Arhīva kalendārs

« May 2013 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Vidzemes plānošanas reģiona un Lejasreinas departamenta Francijā sadarbības ietvaros šī gada maija nogalē SIA „Valmieras ūdens” pārstāvis piedalīsies pieredzes apmaiņas braucienā uz zinātnes centru bērniem „Le Vaisseau” Strasbūrā, lai gūtu pieredzi zinātnisku ekspozīciju veidošanā, nodarbību organizēšanā un informatīvu materiālu sagatavošanā par ūdens tematiku.

Papildus zinātnes centra „Le Vaisseau” apmeklējumam, tiks organizētas vizītes arī citās ar ūdeni saistītās organizācijās - Strasbūras universitātes „Zinātnes dārzā”, Ūdens piegādes un attīrīšanas uzņēmumu apvienībā un citur.

„Valmieras ūdens” šajā gadā plāno izveidot vides izglītības klasi, kurā tiks izvietota ekspozīcija ar un par ūdenssaimniecības vēstures eksponātiem. Jau vairākus gadus uzņēmums piedāvā interesentiem trīs veida izzinoši izglītojošas ekskursijas. Vides izglītības klase papildinās gan ekskursiju saturu, gan dos iespēju uzzināt papildus informāciju. Saskaņā ar uzņēmuma Attīstības stratēģiju, plānots rast iespēju īstenot ideju par reģionālu ūdens izglītības centru Vidzemē.

Papildu informācija:
Rūta Vasermane             
Lejasreinas departamenta koordinatore Vidzemē               
Mob.: +371 26513351
E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv 

Viens no aktuāliem jautājumiem projektu ieviešanā ir kvalitatīvs būvniecības process. Bieži gadās dzirdēt par būvniecībā iesaistīto pušu domstarpībām, pārmetumiem par kādas puses nekvalitatīvo darbu. Lai rosinātu diskusiju būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku starpā, 2013. gada 24. aprīlī Smiltenē norisinājās diskusija „Kvalitatīvs būvniecības process ES SF līdzfinansēto projektu ieviešanā”.

Diskusijā piedalījās un savu viedokli pauda Latvijas būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Studers, Latvijas arhitektu savienības pārstāvis Viktors Valgums, Latvijas Būvuzraugu un būvinspektoru asociācijas valdes loceklis, Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors Juris Mellēns, LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļa politikas departamenta pārstāvis Renārs Špade. Semināru apmeklēja vairāk kā 60 interesneti no dažādām Vidzemes vietām.

Prezentācijas pieejamas šeit.

Lielas diskusijas semināra apmeklētāju vidū izraisīja jaunā Būvniecības likuma sagatavošanas process, jo lielākā daļa diskusijas dalībnieku norādīja, ka šobrīd spēkā esošo Būvniecības likumu nav nepieciešams aizstāt ar jaunu.

Svarīgs jautājums, kas tika pārrunāts, ir pašvaldību arhitektu izglītība, jo daudzi speciālisti strādā jau ilgus gadus un kvalifikācijas celšana ir īpaši nepieciešama. Pašvaldībās strādājošajiem arhitektiem ikdienā jāizstrādā gan meliorāciju sistēmu, gan kultūrvēsturisko pieminekļu renovācijas, gan dažādi citi projekti. Lai nodrošinātu iespēju celt Vidzemes reģiona pašvaldību arhitektu kvalifikāciju Vidzemes plānošanas reģions plāno speciālistiem nepieciešamos seminārus noorganizēt Vidzemē.

Speciālisti izteica vēlmi tikties ar fondu administrējošām iestādēm, lai tās norādītu uz labajiem piemēriem un kļūdām būvniecības projektos, kā arī organizēt savstarpēju reģiona speciālistu viedokļu apmaiņu, lai pārrunātu pieredzi ikdienas darbā.

Aprīļa beigās, Brenguļos, jau trešo gadu veiksmīgi aizvadīts Vidzemes plānošanas reģiona rīkotais praktiskais seminārs „Sakārtosim mūsu ūdensceļus”. Pulcējot jomas entuziastus un interesentus no tuvākām un tālākām Latvijas vietām, kopīgi sakopām Abula pietekas, Mažupītes, vienu posmu.

Ikdienā bieži neaizdomājamies par upēm un nepieciešamību tās kopt, līdz pienāk kārtējais pavasaris, kad upes kāpj no krastiem un tad jau notiek cīņa ar sekām. To uzsvēra arī Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, kas atklājot semināru uzsvēra nepieciešamību ūdensteces apsaimniekot, kā arī pieminēja normatīvo aktu nepilnības upju un ezeru aizsargjoslu sakopšanas jautājumos.

Savukārt ūdens biologi, eksperti Loreta un Andris Urtāni skaidroja, ka upju kopšanā ir atļauts darīt daudz vairāk nekā mēs zinām. Taču izmaiņas normatīvajos aktos ir nepieciešamas, tie jāpārstrādā, lai atbilstu mūsdienu situācijai, jo upju tuvumā lielākoties nenotiek aktīva saimnieciskā darbībā, tādēļ cilvēkiem tās ir jākopj. Iepazīstinot klātesošos ar izstrādātajām vadlīnijām ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanai un apsaimniekošanas plānošanai, eksperti stāstīja, kā kopt upes, lai tajās nezustu bioloģiskā daudzveidība. Sakritušie koki un lapu sanesumi kalpo par iemeslu skābekļa trūkumam upēs un, kā zināms, skābeklis ir dzīvības pamats. Tāpēc ikvienam, īpaši upju tuvumā dzīvojošajiem, būt jāzina pamata lietas, kā tās kopt, kas nav nemaz tik sarežģīti, ir tikai jāzina, kā to darīt. Tāpat tīras upes ir pievilcīgas atpūtai un ūdenstūrismam.

Pēc semināra teorētiskās daļas, spītējot lietum un šķietami nepiemērotiem laika apstākļiem talkai, klātesošie devās iegūtās zināšanas likt lietā praktiski. Pēc nepilnām divām stundām upes posms izskatījās un izklausījās pavisam citādāk. Patīkams nogurums un prieks par padarīto bija ikvienam dalībniekam. Vajag tikai zināt kā un darbs vairs nešķiet tik grūts. Smēlušies jaunas zināšanas un pieredzi, talkas dalībnieki devās prom, lai jau savā dzimtajā vietā rīkotu līdzīgas norises.

Loretas un Andra Urtānu prezentācija pieejama šeit.

„Vadlīnijas ūdenstilpju un ūdensteču izmantošanas un apsaimniekošanas plānošanai” pieejamas šeit.

Mažupīte pirms talkas

 

Mažupīte pēc talkas

Pavisam nesen Vidzemes plānošanas reģions uzsācis jaunu projektu „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways, kas turpinās iesākto, vairāk koncentrējoties uz ūdenstūrisma attīstību reģionā. Projekta ietvaros sadarbojas 39 partneri no Latvijas un Igaunijas. Lielākā daļa partneru ir pašvaldības, kuru kompetencē, galvenokārt, ietilps atpūtas vietu labiekārtošana ūdenstilpņu krastos, to sakopšana un tamlīdzīgi pasākumi. Vidzemes plānošanas reģiona prioritāte projektā „Riverways” ir sadarbība ar Vidzemes ūdenstūrisma uzņēmējiem, izveidojot jaunu uzņēmēju un reģiona sadarbības tīklu, lai meklētu veiksmīgus risinājumus ūdenstūrisma attīstībai Vidzemē.

Pavasaris Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera dalībniekiem ir bijis darbu pilns. Klastera dalībnieki ir parakstījuši sadarbības līgumu, piedalījušies konferencē „Starpnozaru sadarbība veselīgai Vidzemei”, sagatavojuši Vidzemē ražotu, veselīgu, dabīgu un augstvērtīgu pārtikas produktu degustāciju, kā arī devušies uz Vācijas pilsētu Magdeburgu, lai pārstāvētu Vidzemi pasākumā „Eiropas tirgus 2013”.

Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera dalībnieki paraksta sadarbības līgumu
Spriežot par klastera aktualitātēm un sadarbības veicināšanu ar pārtikas klasteriem Zviedrijā, Somijā un Vācijā, pārrunājot klastera pārstāvniecību pārtikas izstādēs un parakstot Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera sadarbības līgumu, 12. martā Cēsīs aizritējusi kārtējā klastera dalībnieku tikšanās. 

Viens no galvenajiem tikšanās iemesliem bija sagatavotā sadarbības līguma parakstīšana. Parakstītais sadarbības līgums apvieno 25 dalībniekus no Vidzemes un Latvijas, lai sekmētu sadarbību un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem, organizācijām, izglītības iestādēm, zinātniskajām un pētniecības institūcijām nolūkā veicināt veselīgas un augstvērtīgas pārtikas ražošanas attīstību uzņēmumu un Vidzemes reģiona izaugsmei.               

Noslēgtais sadarbības līgums skaidri ilustrē klastera darbības mērķi un nepieciešamās darbības, kā arī sadarbības veidošanu klastera iniciatīvas ietvaros. Klastera dalībnieki uzskata, ka sadarbības līgums ir nepieciešams, jo izveidotais ietvars turpmāk vairos un sekmēs produktīvu klastera darbību, lai attīstītu starptautisko sadarbību ar pārtikas nozarē saistītiem klasteriem Baltijas Jūras reģionā un Eiropas Savienībā, kā arī, lai veidotu augstvērtīgas pārtikas ražotāju un ar pārtikas ražošanas nozari saistīto uzņēmumu, zinātniski pētniecisko institūciju, izglītības iestāžu un Vidzemes reģiona publiskā sektora institūciju sadarbības tīklu.                             

Klastera dalībnieki norāda, ka jauns, būtiski pilnveidots sadarbības līgums klastera attīstībai, kas aizvieto līdzšinējo 2010. gadā noslēgto līgumu, uz kura pamata tika uzsākta klastera iniciatīva, bija nepieciešams, lai sekmīgāk varētu organizēt klastera ilgtermiņa attīstību, kas balstīta vienotā dalībnieku izpratnē par klastera darbībām, tostarp arī par sadarbību ar Baltijas Jūras reģiona klasteriem.             

Tāpat sanāksmē klastera dalībnieki runāja par dažādām sadarbības iespējām ar citiem Latvijas plānošanas reģioniem un klasteriem, lai rosinātu pieredzes apmaiņu starp dažādām nozarēm, piemēram, pārtikas un informāciju tehnoloģiju nozares sadarbība.          

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki iepazinās ar divu klastera uzņēmumu – SIA „Skrīveru saldumi” un Z/S „Gundegas” sadarbības rezultātu – jaunu produktu „Mmm... dzērvenes baltajā šokolādē”. Klātesošie klastera dalībnieki atzinīgi novērtēja jaunā produkta dizainu un garšu. Jaunu kopīgi izstrādātu produktu attīstība un virzība tirgū ir viena no klastera darbības prioritātēm, kas soli pa solim realizējas, pateicoties uzņēmēju iniciatīvai un vēlmei kopīgi darboties.               

Nākamā Vidzemes pārtikas klastera dalībnieku tikšanās gaidāma 21. maijā.          

Vidzemes veselīgo un augstvērtīgo produktu degustācija           
19. aprīlī Vidzemes Augstskolā notika konference „Starpnozaru sadarbība veselīgai Vidzemei”, kurā piedalījās arī Vidzemes pārtikas klastera dalībnieki, lai pārrunātu  iespējas, kā veicināt mazo un vidējo uzņēmēju izaugsmi, piedāvājot kvalitatīvus produktus un pakalpojumus veselības veicināšanā un uzlabošanā.           

Lai iepazīstinātu un pārliecinātu konferences dalībniekus, ka Vidzemē ir atrodami un tiek ražoti augstvērtīgi un veselīgi pārtikas produkti, notika klastera dalībnieku produkcijas degustācija. Interesentiem bija iespēja nogaršot z/s”Gundegas” un SIA „Shpats and sons” ražotos dzērveņu gardumus, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta selekcionētos graudu izstrādājumus, SIA „Lat Eko Food” veselīgo pārtiku mazuļiem, SIA „Valmiera Organize”, SIA „Very Berry” un z/s „Jāņkalni” sulas un sukādes, SIA „Felici” musli izstrādājumus, z/s „Veckūkuri” piena produktus un SIA „Aloja Starkelsen” želejas.    

Šī bija pirmā kopīgā Vidzemes uzņēmēju augstvērtīgas pārtikas degustācija, kurā ikviens interesents varēja pārliecināties par uzņēmēju izdomu un radošumu, kā arī uzņēmību ražot dabīgus un augstvērtīgus pārtikas produktus. Viena no Vidzemes vērtībām ir augstvērtīgi nišas pārtikas produkti, kvalitatīvi veselības un veselības tūrisma pakalpojumi, kuriem ir liels potenciāls kļūt par reģiona izaugsmes veicinātājiem. Uzņēmēju un pētnieku sadarbības rezultātā iespējams attīstīt uzņēmējdarbību un rast veidus kā reģions un tā uzņēmumi var pelnīt, virzot tirgū augstvērtīgu un veselīgu pārtiku. 

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta selekcionēto graudu izstrādājumi pārtikas degustācijā  
        
Klastera dalībnieki pasākumā „Eiropas tirgus 2013” Magdeburgā    
No 2. maija līdz 4. maijam Vācijas pilsētā Magdeburgā notika ikgadējais pasākums „Eiropas tirgus 2013”, kurā piedalījās dažādu valstu reģionu tirgotāji, uzņēmēji, amatnieki, kultūras darbinieki un tūrisma pārstāvji. „Eiropas tirgus 2013” piedāvā tirgotājiem no visas Eiropas unikālu iespēju iepazīstināt un pārdot pakalpojumus un produktus, kā arī pastāvēt savu reģionu.              

Vidzemes pārtikas klasteri pasākumā pārstāvēja SIA „Perfecto”, z/s „Gundegas” un SIA „Shpats and sons”, kopīgi izveidojot Latvijas un Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas stendu. Pārtikas klastera uzņēmēju dalība pasākumā notiek ar Magdeburgas tirdzniecības un rūpniecības kameras (Chamber of commerce and industry Magdeburg) un projekta “Cooperation Platform „Biomass Logistics” atbalstu. Lai pārrunātu sadarbības iespējas, pasākuma laikā pārtikas klastera dalībnieki tiksies ar Magdeburgas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem un piedalīsies kontaktbiržā ar dažādiem Vācijas uzņēmējiem.

Ieeja pasākumā "Eiropas tirgus 2012" 

Pēdējie divi mēneši aizritējuši „Vidzemes kultūras programma 2013” zīmē. Marta vidū tika izsludināts projektu pieteikumu konkurss, kas noslēdzās 11. aprīlī. Šogad pavisam iesniegti 74 projektu pieteikumi par kopējos summu 118 703,05 LVL.

2. maijā notika Vidzemes kultūras programmas projektu izvērtēšanas komisijas sanāksme, kurā tika vērtēti iesniegtie projektu pieteikumi. 10. maijā, pēc atbalstīto projektu saraksta apstiprināšanas Kultūrkapitāla fonda valdē, atbalstītie projekti tiks publicēti Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Projektu ieviešana varēs sākties uzreiz pēc finansēšanas līgumu noslēgšanas starp projekta ieviesēju un Vidzemes plānošanas reģionu un turpināties līdz pat 2014. gada 30. jūnijam.

Olita Landsmane, VPR kultūras eksperte: „ Priecājos, ka šogad pieteiktie projekti ir kvalitatīvāki un idejām bagātāki kā iepriekšējos gadus. Projektu iesniedzēji ir ņēmuši vērā ieteikumus, ko esam snieguši semināru un mācību laikā, kas priecē, jo kļūdu ir daudz mazāk. Šogad iesniegto projektu specifika ir ļoti plaša – teātra izrāžu, filmu un mūzikas festivālu rīkošana, grāmatu izdošana, kultūras mantojuma apzināšana un atjaunošana, vasaras nometņu, kā arī apmācību organizēšana. Starp iesniegtajiem projektiem bija daudzi, kuri tieši atbilst šī gada vienai no galvenajām prioritātēm - stiprināt uzturot, un no jauna radot, kopējas nacionālās vērtības, piemēram, tautas instrumentālā muzicēšana un tautas mūzikas instrumentu gatavošanas, tradicionālās dziedāšanas, tradicionālās amatniecības prasmju apguve un tālāknodošana u.c.. Izvērtēt, kurš no projektiem labāks, atbilstošāks nebija viegli. Bet esam gandarīti par projektiem, kas guva atbalstu.”

Projektus izvērtēja ekspertu komisija, kuras sastāvā bija viens VPR projektu nodaļas pārstāvis, viens novada kultūras koordinators, viens reģionālās bibliotēkas pārstāvis un divi Kultūrkapitāla fonda izvirzīti eksperti.  Vērtējot projektus  tika ņemti vērā gan administratīvie kritēriji, gan arī atbilstība izvirzītajām prioritātēm un budžeta atbilstība projektā paredzētajām aktivitātēm. 

Vidzemes Kultūras programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Vidzemes reģionā, stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot kopējas nacionālās vērtības.

 

Papildu informācija:
Olita Landsmane
Kultūras eksperte
Vidzeme plānošanas reģions
Mob.:  +371 29171020            
Tālr.:   +371 64219021            
e - pasts: olita.landsmane PIE vidzeme PUNKTS lv



Pavasara sezonā Vidzemes reģionā ir aizritējuši trīs no pieciem mācību posmiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par tematiskajiem ceļiem, tūrisma pārvaldību, zīmolvedību, pasākumu organizēšanu, kā arī tūrisma produktu attīstību. Mācības pulcēja vairāk nekā 40 uzņēmējus no Valmieras pilsētas un Cēsu, Valkas, Siguldas, Kocēnu un Strenču novada.  

Viens no mācību mērķiem ir veidot stipru Vidzemes tūrisma uzņēmēju un profesionāļu sadarbības tīklu, tādēļ kopīgi piedāvājumi un sadarbība starp dažādiem uzņēmējiem ir veids, kā radīt unikālus piedāvājumus, kas būs pievilcīgāki par atsevišķu uzņēmēju individuālajiem piedāvājumiem.     

Kā norādīja projekta vadītāja Sille Talveta un uzaicinātie lektori, tūrisma uzņēmējiem ir nepieciešams sasaistīt un integrēt savus pakalpojumus lielākos piedāvājumos, lai labumu gūtu visas puses. Projekta „Via Hanseatica” laikā paredzēts izveidot vismaz trīs tūrisma maršrutus, kuros tiks iekļauti arī reģionu tūrisma operatori.  Tā būs iespēja uzņēmējiem reklamēt savus sniegtos pakalpojumus.               

Lektori savu stāstījumu balstīja ne tikai uz teorētiskajām zināšanām, bet arī sniedza praktiskus piemērus un padomus. Ar zināšanām dalījās pasākumu rīkošanas, tūrisma produktu attīstības un zīmolvedības profesionāļi Latvijā. Lai nostiprinātu iegūtās zināšanas, mācību dalībnieki devās ekskursijās uz viesu namu „Mazais Ansis”, Valmieras Drāmas teātri, kā arī apmeklēja Valmieras Kultūras centru un Kokmuižas kompleksu Kocēnos.              

Vidzemes tūrisma uzņēmēji pēc mācībām atzina, ka aplūkotie jautājumi ir bijuši ļoti aktuāli un jaunās zināšanas tos ir pamudinājušas uz ikdienas lietām palūkoties savādāk, kā arī izmēģināt jaunas idejas tūristu piesaistei. Katra tikšanās reize ir palīdzējusi veidot ciešākus sadarbības kontaktus starp uzņēmējiem un tūrisma speciālistiem.     

Mācības rīkoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar tūrisma apmācību un pētījumu uzņēmumu SIA „Nocticus”. Nākamie mācību posmi notiks rudens pusē Cēsīs un Siguldā.

Papildu informācija: Dagnija Ūdre projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.:29219477, e-pasts: dagnija.udre PIE vidzeme PUNKTS lv   

 



Lai rūpētos par Vidzemes lauku teritoriju pievilcības veicināšanu un ekonomisko attīstību, Vidzemes plānošanas reģions jau vairāk kā gadu darbojas projektā „Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS” (GRISI PLUS). Viens no veidiem, kā veicināt reģiona attīstību, ir smelties ārzemju partneru labāko pieredzi un to ieviest Vidzemes reģionā.

Lai sekmīgi pārņemtu ārzemju partneru labās prakses piemērus, projekta ietvaros tiks izstrādāts labo prakšu ieviešanas plāns, kura mērķis ir sniegt redzējumu, kā pilnveidot lauku attīstības politiku Vidzemes plānošanas reģiona teritorijās, pielietojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un ģeomātikas rīkus, un izstrādāt rīcības ģeomātikas rīku pielietošanai lauku teritoriju atpazīstamības un pievilcības veicināšanai. Plāns sastāvēs no trīs daļām – stratēģiskās daļas, praktiskās daļas un tehniskās daļas. Galvenais dokumenta uzdevums ir izstrādāt detalizētu divu ārzemju labo prakšu piemēru–„Made in Galway” un „Soho Solo” pārņemšanas plānu.

Soho solo” ir labās prakses piemērs no Francijas, kurā, izmantojot platjoslas interneta resursus, interaktīvas kartes un citus ģeomātikas rīkus, iespējams strādāt un veikt uzņēmējdarbību attālināti no savām mājām lauku teritorijās. Šādas iespējas veicina iedzīvotāju skaita palielināšanos un uzņēmējdarbības attīstību lauku reģionos.  Mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas šādu dzīves modeli, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra un komunikācija. Papildu informācija: http://www.soho-solo-gers.com/en/    

Made in Galway” ir Īrijas Galvejas reģionā izveidota informācijas platforma, kurā vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji var ievietot informāciju par uzņēmumu, ražoto produktu vai sniegto pakalpojumu un uzņēmuma atrašanās vietu, tādejādi bez maksas reklamējot savu uzņēmumu. Ar interaktīvas kartes palīdzību pircēji var atrast sev interesējošo informāciju par preci vai pakalpojumu. Vidzemes plānošanas reģionā ir plānots izveidot līdzīgu informācijas vietni, kurā būtu apkopota informācija par reģiona amatnieku, mājražotāju un pārtikas ražotāju produkciju. Šāda mājaslapa ir noderīgs ģeomātikas rīks gan uzņēmējiem, gan pakalpojumu lietotājiem, jo ļauj visu informāciju atrast vienuviet. Papildu informācija: http://www.madeingalway.ie/

Projektu „Grisi Plus” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tas tiek realizēts programmas „Interreg IVC” ietvaros.  „Grisi Plus” apvieno 14 partnerus no 11 valstīm. Projekta vadošais partneris ir Žeras provinces Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera (Gers Chamber of Commerce and Industry) no Francijas.   

Papildu informācija: Rita Merca, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: + 371 29476373, e-pasts: rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv.  



Kādas iniciatīvas sabiedriskā transporta jomā jau īstenotas? Cik pašvaldības ir atvērtas jauniem transporta risinājumiem? Kas nepieciešams sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanai? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas jānoskaidro, lai mērķtiecīgi ieviestu uzlabojumus transporta organizēšanā. Tādēļ Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „IMINK” ir veicis pētījumu, kurā aptaujāja pašvaldību pārstāvjus, pasažieru pārvadātājus, vietējos transporta sistēmas speciālistus un iedzīvotājus, kā arī analizēja dokumentus par sabiedriskā transporta stratēģijām un veica plānošanas reģiona transporta sistēmas izvērtējumu.

Transporta infrastruktūra ir galvenais priekšnoteikums reģiona sasniedzamībai un ekonomiskai attīstībai. Transporta sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un efektīvai. Eiropas Savienības politikas pamatprincipos ir atzīmēts, ka transportam ir būtiska loma sabiedrībā. Savukārt iedzīvotāju pārvietošanās ir būtiska iekšējam tirgum, iedzīvotāju dzīves kvalitātei un pārvietošanās brīvībai.

Pētījuma rezultāti rāda, ka transporta infrastruktūra reģionā ir samērā attīstīta, bet ir jāveic uzlabojumi. Visi transporta veidi aktīvi tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos. Velosatiksmei ir izveidoti tūristu maršruti gan reģionā, gan pierobežas zonā ar Igauniju. Plānošanas reģiona teritorijā valsts ceļu garums uz 1 000 iedzīvotājiem ir 2,8 reizes augstāks, nekā Latvijā kopumā, un vieglo auto mobilizācijas līmenis ir par 8% augstāks nekā Latvijā, bet tehniskajā kārtībā esošo - par 4% augstāks. Tomēr pētījuma dati rāda, ka tikai 59% reģiona lauku iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pieturas ir pieejamas 2 kilometru rādiusā, un reģiona robežās ir apgrūtināta mazāk apdzīvoto teritoriju sasniedzamība ar sabiedrisko transportu.   

Viena no pētījuma daļām ir Vidzemes plānošanas reģiona vietējo pašvaldību aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot viedokli par ilgtspējīgu sabiedriskā transporta organizēšanu un iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanas risinājumiem.             

Aptaujāto pašvaldību pārstāvji un pasažieru pārvadātāji norāda, ka Vidzemes klimata īpatnības – bargais sals un lielais sniega daudzums sadārdzina ceļa infrastruktūras uzturēšanu. Izmantojot modernās telekomunikācijas, iespējams veicināt pārdomātu iedzīvotāju pārvietošanos. Viens no risinājumiem būtu ieviest sistēmu „transporta pēc pieprasījuma”. Tā ir sabiedriskā transporta izmantošanas kārtība, kādā lietotājs var izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus attālinātās un mazapdzīvotās reģiona vietās. Ar dispečera dienesta palīdzību iedzīvotāji var pieteikt transporta pakalpojumu uz dažādām vietām. Šāds transporta izmantošanas veids ir populārs Austrijā, Spānijā, Grieķijā un Francijā.    

Aptaujātie min, ka vēl viens risinājums transporta sistēmas optimizācijai būtu vidējas un mazas ietilpības autobusu izmantošana lielo autobusu vietā, radot 15% līdz 20% degvielas ekonomijas iespējas. Aptaujas dalībnieki uzsver, ka ir jādomā par autobusu pieturvietu elastīga novietojuma noteikšanu maršrutos ārpus maģistrālēm, īpaši mazāk apdzīvotās vietās. Kā arī savstarpēja pašvaldību sadarbība, apvienojot resursus un līdzekļus sabiedriskā transporta organizācijai, varētu uzlabot transporta sistēmu reģionā.       
  
Vidzemē izstrādātā pētījuma rezultātus izmantos sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošanai un tie dos ievirzi transporta attīstības ilgtermiņa plānošanai reģionā.         

Pētījums par ilgtspējīgu transportu Vidzemē drīzumā būs pieejams Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Projektu “Pārvietojies zaļi!” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda programma „Interreg IVC”. Projekta mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālās politikas efektivitāti attiecībā uz ilgtspējīgu transporta sistēmu lauku teritorijās. “Pārvietojies zaļi” dalībnieki pārstāv 10 Eiropas Savienības valstu lauku reģionus.

Papildu informācija: Lelde Gavare, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: + 371 29266757, e-pasts: lelde.gavare PIE vidzeme PUNKTS lv.                



2012. gada nogalē ekspertes Aivita Putniņa un Zane Linda-Ozola uzsāka darbu pie Vidzemē esošās situācijas analīzes un labāko piemēru meklējumiem pētījumā par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības potenciālu veselības aprūpes nozarē reģionālā mērogā.  Šī gada pirmajā pusē ekspertes veica uzņēmējdarbības un veselības aprūpes situācijas izvērtējumu reģionā. 

Ziņojums iezīmē Vidzemes reģiona portretu, sniedzot informāciju par galvenajām tendencēm attīstības, zinātnes, inovāciju, tehnoloģiju, ekonomikas un veselības jomās.  Izvērtējuma ziņojums apkopo informāciju par galvenajiem veselības jomas sektoriem, to darbību, kā arī sniedz veselības jomas attīstības vērtējumu Vidzemes reģionā kopumā. Izvērtējuma ziņojums sastāv no trim daļām: Vidzemes reģiona veselības jomas un veselības sistēmas apraksta, veselības jomās iesaistīto pušu aptaujas un labās prakses piemēru apraksta.      

Ekspertes veicot, analīzi ir secinājušas, ka veselības aprūpes sektora attīstības stiprās puses Vidzemē ir reģionālo slimnīcu un ambulatoro veselības aprūpes centru spēja nodrošināt konkurētspējīgus pakalpojumus. Salīdzinot ar situāciju pirms strukturālās reformas veselības aprūpē, šobrīd ir pieejama laba infrastruktūra un medicīnas speciālisti mazākos ambulatoros veselības aprūpes centros. Reģionā ir pieejami plaša spektra rehabilitācijas pakalpojumi gan veselības aprūpē, gan SPA aprūpes programmās. Īpaša programma ir atvērta gados vecākiem klientiem Līgatnes rehabilitācijas centrā.        

Specializācija ir novērojama arī veselīgā un inovatīvā pārtikas ražošanā, atrodot tirgus nišu veselīgai pārtikai ar augstu pievienoto vērtību. Vēl viena stiprā puse veselīgas pārtikas ražošanā ir izveidotā pārtikas klastera iniciatīva, kurā notiek sadarbība starp uzņēmumiem, valsts institūcijām, pētniecības organizācijām.     

Ar izvērtējuma ziņojuma pilnu versiju drīzumā varēs iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.               

Jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģions šogad uzsācis līdzdarboties projektā „Mazo un vidējo uzņēmu attīstība veselības aprūpes nozarē” (Health4Growth), ar kura palīdzību meklē veidus, kā savā starpā sadarboties veselības aprūpes iestādēm no valsts, privātā un nevalstiskā sektora. Projektu „Health4Growth” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē Starpreģionu sadarbības programmas „Interreg IVC” ietvaros.

Papildu informācija: Lelde Gavare, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757 ,e-pasts: lelde.gavare PIE vidzeme PUNKTS lv



Marta nogalē Lietuvā, Alītas pašvaldībā notika projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” (Histcape) pieredzes apmaiņas brauciens, kurā partneri vienojās par nākamajiem soļiem reģionu kultūrvēstures mantojuma aizsardzības un saglabāšanas metodoloģijas un politikas rekomendāciju veidošanai.

Lielu ieguldījumu rekomendāciju sagatavošanā sniegs Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti, daloties savā pieredzē par kultūrvēstures mantojuma aizsardzību Vidzemē un sagatavojot ietvaru, uz kura pamata projekta partneri varēs izveidot savu reģionu politiskās rekomendācijas. Politikas rekomendācijās tiks iekļautas konkrētas rīcības, lai rastu risinājumus, kā efektīvi un ilgtspējīgi apsaimniekot un aizsargāt kultūrvēsturiskos objektus un ainavas lauku reģionos, vienlaikus iedzīvotājiem radot labvēlīgus dzīves apstākļus. 

Svarīga projekta daļa ir kultūrvēstures mantojuma objektu aizsardzības, apsaimniekošanas un saglabāšanas labo prakšu izvērtējums. Pirms pieredzes apmaiņas brauciena katram partnerim bija jāizvērtē 50 labās prakses piemēri, no kuriem tika izvēlēti 12 labākie, tostarp divas Vidzemes plānošanas reģiona labās prakses – biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” un Līgatnes papīrfabrikas ciemata atjaunošana.       

Projekta partneri vizītē Alītas pašvaldībā

Biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” ir veids, kā, iesaistot un izglītojot sabiedrību, iespējams aizsargāt un reizē popularizēt Vidzemes ģeoloģiskās vērtības. Biedrība dibināta 2009. gada oktobrī.  Tās mērķis ir izveidot un attīstīt teritoriju "Ziemeļvidzemes ģeoparks", lai saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, ainavas, kultūrvēstures un dzīvās dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā arī šīs vērtības izmantot cilvēku vispusīgai izglītošanai un teritorijas attīstībai. Otrs labās prakses piemērs ir Līgatnes papīrfabrikas ciemata atjaunošana. Veicinot vietas tūrismu tiek radītas jaunas darba vietas un popularizētas kultūrvēsturiskās vērtības Līgatnē, kuras ir kalpojušas kā teritorijas attīstības virzītājs. Vidzemes plānošanas reģions izsaka pateicību par atbalstu Līgatnes novada pašvaldībai un biedrībai „Ziemeļvidzemes ģeoparks”.                            

Atzinīgais labo prakšu piemēru novērtējums un Vidzemes plānošanas reģiona speciālistu zināšanas politisko rekomendāciju sagatavošanā ir pozitīvs plānošanas reģiona sasniegums starptautiskā līmenī. Lai rastu Vidzemei piemērotus ilgtermiņa risinājumus, arī turpmāk notiks pieredzes apmaiņa par vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

Projektu „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros. 

Papildu informācija: Lelde Gavare, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757,e-pasts: lelde.gavare PIE vidzeme PUNKTS lv

Projektā “Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” (Medi@TIC) Vidzemes plānošanas reģions turpina pašreizējās situācijas  izpēti Vidzemē. Izpētes mērķis ir noskaidrot, vai un kā IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas) tiek izmantotas audiovizuālajā jomā Vidzemes reģionā. Situācijas analīzē paredzēts izstrādāt arī audiovizuālās jomas SVID analīzi, kurā nozīmīga loma tiks uzsvērta ne tikai iespējamiem draudiem, bet arī jomas attīstības iespējām.

Savukārt, lai veiksmīgāk izvērtētu, kas būtu nepieciešams uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, jūnijā uz diskusijām paredzēts vienkopus aicināt reģiona, izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības pārstāvjus. Diskusijas veiksmīgi kalpos arī kā pirmais solis uz iespējamu sadarbību kopīgu interešu - uzņēmējdarbības attīstība reģionā - īstenošanai.

Maija beigās Vidzemes plānošanas reģiona piesaistītā eksperte no Vidzemes Augstskolas - Agnese Karaseva - dosies uz Īriju. Kopā ar citiem projekta partneriem Agnese Karaseva prezentēs esošo situāciju Vidzemē, kā arī uzsāks darbu pie rīcības plāna IKT jomas attīstības veicināšanai reģionā.

   

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta “Latvijas energoefektīvas būvniecības attīstības stratēģija” (Build up Skills) partneriem pabeiguši darbu pie rīcības plāna, kas izstrādāts balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi, raksturojot būvniecības tirgū strādājošo zināšanas un prasmes, kā arī būvniecības situāciju kopumā. Rīcības plānā iestrādātie priekšlikumi ir nosūtīti visām atbildīgajām ministrijām un aicinām kopīgi turpināt darbu pie ieteikumu tālākas attīstības. Tagad pieejams arī īss rīcības plāna skaidrojums.

 

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, jāatzīst, ka darbaspēka prognoze tuvākajiem 5–10 gadiem būvniecībā tiek izteikta ļoti piesardzīgi, veidojot trīs alternatīvus scenārijus. Darbaspēka pieprasījumu tirgū ilgtermiņā būtiski ietekmē ļoti daudzi faktori, piemēram, ekonomikas attīstība, investīcijas ēku renovācijā, mājokļu politika, demogrāfija, nodarbinātība, darbaspēka emigrācija, imigrācija utt. Esošās situācijas analīzes ietvaros izstrādāti trīs dažādi scenāriji, kas raksturo darbaspēka pieprasījumu līdz 2020. gadam. Vairāk ar rīcības plānu un esošas situācijas analīzi variet iepazīties šeit.

 Vairāk ar rīcības plānu skaidrojumu variet iepazīties šeit.

Rīcības plāna pilnā versija pieejama šeit.


Projektā “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” kā viens no svarīgākajiem pieredzes apmaiņas posmiem starp partneriem ir katra reģiona labās prakses jeb veiksmīgi piemēri senioru tūrisma attīstībā. Līdz šim Vidzemes plānošanas reģions vairāk uzsvēris Vidzemē atrodamos tūrisma objektus un pakalpojumus, kas senioriem šķiet pievilcīgāki. Taču senioru tūrismam iespējami dažādi risinājumi un iniciatīvas, kas to veicina. Papildinot Vidzemes plānošanas reģiona labo prakšu sarakstu, esam iekļāvuši vēl divas jaunas iniciatīvas - Mazsalacas senioru biedrību “Atbalss” un Gulbenes novada pašvaldības realizēto senioru brīvprātīgā darba projektu “Nature Nature”. Jaunās prakses kalpo par piemēru, kā ilgtermiņā domāt par aktīvu dzīvesveidu visās paaudzēs un senioru iesaisti novadu un reģiona attīstībā.

 

Mazsalacas senioru biedrība „Atbalss” 

Biedrību raksturo aktīvi seniori un dažādi to realizētie pasākumi – kopīgi svinēti svētki, organizētas ekskursijas, rīkotas tikšanās ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, galda spēļu turnīri un citas brīvā laika aktivitātes. Apvienojot biedru zināšanas, intereses un spēkus, tiek rakstīti projekti un piesaistīts papildu finansējums dažādu aktivitāšu īstenošanai. Piemēram, Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda  programmas “Veselībai un dzīvotpriekam III“ projekta “Dzīvot labāk!”, kuru atbalsts Borisa un Ināras Teterevu fonds, ietvaros tika iegādāts dators, printeris, kā arī nūjas nūjošanai. Tāpat tika organizēta kopīga nūjošana, kā arī citas nodarbības, kas saistītas ar veselīgu dzīves veidu. Nozīmīgu atbalstu projektu tapšanā – konsultējot un ģenerējot idejas - sniedz Mazsalacas novada pašvaldības speciālisti. Vairāk par biedrību - http://www.mazsalaca.lv/lv/biedribas/senioru-biedriba .

Projekts “Nature Nature”

Gulbenes pašvaldības realizētā Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Senioru brīvprātīgā darba projekta „Nature Nature” ietvaros brīvprātīgā darba veicēji - seniori no Lielbritānijas - tika uzņemti Gulbenē, savukārt Gulbenes novada seniori veica brīvprātīgo darbu Kornvolā, Lielbritānijā. Projekta mērķis - popularizēt brīvprātīgo darbu senioru vidū un veicināt paaudžu solidaritāti, izprotot, ka ik vienā vecumā varam strādāt un ļauties darba priekam. Projekta dalībnieki veica brīvprātīgo darbu, labiekārtojot vidi brīvā dabā, piemēram, parkus, skvērus, dārzus. Seniori piedalījās arī vairākos kultūras pasākumos, par kuru dekorācijām un telpu iekārtojumu bija atbildīgi paši brīvprātīgā darba veicēji. Projekts sniedza iespēju senioriem ne tikai ceļot un iepazīt Lielbritāniju kā tūristiem, bet arī piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un iepazīt valsts kultūru un sadzīvi, kā arī apmainīties pieredzei, uzņemot viesus no Lielbritānijas Gulbenē. Gulbenes novada pašvaldība turpina ieviest projektus, kas saistīti ar senioriem un to aktivitātēm.

 

21. maijā Bulgārijas pilsētā Burgā norisināsies projekta “Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos” ikgadējā konference. Turpinot popularizēt Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā atrodamās labās prakses senioru tūrisma attīstībā, konferencē tiks prezentēta „Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome”. Ar padomi konferences klausītājus iepazīstinās Lienīte Priedāja - Klepere, Burtnieku novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja vietniece.

Projekta “Piesārņoto vietu salīdzinošā novērtēšana” (BECOSI) ieviešanā ir sācies ražas ievākšana laiks – daudzas aktivitātes jau ir ieviestas vai strauji tuvojas noslēgumam. Tāpēc projekta partneri no četrām valstīm (Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas) no šī gada 9. aprīļa līdz 11. aprīlim tikās Linčēpingā, lai izvērtētu projekta ieviešanu un diskutētu par turpmākās sadarbības virzieniem.

 

 

Projektā noslēgušās arī vairākas aktivitātes, kuras Vidzemes plānošanas reģionam bija būtiskākās. Piesārņotai teritorijai Cēsīs, Rūpniecības ielā 13 un tās apkārtnei SIA ‘’Reģionālie projekti’’ ir izstrādājusi teritorijas plānu - telpiskās attīstības koncepciju. Šajā teritorijā līdz 2001. gadam atradās Cēsu centrālās katlu mājas mazuta cisternas, no kurām naftas produkti ir nokļuvuši gruntī un gruntsūdeņos. Pirms projekta aktivitātēm piesārņojuma izpētes darbi šeit nav veikti, un teritorija piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrā bija iekļauta kategorijā “potenciāli piesārņotas vietas’’. Projektā tika veikta piesārņojuma sākotnējā izpēte – grunts, virszemes ūdens no izstrādātā karjerā, kā arī apkārtējo māju aku gruntsūdeņu paraugu noņemšana un analizēšana. Vairākās paraugu ņemšanas vietās naftas produktu piesārņojums augsnē, kā arī gruntsūdeņos pārsniedza pieļaujamās robežas. Tāpēc potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu reģistrā tika mainīta attiecīgās teritorijas kategorija uz “piesārņota vieta’’. Tomēr pavisam netālajā slēgtā karjera teritorijā, kas ir lielākā ūdenstilpne Cēsu pilsētas teritorijā, piesārņojumus netika atklāts. Minētos darbus 2011. gadā veica ‘’Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra’’ speciālisti.

 

Paraugu ņemšanas darbus 2011. gadā veica ‘’Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra’’ speciālisti

 

Ņemot vērā izpētes rezultātus, teritorijas plānā - telpiskās attīstības koncepcijā tika noteikti vairāki teritorijas attīstības pamatnosacījumi:

  • Piesārņotā teritorija pēc sanācijas ir izmantojama ražošanas, infrastruktūras objektu, transporta infrastruktūras objektu izvietošanai. Attīstības priekšlikumā piedāvāts to veidot kā autostāvvietu;
  • Piesārņotās vietas tuvumā nav pieļaujama jaunu dzīvojamo teritoriju izveidošana. Esošās dzīvojamās mājas ir nodrošināmas ar centralizētu ūdens apgādi;
  • Piesārņotās teritorijas tiešā tuvumā ir veicināma ražošanas un infrastruktūras objektu izbūve;
  • Tā kā izstrādātajā karjerā un tā tuvumā nav atrasts augsnes un gruntsūdens piesārņojums, karjers ar tam piegulošo teritoriju ir izmantojams aktīvai atpūtai;
  • Pateicoties karjera stratēģiskajam novietojumam, tā tuvumā ir veidojama aktīvās atpūtas un sporta bāze;
  • Lai nodrošinātu esošās ražotnes un perspektīvās atpūtas teritorijas līdzāspastāvēšanu, ir veidojams publiski pieejams objekts atpūtas objektu apmeklētāju apkalpei.

 

Izstrādātajā teritorijas plānā - telpiskās attīstības koncepcijā tiek piedāvāti divi attīstības scenāriji, kuri abi paredz teritoriju attīstīt kā atpūtas vietu. Pirmajā scenārijā tā attīstāma kā atpūtas teritorija Cēsu pilsētas iedzīvotājiem, bet otrs scenārijs paredz, ka tai ir reģionāla nozīme.

 

Teritorijas plāns - telpiskās attīstības koncepcija paredz - Teritorijas galvenā funkcija- sports un aktīvā atpūta. Teritorijas labiekārtojumā pielietojami dabīgi materiāli. (autors SIA Reģionālie projekti)

 

Sagatavotais teritorijas plāns - telpiskās attīstības koncepcija - būs lietderīgs metodiskais materiāls piesārņotu teritoriju telpiskai plānošanai un integrācijai pilsētu teritorijās, kā arī priekšlikums Cēsu pilsētas teritorijas plānošanai.

 

Teritorijas plāns - telpiskās attīstības koncepcija plānotais Atpūtas parks (autors SIA Reģionālie projekti)

 

Bez minētās koncepcijas SIA ‘’Reģionālie projekti’’, sadarbojoties ar SIA ‘’Venteko’’, ir sagatavojuši ‘’Rokasgrāmatu piesārņoto vietu plānošanai’’, kas paredzēta pašvaldību teritoriju plānotājiem, un satur informāciju par normatīvajiem aktiem, terminoloģiju un dažādu valstu piemēriem piesārņoto plānošanā. Rokasgrāmata kalpos kā praktisks ceļvedis, strādājot ar piesārņoto vietu plānošanu.

“Rokasgrāmata piesārņoto vietu plānošanai’’ ir pavairota CD formātā un tiks izplatīta Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Tāpat arī iecerēts, ka gan teritorijas plāns - telpiskās attīstības koncepcija piesārņotai vietai - gan rokasgrāmata tiks publicēti Vidzemes plānošanas reģiona interneta vietnē. Šī gada vasarā tiek plānots projekta seminārs, kurā iepazīstināsim ar sagatavotajiem projekta rezultātiem. Detalizētāka informācija par semināru tiks publicēta Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Līdz ar pavasara atnākšanu, projekta “Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (Cult Identity) pārstāvji aktīvi uzsākuši darbu pie jauno svētvietu pilotmaršrutu popularizēšanas. Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību tūrisma informācijas centros un citās tūristu bieži apmeklētās vietās jau atrodamas brošūras ar jaunajiem svētvietu maršrutiem. Drīzumā tiks uzsākti arī mediju iepazīšanās braucienu uz visiem projekta partneru reģioniem - uz Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģioniem Latvijā, Jēvleborjas apgabala muzeju Zviedrijā, kā arī Nodibinājumu "Hiite Maja" Igaunijā. Līdz ar mediju iepazīšanās braucieniem, Vidzemes plānošanas reģiona vadībā uzsākts arī darbs pie informatīvo stendu izgatavošanas un uzstādīšanas svētvietās.

 

Veiksmīgai tūrisma attīstībai būtisks posms ir pārdomāta svētvietu pilotmaršrutu popularizēšana. Ar projekta ietvaros izstrādātajiem maršrutiem jau iepazīstināti tūrisma izstāžu dalībnieki un apmeklētāji Rīgā, Tallinā un Gēteborgā. Vidzemes plānošanas reģions izdevus arī tūrisma ceļvedi - bukletu „Senās dabas svētvietas - VIDZEME” latviešu un angļu valodā. Ceļvedī apkopoti maršruti un informācija par nozīmīgākajām Vidzemes senajām dabas svētvietām. Izveidotais ceļvedis tūristiem pieejams Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību tūrisma informācijas centros un citās tūristu bieži apmeklētās vietās (viesu nami, viesnīcas, atpūtas bāzes, dabas parki, muzeji u.c.).

Ar ceļveža “Senās dabas svētvietas – VIDZEME” elektronisko versiju latviešu valodā variet iepazīties šeit.
Ar ceļveža “Senās dabas svētvietas – VIDZEME” elektronisko versiju angļu valodā variet iepazīties šeit.

Skaidrākai izpratnei par svētvietu nozīmi tūrisma attīstībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā projekta partneri organizē pilotmaršrutu iepazīšanās braucienus medijiem un tūroperatoriem. Kopā paredzēti 6 braucieni - 8. maijā Zemgales plānošanas reģionā, 22. un 23. maijā Javlē, 30. maijā Kurzemes plānošanas reģionā, 5. un 6. jūnijā Juuru salā Igaunijā. Savukārt iepazīšanās braucienu ciklu noslēgs Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni - 20. jūnijā medijus un tūroperātorus aicinot izzināt Vidzemes skaistākās svētvietas, savukārt 21. jūnijā kopā iepazīstot Rīgas reģiona nostāstiem bagātākos objektus. Vairāk par braucieniem lasiet nākamajā “VPR Jaunumi” izdevumā.

Lai arī individuālie tūristi, apmeklējot Vidzemes svētvietas, vairāk varētu uzzināt par katras vietas nozīmi un vēsturi, katrā maršruta objektā izvietos informatīvos stendus ar svētvietu aprakstiem un citu noderīgu informāciju. Stendu uzstādīšana norisināsies paralēli iepazīšanās braucieniem un Vidzemē to plānots pabeigt līdz jūnija vidum.

Atgādinām, ka Vidzemes plānošanas reģionā izveidoti divi jauni svētvietu maršruti. Abi no tiem plānoti nelielām autotūristu grupām. Kā viens no Vidzemes svētvietu maršrutiem ir “Vidzemes augstienes spēka vieta”, kam kopējais maršruta garums ir 145 kilometri. Otrs izveidotais maršruts veido 175 kilometru garumu un nosaukts par “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”. Vairāk ar Vidzemes plānošanas reģionā izveidotajiem maršrutiem iespējams iepazīties šeit.

Ar svētvietu maršrutiem var iepazīties arī virtuālajā muzejā www.ancientsites.eu,  kur muzeja apmeklētājiem ir iespēja pašiem izstrādāt savus maršrutus, kā arī uzzināt vairāk informāciju par svētvietu objektiem.

Pēc projekta “Ūdensceļi attīstībai” Vidzemes plānošanas reģiona darbinieki kopā ar ūdeņu ekspertiem uzsāka diskusijas par iespējām projekta ideju turpināt - šoreiz vairāk uzsverot tieši ūdenstūrisma nozīmi ūdensceļu attīstībā. Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tapa jauns projekts “Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb “Riverways”. Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. 17. aprīļa atklāšanas pasākumā projekta partneri kopā ar ūdenstūrisma uzņēmējiem kopīgi pārskatīja projektā plānoto.

 

Pārrunājot projekta aktivitātes un uzņēmēju redzējumu to iesaistē, diskusiju rezultātā tika meklēti risinājumi vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar projekta pēctecību - kā veidot sadarbību, kas vienlīdz veiksmīgi palīdzētu visām iesaistītajām pusēm arī pēc projekta noslēgšanās, kā nodrošināt projekta rezultātu pārdomātu turpinājumu, kā iesaistīt tās pašvaldības, kas projektā oficiāli kā partneri nedarbojas.

Lai projekts veiksmīgi kalpotu arī tūrisma uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, būtiska loma tā īstenošanā ir uzņēmēju viedoklim un iesaistei. Atklāšanas konferencē uzņēmēji projekta ietvaros ieteica uzmanību pievērst arī ienākošā tūrisma grupām no citiem reģioniem un ārvalstīm. Organizējot īpašas mārketinga aktivitātes ārzemju viesiem, reģionā varētu ievērojami palielināties tūristu plūsma ūdentūrisma sezonā. Tāpat uzņēmēji uzsvēra projekta pēctecības nozīmi - svarīgi saprast, kā projekta rezultātus kvalitatīvi saglabāt arī pēc projekta beigām. Projekta partneri savstarpēji vienojās, ka pēctecībai projekta īstenošanas laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība, lai infrastruktūra un mārketinga aktivitātes, kas uzlabotas projekta laikā, nezaudētu savu pievilcību un aktualitāti arī pēc projekta noslēgšanās.

Vidzemes plānošanas reģiona prioritāte projektā “Riverways” ir sadarbība ar Vidzemes ūdenstūrisma uzņēmējiem. Projekta laikā tiks izveidots jauns uzņēmēju, pašvaldību un reģiona sadarbības tīkls, lai meklētu veiksmīgus risinājumus ūdenstūrisma attīstībai Vidzemē. Iesaistot ūdenstūrisma speciālistus no dažādām jomām, projekta laikā tiks aptvertas visas interešu grupas, lai kopīgiem spēkiem attīstītu ūdenstūrismu un paaugstinātu tā konkurētspēju Latvijā un Igaunijā.

Vairāk par projektu informācija pieejama šeit.

Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola aicina reģiona iedzīvotājus, pašvaldību un izglītības iestāžu speciālistus, uzņēmējus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus piedalīties gadskārtējā reģiona attīstībai veltītajā zinātniski praktiskajā konferencē, kura notiks 15. maijā Vidzemes Augstskolā, Valmierā, Cēsu ielā 4.

Konference „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei” ir turpinājumus Vidzemē notikušajai 2012. gada 7. septembra zinātniski praktiskajai konferencei „Sadarbība reģiona attīstībai”,  kurā dalībnieki diskutēja par jautājumiem, kas cieši saistīti ar Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2020) prioritātēm, un akcentēja galvenos darbības virzienus nākotnē. Maija konference tiek rīkota reģionu iedzīvotājiem ļoti svarīgā laikā, jo Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam ir apstiprināts. Uz tā pamata šī gada laikā Latvijas valdība ir uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Fondu apgūšana un plānotās investīciju prioritātes būtiski ietekmēs turpmāko valsts un reģionu attīstību, kā arī katra iedzīvotāja ikdienu.            

Konferencē uzstāsies vairāki valsts pārvaldes un akadēmiskās jomas speciālisti, un tās norise ir sadalīta trīs tematiskās daļās: vadošo (keynote) runātāju sesija, ievada sesija un sesija „NAP 2014. – 2020. Praktiskā ieviešana – iespējas un izaicinājumi” ar diskusiju par izaicinājumiem reģionu līdzsvarotai attīstībai. Konferencē tiks vērsta uzmanība uz to, kā tiek saskaņotas Latvijas un Eiropas Komisijas prioritātes ES fondu ieviešanā turpmākajiem gadiem, NAP turpmāko ieviešanu, Latvijas industriālās politikas un zinātnes prioritātēm un investīciju koncentrēšanas plāniem nākamajā plānošanas periodā. Tāpat konferencē klātesošie runās par to, kādi ir būtiskākie Latvijas cilvēkdrošības izaicinājumi, galvenie telpiskās plānošanas indikatori un Vidzemes Augstskolas stratēģiskā loma reģiona attīstībai.

Īpašs konferences viesis būs Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague), kurš uzstāsies ar prezentāciju „Mazo pilsētu attīstības potenciāls reģionu izaugsmei„. Profesors Heigs ir atzīts plānošanas un telpiskās attīstības eksperts, un ir bijis „Karaliskā pilsētplānošanas institūta” un „Nāciju Sadraudzības (Commonwealth) plānotāju asociācijas” prezidents.

Konferenci organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projektu „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” un ESPON projektu "Galvenie indikatori teritoriālajai kohēzijai un telpiskajai plānošanai/ KITCASP". Konferenci vadīs žurnālists Ansis Bogustovs.

Konferencei „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei” aicinām pieteikties līdz 14. maijam Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā šeit. Konferences darba kārtība pieejama šeit.

Papildu informācija:  Kristaps Ročāns, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists, e-pasts:kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Klajā nācis jaunākais "VPR Jaunumi" izdevums, kurā atskatāmies uz marta un aprīļa aktualitātēm Vidzemes plānošanas reģionā.

Izdevums "VPR Jaunumi" pieejams šeit.

Šī gada 9. un 10.maijā, Carnikavas novada Lilastē, viesnīcā „Medzābāki” norisinās seminārs „Vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrāde: esošā situācija, problēmas un izaicinājumi”. Seminārā piedalās pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas speciālisti. Dalīties savā un uzzināt kolēģu pieredzi devās Vidzemes plānošanas reģiona Telpiskās attīstības plānotāja Anda Eihenbauma.

Semināra mērķis ir apzināt esošo situāciju pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesos, iepazīstoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionu speciālistu redzējumu un pašvaldību pieredzi, kas savus attīstības plānošanas dokumentus jau izstrādājušas vai vēl turpina darbu pie to izstrādes jauno normatīvo aktu ietvarā. Semināra darba grupās apspriestās tēmas aicinās pārdomāt – kāds ir attīstības plānošanas mērķis, vai un kā to iespējams sasniegt?

Semināru organizē Rīgas plānošanas reģions.

14. maijā plkst.11.00 Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, 223. kabinetā notiks Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas maija sēde.

Detalizētāka informācija šeit

Piektdien, 10. maijā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) telpās notika diskusija par ES fondu projektu uzraudzības jautājumiem. Vidzemes plānošanas reģionu diskusijā pārstāvēja Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un ES fondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam juriskonsulte Daina Dzilna. 

Diskusijas laikā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārstāvjiem diskutēja par ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektos konstatētajām problēmām un nākamo ES fondu plānošanas periodu. Turpmākos septiņu gadus VARAM būs vadošā vai nacionālā iestāde Eiropas teritoriālās sadarbības programmām, savukārt VRAA būs galvenā ieviešanas iestāde šīm programmām.  Lai vairotu veiksmīgu sadarbību un sasniegtu kopīgus mērķus, ir nepieciešams izrunāt un atrast kompromisa risinājumus VARAM un VRAA administrētajās ES fondu aktivitātēs.          

Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumi nākamajam plānošanas periodam:   

  • Palielināt VRAA resursus, lai standartizētu kontroles sistēmu un samazinātu projektu atzinumu sniegšanas laiku;            
  • Nākamajā plānošanas periodā svītrot normu par tirgus izpēti no pirmā eiro, jo ieguvums nav atbilstošs ar to saistītajiem administratīvajiem izdevumiem;
  • Nākamajā plānošanas periodā noteikt, ka atvaļinājumi ir proporcionāli attiecināmi no projekta budžeta arī  tiem darbiniekiem, kas institūcijā strādā vairākos projektos.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūcija, kura bija adresēta arī Latvijas Pašvaldību savienībai, par to, ka 1,3 milj. finanšu nepieciešamība vietējiem un reģionālajiem maršrutiem par 2013. gadu netiks kompensēta, izraisīja neizpratni Latvijas Pašvaldību savienības valdē, kā rezultātā LPS 9. maijā nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidenta Valdim Dombrovskim, kurā vēlas saņemt skaidrojumus uz virkni vēstulē uzskaitītajiem jautājumiem.

 

Ministru Prezidentam
Valdim Dombrovska kungam

 

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde šī gada 7. maijā izskatīja Jūsu rezolūciju, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju informēt  plānošanas reģionus par nepieciešamību plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos tādā apjomā, kas atbilst likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” šim mērķim atvēlētajam finansējumam, kā arī informēt plānošanas reģionus, ka ievērojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.panta pirmās daļas 1. un  2.punktā noteikto,  zaudējumi,  kas pārsniegs likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” šim mērķim atvēlēto  finansējuma  apmēru,  netiks  kompensēti.

Latvijas Pašvaldību savienības valde izsaka neizpratni par šīs rezolūcijas saturu, jo plānošanas reģioni,  pašvaldības un pārvadātāji pēc būtības pēdējo 3 gadu laikā nav saņēmuši atbildes uz sekojošiem jautājumiem:


1. Pēc kādiem principiem tiek sastādīts budžets sabiedriskā transporta pakalpojumu  sniegšanai?

Informējam, ka kopš 2008.gada starppilsētu pārvadātājiem valsts dotācija samazināta par 35,3%, bet vietējiem reģionālajiem maršrutiem par 40,1% (Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionos pat 48% - 51% robežās). Nav noteikts minimālais finanšu līdzekļu ietvars Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai, lai nodrošinātu lauku iedzīvotāju pieejamību darba vietām, izglītības un medicīnas iestādēm.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensācijai pēdējo 3 gadu laikā paredzētie līdzekļi piešķirti bez

pamatotas argumentācijas. Šo faktu apstiprina arī Valsts kontroles 2012.gada 27.aprīļa revīzijas ziņojuma 44.punkts, kas norāda, ka Satiksmes ministrija  budžeta programmas sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanai ir sagatavojusi un apstiprinājusi bez ekonomiska pamatojuma, jo Satiksmes ministrijas apstiprinātie finansēšanas plāni būtiski atšķiras no VSIA „Autotransporta direkcija” (ATD) apkopotajiem pasažieru pārvadātāju prognozētajiem zaudējumiem, šāda pamatojuma nav arī sagatavojot 2013.gada budžetu.


2. Vai finansiālā bāze valsts budžetā sabiedrisko transporta pakalpojumiem tiek sastādīta korekti?

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka plānošanas reģioni pirms līgumu slēgšanas ar pārvadātājiem, ir saskaņojuši attiecīgos maršrutus ar ATD. Plānošanas reģioniem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, maršruti jāplāno nevis, lai iekļautos budžetā pieejamo resursu ietvaros, bet  atbilstoši valsts izveidotiem kritērijiem minimālo sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem līgumiem ar pārvadātājiem. Lielākā daļa no līgumiem ir noslēgta pirms Plānošanas reģioni pārņēma funkciju no rajonu padomēm, atbilstoši tiem nosacījumiem, kurus ir akceptējis ATD.  Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu  un ar to saistītajiem normatīviem aktiem   plānošanas reģioniem pienākas valsts dotāciju apjoms sabiedriskajam transportam tādā apmērā, lai nodrošinātu reģionu iedzīvotājiem nokļūšanu līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ar intensitāti vismaz 1 reizi dienā. Pašlaik valsts iedalītais finansējums pat daļēji nenodrošina finansējumu minēto normatīvo aktu izpildei. Piemēram, 2013.gadā plānotais finansējums zaudējumu segšanai vietējiem reģionālajiem maršrutiem ir par 2,12 milj. latu mazāks nekā faktiski 2012.gadā (11,19 milj. latu). Zaudējumu dotāciju aprēķinā nav ievērots dīzeļdegvielu cenu pieaugums (salīdzinājumā ar 2010.gadu dīzeļdegvielas cenas pieaugušas par 29,7%). Pēc pārvadātāju reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, plānošanas reģionu un republikas pilsētu pašvaldību iesniegtajiem 2012.gada 12 mēnešu pārskatiem secināms, ka piešķirtais valsts budžeta finansējums sedz tikai 87 % no prognozētajiem zaudējumiem (tajā skaitā peļņa)

3. Vai ir spēkā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012.gada 27. septembra domstarpību – vienošanās protokols, kas paredz:

1) ka 2013.gada vietējo reģionālo maršrutu tīklu kopējais apjoms netiks samazināts?; 

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas 2013.gada 18. marta sarunās ir fiksēts, ka lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pieejamību papildus finanšu nepieciešamība 2013. gadam vietējos reģionālajos maršrutos ir 1,34 miljoni latu.

2) ka līdz 2012. gada beigām Satiksmes ministrijai bija jāizstrādā jauna Autopārvadājuma likuma redakcija, kas paredzētu apkarot ēnu ekonomiku pasažieru pārvadājumu nozarē?

3) ka Satiksmes ministrijai sadarbībā ar VARAM līdz šī gada 1.aprīlim bija jāizstrādā kritēriji minimālā nepieciešamā maršruta tīkla apjomam?

LPS viedoklis ir fiksēts 2013.gada 18. marta  sarunās ar Satiksmes ministriju un paredz, ka bāzes esošais finansējums vietējos reģionālajos maršrutos jāpalielina par 2,1 miljonu latu.

4. Vai Valdība un Saeima nediskriminē vietējos pārvadātājus un iedzīvotājus novados un tiek nodrošināta vienlīdzības principa ievērošana sabiedriskā transporta pakalpojumu nepieciešamības noteikšanā un nodrošināšanā visā valsts teritorijā?

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka 2012.gadā starppilsētu maršruti papildus bāzes finansējumam saskaņā ar grozījumiem budžetā papildus saņēma 2,03 miljoni vai 32,6% no sākotnējā budžeta ietvara, savukārt, vietējiem reģionālajiem maršrutiem papildus tika piešķirti 1,6 miljoni latu vai 18,2% .  Joprojām netiek risināts jautājums  par papildu līdzekļu piešķiršanu  0,818 miljonu latu apmērā plānošanas reģioniem par zaudējumu segšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par 2012.gadu, balstoties uz  to, ka nav panākta vienošanās ar plānošanas reģioniem par vietējo maršrutu pārvaldīšanas modeli, tādējādi bankrota draudiem pakļaujot vismaz 5 sabiedriskā transporta pakalpojuma komersantus un radot reālus draudus sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamībai lauku iedzīvotājiem, sevišķi Vidzemē un Zemgalē, kur sabiedriskā transporta apjoms var samazināties vismaz par 50%. 

5. Vai vidējā termiņa budžeta ietvars sabiedriskā transporta nozarē ir adekvāts?

Apzinoties, ka vietējiem reģionālajiem maršrutiem papildus finanšu nepieciešamība 2013.gadam ir 1,34 miljoni lati, arī nākamgad budžetā ir norādīts neadekvāti zems pieaugums 0,587miljoni latu, no kuriem lielāko daļu sastādīs atvieglojumi valsts noteiktajām pasažieru kategorijām. Prognozējams, ka reālais zaudējumu - izdevumu kompensācijas apjoms vietējos reģionālos maršrutos nākamgad  pieaugs tikai vai 0,2- 0,3 miljoniem latu vai 3% pret esošo.   

6. Vai ir veikta analīze, cik lieli ir zaudējumi Latvijas ekonomikai, veicot nepārdomātu konsolidāciju sabiedriskā transporta nozarē?

Valstī  mērķtiecīgi samazinot reisu skaitu, saīsinot reisu garumus vai atceļot tos pavisam uz mazapdzīvotiem, nomaļiem ciemiem, tādējādi vietējiem iedzīvotājiem liedzot iespēju nokļūt uz pagastu vai novadu centriem, apmeklēt ārstniecības, valsts un pašvaldības iestādes to vispārpieņemtajos darba laikos, nerunājot jau nemaz par reģionu centru vai galvaspilsētas sasniedzamību. Šo funkciju ir uzņēmušās vietējās pašvaldības ar savu transportu regulāri 1 vai 2 reizes nedēļā veicot reisus uz/ no pagastu vai novadu centriem, bet par šo iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanu no valsts nesaņemot dotācijas. Pirmskrīzes periodā nozares apgrozījums bija vairāk nekā 200 miljonu latu, iemaksas valsts budžetā nodokļos vairāk nekā 54 miljoni latu. 

7. Kādēļ rezolūcijas nosacījums - „par nepieciešamību plānot sabiedriskā transporta pakalpojumus tādā apjomā, kas atbilst likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” šim mērķim atvēlētajam finansējumam”, netiek attiecināts uz ATD, ja tieši ATD visus gadus ir nodrošinājusi tīkla plānošanu starppilsētu tīklā, ar lielākiem zaudējumiem un augstākām izmaksām nekā plānošanas reģioni?

Katru gadu kopš Plānošanas reģioni ir uzsākuši funkcijas ieviešanu (kopš 2010.gada 1.janvāra), ATD nesegtie zaudējumi ir bijuši summāri lielāki nekā visiem plānošanas reģioniem kopā. Salīdzinošās izmaksas uz 1 km ir bijušas augstākas nekā vidēji visos plānošanas reģionos. ATD katru gadu ir pieprasījis papildus valsts budžeta līdzekļus zaudējumu segšanai starppilsētu tīklā un ir tos saņēmis. Vēršam uzmanību, ka ar katru gadu finanšu apjoma proporcija, kas ir paredzēta pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, pieaug par labu starppilsētu maršrutu tīklam, kas ir pretēji Eiropas valstu praksei un pieredzei, kura paredz dotēt tos maršrutus, kuru nodrošināšana ir būtiska, lai sniegtu mobilitātes iespējas, bet nav iespējama uz komercijas principiem, jo nenodrošina pietiekošas pasažieru plūsmas. Turpretim starppilsētu tīkls būtu jāpārskata un daļa tīkla jāveido uz komercijas principiem, dotējot tikai atsevišķas mērķa grupas nevis pārvadājumus kopumā. 

8. Vai veidojot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanas modeli  ir pārliecība, ka:

1) netiks samazināts vietējo reģionālo maršrutu apjoms?;

2) paredzot plānošanas reģioniem tikai reģionā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanu un priekšlikumu sniegšanu  Autotransporta direkcijai paredzētā budžeta ietvarā tiks garantētas lauku iedzīvotāju tiesības uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem? 

3) tiks ietaupīti finanšu resursi?  

4) ir veikta objektīva un pamatota vietējo reģionālo maršrutu organizācijas analīze?

Pašreizējās prognozes liecina, ka arī starppilsētu maršrutos finanšu nepieciešamība 2013.gadā ir 1.18 miljonu latu. LPS uzsver, ka objektīva vietējo maršrutu plānošana nav iespējama bez informācijas par starppilsētu maršrutu organizāciju un savietošanu, kā arī bez informācijas par valsts finanšu atbalsta apjoma nākamajam gadam, kā arī bez objektīvas finanšu nepieciešamības aprēķina veikšanas. Tādējādi, veidojot vienotu sabiedriskā transporta pārvaldes modeli jāievēro sekojoši principi:

  • Izveidojama Padome, kuras sastāvā ietilpst 5 Plānošanas reģioni un 5 valsts institūciju pārstāvji;
  • Padome lemj par finansējumu apjomu ne tikai par vietējo reģionālo maršrutu finansējuma apjomu, bet uz paritātes principiem arī par starppilsētu un dzelzceļa pārvadājumiem;
  • Padome ir lemttiesīga gan par maršruta tīkla grozījumiem, dotāciju sadali un izmaksu starp pārvadājumu veidiem un pārvadātājiem, pieņem lēmumu par iepirkumu organizēšanu un apstiprina iepirkuma rezultātus gan starppilsētu, gan reģionālo vietējo un dzelzceļa pārvadājuma pakalpojuma nodrošināšanai, apstiprina braukšanas maksas tarifus un to izmaiņas u.c. 

Latvijas Pašvaldību savienība cer, ka rezolūcijā minētās ministrijas veiks pamatotu analīzi sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā un nebalstīsies uz mehāniskiem finanšu samazinājumiem un politisko partiju interesēm sabiedriskā transporta tirgus pārdalē, bet garantēs iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

 

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis


Jautājumu gadījumā par vēstuli sazināties ar LPS padomnieku Aino Salmiņu, t.: 29166924. 

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padome 2013. gada 10. maija sēdē iepazinās ar „Vidzemes kultūras programmas" ekspertu komisijas vērtējumu par 2013. gada kultūras programmas projektu konkursā iesniegtajiem projektu pieteikumiem. No 74 iesniegtajiem projektu pieteikumiem atbalstīti 32 projekti.

Projektu sarakstu skatīt šeit.

Par līguma slēgšanas iespējām un laiku lūdzam Jūs, laika posmā no 2013. gada 16. maija līdz 14. jūnijam, sazināties ar Vidzemes kultūras programmas projekta vadītāju Olitu Landsmani, zvanot pa tālruni 29171020 vai 64219022.

Finansējuma saņēmējiem līgums ar Vidzemes plānošanas reģionu jānoslēdz līdz 14. jūnijam.

Finansēšanas līguma noslēgšanai nepieciešams:

• Uzņēmuma/organizācijas zīmogs;

• Uzņēmuma/organizācijas vadītāja apstiprināta tāme piešķirtajai naudas summai (gadījumā, ja atbalsts projektā ir daļējs, pārstrādāta tāme)

Vēršam uzmanību, ka projekta finansēšanas līgumu paraksta uzņēmuma/organizācijas paraksttiesīgā persona.

Pēc līguma parakstīšanas organizācija sagatavo un nosūta Vidzemes plānošanas reģionam rēķinu par projektu konkursā saņemtā finansējuma pārskaitīšanu.

Rēķinā jāiekļauj projekta nosaukums un rekvizīti.

Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmas rekvizīti ir:

Vidzemes plānošanas reģions
Jāņa Poruka iela 8-108, Cēsis, Cēsu novads, LV 4101
Reģ.nr. 90002180246
LR Valsts Kase, kods TRELLV22
Konts LV44TREL9580631012000

 

Papildu informācija:
Olita Landsmane
Kultūras eksperte
Vidzeme plānošanas reģions
Mob.:  +371 29171020            
Tālr.:   +371 64219021            
e - pasts: olita.landsmane PIE vidzeme PUNKTS lv

16. maijā Smiltenē gaidāma jau otrā semināra diena Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projektā „Jauniešu uzņēmējspējas un dialoga veicināšana par videi draudzīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības iespējām lauku reģionos”. Otrajā tikšanās reizē galvenais uzsvars tiks likts uz radošas domāšanas attīstīšanu. Projekta dalībnieki iepazīsies ar radošas domāšanas principiem un to pielietošanu konkurētspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības risinājumu izstrādē. Projektā piedalās 30 jaunieši no visas Vidzemes, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību. 

Šajā reizē jaunieši tiks sadalīti komandās un ar treneru Vitas Brakovskas un Lienes Kuplās palīdzību uzsāks darbu pie savas biznesa idejas, kuru kopīgi attīstīs visa turpmākā projekta laikā.

Semināra dienaskārtība.

Par projektu: mērķis ir motivēt jauniešus uzsākt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietu sev un citiem lauku reģiona iedzīvotājiem. Projektā iesaistīti 30 jaunieši vecumā no 18-30 gadiem, kuri vēlētos uzsākt savu uzņēmējdarbību. Projekta ietvaros notiks 7 dienu treniņu – semināru cikls, kurā jauniešiem profesionāļu vadībā būs iespēja gūt padziļinātas zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu, īstenošanu un būtiskākajiem ierobežojumiem, izmantojot radošu metodi – simulācijas spēli „Mans jaunais uzņēmums”.

Vairāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.

„Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu."

 

Papildu informācija:
Anda Eihenbauma
Projekta koordinatore
Tel. 64116007
Mob. 26107764
e-pasts: anda.eihenbauma PIE vidzeme PUNKTS lv

15. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam sagatavošanas ietvaros notika tematisks seminārs, kurā par Vidzemes plānošanas reģiona prioritātēm pārrobežu sadarbībā diskutēja Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un projektu vadītāja Dagnija Ūdre.

2012. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir uzsākusi Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam izstrādes procesu. Programmas ietvaros Latvijas partneriem  tiks piedāvāta iespēja turpināt īstenot  pārrobežu sadarbības aktivitātes un attīstīt sadarbības tīklus  ar Zviedriju, Somiju, Igauniju un Ālandu salām. Latvijas attiecināmā teritorija programmas ietvaros ir Kurzeme, Rīga, Pierīga, Zemgale un Vidzeme.        


Semināra mērķis ir identificēt Centrālās Baltijas programmas reģioniem un specifikai piemērotākās investīciju prioritātes, sadarbības virzienus un potenciālos stratēģiskos projektus.  



Nākamnedēļ pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona piedalīsies projekta “Seniora tūrisma attīstība nomaļos reģionos” (Tourage) ikgadējā konferencē, kas 21.maijā norisināsies Burgasā, Bulgārijā. Šogad projekta konferences tēma – “Senioru tūrisma produktu attīstība un mārketings nomaļos Eiropas reģionos”. Paredzams, ka konference Bulgārijā pulcēs vairāk nekā 100 dalībniekus no dažādām Eiropas valstīm, galvenokārt tūrisma jomas profesionāļus.

Konferences laikā tiks organizētas divas tematiskās sesijas, kā arī tiks prezentēti aptaujas rezultāti par senioru ieradumiem un vajadzībām nomaļajos Eiropas reģionos.

Pēc konferences tūrisma profesionāļu un ekspertu prezentācijas tiks augšupielādētas Tourage projekta mājaslapā www.tourage.eu, lai informācija būtu pieejama arī plašākai sabiedrībai, sniedzot informāciju par iespējām un izaicinājumiem, kā attīstīt senioru tūrismu un tūrisma nozari kopumā.

Vidzemes plānošanas reģions projektā iesaistījies, lai kopā ar vēl 10 partneriem no dažādām Eiropas valstīm meklētu risinājumus, kā attīstīt senioru tūrismu Eiropā, tostarp kā veiksmīgāk mudināt gan vietējos, gan ārvalstu seniorus izbaudīt tūrisma piedāvājumu Vidzemē. Jāatzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona partnerība starptautiskos projektos ir ļoti būtiska un nozīmīga reģiona attīstībai, sekmējot tā atpazīstamību arī ārvalstīs, kā arī sniedzot savu ieguldījumu rekomendāciju un vadlīniju izstrādē.

Fona informācija: Tā kā pēdējo 15 gadu laikā Eiropā arvien vairāk palielinās to iedzīvotāju skaits, kas sasnieguši 65 gadu slieksni, tiek domāts par dažādu nozaru pārorientēšanos, ņemot vērā demogrāfiskās struktūras izmaiņas visā pasaulē. Tūrisms ir viena no straujāk augošajām nozarēm, turklāt jāuzsver, ka demogrāfiskās situācijas izmaiņas un vidējā vecuma paaugstināšanās nav jāuztver vienīgi kā problēma – gluži pretēji, tās var būt jaunas iespējas reģionu attīstībai.

Par projektu: Projekts “Tourage” tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda INTERREG IV C programmas. Projekts apvieno 11 partnerus no Bulgārijas, Somijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas un Spānijas. Vadošais projekta partneris - Ziemeļkarēlijas reģions Somijā. Projekta “Tourage” mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, popularizējot senioru tūrismu un aktīvu, veselīgu novecošanu. Projekta mērķis ir izglītot tūrismā iesaistītās puses (uzņēmumus, to darbiniekus, tūrisma informācijas centru darbiniekus, pašvaldību speciālistus utt.) un, ņemot vērā nākotnes tendences tūrismā un  labās prakses piemērus, veicināt senioru tūrisma attīstību.

Papildu informācija: Gatis Teteris, projekta koordinators, Tālr.: +371 64219022, Mob.: +371 26593515, E-pasts: gatis.teteris PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 29454752, e-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv



10. un 11. jūnijā Siguldā norisināsies Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ikgadējais pasākums, kura galvenā tēma ir viens no Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajiem projektiem – „Via Hanseatica”. Piedaloties konferencē un brīvdabas izstādē, divu dienu laikā apmeklētāji varēs uzzināt par tūrisma maršrutu un pārrobežu sadarbības programmas īstenotajām aktivitātēm tūrisma jomā.

Via Hanseatica tūrisma maršruts no Rīgas līdz Sanktpēterburgai, maršruti gardēžiem un ģimenēm ar bērniem, amatniecības, kultūras, lauku, sakrālais un dabas maršruti Latgalē un Pleskavas apgabalā, distanču slēpošanas trase aktīvā tūrisma attīstībai Siguldā – šie maršruti kļūs pieejami pateicoties Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējumam. Kopumā 16,4 miljoni eiro piešķirti tūrisma attīstībai Ziemeļ-Austrumu un Dienvid-Austrumu Igaunijā, Vidzemē un Latgalē, kā arī Ziemeļ-Rietumu Krievijā – Pleskavas un Ļeņingradas apgabalos, kā arī Sanktpēterburgā.

Diskutēt par programmas ieguldījumu tūrisma attīstībā un pierobežas reģionu sociāli – ekonomiskā attīstībā uz gada pasākumu “Izbaudi Hanzas ceļu Latvijā, Igaunijā un Krievijā!” 2013. gada 10. un 11. jūnijā, Siguldā, Latvijā pulcēsies aptuveni 200 ieinteresēto pārstāvju no Igaunijas, Latvijas un Krievijas. Tiks prezentēti visu astoņu programmas ietvaros atbalstīto tūrisma projektu jaunradītie tūrisma produkti un veiktās investīcijas tūrisma objektos. Turpat 50 programmas ietvaros atbalstītie projekti ir aicināti izstādīt savus darbus un rezultātus.

Programmas teritorija, kura ietver Ziemeļu un Austrumu Igauniju un Latviju, un Ziemeļ-Rietumu Krieviju, ir unikāla jo, vēsturiskās Hanzas pilsētas un pilsētas ar Hanzas kopienām, kā arī Hanzas kultūras ceļš šajā teritorijā lielākoties ļoti labi sakrīt ar jauno Via Hanseatica tūrisma maršrutu, un visi programmas ietvaros atbalstītie tūrisma projekti papildina iepriekš minēto maršrutu attīstību. Šis pārklājums nodrošina lielisku platformu, lai savienotu pagātnes mantojumu ar mūsdienu iespējām.

Pirmdien, 10. jūnijā – Konferenci un paneļdiskusiju „Atbalsts kultūras un aktīvajam tūrismam Latvijā, Igaunijā un Krievijā!” vadīs Armands Slokenbergs, Latvijas valsts tūrisma aģentūras direktors. Ar prezentāciju par tēmu “Eiropas kultūras ceļi: Ilgtspējīga pārvaldība un to sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana” piedalīsies Eiropas Padomes eksperte Ksenija Kovanova-Rubicondo. Projekti, no kuriem daļa tuvojas noslēgumam, informēs par sasniegtajiem rezultātiem, gūto pieredzi un nākotnes plāniem ilgtspējas nodrošināšanai. Programmā iekļauti trīs atbalstīto projektu apmeklējumi Siguldā un Līgatnes dabas parkā.


Otrdien, 11. jūnijā – Brīvdabas projektu izstāde „Izbaudi Hanzas ceļu Igaunijā, Latvijā un Krievijā!” dos iespēju pasākuma dalībniekiem, siguldiešiem un Siguldas viesiem apmeklēt improvizētu jauno Via Hanseatica tūrisma maršrutu vienuviet – Livonijas ordeņa Siguldas pils pagalmā. Atraktīva robežšķērsošana gidu pavadībā notiks katras 30 minūtes un būs iespējams baudīt folkmūziku un viduslaiku virtuvi. Būs iespēja uzspēlēt arī petanku.

Pasākums notiks angļu valodā, tādēļ būs nodrošināta tulkošana uz igauņu, latviešu un krievu valodām.

Reģistrācija atvērta līdz 2013. gada 21. maijam. Lūdzu reģistrēties tiešsaistē ŠEIT.            

Papildu informācija:
Vineta Šnore
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tel. nr.: +371 6750 9526
E-pasts: vineta.snore PIE estlatrus PUNKTS eu

16. maijā Smiltenē jau otro reizi tikās Vidzemes aktīvākie jaunieši Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta „Jauniešu uzņēmējspējas un dialoga veicināšana par videi draudzīgas, ilgtspējīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības iespējām lauku reģionos” ietvaros. Šajā reizē semināra galvenā tēma bija radošās domāšanas veicināšana.

Ar spilgtiem piemēriem no Latvijas un ārzemēm, treneres Vita Brakovska un Liene Kuplā stāstīja par veidiem, kā uz šķietami ikdienišķām un ierastām lietām paskatīties citādāk, tādējādi veidojot pavisam jaunas un radošas biznesa idejas. Jaunieši arī uzzināja, kā uz jau esošu produktu vai pakalpojumu paraudzīties jaunā gaismā, izceļot tā unikalitāti un radot tam jaunu pievienoto vērtību.

Pirms otrās tikšanās reizes jauniešiem bija jāiesūta aizpildīts personības tests, kas noteica, kāda ir konkrētā dalībnieka loma komandā. Kad jaunieši tika sadalīti komandās pēc katra individuālajām prasmēm un īpašībām, viņiem bija iespēja pielietot dažādas radošās domāšanas metodes gan produktu un pakalpojumu ideju radīšanā, gan to funkcionalitātes pilnveidošanā. Jaunieši bija ideju pilni, nebaidījās domāt citādāk, un jau semināra laikā radīja vairākas interesantas un neierastas biznesa idejas, apstiprinot Vitas teikto: „Radošums veidojas dažādībā!”

Nākamā tikšanās reize būs 28. un 29. jūnijā, Valmierā (detalizētāka informācija sekos), kurā jaunieši turpinās darbu komandās, tiksies ar dažādiem Valmieras uzņēmējiem un uzsāks simulācijas spēli „Mans jaunais uzņēmums”.

Par projektu: mērķis ir motivēt jauniešus uzsākt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietu sev un citiem lauku reģiona iedzīvotājiem. Projektā iesaistīti 30 jaunieši, vecumā no 18-30 gadiem, kuri vēlētos uzsākt savu uzņēmējdarbību. Projekta ietvaros notiks 7 dienu treniņu – semināru cikls, kurā jauniešiem profesionāļu vadībā būs iespēja gūt padziļinātas zināšanas par uzņēmējdarbības uzsākšanu, īstenošanu un būtiskākajiem ierobežojumiem, izmantojot radošu metodi – simulācijas spēli „Mans jaunais uzņēmums”.

Vairāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit.

„Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu."

 

Papildu informācija:
Anda Eihenbauma
Projekta koordinatore
Tel. 64116007
Mob. 26107764
e-pasts: anda.eihenbauma PIE vidzeme PUNKTS lv

Ar aktīvām diskusijām ir noslēgusies zinātniski praktiskā konference „NAP 2014. – 2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei”. Konferencē kopumā piedalījās vairāk kā 70 cilvēku, pārstāvot uzņēmējdarbības nozari, pašvaldības, nevalstisko organizāciju sektoru un citus plānošanas reģionus. Domājot par reģiona attīstību, klātesošie diskutēja par Nacionālā attīstības plāna ieviešanas iespējām un izaicinājumiem, Latvijas prioritāšu saskaņošanu ar Eiropas Komisijas redzējumu. Konferencē uzstājās vairāki valsts pārvaldes un akadēmiskās jomas pārstāvji un speciālisti, tostarp Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, Pārresoru koordinācijas centra konsultante Māra Sīmane, ekonomists, profesors Uldis Osis un Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague).

Šobrīd ir apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam un ir uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Lai gan ir zināmas NAP noteiktās prioritātes, tomēr vēl nav skaidrs precīzs finansējuma apjoms attiecīgajām prioritātēm, kura saskaņošana šobrīd notiek ar Eiropas Komisiju. Fondu apgūšana un plānotās investīciju prioritātes būtiski ietekmēs turpmāko valsts un reģionu attīstību, kā arī katra iedzīvotāja ikdienu.  

Kā atzina LR Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāre Sanita Bajāre, darba vēl ir ļoti daudz, ir zināmi Eiropas Komisijas iebildumi, kuri jārisina, lai gūtu finansējumu plānotajā apjomā. Šobrīd notiek saskaņošanas process nacionālā līmenī.

Finanšu ministrija ir atvērta dialogam un aicina ikvienu piedalīties Partnerības līguma un Darbības programmu projektu izstrādē, sniedzot savu redzējumu un ieteikumus. Ar dokumentiem variet iepazīties šeit.

Īpašais konferences viesis, Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague), uzstājās ar prezentāciju „Mazo pilsētu attīstības potenciāls reģionu izaugsmei”. Profesors Heigs ir atzīts plānošanas un telpiskās attīstības eksperts, un ir bijis „Karaliskā pilsētplānošanas institūta” un „Nāciju Sadraudzības (Commonwealth) plānotāju asociācijas” prezidents. Profesors uzsvēra mazo pilsētu nozīmību un nepieciešamību tajās investēt un attīstīt to ekonomisko izaugsmi. Izzināt patiesās pilsētas problēmas lielākoties var runājot ar vietējiem iedzīvotājiem un individuāli aplūkojot katras pilsētas gadījumu, lai efektīvāk izvērtētu pilsētas izaicinājumus un atrastu potenciālās izaugsmes nišas. Šādu metodi piekopj arī pats profesors, atklājot, ka statistiskie dati ne vienmēr identificē patiesās problēmas. Saskatot līdzības Latvijas un Skotijas situācijā – mazpilsētu iedzīvotāji aizplūst uz lielajām pilsētām, vietējie tirgotāji cieš dēļ lielveikaliem tuvējās pilsētās – Heigs min, ka nepieciešams atrast katras pilsētas unikalitāti, nebaidīties eksperimentēt veidojot pilsētas tēlu. Tāpat profesors uzsvēra skolu un augstskolu nozīmi reģionā, kuras atdzīvina pilsētu un palīdz noturēt jauniešus reģionā. Šo tematu turpināja Vidzemes Augstskolas (ViA) pārstāve Sarmīte Rozentāle, runājot par augstskolas lomu reģiona attīstībā.

Ekonomists, profesors Uldis Osis uzsāka diskusiju par reģionālās pārvaldes līmeņa nozīmi teritorijas ekonomiskās izaugsmes attīstībā, uzsverot otrā līmeņa pašvaldību nozīmību. Oša kungs uzsvēra, ka pirmais solis, lai sekmētu reģionu izaugsmi, ir būtiski spēcināt plānošanas reģionus: nostiprināt un paplašināt plānošanas reģionu funkcijas, sniegt lielāku rīcības brīvību, nodrošināt finansējumu funkciju izpildei, palielināt plānošanas reģionu atbildību par to teritoriju ekonomisko izaugsmi.

Vidzemes Augstskolas docētājs Visvaldis Valtenbergs dalījās ESPON pētījuma rezultātos par telpiskās plānošanas indikatoriem un asociētā profesore Feliciana Rajevska runāja par būtiskākajiem Latvijas cilvēkdrošības izaicinājumiem, kas ir ilgstošs bezdarbs, zemie ienākumi, augsts nevienlīdzības līmenis, kā arī Eiropas Savienības ekonomiskā recesija un nedrošība par sociālajām garantijām nākotnē.

Konferencei noslēdzoties, lielākās diskusijas raisīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prezentācija par investīciju koncentrēšanu pēc „9+21” modeļa, kur būtiskāko nākamā plānošanas perioda investīciju apjomu plānots koncentrēt attīstības centros - 9 Latvijas lielākajās pilsētās un 21 reģionālās nozīmes pilsētā. Viedokļi šajā jautājumā ir neviennozīmīgi un gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību Savienība ne reizi vien ir pauduši savu nostāju pret šāda modeļa ieviešanu.  Modelis neparedz vērā ņemamas investīcijas arī pārējās valsts pašvaldībās, lauku teritorijās. Plašas diskusijas izvērsās arī par to, vai svarīgāk ir censties reģionos piesaistīt lielos ārvalstu investorus, vai tomēr vairāk atbalstīt vietējos mazos un vidējos uzņēmējus.

Lai gan tematu loks bija plašs, konference pierādīja, ka interese no cilvēkiem reģionā ir pietiekami liela, tāpēc ir pamats domāt, ka šāda veida diskusijas reģionos ir jāturpina.

Prezentācijas no konferences pieejamas šeit

Konferences pirmās daļas video ieraksts pieejams šeit.

Konferences otrās daļas video ieraksts pieejams šeit.

Skotijas „Heriot-Watt” Universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague) stāsta par mazo pilsētu attīstības iespējām un izaicinājumiem.

Konferenci organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projektu „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” un ESPON projektu "Galvenie indikatori teritoriālajai kohēzijai un telpiskajai plānošanai/ KITCASP".

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, ES struktūrfondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta 2012.-2013. gadam speciālists, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.



Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „IMINK” ir veicis pētījumu, kurā aptaujāja pašvaldību pārstāvjus, pasažieru pārvadātājus, vietējos transporta sistēmas speciālistus un iedzīvotājus, kā arī analizēja dokumentus par sabiedriskā transporta stratēģijām un veica plānošanas reģiona transporta sistēmas izvērtējumu.

Transporta infrastruktūra ir galvenais priekšnoteikums reģiona sasniedzamībai un ekonomiskai attīstībai. Transporta sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un efektīvai. Eiropas Savienības politikas pamatprincipos ir atzīmēts, ka transportam ir būtiska loma sabiedrībā. Savukārt iedzīvotāju pārvietošanās ir būtiska iekšējam tirgum, iedzīvotāju dzīves kvalitātei un pārvietošanās brīvībai         

Pētījums par ilgtspējīgu transportu Vidzemē ir latviešu un angļu valodā. 

Pētījums latviešu valodā.

Pētījums angļu valodā.  

Projektu “Pārvietojies zaļi!” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda programma „Interreg IVC”. Projekta mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālās politikas efektivitāti attiecībā uz ilgtspējīgu transporta sistēmu lauku teritorijās. “Pārvietojies zaļi” dalībnieki pārstāv 10 Eiropas Savienības valstu lauku reģionus.

Papildu informācija: Lelde Gavare, Projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: + 371 29266757, e-pasts: lelde.gavare PIE vidzeme PUNKTS lv.   

Maija sākumā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Vides risinājumu institūta pārstāvi Inesi Suiju-Markovu tikās ar partneriem no Magdeburgas tirdzniecības un rūpniecības kameras (Chamber of Commerce and Industry IHK Magdeburg) un Saksonijas reģiona Zemkopības un Vides ministrijas (Saxony-Anhalt Ministry of Agriculture and Environment), lai pārrunātu turpmākos sadarbības pasākumus un vienotos par kopīgām rīcībām reģionālās bioekonomikas attīstības jautājumos.

Resursu un enerģijas efektivitāte arvien vairāk kļūst par galveno faktoru dažādu politiku attīstībai. Par šiem jautājumiem ir nepieciešams domāt arī Vidzemes plānošanas reģionam, rūpējoties par līdzsvarotu reģiona attīstību un teritorijas plānošanu.

Vidzemes plānošanas reģions var lepoties ar nozīmīgiem bioloģiskiem resursiem – upēm un ezeriem, mežiem un tīru vidi. Tomēr zemā iedzīvotāja blīvuma, migrācijas un bezdarba līmeņa dēļ šie resursi netiek pilnībā izmantoti. Lai celtu reģiona attīstību bioekonomikas jomā, vairāk nepieciešams domāt par atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu bioenerģijas lietojumu veselīgas pārtikas un citu produktu nodrošināšanai.

Vidzemes plānošanas reģions ir spēris pirmos soļus reģionālās bioekonomikas attīstības jomā, iesaistoties dažādu projektu aktivitātēs par efektīvu siltumenerģijas (Woodenergy) un ūdens ceļu izmantošanu (Waterways Forward), kā arī par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, radot jaunus uzņēmumus bioekonomijas jomā.  

Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.: + 371 29120536, e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Baltijas jūras reģiona izaugsmes attīstības organizācijas „Baltijas Attīstības forums” ikgadējais samits šogad norisinās no 29.-30. maijam Rīgā, un jau piecpadsmito gadu pēc kārtas pulcē uzņēmējus un valstu vadītājus no visa reģiona. Vidzemes plānošanas reģionu samitā pārstāv Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne un projektu speciālists Kristaps Ročāns.

Samitā galvenokārt tiks apskatīti Baltijas jūras reģiona konkurētspējas, investīciju un uzņēmējdarbības attīstības jautājumi, kā arī Baltijas valstu loma Baltijas jūras reģiona vispārējā izaugsmē.           

Baltijas jūras reģionā ietilpst Dānija, Vācija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Krievija. Vidzemes plānošanas reģiona sadarbība ar Baltijas jūras reģiona valstīm ir izveidojusies Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera un dažādu pārrobežu sadarbības projektu ietvaros.

Papildu informācija par samitu ir atrodama Baltijas Attīstības foruma samita mājas lapā – www.bsr2013.eu un Baltijas Attīstības foruma mājas lapā – www.bdforum.org.

Maija beigās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projektu vadītājs Gatis Teteris devās uz Naukšēniem, lai piedalītos „Eiropa pilsoņiem” projekta „ORG.EU” organizētajā pasākumā „Bioloģiskā lauksaimniecība – solis pretī atbildīgai Eiropas Savienībai”.  VPR projektu vadītājs klātesošos informēja par jau realizētā projekta „Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” rezultātiem, uzsverot koksnes resursu un meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas lietderību.

Kā atzīst VPR projektu vadītājs G.Teteris: „Projekts par koksnes enerģijas izmantošanu Vidzemes plānošanas reģionā bija ļoti veiksmīgs. Tā kā pamatā projekts ir par ilgtspējīgu koksnes enerģijas ieguvi, tās pārstrādi un siltuma ražošanu Vidzemes plānošanas reģionā, auditorijas interese par īstenoto projektu bija liela. Īpaši ieinteresējām klātesošos meža kooperatīva valdes pārstāvjus no Francijas.”

Pasākuma laikā klātesošie tika informēti gan par politikas plānošanas dokumentiem, kas radīti projekta ietvaros, lai veicinātu ilgtspējīgu koksnes enerģijas lietošanas attīstību, gan par vērtīgo pieredzes apmaiņu, kurā gan Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji, gan ar koksnes nozari saistītie uzņēmumi un mācībspēki cēla savu zināšanu kapacitāti, lai atgriežoties no Zviedrijas un Igaunijas gūtās zināšanas pielietotu savā ikdienā. Jāpiebilst, ka projekta laikā tika izveidota apmācību programma par koksnes ilgtspējīgu izmantošanu siltumražošanā, kā arī divās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās tika veikta arī siltumražošanas sistēmas analīze, izveidojot un īstenojot rīcības plānu, kā mazināt sociālekonomisko spriedzi novadus, ieviešot izmaiņas siltumražošanas procesos.

Pasākuma laikā tika pārrunāti arī dažādi ar bioloģiju un ekoloģiju saistīti jautājumi. Pasākums pulcēja starptautiskā projekta „ORG.EU” partnerus no Austrijas, Vācijas, Francijas, Horvātijas un Itālijas.

Maija beigās Vidzemes plānošanas reģions piedalījās projekta “Seniora tūrisma attīstība nomaļos reģionos” (Tourage) ikgadējā konferencē Burgasā (Bulgārijā), daloties pieredzē par Valmieras un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvās padomes darbību kā labo prakses piemēru vietējā līmeņa tūrisma mārketinga veicināšanā, uzsverot arī senioru tūrisma nozīmību nozares attīstībā.

Tourage konference Bulgārijā pulcēja galvenokārt tūrisma jomas ekspertus un profesionāļus no visas Eiropas. Klātesošos sveica arī Bulgārijas Ekonomikas, enerģijas un tūrisma ministrs, kā arī Burgasas un tās apriņķa  amatpersonas, uzsverot, ka tūrisma attīstībā svarīga ir  pieredzes un labo prakšu apmaiņa, attīstība infrastruktūra un efektīva transporta sistēmas organizēšana, kā arī nozīmīgi aicināt tūrisma jomas uzņēmējus sadarboties, lai veidotu bagātīgu tūrisma piedāvājumu.

 

Konferences laikā tika prezentēti arī Tourage projekta aptaujas rezultāti par senioru ieradumiem un vajadzībām nomaļajos Eiropas reģionos Tā piemēram, senioriem svarīgi ir augstas kvalitātes pakalpojumi, tie parasti ceļo kopā ar labi pazīstamiem ceļabiedriem, kā arī drošības faktors un paredzamība ir nozīmīga izvēloties ceļojuma galamērķi. Visvairāk senioru tūristus interesē daba un kultūrvēsturiskais mantojums, fiziskās aktivitātes atstājot otrā plānā. Vidēji seniori ceļo 8-10 dienas, mazāk ceļošanai velta strādājošie seniori, vairāk tie, kas atpūšas rehabilitācijas centros vai sanatorijās, lai uzlabotu veselības stāvokli.

Diskutējot par mārketinga un produktu attīstību senioru tūrismā, konferences dalībnieki nonāca pie kopīga secinājuma – sadarbība starp dažādām ieinteresētajām pusēm tūrismā, vietējām institūcijām un uzņēmumiem ir viena no pamatmetodēm, kā nodrošināt veiksmīgu senioru tūrisma attīstību reģionos.

Pēc konferences tūrisma profesionāļu un ekspertu prezentācijas tiks augšupielādētas Tourage projekta mājaslapā www.tourage.eu , lai informācija būtu pieejama arī plašākai sabiedrībai, sniedzot informāciju par iespējām un izaicinājumiem, kā attīstīt senioru tūrismu un tūrisma nozari kopumā. Interesenti aicināti sekot arī projekta Tourage profilam sociālo tīklu vietnē Facebook, lai vairāk iepazītos ar projekta aktivitātēm, iesaistoties diskusijās par senioru tūrisma attīstības iespējām un izaicinājumiem nozarē kopumā.

Fona informācija: Tā kā pēdējo 15 gadu laikā Eiropā arvien vairāk palielinās to iedzīvotāju skaits, kas sasnieguši 65 gadu slieksni, tiek domāts par dažādu nozaru pārorientēšanos, ņemot vērā demogrāfiskās struktūras izmaiņas visā pasaulē. Tūrisms ir viena no straujāk augošajām nozarēm, turklāt jāuzsver, ka demogrāfiskās situācijas izmaiņas un vidējā vecuma paaugstināšanās nav jāuztver vienīgi kā problēma – gluži pretēji, tās var būt jaunas iespējas reģionu attīstībai.

Vidzemes plānošanas reģions projektā iesaistījies, lai kopā ar vēl 10 partneriem no dažādām Eiropas valstīm meklētu risinājumus, kā attīstīt senioru tūrismu Eiropā, tostarp kā veiksmīgāk mudināt  gan vietējos, gan ārvalstu seniorus izbaudīt tūrisma piedāvājumu Vidzemē. Jāatzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona partnerība starptautiskos projektos ir ļoti būtiska un nozīmīga reģiona attīstībai, sekmējot tā atpazīstamību arī ārvalstīs, kā arī sniedzot savu ieguldījumu rekomendāciju un vadlīniju izstrādē.

Par projektu: Projekts “Tourage” tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda INTERREG IV C programmas. Projekts apvieno 11 partnerus no Bulgārijas, Somijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas un Spānijas. Vadošais projekta partneris - Ziemeļkarēlijas reģions Somijā. Projekta “Tourage” mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, popularizējot senioru tūrismu un aktīvu, veselīgu novecošanu. Projekta mērķis ir izglītot tūrismā iesaistītās puses (uzņēmumus, to darbiniekus, tūrisma informācijas centru darbiniekus, pašvaldību speciālistus utt.) un, ņemot vērā nākotnes tendences tūrismā un  labās prakses piemērus, veicināt senioru tūrisma attīstību.