Arhīva kalendārs

Lai pašvaldības savā teritorijā varētu sniegt atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi priekšlikumus* izmaiņām normatīvajos aktos.

“Pašvaldībām radot iespējas atbalstīt uzņēmējdarbību, tiek veicināta pievilcīga uzņēmējdarbības vide pašvaldību attīstībai kopumā. Tāpēc ir ļoti būtiska pēc iespējas ātrāka atbalsta instrumentu ieviešana, kā arī to sinerģija pēc brīvprātības principa visos reģionos. Tajā pašā laikā mūsu piedāvāto risinājumu mērķis ir paplašināt uzņēmējiem pieejamo instrumentu atbalsta klāstu, nevis iejaukties to darbībā,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Priekšlikumi paredz pašvaldību resursu, precīzāk – īpašumu pilnvērtīgu izmantošanu. Piemēram, tiesības nomniekam jeb uzņēmējam kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības.

Pērc VARAM rīcībā esošās informācijas, pašvaldību īpašumā un privātīpašumā kopumā ir 5 826 ha degradēto teritoriju. Ar Eiropas Savienības fondu finansējumu 2014.-2020. plānots atjaunot tikai 556 ha degradēto teritoriju. Sagatavotie priekšlikumi motivētu komersantu veikt ieguldījumus pašvaldības nomātā īpašumā.

Tāpat plānots sniegt atbalstu pašvaldību nekustamā īpašuma pārdošanas un nomas procesā, kā arī gadījumos, ja valsts īpašums tiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai.

Būtiska aktualitāte ir arī pašvaldību finanšu instrumentu uzņēmējdarbības atbalstam. Tāpēc VARAM priekšlikums ir palielināt pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. Jau šobrīd pašvaldības no sava budžeta līdzekļiem īsteno dažādas iniciatīvas uzņēmējdarbības sekmēšanai, nozīmīgākos ieguldījumus ieviešot no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Būtiski arī citi resursi, ko pašvaldība var izmantot uzņēmējdarbības atbalstam. Piemēram, Valsts kases īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevums.

Vēl viens no konceptuālajiem risinājumiem ir pašvaldību tiesības atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot tiem galvojumus.

* Konceptuālais ziņojums “Problēmjautājumi saistībā ar pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā un to iespējamie risinājumi” sagatavots, lai nodrošinātu Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496 „Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam” un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275 „Par valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 3.1. un 3.3. uzdevuma izpildi.

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Tālr. 67026418

e-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv

www.varam.gov.lv

Cēsu kaujām šogad apritējuši 98 gadi. Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā Cēsīs notika Cēsu kauju - Varoņu piemiņas dienai veltīts sarīkojums.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs bija sagatavojis aizraujošu orientēšanās spēli Cēsu vecpilsētā “Sajūti Cēsu kaujas!”, kurā īpaši tika aicinātas piedalīties ģimenes un jaunsargu komandas. Spēles dalībniekiem bija jāveic gan praktiski uzdevumi – jāsaliek ieroči, jāizlasa senie avīžraksti u.c., gan jāatbild uz jautājumiem, iepazīstoties ar Cēsu kauju laika liecībām atmiņu stāstos. Veiksmīgākās komandas ieguva aizraujošu balvu – iespēju doties izbraukumā ar Latvijas jūras spēku patruļkuģi “Cēsis”.

Muzeja veidotajās vēstures izziņas teltīs bija iespējams iepazīties ar izstādi par Cēsu kaujām un noskatīties dokumentālo filmu par Latvijas skolēnu dalību Brīvības cīņās. Muzeja darbinieki atbildēja uz apmeklētāju jautājumiem par Cēsu skolnieku rotu un Cēsu kauju norisi. Sadarbībā ar Cēsu jauniešu domi dalībnieki varēja mācīties pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. Ar Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstiem iepazīstināja stāstnieks – Latvijas pirmās armijas karavīrs. Latviešu strēlnieku dziesmu programmu aizgājušā laika gaisotnē palīdzēja iejusties vīru kopa “Vilki”. Pasākuma dalībnieki bez maksas varēja saņemt muzeja sagatavotās izglītojošās brošūras “Kauja pie Cēsīm – kas notika?”

Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam Cēsu kauju izspēli veidoja kauju klubs “Latviešu karavīrs”. Tajā piedalījās 50 dalībnieki, kas attēloja pretējo pušu – vācu landesvēra armijas un latviešu un igauņu spēku sadursmi. Kaujas izspēles radītais troksnis atgādināja par kara postošo dabu, kā arī radīja skatītājos patriotisku uzvaras prieku, paceļot Latvijas karogu.

Skatītāju vidū bija daudz jauniešu, kas bija pasākuma galvenā mērķauditorija un kas atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt Latvijas vēsturi interaktīvā formātā.

Cēsu kauju diena tika organizēta sadarbībā ar Cēsu kauju rekonstrukcijas idejas autoru Renāru Sproģi Vidzemes kultūras programmas īstenota projekta ietvaros . Projekts notika ar Cēsu novada pašvaldības, Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Informāciju sagatavoja Ilona Asare

Jūlija pirmajās dienās ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Āraišu arheoloģiskajā parkā sākusies vienas rekonstruētās Āraišu ezerpils 9.-10. gs. ēkas restaurācija.

Āraišu arheoloģiskā parka galvenais objekts ir arheologa Jāņa Apala atklātā, izpētītā un rekonstruētā Āraišu ezerpils. Jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma Jānis Apals un Āraišu ezerpils fonds to attīstījis kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Kopš 2017. gada Āraišu arheoloģiskais parks atrodas Amatas novada pašvaldības apsaimniekošanā un tā vēlas kopt un turpināt izcilā arheologa paveikto. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vietā un saskanīgu, Vidzemei tipisku, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas kontrastē ar mūsdienu pilsētvidi. Āraišu ezermītne ir plašāk pētītais šāda veida piemineklis Ziemeļaustrumeiropā.

2016.gadā Kultūrkapitāla fonds atbalstīja Amatas novada pašvaldības projektu par Āraišu ezerpils esošās situācijas fiksēšanu, piešķirot 3372,00 eiro. Par ezerpils būvju uzmērīšanu un rasējumu izgatavošanu tika noslēgts līgums ar SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa". Skenēšanas darbos tika iesaistīti Rīgas Tehniskās universitātes studenti un mācībspēks. Projekta realizācijas laikā tika veikti arhitektoniskie uzmērījumi un fiksācija dabā ar 3D skenēšanas metodi, izmantojot FARO lazerskaneri. Ir noskenētas visas uz to brīdi esošās ēkas un būves. Iegūtie materiāli ir vērtīgi plānošanas dokumenti turpmākai darbībai, saglabājot Āraišu ezerpili kā unikālu eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu 9.-10.gs dzīvesvietu.  Šie dati un arī fotofiksācija parādīja, ka vairākām ēkām ir nepieciešama steidzama esošo baļķu nomaiņa. Viena no šīm ēkām, kurā atrodas ekspozīcija „ Rotkaļa māja”,  pēc speciālistu atzinuma ir nekavējoties jādemontē,  jānomaina apakšklāja un sienu bojātie baļķi un pilnībā jānomaina jumta segums. Ēkas stāvokli bija saudzējusi siltā 2016./2017.gada ziema.

Pamatojoties uz šiem atzinumiem, 2017. gadā iesniegts un apstiprināts projekts, kurā no  Kultūrkapitāla fonda tika saņemts finansējums 5000 eiro apmērā Āraišu ezerpils ēkas restaurācijai un rekonstrukcijai. Restaurējamā ēka celta  1995.gadā, laikā kad tapa ezerpils apbūves rekonstrukcija, un šobrīd nemainītā veidā ir nokalpojusi vairāk kā 20 gadus. Šī ēka ilgstoši bija vienīgā, kurā pēc izrakumos gūtajiem datiem iespējami pilnīgi attēlots seno latgaļu dzīvojamās ēkas interjers un izvietota ekspozīcija „Rotkaļa māja”.

Šī ēka tiks pilnībā restaurēta, izmantojot arheologa Jāņa Apala un arhitekta Dzintara Dribas 1985.gada rekonstrukcijas projektu un  turpinot eksperimentālās arheoloģijas labo praksi. Darbu sekmīgai norisei piesaistīti nozares speciālisti un notiks patstāvīgas konsultācijas ar arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala dzīvesbiedri un arheoloģi Zigrīdu Apalu, kuras pārraudzībā atrodas Jāņa Apala arhīvs.  Tiks atjaunota un papildināta ēkā esošā ekspozīcija,  kas palīdzēs sniegt pilnīgāku ieskatu par ezerpils iedzīvotāju dzīvi ikvienam apmeklētājam.  Kopumā šī projekta realizācija ir vēl viens solis apjomīga Valsts nozīmes kultūrvēsturiska objekta sakārtošanā un attīstībā, lai veicinātu mantojuma pieejamību dažādām mērķauditorijas grupām. Tāpat, arheologa Jāņa Apala pieredze ir unikāla un ar augstu nākotnes kultūras mantojuma vērtību, kas saglabājama tieši tagad, kad Latvijas valsts gatavojās savas simtgades svinībām.

Āraišu arheoloģiskais parks sevī iekļauj unikālu 9.-10. seno latgaļu dzīvesvietas – ezerpils – rekonstrukciju, kas veikta pēc izrakumos iegūtajiem datiem un apdares darbos izmantojot seno darbarīku replikas. Parka seno mājokļu ekspozīciju papildina akmens un bronzas laikmeta ēku ideālrekonstrukcijas Meitu salā.  Āraišu ezera krastā ir Āraišu kastellas tipa viduslaiku pils drupas. Pils pastāvējusi no 14. gs. līdz 17. gs. sākumam.

Katru gadu vasaras sezonā Āraišu ezerpilī notiek izzinoši kultūrvēsturiskas vērtības popularizējoši pasākumi un koncerti. 2017. gada vasaras lielākais notikums būs etnomūzikas grupas „Tautumeitas”  un bungu un dūdu grupas „Auļi” kopīgs dižkoncerts „ Lai māsiņa rotājās!” 29. jūlijā pulksten 20.00. Vairāk informācijas www.amata.lv vai www.araisi.com

Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa

Amatas novada pašvaldības
Āraišu arheoloģiskā parka
pasākumu organizatore
mob.tālr.: +371 25665528
e-pasts: sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv

www.amatasnovads.lv
www.amata.lv