsziņas veidā, sūtot izvēlētā projekta identifikāciju uz numuru 1668. Piemēram, balsojot par projektu, kas sarakstā ir ar pirmo kārtas numuru, jāsūta īsziņa ar tekstu: Ligatne1. Savukārt Līgatnes novada domē Spriņģu ielā 4, Līgatnē un Nītaures ielā 6, Augšlīgatnē iespējams balsot arī klātienē, aizpildot balsošanas anketu par kādu no novadnieku iesniegtajiem projektiem.

Ar projektu aprakstiem var iepazīties www.lmt.lv/lmtlatvijai un novada mājaslapā www.ligatne.lv.

Iedzīvotāju ieceru īstenošanai Līgatnes novadam kopumā paredzēts piešķirt astoņus tūkstošus eiro. Katram projektam ir iespēja saņemt finansējumu vai līdzfinansējumu līdz 2000 eiro apmērā.

“Ir liels prieks, ka Līgatnes novadā ir aktīvi, uzņēmīgi un idejām bagāti iedzīvotāji. Iesaku visiem balsotājiem izvērtēt katra projekta nepieciešamību novada attīstībai, pievilcībai un iedzīvotāju labsajūtai. Būsim aktīvi un atcerēsimies, ka novada tēls ir mūsu pašu rokās!” mudina Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Jau ziņots, ka, turpinot ikgadējo projektu konkursu “LMT Latvijai”, šogad pieteikumus varēja iesniegt ikviens Viļakas, Aglonas, Auces, Līgatnes, Gulbenes, Aizkraukles, Talsu un Pāvilostas novada iedzīvotājs, iedzīvotāju grupa, nevalstiska organizācija vai juridiska persona, kuras deklarētā vai juridiskā adrese ir kādā no minētajiem novadiem.

Projekta “LMT Latvijai” mērķis ir veicināt sabiedrisko dzīvi Latvijas novados, atbalstīt privātpersonu, juridisku personu un nevalstisko organizāciju iniciatīvas novadu sabiedriskās dzīves izaugsmei, īpaši sekmējot vides uzlabošanas projektus, projektus ar plašu sabiedrības iesaisti un aktīva dzīvesveida popularizēšanu.

Kopš 2011. gada projektu konkursa realizācijas laikā kopumā īstenoti vairāk nekā 145 iedzīvotājiem nozīmīgi projekti visā Latvijā, kam LMT atvēlējis pāri par 380 tūkstošiem eiro. Iepriekš projekti realizēti 31 Latvijas pilsētā un novadā – Alūksnes novadā, Balvu novadā, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Daugavpils novadā, Dobelē, Grobiņas novadā, Iecavā, Jelgavā, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, Krāslavas novadā, Kuldīgā, Liepājā, Līvānos, Madonā, Mārupes novadā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Rojā, Saldū, Skrundā, Talsos, Tērvetes novadā, Tukumā, Valkā, Valmierā, Ventspilī un Ventspils novadā.

Papildus informācija:

Egils Kurpnieks,

Līgatnes novada domes izpilddirektors

Tālr.: 64155635; 22005965

E-pasts: egils.kurpnieks PIE ligatne PUNKTS lv

 

Valdis Jalinskis,

LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs

Tālr.: 29248645

E-pasts: valdis.jalinskis PIE lmt PUNKTS lv

Ceturtdien, 30.martā, Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē apstiprināti pašvaldības projektu konkursu rezultāti bērnu un jauniešu nometņu rīkošanai, kultūras norišu īstenošanai un aktīva, sportiska dzīvesveida popularizēšanai. Līdzfinansējums 11 355 EUR apmērā piešķirts 17 ideju īstenošanai.

Sporta projektu konkursā atbalstīti četri pieteikumi. Biedrība “Latvijas riteņbraukšanas federācija” īstenos A.Pizika kausu velokrosā, popularizējot sporta veidu un aicinot pievienoties jaunus entuziastus. Biedrība “Latvijas disku golfa klubs” Valmieras pilsētas svētku laikā izmēģinājumos aicinās izzināt par diska golfu un šī sporta veida priekšrocībām. Biedrība "Aktīva dzīvesveida klubs "Savējais"" organizēs Valmieras pilsētas frisbija čempionātu skolēniem. Savukārt biedrība “Smagatlētikas un cīņas klubs Madona” Valmierā īstenos vienu no posmiem, dalībniekiem cīnoties par spēcīgākās pilsētas titulu.

Kultūras projektu konkursā iedzīvotāji īstenos septiņas idejas. Biedrība “Valmieras pilsētas pensionārs” organizēs dažādas interesantas aktivitātes, aicinot tajās iesaistīties ne tikai Valmieras senioriem, bet ikvienam interesentam. Notiks lekcijas, koncerts, izstādes un citas norises. TDK “Pastalnieki” dāvinās skatītājiem pavasarīgu mundrumu, koncertā Valmierā 1.aprīlī pulcējot dažādu paaudžu deju kolektīvus no visas Latvijas. Valmieras politiski represēto biedrība īstenos koncertlekciju – vēstures izzināšana kopā ar senioru vīru kori “Baltie bērzi”, stāstījumu papildinot ar patriotiskām dziesmām. Tāpat atbalstīts Vidzemes Augstskolas un Valmieras kultūras centra kora “Skan” un Kijevas Politehniskā institūta kora sadraudzības koncerts “Lai skan!”. Arī šogad turpināsies tradīcija – Valmieras 5.vidusskolas organizētā aktivitāte “Mēs savai pilsētai” Dzirnavu ezeriņa promenādē, bērnu rotaļu laukumā un stāvlaukumā pie skolas. Būs radošās darbnīcas, koncerti un dažādas vispārizglītojošas aktivitātes. Fonds “Mākslai vajag telpu” kopā ar Valmieras kultūras un mākslas fondu Valmierā atvērs Vasaras māju – radoša telpa laikmetīgās mākslas aktualizēšanai un iedzīvināšanai. Interesentiem būs iespēja apmeklēt sešas izstādes, kā arī būs vēl citi radoši notikumi. Biedrība “Valmiermuižas kultūras biedrība” Valmieras pilsētas svētku laikā rīkos tirdziņu “Ar Gardu muti Valmierā”, piedāvājot arī tematiskās darbnīcas un muzikālo programmu.

Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkursā atbalstītas sešas iniciatīvas. Talantu “spodrināšana”, interesantas aktivitātes un draudzīgs noskaņojums valdīs Valmieras invalīdu sporta kluba "Stars S" nometnē “Odiņi –16”, Valmieras bērnu un jauniešu invalīdu biedrības “Saulīte” vasaras skolā “Gliemezītis”, nodibinājuma “Valmieras sporta klubs” rīkotajā “Piedzīvojumu virpulī”, Valmieras Mūzikas skolas nometnē “Notici sev”, Valmieras Pārgaujas sākumskolas “Simtjūdžu meža akadēmijā” un Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” nometnē “Esi uzņēmīgs un kustīgs”.

Pašvaldības projektu konkursos tika aicinātas piedalīties izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, kas ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu un reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā. Idejas jārealizē Valmierā līdz gada izskaņai. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķir līdz 50% no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās summas, kas iekļaujas apmērā 140–2000 EUR.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.:26443410

Lai aktualizētu ceļu kritisko stāvokli un protestētu pret valsts pasīvo politiku, atstājot novārtā lauku ceļus, Amatas novadā uzsākta akcija „Brūk ceļi, brūk dzīves”, aicinot iedzīvotājus fotografēt kritiskākos posmus un par to informēt interneta vietnēs. Izsludinātā akcija ir iemantojusi plašsaziņas mediju uzmanību.

Vairāk lasiet šeit.

 

Kontaktinformācija:

Indra Paseka

Amatas novada pašvaldības
tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste

mob.tālr.: +371 26330366
e-pasts: indra.paseka PIE and PUNKTS lv
www.amatasnovads.lv
www.amata.lv


Pavasaris ir skolēnu ekskursiju laiks, ko Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina izbaudīt, apmeklējot apskates objektus, piedaloties radošās darbnīcās un aktīvi atpūšoties Valmierā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados.

Skolēnu pavasara ekskursiju ceļvedī iekļauts 21 apskates objekts gardēžiem, aktīvajiem, zinātkārajiem, radošajiem un dzīvnieku mīļiem. Izdevums papildināts arī ar vietām, kur ieturēt gardu maltīti.

Šokolādes ražotnē “R CHOCOLATE” skolēni varēs ne tikai piedalīties šokolādes gatavošanas meistarklasē, bet arī nogaršot turpat tapušu mājas saldējumu. Brīvdabas piedzīvojumu parkā “Ežu šķūnis” klases varēs darboties dažādās aktivitātēs, pildīt uzdevumus ar virvēm kokos un kāpt sienā ar alpīnisma elementiem. Kas ir “Cepumu balle”? Atbildi uz jautājumu skolēni atradīs, dodoties ekskursijā uz Dzīvesprieka akadēmiju “Nu, liela muiža!”. Iejusties bruņinieka tēlā vai izkrāsot pašam savu kreklu piedāvās Valmieras muzeja izglītojošajās programmās.

Ceļvedis paredzēts individuālai maršruta sastādīšanai. Lai atvieglotu maršruta plānošanu, pie katra objekta norādītas cenas un aptuvenais apmeklējuma ilgums. Aicinām viesošanos pieteikt iepriekš, zvanot pa norādītajiem tālruņiem ceļvedī.

Izdevuma pilno versiju var apskatīt un lejupielādēt vortālā www.visit.valmiera.lv. Plašāka informācija par ceļvedī iekļautajiem objektiem pieejama Valmieras Tūrisma informācijas centrā Rīgas ielā 10, rakstot tic PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 64207177 vai 26332213.

Kultūras iniciatīvu un ideju īstenošanai Vidzemē no 2017. gada 1. marta līdz 31. martam Vidzemes plānošanas reģions izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”. Konkursā šogad būs pieejams finansējums 76 000 eiro apmērā. Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2017. gada maija līdz 2017. gada 15. decembrim. 

2017. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi.

Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīti tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes:

  • Vidzemes iedzīvotāju vietējās identitātes stiprināšana, atbalstot kopienu iniciatīvas un iesaistot Vidzemes reģiona mērķauditoriju kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs;
  • Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana;
  • Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem;
  • Zināšanu pārnese, kas ietver gan zināšanu radīšanu, iegūšanu, uzkrāšanu, analīzi un izmantošanu, gan arī Vidzemes iedzīvotāju zināšanu pilnveidi un profesionālo izaugsmi.

 

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2017. gada 31. martam plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs ir piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 - 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101.

“Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” nolikums

Pielikums Nr. 1

Pielikums Nr. 2

Pielikums Nr. 3

Pielikums Nr. 4

Pielikums Nr. 5

 

Semināri par kultūras projektu pieteikumu sagatavošanu notiks:

  • 22. martā plkst. 11.00 Ērgļu Saieta namā (Ērgļi, Rīgas iela 5);
  • 23. martā plkst. 14.00 Valmieras Kultūras centra Kamerzālē (Valmiera, Rīgas iela 10).

Prezentācija no informatīvajiem semināriem apskatāma šeit:

 

Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu jau desmito gadu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", piedaloties konkursā un par finansējumu konkurējot ar citiem reģioniem.

Vidzemes kultūras programmas koordinatore Ieva Vītola uzsver: “Šī programma ir svarīgs finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas. No 2008. līdz 2016. gadam Vidzemē realizēti pavisam 305 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 475 000 eiro, kas ir ievērojama summa reģionālā kontekstā. Vidzemes kultūras programma ir būtiska iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām, tādejādi pilnveidojot un uzturot kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē.”  

Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Tel.nr. 25670756