Arhīva kalendārs
10 dienu ilgais bezmaksas apmācību kurss uzsākās Rīgā ar teorētiskajām nodarbībām par ļoti zema enerģijas patēriņa ēkām un kvalitatīvu ēku atjaunošanu, komfortu un iekštelpu klimatu, energoefektīvu projektu ekonomisko pamatojumu, dažādu siltumizolācijas, blīvēšanas materiālu īpašībām un to demonstrācijām. Tāpat arī būvniecībā strādājošie apguva ēku norobežojošo konstrukciju, tajā skaitā, jumtu un bēniņu siltināšanu, logu pareizu iestrādi, apkures sistēmu efektīvu ieregulēšanu, ventilāciju un citas tēmas, kas nozīmīgas, lai samazinātu ēkas enerģijas patēriņu. Savukārt pēdējās 4 dienās apmācību dalībniekiem bija iespēja specializēties un praktiskās nodarbības aizvadīt sev interesējošā jomā – viena grupa Priekuļu tehnikumā Ērgļos specializējās ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbos, bet otra grupa no 1. marta AS “Rīgas Siltums” mācību centrā apgūs inženierkomunikāciju izolēšanas darbu praksi. Kā Ērgļos atzina paši apmācību dalībnieki, šādas apmācības ir ļoti noderīgas, jo ļauj pašu rokām uzbūvēt konstrukcijas, tās siltināt, izmantojot un apgūstot dažādus siltināšanas materiālus, kā arī speciālistu vadībā apgūt jaunus paņēmienus energoefektīvā būvniecībā. Laikā no 2014. līdz 2016. gada aprīlim tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Saprātīga enerģija Eiropai” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt būvniecībā strādājošo prasmes un zināšanas par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību un esošo ēku renovāciju. Projekta partneri: Rīgas plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds. Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/
Papildu informācija: Henrijs Rūsis, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, henrijs.rusis PIE vidzeme PUNKTS lv, tel. 26557567.
Vizītes laikā īpašs uzsvars tika likts uz kokapstrādes jomu, jo Veru apriņķī darbojas vienīgais kokapstrādes klasteris Igaunijā, kurā ir 10 uzņēmumi. Tāpat arī šeit atrodas Igaunijas kokapstrādes kompetenču centrs “TSENTER”, kas piedāvā plašas iespējas uzņēmējiem attīstīt savus produktus, kā arī pētniecības iespējas un tirgus konsultācijas. Kokapstrādes kompetenču centrs aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un iekārtām, kā arī īpašu laboratoriju. Centrs ir lielisks papildinājums blakus esošajai profesionālās izglītības iestādei, ļaujot studentiem apgūt jaunākās tehnoloģijas. Šis centrs savu darbību ir uzsācis pavisam nesen – pagājušā gada oktobrī, un, turpinot savu attīstību, plāno piedāvāt arvien plašāku pakalpojumu klāstu ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas uzņēmējiem, kuri varēs izmantot centra piedāvātās iespējas. Tā kā Vidzemē analogu kokapstrādes kompetenču centru nav, VPR izrādīja lielu interesi sadarboties ar Veru apriņķi. Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Tel.: +371 64116007, e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, veca.vidzeme.lv.
Atvērtajiem ģeodatiem ir milzīgs potenciāls jaunu lietojumprogrammu veidošanā, kas būtu noderīgas ikvienam no mums, tomēr Latvijā var novērot vairākas problēmas, kas ierobežo atvērto datu izmantošanu. Pirmkārt, atvērto datu kopas ir salīdzinoši maz, jo daudzi vēl neapzinās šo datu potenciālu, publicējot datus sev ērtākā veidā, nevis mašīnlasāmu datu kopu veidā. Otrkārt, šo kopu ierobežotās pieejamības dēļ, programmatūras izstrādātāji visai maz izmanto šos datus savu jauno produktu radīšanā. Hakatona mērķis ir uzlabot šo situāciju Latvijā. Hakatons bieži tiek pasniegts kā programmētājiem un datu apstrādes speciālistiem rīkots pasākums. Tā ir, tomēr “Baltijas atvērto (ģeo) datu hakatonā” mēs vēlētos iesaistīt arī programmētāju sagatavoto produktu lietotājus, kuri pārstāv dažādas nozares. Nozares speciālisti un datu potenciālie lietotāji bieži vislabāk zina tieši, kādā gala produktā datus vajadzētu pārvērst. Pasākuma darba valoda ir angļu valoda, un dalība tajā ir bez maksas, tāpēc aicinām Vidzemes pašvaldību pārstāvjus reģistrēties “Baltijas atvērto (Ģeo) datu hakatona 2016” noslēguma konferencei VPR mājaslapā sadaļā “Semināri” līdz 11. martam. Uz noslēguma semināru īpaši aicinām pieteikties pašvaldību attīstības plānotājus, telpiskās attīstības plānotājus, IT speciālistus, tūrisma speciālistus un projektu vadītājus. Plašāk par “Baltijas atvērto (Ģeo) datu hakatonu 2016” uzzināsiet šeit. Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā. Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv.
VPR Attīstības padome bez iebildumiem apstiprināja VPR darba plānu un budžetu 2016. gadam. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede prezentācijas laikā norādīja: “Budžeta un darba plāna sakarā jānorāda, ka lielāko daļu finansējuma plānošanas dokumentos paredzēto mērķu sasniegšanai saņemam nevis no valsts, kā tas notiek daudzās citās Eiropas valstīs, bet gan no pārrobežu sadarbības programmu līdzekļiem. Šī gada plāna kontekstā jāpiebilst, ka VPR vairs netiek deleģēta metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkcija reģiona kultūras darbiniekiem, neskatoties uz pozitīvo vērtējumu no Kultūras ministrijas un citām iesaistītajām pusēm.” Attīstības padomes sēdi apmeklēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Inga Belasova un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, kuras prezentēja ieceri par dabas aizsardzības plānu izstrādi Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. I. Belasova un G. Strode norādīja, ka būtiskākie ieguvumi saistībā ar plānu izstrādi ir Lauku atbalsta programmas maksājumi zemju īpašniekiem un sakārtota, ar dažādām tautsaimniecības nozarēm saistīta datubāze, kas ļautu efektīvāk piesaistīt Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu līdzekļus. Vairāki Attīstības padomes pārstāvji kritiski vērtēja šo ieceri, norādot, ka plānoto maksājumu apjoms ir nesamērīgi zems, turklāt dabas aizsardzības plāni var radīt šķēršļus privātās uzņēmējdarbības attīstībai. Attīstības padome uzklausīja arī VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu, kurš prezentēja projekta “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” attīstību. Projekta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās. J. Bokta sniedza ieskatu projekta izmaksās un infrastruktūras risinājumos, kā arī norādīja, ka projekta īstenošana notiks ciešā sadarbībā ar elektronisko sakaru komersantiem. LVRTC valdes priekšsēdētājs izcēla VPR pārstāvjus kā aktīvākos projekta sākumposmā, kad bija nepieciešams iesniegt jautājumus un priekšlikumus. Ar pētījuma “Par izglītības piedāvājuma un darba tirgus pieprasījuma atbilstību Vidzemes plānošanas reģionā” prezentāciju Attīstības padomes sēdē viesojās Vidzemes Augstskolas pārstāves Sarmīte Rozentāle, Agita Līviņa un Ieva Kreituze. Pētījuma autores norādīja, ka nākotnē ir sagaidāma esošo profesiju satura kardināla pārveide, ko ietekmēs gan tehnoloģiju attīstība un integrēšana ražošanā un ikdienas procesos, gan sociālekonomiskie procesi. Par svarīgākajiem apstākļiem, kas nākotnē ietekmēs darba tirgu, tika atzīti dažādi sociāli ekonomiskie procesi (migrācija, sabiedrības noslāņošanās, demogrāfija, sabiedrības novecošanās), pārtikas pieprasījuma pieaugums, datu drošības problēmu pieaugums, straujš tehnoloģiskais progress un emocionālās un fiziskās veselības pasliktināšanās. Pētījuma prezentācija pieejama Vidzemes Augstskolas mājaslapā. Vairāki VPR Attīstības padomes pārstāvji izteicās, ka pētījuma rezultātus koncentrētā veidā būtu nepieciešams izplatīt jau vidusskolās, lai pēc iespējas efektīvāk reģionā tiktu ņemtas vērā pētījuma gaitā gūtās atziņas un secinājumi. Attīstības padomes sēdē tika pieņemts lēmums par pārstāvju deleģēšanu konsultatīvajās padomēs un izglītības iestāžu konventos. VPR pārstāvji: 1) Gaujas upju baseinu apgabalu konsultatīvajā padomē: - Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks; - Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins; - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis; - Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
2) Daugavas upju baseinu apgabalu konsultatīvajā padomē: - Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks.
3) Smiltenes tehnikuma konventā: - Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.
4) Cēsu profesionālās vidusskolas konventā: - Attīstības padomes un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Informāciju sagatavoja: Jānis Rubulis, Sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 28735705, E-pasts: janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv
Sanāksmes laikā bija iespēja iepazīties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemgales plānošanas reģiona veiktajiem un plānotajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai reģionālajā un vietējā līmenī, savukārt citu uzņēmējdarbības atbalsta institūciju pārstāvji tika aicināti dalīties savā pieredzē darbā ar uzņēmējiem un sniegt priekšlikumus par sadarbību ar pārējām uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām reģionos. VPR iepazinās ar Zemgales plānošanas reģiona pieredzi uzņēmējdarbības vides analīzes rezultātiem, kas integrēti interaktīvā un vizuāli pievilcīgā kartē. Zemgales plānošanas reģionam ir tapusi interaktīva karte, kurā ir pārskatāmā veidā atzīmēti uzņēmējiem (un ne tikai) saistoši objekti. Līdzīgu uzņēmējdarbības vides analīzi veic visi plānošanas reģioni. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka šādu tikšanās reižu rezultātā labāk izprot citu institūciju darbību, līdz ar to potenciāli var veidoties veiksmīgāka sadarbība. Visām uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām ir līdzīgas problēmas (piemēram, ierobežoti resursi, ekspertu pieejamība u.c.), tomēr sadarbojoties ir iespējami efektīvāk atbalstīt uzņēmējus. Institūciju pārstāvji arī atzina, ka, ņemot vērā uzņēmējdarbības situācijas Latvijā, atbalsta mehānismu nevar būt par daudz. Tas, ka uzņēmēji var meklēt atbalstu vairākās institūcijās, ir pozitīvi vērtējams fakts. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no VARAM, Latgales, Kurzemes, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un atbalsta centrs” un Jelgavas novada pašvaldības. Līdzīgas sanāksmes šogad ir paredzētas arī pārējos plānošanas reģionos.
Papildus informācija: Laima Engere Vidzemes uzņēmējdarbības centra komercdarbības speciāliste +371 64219022 laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Šajā izdevumā variet lasīt par kultūras nozari Vidzemē – gan par nupat izsludināto “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmu 2016”, gan par Kultūras ministrijas deleģēto funkciju - metodiskās un konsultatīvās palīdzības sniegšana reģiona kultūras speciālistiem. Tāpat arī iepazīsieties gan ar jaunajiem VPR projektiem, gan ar aktualitātēm projektos, kurus šobrīd ieviešam. Noslēgumā arī jaunumi no Vidzemes uzņēmējdarbības centra. Patīkamu lasīšanu!
No 2016. gada 1. marta līdz 1. aprīlim ir izsludināts „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkurss. Projektu konkursa nolikums un pielikumi ir pieejami šeit. Informatīvs seminārs par projektu pieteikumu sagatavošanu notiks 23. martā Cēsu Centrālajā bibliotēkā (Cēsis, Raunas iela 1) plkst. 14:00. Prezentācija par attiecināmām izmaksām, biežāk pieļautajām kļūdām un citu nozīmīgu informāciju pieejama šeit.
Par projektu konkursu un pieteikumu sagatavošanu iespējams konsultēties, sazinoties ar Vidzemes kultūras programmas koordinatori Ievu Vītolu – 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv. LEADER pieejas īstenošanai Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) līdz 2020. gadam būs pieejami vairāk nekā 11 miljoni eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases komitejā, kurā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāv Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa, izskatītas un apstiprinātas visu VPR teritoriju aptverošo vietējo rīcības grupu (VRG) sagatavotās stratēģijas. Tas VRG kalpo par pamatu jau tuvākajā laikā izsludināt lauku attīstību veicinošu projektu pieteikumu pieņemšanu. "Vidzemes VRG ir ieguldījušas nopietnu darbu vietējo attīstības stratēģiju izstrādē. Šobrīd ir zināmi noteikumi, kas ļaus turpināt LEADER pieejas īstenošanu un jau sākot no 2016. gada pavasara ikvienai fiziskai un juridiskai personai būs iespēja savu mērķu īstenošanai atbilstoši stratēģijā noteiktajiem teritorijas mērķiem saņemt finansējumu ELFLA. Īpašs gandarījums par Alūksnes lauku partnerības stratēģijā ietverto inovatīvo risinājumu pieeju un papildus priekšrocībām tiem projektiem, kas vērsti uz Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 noteikto Vidzemes viedo specializāciju jomu attīstību, tādejādi sekmējot integrētu (pārnozarisku) pieeju. Tas ļaus realizēt tieši tādus projektus, kas gādā par Vidzemes attīstību visiem kopīgā virzienā," pauž Ieva Kalniņa. Šajā plānošanas periodā īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējās ekonomikas attīstībai, paredzot vismaz 50% no piešķirtā finansējumu jaunu uzņēmumu dibināšanai un esošo uzņēmumu attīstībai. Atbalsts paredzēts 2 virzienu aktivitātēm – Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas, kur atbalstu varēs saņemt: - jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana; - lauksaimniecības produktu pārstrāde, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošana un pirmapstrāde, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana; - vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu īstenošana; - darbinieku produktivitātes kāpināšana Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas, atbalstu varēs saņemt: - vietējās teritorijas, ieskaitot dabas un kultūras objektu, sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai; - sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot apmācību un interešu klubus, sociālās aprūpes vietas, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošana Vidzemes plānošanas reģions aicina iepazīties ar savas teritorijas attīstības stratēģiju un atbalsta nosacījumiem, kas pieejamas VRG tīmekļa vietnēs, jau laikus sagatavoties projektu konkursam un realizēt sen kārotu ideju savas dzīvesvietas attīstībai. Plašāk par LEADER pieejas īstenošanu lasāms Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē. Papildu informācija: Ieva Kalniņa Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja +371 64116006 ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv
Gatis Tauriņš Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists +371 28303078 gatis.taurins PIE vidzeme PUNKTS lv Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācija norāda, ka reģionu un pārnovadu plānu izveidē ir jāiesaista pēc iespējas vairāk ieinteresētās puses, lai rezultātā izveidoto plānošanas dokumentu saturā tiktu ietverts patiess kompromiss un kopīgās intereses. Viens no risinājumiem ir savlaicīgāka komunikācija un ieinteresēto pušu iesaiste jau plānu izstrādes sākumā.
Jaunākais piemērs šīs problēmas esamībā ir saistīts ar dabas aizsardzības plānu izstrādi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT). Šobrīd tuvu noslēgumam ir darbs ar pirmajām divām teritorijām Vidzemē – aizsargājamo ainavu apvidum “Veclaicene” un “Vecpiebalga”. Publiski pieejamā informācija liecina, ka izveidotie plāni ne vienmēr gūst atbalstu un sapratni no tieši iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. VPR uzskata, ka komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm ir jābūt savlaicīgākai un mērķtiecīgākai. Ņemot vērā, ka daļu mūsu reģiona iedzīvotāju šis plāns ietekmē pavisam tieši, nedrīkst pieļaut situāciju, ka procesā var iesaistīties vienīgi tad, kad jau notiek plānošanas dokumentu nianšu saskaņošana, nevis konceptuāla izstrāde. Sabiedriskā apspriešana kā formālais līdzdalības veids ir pozitīvi vērtējama, taču ar to nepietiek plānu veiksmīgai un kvalitatīvai izstrādei. Ieinteresētajām pusēm jābūt arī citām iespējām iesaistīties jau izstrādes sākumposmā, kad notiek diskusijas par plāna saturu un iespējamiem risinājumiem, nevis tikai tad, kad tiek organizēta sabiedriskā apspriešana par potenciāli neatbalstāma plāna niansēm. Tāpat būtiski ir arī paņēmieni, kā iesaistīšanās iespējas tiek organizētas. Ir nepieciešams ne tikai nodrošināt ieinteresētajām pusēm komunikācijas kanālus saziņai ar plānu izstrādātājiem, bet arī pašiem būt proaktīviem un uzrunāt ieinteresētās puses, lai panāktu pēc iespējas abpusēji pieņemamāku rezultātu. Pirmo dabas aizsardzības plānu kontekstā acīmredzot bija iecere ietaupīt resursus uz garu diskusiju rēķina un saskaņot plānus ar esošajām metodēm, tomēr realitātē ir sasniegts pretējais efekts. Iesaistīto pušu neapmierinātība ar esošo plānu izstrādes procesu būtiski kavē abpusēji labvēlīgu rezultātu sasniegšanu. Jāņem vērā, ka visā Latvijā ir paredzēts izstrādāt vēl 20 ĪADT dabas aizsardzības plānus, līdz ar to ir būtiski apzināties plānošanas posmus, kuros ir iespējami uzlabojumi, lai turpmākie rezultāti un izveidotie dokumenti gūtu pēc iespējas plašāku atbalstu. Kvalitatīvs plānošanas darba rezultāts ir visu iesaistīto pušu interesēs. Dabas aizsardzības plānojums tieši vai netieši ietekmē arī teritoriālo un reģionālās attīstības plānotāju darbu, tādējādi atstājot iespaidu uz virkni būtisku aspektu, domājot par reģionu nākotni un visas Vidzemes teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Vidzemes stratēģiskais mērķis ir sekmēt līdzsvarotu reģiona sociālo, ekonomisko un teritoriālo attīstību, un mūsu pieredze plānošanas dokumentu izstrādē liecina, ka ieinteresēto pušu piesaistīšana jau sākumposmā ir labākais risinājums izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Papildus informācija: Ieva Kalniņa Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 64116006 E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv
Projektā turpinās darbs pie mākoņa platformas izveides un pilota aplikāciju izstrādes. Projekta ietvaros tiek veidotas 6 pilota aplikācijas: iedzīvotāju iesaiste dabas parku aizsargājamo sugu un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas aplikācija, tūrisma interešu punktu aplikācija, sensoru datu izmantošanas aplikācija, zemes izmantojuma veidu kartēšanas aplikācija, eAtlasa veidošana ar spēles elementiem jauniešiem, kā arī ekosistēmu novērtēšanas aplikācija tūrisma veicināšanai. Cēsu sanāksmē liela uzmanība tika pievērsta biznesa modeļa izstrādei projekta rezultātu tālākai uzturēšanai un izmantošanai, lai izstrādātā platforma un aplikācijas būtu izmantojamas ilgtermiņā. Jau aprīlī Luksemburgā plānota projekta “SDI4Apps” tehniskā izvērtēšana, kuras laikā Eiropas Komisija sniegs savu atzinumu un izvērtējumu par projekta virzību. Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā. Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv.
T. Džandžalija savā uzrunā klātesošos iepazīstināja ar Gruzijas ekonomikas raksturojumu, uzsverot pēdējos gados piedzīvoto izaugsmi: “Gruzija vēsturiski bija un ir tranzītvalsts – tā atrodas starp Melno un Kaspijas jūru. Par Gruzijas ekonomisko izaugsmi liecina tas, ka pēdējos sešos-septiņos gados IKP ir audzis vairāk nekā divas reizes, savukārt budžets kopš 2003. gada ir palielinājies aptuveni 6,5 reizes.” “Šobrīd Gruzijai ir asociācijas līgums ar Eiropas Savienību, līdz ar to tā jau savā ziņā ir tuvāka ES valstīm. 2008. gada karš ar Krieviju un globālā ekonomikas krīze bija galvenie iemesli, kāpēc investīciju apjoms Gruzijā pirms vairākiem gadiem bija zemāks, bet šobrīd uzņēmēju interese par mūsu valsti atgriežas,” norādīja T. Džandžalija. Gruzijas vēstnieks informēja, ka viņus interesē ne tikai eksporta sadarbības iespējas, bet ir arī ļoti ieinteresēti arī pieredzes apmaiņā starp Latvijas un Gruzijas uzņēmējiem, kā arī ir gatavi palīdzēt kontaktu un informācijas iegūšanā par Gruzijas uzņēmējdarbības vidi. “Uzņēmējdarbībai Gruzijā ir maz ierobežojumu – nepieciešamo procedūru izmaksas ir zemas, tās tiek nokārtotas ātri, turklāt ārzemniekiem nav būtisku papildus slogu uzņēmējdarbības uzsākšanai mūsu valstī,” informēja vēstnieks. Zemais birokrātijas slogs ir cieši saistāms arī ar zemo korupcijas līmeni, ko apliecina arī starptautisko organizāciju atzinums, skaidroja T. Džandžalija. Pēc Gruzijas vēstnieka prezentācijas klātesošie diskutēja par iespējām veicināt sadarbību starp Latviju un Gruziju. Gan pirms Gruzijas vēstnieka vizītes, gan tikšanās laikā vairāku pašvaldību speciālisti interesējās par Gruzijas panākumiem vīna ražošanā un lauksaimniecībā, īpaši aitkopības nozarē kur saredz sadarbības iespējas un potenciālu Gruzijas noieta tirgū. Vēstnieks uzsvēra, ka Gruzijas uzņēmējdarbības vides pēdējo gadu tendence ir attīstīt un ražot īpaši veselīgus un kvalitatīvus produktus. Tā ir arī viena no ekonomiskās specializācijas nozarēm Vidzemes plānošanas reģiona attīstības stratēģijā, līdz ar to ir iespējams meklēt sadarbības iespējas ar Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteri. Pašvaldību priekšsēdētāji un uzņēmējdarbības speciālisti, pārzinot savu vietējo uzņēmēju vēlmes, vienojās par tālākām darbībām, lai konkrēti saņemtu informāciju par jautājumiem, kas interesē katra novada uzņēmējus. “Drīzumā Latviju apmeklēs Gruzijas ārlietu ministrs, un viņa vizītes laikā Rīgā tiks organizēts Latvijas-Gruzijas biznesa forums. Gruzijā jau ir noskaidroti uzņēmēji, kuri dosies uz Rīgu, savukārt mēs šobrīd apzinām ieinteresētos dalībniekus no Latvijas,” skaidroja Gruzijas vēstnieks. Diskusiju laikā vēstnieks un pašvaldību pārstāvji vienojās, kas iespēju robežās paši un arī viņu pašvaldību uzņēmēji apmeklēs šo forumu. Gruzijas vēstniekam bija iespēja uzklausīt arī vietējā Vidzemes uzņēmēja - Valmiermuižas alus darītavas saimnieka Aigara Ruņģa pieredzi, kā attīsta savu biznesa modeli, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un izmantojot to potenciālu tūrisma attīstība. A. Ruņģis uzsvēra, ka “sava uzņēmuma attīstībai lielāko uzsvaru lieku uz sadarbības aspektu un dalību dažādos nozares klasteros, kas salīdzinoši bieži veiksmīgi izpaužas gan kā jaunu produktu attīstība, gan kā iespēja piedāvāt jaunus pakalpojumus“. Valmiermuižas alus darītava ir veiksmīgs piemērs, kā Latvijas uzņēmējs spēj veiksmīgi attīstīties par primāro mērķi izvirzot kvalitāti, nevis kvantitāti, kas ir arī Gruzijas uzņēmēju konkurētspējīgā priekšrocība. Tikšanās ar Gruzijas vēstnieku, Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām ir pirmais solis tālākai sadarbībai ar Gruziju un lieliska iespēja dibināt kontaktus, lai palīdzētu uzņēmējiem meklēt jaunus noieta un sadarbības tirgus.
Papildus informācija: Lelde Ābele Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja Tālr.: +371 64219021 E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv
Informāciju sagatavoja: Jānis Rubulis Sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā Mob.: 28735705 E-pasts: janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv
Viena no komandām strādāja pie potenciāli auglīgu lauksaimniecības zonu noteikšanas Latvijā, balstoties uz satellītattēlu informāciju, savukārt cita komanda izstrādāja iespēju izveidot pilsētu ēku 3D modeļus, kam viens no pielietojumiem varētu būt applūstošo teritoriju karšu veidošanā. Balstoties uz Rīgas pašvaldības transporta datiem, izstrādātas jaunas iespējas, kā šo informāciju izmantot un kombinēt, lai uzlabotu transporta plūsmas plānošanu, savukārt vēl kāda komanda strādājusi pie augstas detalizācijas karšu izveides, kas būtu piemērotas automātiski vadāmu mašīnu vajadzībām. Rīgas sabiedriskā transporta atvērto datu vizualizācija. Hakatons noslēdzās ar konferenci, kura 18. martā norisinājās Rīgā, un kurā tika noteiktas trīs labākās idejas. Par labāko eksperti atzina ideju izmantot Rīgas pašvaldības atvērtos datus (e-talonu reģistrācijas datus un sabiedriskā transporta kustību sarakstu) vienotas kartes izveidei, tā parādot, kurā vietā, iespējams, kursē nepietiekami daudz autobusu. Projekts „Atvērtās ģeogrāfiskās informācijas pārņemšana, izmantojot saistīto datu inovatīvus servisus (SDI4Apps)” tiek realizēts Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammas „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programma (ICT PSP)” ietvaros. Projekta mērķis ir ar pilota aplikāciju palīdzību sniegt izpratni pašvaldībām, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citiem interesentiem par INSPIRE direktīvas principiem un citām Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz datu brīvu pieejamību un to atkārtotu izmantošanu. Plašāk par projektu un tā aktivitātēm lasiet šeit un projekta LinkedIn lapā. Papildus informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 29753011, E-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv. Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības un projektu nodaļa aktīvi strādā pie jaunu sadarbības projektu attīstīšanas, tāpēc martā VPR piedalījās divos pārrobežu sadarbības programmu semināros – Rīgā aizvadīts INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam informatīvais seminārs, savukārt Roterdamā (Nīderlande) tika rīkots programmas INTERREG EUROPE 2014.-2020. gadam reģionālās sadarbības forums. Baltijas jūras reģiona programmas seminārā marta vidū bija pulcējušies potenciālie projektu sagatavotāji no Skandināvijas, Baltijas valstīm, Vācijas un Polijas, lai uzzinātu par programmas otro uzsaukumu un konsultētos ar sekretariātu par projektu idejām. Programmas sekretariāts iepazīstināja ar programmu un tās prioritātēm, kā arī ar pirmajā uzsaukumā apstiprinātajiem projektiem, starp kuriem ir arī VPR ieviešanā esošais TENTacle projekts. Tāpat arī tika stāstīts par budžeta veidošanas principiem, projektu komunikāciju, kā arī atsevišķās sesijās par katru no programmas apakšprioritātēm – “Inovāciju spējas”, “Efektīva dabas resursu pārvaldība”, “Ilgtspējīga transporta nozare” un “Institucionālā kapacitāte makroreģionu sadarbībai”. VPR seminārā tikās ar sagatavošanas procesā esošo projektu partneriem un kopīgi strādāja pie projektu idejām enerģētikas un transporta jomās. Arī INTERREG EUROPE programmas forumā marta nogalē Roterdamā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieku no visām ES valstīm, galvenais uzsvars tika likts uz kontaktu veidošanu ar jaunu projektu partneriem Eiropā un projektu sagatavošanu. VPR pārstāvji tikās gan ar pirmajā programmas uzsaukumā apstiprināto projektu partneriem, gan veiksmīgi veidoja jaunas partnerības topošo sadarbības projektu realizācijai. Nākamajam programmas uzsaukumam kopā ar partneriem no Nīderlandes, Itālijas, Grieķijas, Polijas, Zviedrijas un citām valstīm VPR gatavo projektu pieteikumus par inovāciju atbalstošas infrastruktūras attīstīšanu, par vides un dabas resursu izmantošanas iespējām dabas lieguma zonās un par pārrobežu tūrisma pakalpojumu attīstīšanu, izmantojot atvērtos datus. Papildu informācija: Laila Gercāne, Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, Tel.: +371 64116007, e-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, veca.vidzeme.lv.
No 2016. gada 1. marta līdz 1. aprīlim tiek izsludināts „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkurss. Projektu konkursu rīko Vidzemes plānošanas reģions saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums ir saņemts valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” atbalstītajā Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā. „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursa ietvaros šogad tiks sadalīts 76 000 EUR liels finansējums, uz kuru var pretendēt juridiskas personas ar neierobežotu projektu skaitu. Kultūras programmas projektu konkursā atbalstu saņems kultūras projekti, kuri būs sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un uzdevumiem un kurus plānots īstenot laika posmā no 2016. gada maija līdz 2016. gada 15. decembrim. 2016. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesa attīstību un pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šī mērķa sasniegšanai paredzēts finansiāli atbalstīt tādus reģionālas un vietējas nozīmes projektus, kuru īstenošanā noteiktas sekojošas prioritātes: • Vidzemes iedzīvotāju lokālās identitātes stiprināšana, atbalstot kopienu iniciatīvas un iesaistot mērķauditoriju kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs; • Vidzemes tradicionālās kultūras saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana; • Radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem; • Zināšanu pārnese, kas ietver gan zināšanu radīšanu, iegūšanu, uzkrāšanu, analīzi un izmantošanu, gan arī Vidzemes iedzīvotāju zināšanu pilnveidi un profesionālo izaugsmi. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 2016. gada 1. aprīlim plkst. 17:00. Projektu pieteikumi jāiesniedz Vidzemes plānošanas reģionā Cēsu birojā personīgi vai jānosūta pa pastu (ar noteikumu, ka pasta zīmogs ir piecas dienas pirms konkursa beigu termiņa). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Jāņa Poruka iela 8 – 108, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejami šeit: Par projektu pieteikumu sagatavošanu „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016” projektu konkursam tiek organizēti divi informatīvie semināri - 29. februārī plkst. 15:00 Burtniekos - Burtnieku pagasta kultūras namā (Burtnieki, Jaunatnes iela 15) un 23. martā plkst. 14:00 Cēsīs – Cēsu Centrālajā bibliotēkā (Cēsis, Raunas iela 1). Vairāk informācijas: Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. 25670756. |
|