Arhīva kalendārs

Līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu vērtējumu par Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojumu.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar NAP izstrādes metodiku un Ministru kabineta (MK) 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.816 „Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība” paredzēto pieeju.

Šis prioritāšu pamatojuma ziņojums ir pirmais solis NAP 2014.-2020.gadam izstrādes procesā un, balstoties uz esošās situācijas analīzi, piedāvā noteikt trīs būtiskākās nākamā plānošanas perioda prioritātes. Svarīgi uzsvērt, ka šī ir prioritāšu pamatojuma ziņojuma pirmā versija, kas ir nodota ekspertu un sabiedrības vērtējumam un par kuru līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu vērtējumu, nosūtot savus ieteikumus ziņojuma uzlabošanai un e-pastu: pkc PIE pkc.mk.gov PUNKTS lv.

Prioritāšu pamatojuma ziņojumā veiktā analīze balstās uz trīs būtiskiem, līdz šim apstiprinātiem plānošanas dokumentiem – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam („Latvija 2030”), Saeimas apstiprināto konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā” un Nacionālo reformu programmu stratēģijas „ES 2020” īstenošanai (NRP) – un tajos noteiktajiem valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa mērķiem. Prioritāšu ziņojuma pamata struktūra ir veidota atbilstoši „Latvija 2030” nospraustajām septiņām prioritātēm – kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva un inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

Detalizēts ziņojums pieejams šeit.

Informācija no Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojuma kopsavilkuma.

Rīga, 16.febr., NOZARE.LV. Pašvaldībām jāatvēl daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kā arī jāļauj ieviest pašiem savi nodokļi, intervijā laikrakstam "Bizness&Baltija" stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).

Viņš norāda, ka pašreizējā sistēma, kad pašvaldību ieņēmumu galvenokārt veido atskaitījumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa, neveicina vietējās varas vēlmi stimulēt uzņēmējdarbību reģionos.

Prognozējams, ka pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināsies, ņemot vērā valsts politiku samazināt darbaspēka nodokļus. Savukārt ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa pieaugs, taču tie dažādās pašvaldībās ir dažādi un arī turpmāk radīs nevienlīdzību.

"Tāpēc uzskatu, ka pašvaldībām jāsaņem arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas tās stimulētu attīstīt uzņēmējdarbību un samazināt bezdarbu," akcentē ministrs.

Tāpat pašvaldībām jādod iespēja ieviest savus nodokļus, piemēram, par infrastruktūru. "Sākumā liekas, ka tas būtu neizdevīgi uzņēmējiem, taču praksē sanāk otrādi - investors ir gatavs samaksāt nelielu summu, lai viņam būtu labas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Viņi precīzi zinās - par to, ka uzņēmējs uzbūvēs fabriku, viņš pārskaitīs pašvaldībai nodokli, kas ļaus pabeigt skolas būvniecību. Tādā veidā iedzīvotājiem būs lojālāka attieksme pret šādiem projektiem," skaidro Sprūdžs.

Viņš uzskata, ka pašvaldībām ir jābūt iespējai arī ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, nodrošinot atlaides investoriem.

Kā ziņots, jaunā sistēma varētu stāties spēkā ne ātrāk par 2013.gadu, un darbs ar konkrētiem priekšlikumiem būtu jāsāk jau vasaras sākumā.