.png)
|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 13.janvārī, norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas janvāra sēde.
Detalizētāka darba kārtība pieejama šeit. No šodienas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) mājas lapā ir pieejams apjomīgs pētījums „Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011” (turpmāk – pētījums), kurā detalizēti izvērtēta katra reģiona ekonomiskā situācija, priekšrocības un perspektīvākie attīstības virzieni nākotnē.
Pētījumu izstrādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātnieku grupa sadarbībā ar VARAM Valsts attīstības plānošanas departamentu un plānošanas reģioniem. Tajā ietverts bagātīgs, īpaši pētījumam izstrādāts kartogrāfiskais materiāls un pārskatāms grafiskais noformējums dažādiem reģionu raksturlielumiem. Pētījumā izmantotas ne tikai dažādas datubāzes, bet daudz apkopotā materiāla ir autoru īpaši pētījumam sistematizēta informācija, kas nekur citur iepriekš nav publicēta. Šis ir pirmais tāda veida un augstas detalizācijas pakāpes pētījums par Latvijas reģionu ekonomikas attīstību. Pētījumu savā darbā iespējams izmantot visplašākajai auditorijai – attīstības plānotājiem, pašvaldību darbiniekiem un politiķiem, augstskolu mācībspēkiem un studentiem, kā arī uzņēmējiem, pētot investīciju iespējas. Ar pētījumu iespējams iepazīties šeit. Plašākai informācijai lūdzam sazināties ar Ervīnu Grandavu, VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta pārstāvi, pa tālruni: 67770433 vai e-pastu Ervins.Grandavs PIE varam.gov PUNKTS lv. Vidzemes plānošanas reģions aicina profesionālo izglītības iestāžu vadītājus uz sanāksmi, lai uzklausītu Jūsu sagatavoto prezentāciju par profesionālās izglītības iestādes aktualizēto attīstības stratēģiju un tai plānoto ERAF ieguldījumu.
Vidzemes plānošanas reģions ir saņēmis LR Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” apturēšanu uz laiku, kā arī lūgusi Vidzemes plānošanas reģionam sniegt viedokli par nozares prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemes plānošanas reģionā. Lai Vidzemes plānošanas reģions varētu sagatavot kvalitatīvu un argumentētu viedokli, aicinām Jūs otrdien, 2012. gada 17. janvārī plkst. 10.00, Jāņa Poruka ielā 8, 2. Stāva semināra zālē, Cēsīs, Cēsu novadā uz sanāksmi, lai uzklausītu izglītības iestāžu vadītāju sagatavoto prezentāciju par profesionālās izglītības iestādes aktualizēto attīstības stratēģiju un tai plānoto ERAF ieguldījumu.
Šeit pieejama reģionā saņemtā vēstule no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Lūdzam apstiprināt dalību sanāksmē, sūtot informāciju uz e pastu ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Otrdien, 17. Janvārī, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas tikšanās ar profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem. Tikšanās laikā iesaistītās puses diskutēja par profesionālo izglītības iestāžu nākotnes perspektīvu Vidzemes plānošanas reģionā (VPR), lai VPR varētu sagatavot kvalitatīvu un argumentētu viedokli LR Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Kā jau iepriekš tika ziņots, VPR ir saņēmis IZM vēstuli par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitātes “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” apturēšanu uz laiku, kā arī lūgusi VPR sniegt viedokli par nozares prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemē. Reģions uzklausīja izglītības iestāžu vadītāju sagatavoto prezentāciju par profesionālās izglītības iestādes aktualizēto attīstības stratēģiju un stratēģijas īstenošanai plānoto ERAF finansējumu. Tāpat skolu vadība informēja par pašreizējo situāciju izglītības iestādēs, par piedāvātajām programmām, to nākotnes perspektīvu, īpaši uzsverot apgūto un plānoto ERAF finansējumu. “Situācija ir ļoti dažāda. Vairākām no skolām projekta apstādināšanas dēļ jau tagad radušies finansiāli zaudējumi. Piemēram, Jaungulbenes arodvidusskolā visi iesāktie darbi ir apstājušies un skolas sporta halle stāv bez jumta,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede. IZM ir aicinājis VPR sniegt viedokli, prioritārā secībā nosaucot trīs reģionā esošās nozīmīgākās profesionālās izglītības iestādes un tajā īstenotās profesionālās izglītības mācību programmas, taču būtiski saprast, ka reģiona līdzsvarotai attīstībai visas teritorijā atrodamās profesionālās izglītības iestādes ir nozīmīgas. Tuvākajā laikā VPR izsūtīs IZM oficiālu vēstuli ar savu redzējumu par šo izglītības iestāžu nākotnes perspektīvu. Pēc vēstules izsūtīšanas par tās saturu tiks informēti arī plašsaziņas līdzekļi.
Piektdien, 27.janvārī, plkst.10.00, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrā norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kuras laikā padomes deputāti diskutēs par aktualitātēm kultūras, sabiedriskā transporta un profesionālās izglītības jomā. Olita Landsmane klātesošos iepazīstinās ar profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu reģionā. Savukārt projektu speciāliste Ina Miķelsone runās par 2011.gadā Vidzemes plānošanas reģionā īstenotajiem projektiem. Padomes deputāti apspriedīs arī aktualitātes sabiedriskā transporta jautājumos. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome sastāv no 26 deputātiem, kuri ir Vidzemes reģiona novadu pašvaldību pārstāvji. Attīstības padomes sēdes norisinās katra mēneša pēdējā nedēļā un tajās pārrunā tālākos reģiona attīstības virzienus. Detalizētāka darba kārtība pieejama šeit.
Apritēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža pirmās 100 darba dienas
1.februārī apritēs simts dienas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža darbam Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajā trešajā valdībā.
Jau stājoties amatā, E.Sprūdžs norādīja uz nepieciešamību strādāt pie ilgtspējīgas valsts attīstības, īstenojot visaptverošus pasākumus pārejai no sektorālas problēmu risināšanas uz starpsektorālu jeb pārnozaru pasākumu īstenošanu. Ministra darbības 100 dienu laikā norisinājies intensīvs darbs ar jauna reģionālās politikas piedāvājuma sagatavošanu. Tas orientēts uz pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot pašvaldībām un reģioniem vairāk iespēju veicināt savas teritorijas attīstību, t.sk. palielinot to iesaisti saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un nodrošinot finansējuma piesaisti reģionu un pašvaldību attīstības stratēģiju īstenošanai. Plānots, ka šī pieeja tiks ietverta arī topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un uz tā pamata turpmāk plānos Eiropas Savienības fondu un citus investīciju līdzekļus teritoriju attīstībai, kas Latvijai būs pieejami 2014.-2020.gadu periodā. Tāpat E.Sprūdžs ir apturējis otrā līmeņa pašvaldību izveidi, norādot, ka šobrīd vairāku plānošanas reģionu robežas nav ekonomiski un sociāli pamatotas. Tāpēc, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts attīstību nākotnē, īpaša uzmanība jāpievērš nelielajiem novadiem, kuru kapacitāte pašlaik neļauj nodrošināt visu to pakalpojumu pieejamību, kas iespējami lielākajās pašvaldībās. Lai veicnātu pašvaldību iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietēja mēroga jautājumu lemšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā, nozīmīgu vietu Ministra darbu kārtībā šajā laikā ieņēma likumprojekta „Vietējo pašvaldību referendumu likums” izstrādāšana. E.Sprūdža izveidotajā darba grupā, veiksmīgi sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem un sociālajiem partneriem, sagatavota jauna likumprojekta redakcija. Likums dos iespēju pašvaldībām iespējami precīzi īstenot iedzīvotāju gribu, bet iedzīvotājiem – iesaistīties tādu jautājumu lemšanā kā nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un publiskā apspriešanā nodoti jautājumi, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātu, kā arī domes atlaišana. Savukārt 2012.gadā plānots turpināt pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot tiem plašākas pilnvaras noteikt savas teritorijas attīstību, tai skaitā palielinot to iesaistīšanos saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem, kā arī ES fondu finansējumu reģionu un pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Tāpat tiks turpināts darbs ar normatīvā regulējuma izstrādāšanu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanai no 2015.gada. Savukārt, lai veidotu vienotu integrētu valsts politiku, nodrošinot efektīvu koordināciju un sadarbību straujākai ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai, 2012.gadā ministrijas atbildīgie speciālisti turpinās strādāt ar politikas koordinācijas sistēmas „Zaļā ekonomika” - enerģētika, energoefektivitāte, klimats, reģionālā attīstība, ietekme uz tautsaimniecību kopumā - izveidi un attīstību. Premjera Valda Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī. Foto: Māra Poikāne Rīga, 25.janv., LETA. Plānojot Eiropas fondu līdzekļus 2012. līdz 2020.gadam, lielāks uzsvars ir jāliek uz pilsētu attīstību, šodien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP). "Vienīgais iemesls, kāpēc Kohēzijas fondu sakarā izceļu pilsētas, ir tas, ka iepriekšējā periodā tās ir bijušas apdalītas. Ir jāliek uzsvars uz pilsētu attīstību kā būtiskām attīstības potenciāla koncentrācijas vietām, kā uz vietām, kur rodas lielākais iekšzemes kopprodukta pienesums un kuras sastopas ar lielākiem izaicinājumiem un problēmām," skaidroja Sprūdžs. Līdzšinējā anti-urbānā pieeja, ka pilsētas gan jau tiks galā pašas, radījušas situāciju, ka investīcijas netiek veiktas tur, kur tām būtu vislielākā atdeve. Vienlaikus Sprūdžs uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi ir domāt arī par reģionu attīstību, taču investīcijas jāveic saprātīgi, radot vidi, kas spēj sevi uzturēt un attīstīt arī turpmāk, nevis īstenojot projektus, kas nes tikai īslaicīgus ieguvumus. Līdzekļi reģionu atbalstam tiktu plānoti, balstoties uz atsevišķu pieeju konkrētām vietām, kas jau ir definētas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam. Finansējuma plānošanas gaitā svarīga būs vertikāla un horizontāla daudzlīmeņu pārvaldība, kā arī pārnozaru sadarbība starp visa līmeņa institūcijām, lai visi finansējuma sadalē iesaistītie atbildīgie spētu sadarboties un plānotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda līdzekļus pēc vienotas politikas, kombinējot dažādus risinājumus, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu. Šeit svarīga loma būs Nacionālās attīstības plānam, kas veido kompleksu skatījumu, un pašvaldību iesaistei, norādīja Sprūdžs. Ministrs arī uzsvēra, ka "bezmaksas siers ir beidzies" - donorvalstis naudu pakaļ vairs nemet un prasa daudz lielāku atbildību un precizitāti par to, kā izlietoti Eiropas fondu līdzekļi, līdz ar to jārēķinās, ka vērtēšanas kritēriji un prasības no Eiropas Komisijas (EK) puses kļūs stingrākas. "EK koncentrējas uz rezultatīvajiem rādītājiem investīciju novērtēšanā. Četri pamatkritēriji varētu būt - radītās un saglabātās darba vietas, piesaistītās privātās investīcijas, panākts ietaupījums pašvaldību budžetā, kā arī nodokļu pieaugums pašvaldību budžetā. Tas būs jāspēj nodemonstrēt katrā projektā, kas saņems finansējumu," uzsvēra Sprūdžs. Jau ziņots, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri pērn 7.decembrī desmit gadu jubilejai veltītās konferences laikā parakstījuši rezolūciju ar vēlmēm attiecībā uz nākamo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodu. Rezolūcijā, kuru parakstījuši gan asociācijas biedri, gan lielo pilsētu vadītāji, pausts aicinājums paredzēt nākamajā ES fondu plānošanas periodā gan atbalstīt fondu līdzekļu novirzīšanu Pilsētvides prioritātei un reģionālajai attīstībai, gan iesaistīt LLPA Partnerattiecību līguma sagatavošanā. Zane Stankeviča LETA
25.01.2012 Copyright © LETA Cetutrdien, 2.februārī, Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrā norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkota diskusija par Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020.gadam izstrādi. Plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus. Diskusijas dalībnieki, izvērtējot Vidzemes reģiona stiprās un vājās puses, apkopos reģiona galvenos attīstības virzienus, kā arī izvērtēs izaugsmes kavēkļus. Debatēs aicināti piedalīties pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvji. Nacionālais attīstības plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Diskusijas vieta: Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs, Cēsis, Jāņa Poruka iela 8 (sētas mājā, 2.stāvā) |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
