.png)
|
Arhīva kalendārs
Seminārus rīko Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) Vidzemes kontaktpunkts, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību Madonā. Semināra dalībnieki varēs uzzināt par finansējuma un atbalsta rīkiem digitalizācijas attīstībai uzņēmumos, LIAA atbalsta programmām, Altum aizdevumu programmām, kā arī tiks piedāvāti praktiski uzdevumi un būs pieejamas individuālas konsultācijas ar EDIC, LIAA un Altum pārstāvjiem. Papildus seminārā tiks sniegta informācija par nesenajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz Atveseļošanas fonda atbalsta programmu. Šie grozījumi paredz, ka uzņēmējiem pieejamais atbalsts digitalizācijas projektiem ir palielināts no 5000 EUR līdz 9999 EUR ar 100% atbalsta intensitāti. Semināra mērķauditorija: Komersanti (mazie, vidējie un lielie uzņēmumi), individuālie komersanti, ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības, zemnieku saimniecības, biedrības un nodibinājumi, pētniecības organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas vēlas izmantot pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības digitalizācijai un konkurētspējas celšanai. Semināru norises vietas un datumi:
Reģistrācija semināriem:
Uzziņai par atbalstu digitalizācijai Latvijā: Līdz 2026. gada vidum Latvijas uzņēmumu digitalizācijai ir piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro no dažādiem finansējuma avotiem, tostarp no programmas "Digitālā Eiropa" un Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Eiropas Digitālās inovācijas centri sniedz atbalstu uzņēmumiem, palīdzot pilnveidot procesus un ieviest inovatīvus digitalizācijas risinājumus. Vairāk par atbalstu digitalizācijai lasi: veca.vidzeme.lv. ____________________________________________ Papildu informācijai: Ieva Kreile, EDIC projekta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.kreile PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 22025997 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Pasākumā tiks piedāvāts ideju, uzņēmīguma un zināšanu “kokteilis” - ar savu stāstu dalīsies Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, virtuālās realitātes laboratorijas vadītājs Arnis Cīrulis un Vidzemes Augstskolas pētniece Vera Grāvīte-Lapere. Eksprestreniņa laikā, pasākuma moderatores Lilitas Sparānes vadībā, būs iespēja apgūt dizaina domāšanas elementus un, iejūtoties uzņēmēju un zinātnieku lomās, radīt jaunas idejas nozarei aktuālos izaicinājumos. Aktivitātes "Uzņēmējs ar zinātnieku satikās un sapratās" norises vieta: Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Valmiera, C229. auditorija. Datums un laiks: 27.09.2024. plkst. 17.00-18.30. Aktivitāte paredzēta jauniešiem vecumā no 14 līdz 19 gadiem. Dalībnieku skaits ierobežots! Reģistrācija šai aktivitātei atvērta līdz 18. septembrim. Anketa pieejama šeit. Aicinām apmeklēt arī citas aktivitātes, kas norisināsies laika posmā no 17.00 līdz 20.00 ViA, Cēsu ielā 4: labās robotikas laboratorijā "LabLab", kur būs iespēja darbināt robotus un uzzināt, kā robotikā praktiski tiek pielietotas fizikas, matemātikas, datorikas u.c. STEM zināšanas. Izziņu ar izklaidi apvienos ViA pētnieku radītās spēles “CineGame Ukraine” un “ImGame”. Aktivitātes “Veido vidi viedi!” un “Informēts vai dezinformēts?” sniegs ieskatu, kā zinātne risina videi, sabiedrībai un uzņēmējdarbībai svarīgus jautājumus u.c. izglītojošas aktivitātes. Informāciju par citām Zinātnieku nakts norisēm ViA skatiet šeit. Aktivitāti "Uzņēmējs ar zinātnieku satikās un sapratās" rīko Vidzemes Atvērto inovāciju centrs sadarbībā ar Vidzemes uzņēmējdarbības centru.
Tikšanās noritēja pozitīvā un neformālā atmosfērā, ļaujot dalībniekiem brīvi dalīties pieredzē un idejās. Inga Madžule atklāja, ka viena no svarīgākajām sarunas tēmām bija nepieciešamība pastiprināt informācijas plūsmu par remigrācijas veiksmīgajiem piemēriem – stāstiem par cilvēkiem, kuri atgriezušies Latvijā un veiksmīgi iekļāvušies uzņēmējdarbībā vai citās nozarēs. "Mums jārāda labie piemēri, kas veicina pozitīvu priekšstatu un kopības sajūtu. Tādā veidā mēs palīdzam veidot vienotu Latvijas sabiedrību, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā atrodas mūsu cilvēki," norādīja Madžule. Zanda Grauze, kura tikko stājusies amatā kā diasporas jautājumu vēstniece, izrādīja lielu interesi par remigrācijas koordinatoru darba specifiku un solīja ciešāku sadarbību nākotnē. Tikšanās rezultātā tika izvirzīti vairāki praktiski priekšlikumi, kas vērsti uz Latvijas diasporas efektīvāku informēšanu un atbalstu atgriešanās procesā. Šī tikšanās ir tikai pirmais solis plašākā dialogā starp remigrācijas koordinatoriem un speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos, lai kopīgi veicinātu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē un stiprinātu saikni ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore ir apņēmības pilna turpināt darbu, veicinot veiksmīgu remigrāciju un daloties ar pozitīvajiem piemēriem no savas prakses. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju "Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators")".
Attēlā: Inga Madžule (1. no labās puses) kopā ar citu plānošanas reģionu remigrācijas koordinatorēm un speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Zandu Grauzi (4. no labās puses), foto: Ārlietu ministrija ____________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta lauku teritorijām, kurās aktuāla ir gados jauno cilvēku noturēšana, kavējot to aizplūšanu uz lielākām pilsētām. Šī ir problēma, ar kuru cīnās visā Eiropā, tāpēc jo īpaši aktuāli ir kopā meklēt risinājumus, kā ar izaicinājumu cīnīties un kavēt lauku teritoriju iztukšošanos. #2 ZIŅU LAPA (angļu valodā) ŠEIT. #2 ZIŅU LAPA (latviešu valodā) ŠEIT. Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv
Tāpat tiks apkopota informācija par pašvaldībām, kurās siltumapgādei tiek izmantota kūdra, lai meklētu alternatīvus risinājumus, kuri nodrošinātu atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā. Plānots organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, kā arī pieredzes apmaiņas pasākumus, lai teritoriju īpašniekus informētu par vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas iespējām un potenciālajiem ieguvumiem ne tikai vides, bet arī sociālekonomiskajā aspektā. Ieinteresētajiem vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem projekta laikā tiks izstrādāti rekultivācijas plāni, uz kuru pamata īpašnieki varēs iesniegt projektu pieteikumus rekultivācijas aktivitāšu ieviešanai, piesaistot Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļus. Konsultatīvais atbalsts tiks sniegts arī pašvaldībām un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem projektu pieteikuma dokumentācijas sagatavošanai kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai. Lai kvalitatīvi sagatavotu projekta pieteikumu, kā arī efektīvi īstenotu plānotās aktivitātes, izveidota projekta konsultatīvā padome. Pirmā padomes sēde notika š.g. 22. augustā, piedaloties pārstāvjiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un Enerģētikas ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Kūdras asociācijas, , Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, LVMI Silava, Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģioniem. Pirmās konsultatīvās padomes sēdes mērķis bija apspriest projekta ieceres ar nozarē iesaistītajiem spēlētājiem un saņemt ekspertu rekomendācijas, lai projektā plānotās aktivitātes atbilstu reālvidei un aktuālajai problemātikai. Konsultatīvā padome plāno tikties regulāri, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Jāpiebilst, ka padomes sastāvs var tikt paplašināts ar vēl citām organizācijām, uzņēmumiem u.c. interesentiem, kas var piedāvāt savas zināšanas un pieredzi vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas vai revitalizācijas veicināšanai. Vidzemes plānošanas reģions projekta pieteikumu izstrādā pamatojoties uz Ministru Kabineta noteikumiem Nr.450, kas tika apstiprināti š.g. 9. jūlijā, t.i., 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos”, 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” 1. kārtas ietvaros.
Jautājumiem: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
KAD: Sestdien, 21. septembrī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 KUR: Pulcēšanās pie Saulkrastu Tūrisma informācijas centra plkst. 12.00 Dienu pavadīsim aktīvā un draudzīgā gaisotnē, dodoties pārgājienā pastaigu maršrutā "Mazā Latvija", kas veidots Latvijas kontūras formā. Rimants Lūsis, Saulkrastu novada Vecākais tūrisma informācijas konsultants, iepazīstinās dalībniekus ar Saulkrastu vēsturi un interesantiem faktiem par izvēlēto maršrutu. Pēc pārgājiena noslēgsim dienu ar pikniku, kur dalībniekiem būs iespēja neformālā gaisotnē tīkloties un dalīties pieredzē par atgriešanos Latvijā. Ja vēlies izbaudīt zeltaino rudeni Saulkrastos un satikt citus remigrantus brīvā gaisotnē, pievienojies mums! Lūdzam pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu: remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 29374285 līdz 19. septembra vakaram. Svarīgi: Katra ģimene tiek aicināta līdzi ņemt groziņu kopīgajam piknikam pasākuma noslēgumā. Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, turpinot 2023. gadā aizsākto tradīciju pulcēt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes. Šie pasākumi sniedz iespēju veidot jaunas pazīšanās, draudzīgi risināt sarunas par svarīgiem jautājumiem, kas skar atgriešanos Latvijā, un iepazīt dažādas Vidzemes vietas. Aicinām uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies nesen, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. "Manas mājas Vidzemē" ir lieliska platforma, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi.
___________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Galvenās tēmas:
Reģistrācija dalībai pasākumā ir atvērta līdz 16. septembrim, un dalība ir bez maksas. Aicinām pieteikties šeit: https://ej.uz/Vijciema_ekspedicija. Iespējama nokļūšana uz norises vietu ar kopīgi organizētu transportu; par pieturvietām sk. reģistrēšanās veidlapā. Pasākuma organizatori: Vidzemes plānošanas reģions, LVMI Silava un AS Latvijas valsts meži Rietumvidzemes reģions.Šis pasākums tiek organizēts ar Interreg Europe projekta “3F GREEN MODEL” un Apvārsnis Eiropa programmas “RuralBioUp” projekta atbalstu.
Kontekstam: Vidzeme, kā viens no lielākajiem reģioniem Latvijā, aptver vairāk nekā 30% no valsts teritorijas, un meži aizņem vairāk nekā pusi tās platības. Koksnes pārstrāde un mežsaimniecība ir reģiona galvenās prioritātes, kuras tiek attīstītas, lai veicinātu inovācijas un konkurētspēju globālajā tirgū. Ekspedīcija sniegs lielisku iespēju nozares pārstāvjiem satikties un stiprināt esošos kontaktus, kā arī apspriest jaunās idejas un nozares attīstības iespējas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta meža bioresursu ilgtspējīgai izmantošanai un aprites ekonomikai. Brīvdabas formāts sekmēs neformālas sarunas un veicinās jaunu sadarbības iespēju rašanos. Projekta 3F GREEN MODEL uzmanības lokā ir lopkopība un lauksaimniecības atkritumu, mežsaimniecības un koksnes atlieku apsaimniekošana un utilizācija, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošana no lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības vērtību ķēžu atkritumiem. Tāpat fokusā ir arī uzņēmējdarbības izaugsmes iespējas aprites ekonomikā lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē. Vidzemes plānošanas reģiona mērķis projektā ir Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2022.-2027. gadam uzlabošana, kas palīdzēs reģionam virzīties uz ilgtspējīgiem ražošanas un bioatkritumu apsaimniekošanas modeļiem, tuvinot uzņēmumu un organizāciju atbilstību aprites ekonomikas principiem un arvien informētāka tirgus prasībām. Šim nolūkam tiks izmantotas arī savstarpējās nozares pārstāvju diskusijas pasākumos, kas projekta īstenošanas laikā tiks organizēti. Savukārt LVMI Silava īstenotā projekta RuralBioUp mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmējus, paplašināt maza mēroga bioloģisku risinājumus izmantošanu lauku apvidos, izveidot labvēlīgu ekosistēmu pārejai uz ilgtspējīgu, atjaunojošu, iekļaujošu un taisnīgu aprites bioekonomiku visos Eiropas Savienības reģionos.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Jautājumiem: Liene Klišāne, projekta 3FGreenModel eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, liene.klisane PIE vidzeme PUNKTS lv
Latvijas meži un tajos esošie resursi ir viena no galvenajām valsts bagātībām. Produktīvāka, viedāka mežu un to resursu izmantošana ir svarīga tautsaimniecības izaugsmei, tādēļ tiek meklētas arvien jaunas idejas un risinājumi inovatīvai un efektīvai mežu resursu izmantošanai, tai skaitā ilgtspējīgu pakalpojumu radīšanā. Tam būtiska ir dažādu biznesa modeļu pielāgošana, esošu risinājumu un pētniecības iespēju apzināšana, testēšana, ilgtspējas jautājumu aktualizēšana un daudz cita, kā iespējas kopīgi ar pētniekiem meklētu, diskutētu un risinātu IKL pasākumu cikla laikā. IKL ir praktiska metode profesionāli vadītai pētnieku, uzņēmēju un studentu sadarbības veicināšanai. Savienojot pētnieku zināšanas ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, kā arī studentu inovatīvo skatījumu, tiek radītas iestrādnes jauniem produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai tehnoloģijām. Koprades process norisināsies gan tiešsaistē, gan klātienē. Pirmā dalībnieku tikšanās un iepazīšanās notiks 1.novembrī tiešsaistē (līdz 2 stundām). Tai sekos tikšanās klātienē Vidzemes Augstskolā 8.novembrī un 22. novembrī. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Ieguvumi uzņēmējiem no dalības IKL: praktiska pieredze kā risināt uzņēmējdarbības izaicinājumus kopā ar pētniekiem un studentiem; risinājumu koncepcijas vai gatavi risinājumi identificētai problēmai; iespēja paskatīties uz sava uzņēmuma darbībām no dažādām perspektīvām; jauni kontakti tālākai sadarbībai ar citiem uzņēmējiem, pētniekiem un studentiem. Ieguvumi pētniekiem no dalības IKL: padziļinātāka izpratne par dažādu tautsaimniecības jomu problemātiku un tās ietekmējošajiem faktoriem; padziļinātāka izpratne par sava pētniecības virziena nozīmi, nepieciešamību un praktisko lietojamību; iespēja nostiprināt sava līdzšinējā pētnieciskā darba vērtību potenciālo sadarbības partneru acīs; jaunas idejas nākotnes pētījumiem; paplašināts kontaktu loks gan zinātnes, gan uzņēmējdarbības vidē. Ieguvumi studentiem no dalības IKL: pieredze sadarbības veidošanā ar pētniekiem un uzņēmējiem; jauni kontakti tālākai sadarbības veidošanas gan ar pētniekiem, gan ar uzņēmējiem, gan ar citiem studentiem; iespēja lietot un testēt savas zināšanas jaunā kontekstā un formātā. Uzņēmējus aicinām reģistrēties līdz 22. septembrim, prioritāri aicināti pieteikties Vidzemes uzņēmēji, taču izvērtēti tiks visi pieteikumi: https://forms.gle/Geb5kSRmoEAPBSV5A Pētniekus no dažādām institūcijām un jomām savukārt aicinām reģistrēties šeit arī līdz 22. septembrim: https://forms.gle/RYyXfwe6Y3bHVkEH8 Studentus no Vidzemes Augstskolas, Valmieras tehnikuma, Smiltenes tehnikuma, Ogres tehnikuma un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma aicinām reģistrēties līdz 22. septembrim šeit: https://forms.gle/YRdTHNX9qTewWxQe9 Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes Atvērto inovāciju centrs, atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Eiropas Universitāte E³UDRES². Kontaktpersona par pieteikšanos un inovāciju koprades laboratorijas norisi: Laura Fišere, laura.fisere PIE va PUNKTS lv
Vidzemē sāksies apmācību cikls dizaina domāšanas pielietošanai uzņēmējdarbības attīstībā pašvaldībās
Apmācībās piedalīsies 24 darbinieki no Vidzemes pašvaldībām un Vidzemes plānošanas reģiona. Šo darbinieku ikdienas pienākumi galvenokārt ietver jaunu pakalpojumu izstrādi, esošo procesu pilnveidošanu un projektu vadību, veicinot uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Klātesoši būs arī uzņēmēji un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji. Viņi aicināti piedalīties, lai nodrošinātu efektīvu un jēgpilnu darba procesu. Mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem tā būs iespēja iesaistīties stratēģiskās attīstības plānošanā un aktuālu uzņēmējdarbības izaicinājumu risināšanā, kā arī veidot jaunus kontaktus ar citiem uzņēmējdarbībā aktīviem reģiona pārstāvjiem. Mācību laikā gūtās praktiskās iemaņas un zināšanas uzņēmējiem var palīdzēt izstrādāt un prezentēt inovatīvas idejas, sekmēt to īstenošanu, lai veicinātu arī savas uzņēmējdarbības attīstību. Prasmes būs noderīgas ne tikai sadarbībai ar politikas veidotājiem, bet arī uzņēmuma ikdienas darbā, lai kāpinātu apgrozījumu un peļņu, attīstītu jaunus produktus un stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju un atpazīstamību tirgū. Divu dienu klātienes apmācībās dalībniekiem tiks sniegtas padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas dizaina domāšanā – metodē, kas arvien plašāk tiek pielietota publiskās pārvaldes procesos, lai efektīvi risinātu uzņēmējdarbības izaicinājumus pašvaldībās. Apmācību laikā dalībnieki strādās ar konkrētiem izaicinājumiem, nodrošinot, ka teorija tiek tūlīt pielietota praksē. Mācībās apgūtais palīdzēs izstrādāt un īstenot inovatīvus risinājumus, tā pakāpeniski paaugstinot pašvaldību pakalpojumu efektivitāti, kā arī bagātinot pašvaldību darbinieku zināšanas un prasmes risināt ikdienas situācijas. Klātienes apmācības notiks Valmierā, 2024. gada 20. septembrī un 18. oktobrī, un tās vadīs nozares vadošie speciālisti Elīna Miķelsone un Vita Brakovska. Lai nodrošinātu dalībnieku sagatavotību mācību satura apguvei un praktiskajiem grupu darbiem, kā arī zināšanu nostiprināšanai, tiks uzdoti mājas darbi. Uz pirmo mācību dienu dalībniekiem būs jāsagatavo 3-5 izaicinājumu (problēmu) apkopojums dažādās ar uzņēmējdarbības atbalstu un attīstību saistītās jomās, savukārt pēc pirmās mācību dienas būs komandās veicams mājas darbs, kas ietvers izvēlētās idejas testēšanu atbilstošā mērķa grupā, pilnveidi, balstoties uz saņemtajiem ieteikumiem, noslēguma prezentācijas sagatavošanu un prezentēšanu. Apmācību noslēgumā dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, apliecinot viņu spēju pielietot dizaina domāšanu publisko pakalpojumu uzlabošanā un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā. Šīs apmācības ir būtisks solis Vidzemes plānošanas reģiona centienos stiprināt reģiona ekonomisko izaugsmi un veicināt efektīvu pārvaldes procesu ieviešanu. Vidzemes plānošanas reģions mācības organizē Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja piedalīties sešās dažādās aktivitātēs. Skolēni ar interesi un aizrautību piedalījās nodarbībās, kas piedāvāja gan teorētisku informāciju, gan praktiskas aktivitātes. Katra nodarbība bija vērsta uz ilgtspējīgas domāšanas veicināšanu, rosinot skolēnus aktīvi piedalīties vides aizsardzības pasākumos un pilnveidot savus ikdienas paradumus. Biedrības "Zero Waste Latvija" vadītā nodarbība deva skolēniem praktiskas iemaņas, kā mājas apstākļos var radīt jaunas lietas no izmantota tekstila, veicinot atkritumu samazināšanu un izpratni par resursu otrreizēju izmantošanu. Šajā nodarbībā katrs dalībnieks pagatavoja drāniņu, kura pēc izmērcēšanas vaskā kalpo kā lielisks materiāls dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai, veicinot radošu pieeju vides problēmu risināšanā. Svarīgs temats bija bioloģiskā materiāla šķirošana, kuru demonstrēja nodarbībā "Komposta burgers". Biedrība "Zero Waste Latvija" uzsvēra, cik nozīmīgi ir ne tikai šķirot atkritumus, bet arī radīt mājsaimniecībās kompostu. Skolēniem bija iespēja pašiem izveidot "kompostu burgeru", attēlojot organisko atkritumu pārstrādes procesu.
Dabas aizsardzības tēma tika padziļināti izzināta Dabas aizsardzības pārvaldes nodarbībās, kas pievērsās gan īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, gan aizsargājamām un invazīvām sugām. Skolēni guva priekšstatu par Latvijas bagāto bioloģisko daudzveidību un to, kā cilvēka darbības ietekmē dabas līdzsvaru. Skolēni praktiski mācījās noteikt arī to, kādi dzīvnieki ir sastopami mūsu mežos, mēģinot atpazīt dažādus dzīvnieku pēdu nospiedumus.
Savukārt, SIA “ZAAO” nodarbība "Plastika apritē" sniedza vērtīgu ieskatu par plastmasas ietekmi uz vidi un tās pareizu šķirošanu. Skolēni uzzināja, ka plastmasas lietošana neapstājas pie tās izmešanas – tai ir ilgtermiņa ietekme, ja tā netiek pārstrādāta. Diskusijā tika apspriesta nepieciešamība mainīt patēriņa paradumus, lai samazinātu plastmasas nonākšanu dabā un veicinātu aprites ekonomikas principu ievērošanu. Pasākuma noslēgumā skolēni atzina, ka guvuši daudz vērtīgu atziņu un jaunu zināšanu, kas palīdzēs ikdienā pieņemt videi draudzīgākus lēmumus. Dalībnieki labprāt iesaistījās visās nodarbībās, izrādot patiesu interesi par apskatītajiem tematiem un aktīvi piedaloties diskusijās un praktiskajās aktivitātēs. “Vides diena” norisinājās jau otro gadu, turpinot veicināt izpratni par vides ilgtspēju un motivējot jauniešus rīkoties. Pagājušajā gadā pasākums norisinājās Ogrē. Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Europe Direct Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, Europe Direct Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://veca.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
VPR uzsver, ka dzelzceļa attīstība ir izšķiroša, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti reģionā un veicinātu iedzīvotāju labklājību. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka, uzlabojot vilcienu kustības ātrumu un grafikus, būtiski palielinās pasažieru skaits. Piemēram, Rīga–Cēsis ekspreša reisā pasažieru skaits pieaudzis par 35%, kas norāda uz dzelzceļa attīstības nozīmīgumu reģiona iedzīvotāju mobilitātei. VPR attīstības padome jau 2023. gada jūlijā norādīja uz nepieciešamību nodrošināt bateriju vilcienu ekspluatāciju un uzlādes infrastruktūru ne tikai līdz Siguldai, bet arī līdz Valmierai. Tas ļautu pakāpeniski atteikties no novecojušajiem dīzeļvilcieniem un pāriet uz videi draudzīgāku transporta sistēmu, kas saskan ar VPR attīstības programmas mērķiem. Tomēr, kā secinājis VPR, jaunajā plānā investīcijas Vidzemes dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem nav paredzētas, un arī lēmums par bezemisiju vilcienu iegādi ir atcelts. Septembrī VPR nosūtījis oficiālu vēstuli, aicinot Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt ziņojuma redakciju. Līdz nepieciešamo izmaiņu veikšanai, Vidzemes plānošanas reģions nesaskaņo un lūdz nevirzīt izsludināto tiesību aktu projektu tālākais izskatīšanai, kamēr netiks paredzēti finanšu līdzekļi Vidzemes reģiona dzelzceļa infrastruktūras un mobilitātes attīstībai. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +37129477997 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
VPR atzinīgi vērtē iespēju piesaistīt ERAF finansējumu pašvaldību projektu īstenošanai. Šī gada sākumā VPR Attīstības padome vienojās par Vidzemē prioritāri attīstāmajiem reģionālās nozīmes projektiem SAM 5.1.1.1. "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" 1. kārtas ietvaros. Papildus pašvaldības strādāja arī pie citu projektu ideju attīstīšanas un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai izvērtēšanai kopumā tika iesniegti gandrīz 20 projektu pieteikumi. Visi projektu pieteikumi tiek gatavoti atbilstoši ES Kohēzijas programmas 2021-2027. gadam specifiskajiem atbalsta pasākumu SAM 5.1.1.1. "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" un SAM 6.1.1.3. “Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” ieviešanas nosacījumiem. Šo projektu mērķis ir radīt jaunas darba vietas, paplašināt esošo uzņēmumu darbību un vienlaikus veicināt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Tomēr pašvaldību vadītāji norāda, ka ir izstrādātas krietni vairāk augstas gatavības projektu idejas uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, kuras varētu tūlītēji realizēt, ja vien būtu pieejams papildu finansējums. Tāpēc arī par šo plānotas sarunas ar VARAM ministri, lai kopīgi meklētu risinājumu, kā piesaistīt papildus finansējumu šādu projekta ideju realizācijai. Tostarp diskusijas ietvaros VPR Attīstības padome vēlas aktualizēt jautājumu par ES fondu apguvi citos reģionos un vēlētos noskaidrot vai iespējama savstarpējā finanšu pārdale, kas ļautu realizēt vēl kādus augstas gatavības projektus Vidzemē. Sēdē plānots pievērsties arī Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas gaitai. VPR pārstāvji vēlas pārrunāt dokumentā definēto mērķu un aktivitāšu īstenošanas progresu un kādu iespējamo plānošanas reģionu ieguldījumu mērķu izpildei ministrija sagaida. Vidzemei pastiprināta interese ir par dokumentā iekļauto ieceri veidot reģionālo inovācijas un zināšanu platformu, lai stiprinātu reģionu inovāciju potenciālu, kā arī reģionāla mēroga inovatīva mobilitātes risinājuma - transporta pēc pieprasījuma – ieviešanas iespējas, kas ne tikai uzlabotu mobilitātes pakalpojumu efektivitāti, bet kam īpaša nozīme piešķirama tieši Latvijas pierobežas teritorijās, lai veicinātu brīvu iedzīvotāju mobilitāti un reģionu apdzīvotību. Papildus tam, Attīstības padome ar ministri pārrunās vairākus aktuālus problēmjautājumus, ar kuriem pašvaldības saskaras ikdienā. Vidzemes pašvaldību pārstāvji vēlētos pārrunāt saspringto budžeta situāciju, kas arvien vairāk ierobežo to iespējas sniegt kvalitatīvus pašvaldību pakalpojumus iedzīvotājiem. Tāpat pašvaldības norāda uz ievērojamu birokrātisko slogu, kas kavē projektu realizēšanu. Daudzās nesamērīgās prasības, kas ikdienā tiek izvirzītas no kontrolējošo iestāžu puses, ievērojami apgrūtina ikdienas darbu un rada savstarpējas neuzticēšanās atmosfēru. Tiks apspriesta arī nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana un deleģējuma līgumu interpretācijas problēmas, kas rada neskaidrības pašvaldību kapitālsabiedrībās. Visi šie jautājumi iekļauti sēdes dienaskārtībā ar mērķi noskaidrot ministrijas redzējumu par to, kā turpmāk tiks stiprināti Latvijas reģioni un kā uzlabot sadarbību starp pašvaldībām un valsti, lai veicinātu līdzsvarotu reģionālo attīstību. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, t. +371 29477997. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Konferences ietvaros, ceturtdien, 19. septembrī VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova vadīs darbnīcu par mākslīgā intelekta izmantošanas potenciālu publiskajā sektorā. Darbnīcas laikā tiks aicināti dalībnieki izzināt un analizēt, kā Baltijas jūras reģions var izmantot tehnoloģiju inovācijas, lai uzlabotu publiskās pārvaldes efektivitāti un darbību. Savukārt piektdien, 20. septembrī VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne uzstāsies plašā auditorijā, daloties pieredzē par to, kā efektīvi izmantot Interreg programmas finansējumu, lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspējību arī pēc to īstenošanas. Vidzemes pieredze tiks izcelta darbnīcā, kurā notiks diskusijas par impulsiem, kas sekmē Interreg projektu rezultātu uzturēšanu un izmantošanu ikdienas darbā, tostarp, kā šos rezultātus efektīvi virzīt politiskajām diskusijām reģionālās attīstības sekmēšanai. L. Gercāne izcels īpaši veiksmīgi īstenoto pilotprojektu "transports pēc pieprasījuma" Vidzemē, kas guva plašu atsaucību no lietotājiem un parādīja augstu potenciālu tikt iekļautam sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmā kā papildinošs mobilitātes risinājums mazapdzīvotās teritorijās, kur reti kursē vai vispār nekursē sabiedriskais transports. Iniciatīva Vidzemē tika attīstīta laika posmā no 2017.-2020. gadam, īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas finansētu starptautisku sadarbības projektu Mamba. Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģions jau vairākus gadus aktīvi darbojas BSSSC tīklojumā - kopš 2019. gada ir organizācijas valdes biedrs, bet kopš 2022. gada janvāra koordinē arī Baltijas jūras reģiona Inovāciju pārneses darba grupu. BSSSC ir starptautiska organizācija, kas izveidota 1993. gadā Norvēģijā, lai pārstāvētu Baltijas jūras reģiona valstu reģionālo pašvaldību intereses. Organizācijas dalībnieki ir valsts pārvaldes iestādes no reģioniem Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. BSSSC galvenais uzdevums ir stiprināt reģionālo sadarbību, veicināt politikas veidošanu un aizstāvēt dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā un citās starptautiskās institūcijās un forumos. BSSSC mērķi ietver atbalstu ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai (EUSBSR), inovāciju un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā arī pārrobežu sadarbības stimulēšanu. Organizācija strādā dažādās jomās, tostarp pie jautājumiem, kas skar vides aizsardzību, viedo specializāciju un reģionālās identitātes veidošanu. Viena no galvenajām aktivitātēm ir ikgadējas konferences organizēšana, kas kalpo kā platforma politiskajām diskusijām, stratēģisko virzienu noteikšanai un sadarbības tīklu veidošanai starp Baltijas jūras reģiona galvenajiem dalībniekiem. Arī šogad, konferences laikā tiks stiprināta ikgadējā BSSSC rezolūcija, kurā īpašs uzsvars likts uz drošības un demokrātijas jautājumiem. Tajā aicinās turpināt ES Kohēzijas politiku un atbalstīt Ukrainas atjaunošanu. Rezolūcijā pausta arī nepieciešamība nodrošināt jauniešu iesaisti politikas veidošanā un veicināt mākslīgā intelekta plašāku izmantošanu publiskajā sektorā, kā arī paātrināt zaļās enerģijas tehnoloģiju ieviešanu, īpaši koncentrējoties uz transporta sektora attīstību.
Plašāka informācija par konferenci šeit. Foto: www.bsssc.com Jautājumiem: Laila Gercāne, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja, laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv, t. + 371 29120536 Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Tikšanās mērķis bija kopīgi apspriest klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus, infrastruktūras gatavību un nepieciešamos pielāgošanās risinājumus, kā arī veicināt sadarbību starp dažādiem sektoriem. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja ielūkoties trīs nozīmīgās prezentācijās. Inese Pommere-Bramane no Klimata un enerģētikas ministrijas iepazīstināja klātesošos ar pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas aktualitātēm, sniedzot ieskatu valdības veiktajās aktivitātēs, turpmākajos plānos un stratēģijās. Andris Vīksna no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dalījās ar klimata pārmaiņu scenārijiem, kā arī risku un ievainojamības novērtēšanu. Rihards Sirmais no AS “Sadales tīkls” piedāvāja pārskatu par kritiskās infrastruktūras izaicinājumiem un elektroapgādes sistēmas noturību dažādos laikapstākļos.
Diskusijas laikā tika apskatīti vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu radītajām sekām Vidzemes reģionā. Tika izcelti izaicinājumi saistībā ar autoceļu uzturēšanu, kas kļūst arvien sarežģītāki klimata pārmaiņu dēļ, kā arī nepieciešamību uzturētājiem pielāgoties vides un klimata politikas prasībām. Uzsvērta informācijas apmaiņas nozīme ārkārtas situāciju seku likvidēšanā un reaģēšanas spēja. Sarunās secināts, ka daudzas pašvaldības saskaras ar datu trūkumu par klimata izmaiņām vietējā līmenī, piemēram, cik bieži applūst konkrētas teritorijas. Klātesošie uzsvēra nepieciešamību pēc sistemātiskas datu vākšanas, kas sniegtu iespēju klimata pārmaiņu prognožu rīku un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu izmantošanai, kā arī būtisku ieguldījumu ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai. Izcelta arī sabiedrības informēšanas un līdzdalības nozīme pielāgošanās pasākumu veikšanā un nepieciešamība veidot plānus, kas būtu pielāgoti ne tikai dažādām organizācijām un to rīcībām, bet arī vietējai sabiedrībai. Šī bija pirmā no sešām plānotajām projekta “CLIMATE” iesaistīto pušu tikšanās reizēm, kurās tiks padziļināti aplūkoti klimata pārmaiņu izaicinājumi un sadarbības iespējas starp dažādām iesaistītajām pusēm. Vidzemes plānošanas reģions turpinās darbu, lai veicinātu klimatnoturīgus risinājumus, kas uzlabos reģiona gatavību nākotnes klimata izaicinājumiem, izmantojot gan vietējo pieredzi, gan citu projekta partneru valstu labās prakses piemērus. Plašāka informācija: Projekta CLIMATE vadītāja Eva Meijere, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv
Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Vairāk par projektu: https://ej.uz/VPRCLIMATE Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Tika sasniegti vairāki desmiti uzņēmumu pārstāvju, pārstāvot plašu nozaru spektru, t.sk. ražošanas, informācijas tehnoloģiju, tūrisma, veselības aizsardzības, lauksaimniecības, nekustamo īpašumu jomu uzņēmumi un to pārstāvošās organizācijas. Šī dažādība apliecina, ka digitalizācijas risinājumi ir būtiski visos uzņēmējdarbības sektoros un nav atkarīgi no uzņēmuma izmēra vai atrašanās vietas. Iepriecina tas, ka uzņēmēji aktīvi meklē veidus, kā uzlabot savus procesus, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus. Seminārā Ieva Kreile, Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) Vidzemes kontaktpunkta pārstāve, sniedza pārskatu par EDIC sniegtajiem pakalpojumiem un digitalizācijas iespējām uzņēmumiem. Viņa uzsvēra, ka EDIC mērķis ir veicināt uzņēmumu konkurētspēju, izmantojot digitālās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi tehniskajām zināšanām un eksperimentālām platformām visā Eiropā. Ieva Kreile skaidroja, ka uzņēmējiem ir iespēja saņemt individuālas konsultācijas, ekspertu mentorēšanu un piekļuvi dažādiem digitālās attīstības instrumentiem, piemēram, digitalizācijas brieduma testam un ceļa kartēm, kas ir nepieciešamas, lai pretendētu uz dažādiem grantiem. Ivetas Vabules, LIAA Madonas pārstāvniecības vadītājas, prezentācija bija veltīta valsts atbalsta mehānismiem, kas pieejami gan esošiem, gan jaunajiem uzņēmumiem digitalizācijas un kopējās uzņēmumu attīstības veicināšanai. Viņa izcēla vairākas LIAA atbalsta programmas, piemēram, "Atbalsts procesu digitalizācijai", inovāciju vaučeru programmu, kas paredzēta jaunu produktu izstrādei un testēšanai, kā arī grantiem augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Viņa mudināja uzņēmējus aktīvi izmantot šīs iespējas, lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Iveta Dzērve, ALTUM Vidzemes reģiona vecākā klientu darījumu vadītāja, informēja par aizdevumu programmām, kas paredzētas uzņēmumu digitālajai transformācijai, un kapitāla atlaides iespējām un aizdevumiem ne tikai lielajiem grantiem, bet arī mazākiem projektiem. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iesaistīties arī praktiskajā daļā, kur tika izstrādāti un analizēti LIAA programmas "Atbalsts procesu digitalizācijai" pieteikumi. Šī praktiskā pieeja ļāva uzņēmējiem uz vietas apgūt prasmes, kā aizpildīt digitālā brieduma testu un sagatavot un iesniegt pieteikumus finansējuma saņemšanai. Pēc semināra dalībniekiem tika nodrošinātas individuālas konsultācijas ar EDIC, LIAA un Altum pārstāvjiem, kur viņi varēja saņemt konkrētus padomus par sava uzņēmuma digitalizācijas projektiem. Semināru noslēgumā valdīja iedvesmojoša gaisotne, kur dalībnieki pauda gatavību izmantot digitalizācijas iespējas, lai paaugstinātu savu uzņēmumu konkurētspēju. Tika uzsvērts, ka digitalizācija nav tikai tehnoloģisks uzlabojums, bet gan ceļš uz efektīvāku darbību un jaunu izaugsmes iespēju radīšanu. Iespēja saņemt atbalstu digitalizācijas ieviešanai un iepazīties ar jaunākajiem tehnoloģiju risinājumiem sniedz uzņēmējiem pārliecību, ka viņi var būt konkurētspējīgi gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Plašāku informāciju par pieejamajām atbalsta programmām un digitalizācijas iespējām uzņēmumi var atrast tīmekļa vietnēs: veca.vidzeme.lv, www.edic.lv un www.liaa.gov.lv. Papildu informācijai: Ieva Kreile, EDIC projekta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.kreile PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 22025997
Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Dalībnieki pulcējās pie Saulkrastu Tūrisma informācijas centra, no kurienes viņi devās pārgājienā maršrutā "Mazā Latvija", kas izveidots Latvijas kontūras formā. Pārgājienu vadīja Saulkrastu novada pašvaldības vecākais tūrisma speciālists Rimants Lūsis, daloties interesantiem faktiem par Saulkrastiem un pilsētas vēsturi. Pārgājiens noritēja aktīvā un pozitīvā noskaņā, izceļot Saulkrastu gleznaino apkārtni un baudot rudens krāšņumu. Pasākuma noslēgumā dalībnieki pulcējās piknikā, neformālā gaisotnē tuvāk iepazīstoties un daloties savā atgriešanās pieredzē. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule atzina: "Dalībnieki bija ļoti apmierināti – pasākums deva iespēju ne tikai izbaudīt Saulkrastu dabu, bet arī iepazīt citus cilvēkus ar līdzīgu dzīves pieredzi. Šādi tīklošanās pasākumi palīdz remigrantiem integrēties un veido kopienu, kurā iespējams dalīties ar savu stāstu." Pasākums turpina Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Ingas Madžules 2023. gadā aizsākto tradīciju – vienuviet aicināt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kas skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pērn tīklošanās pēcpusdienas notika Cēsīs, Valkas novada Kārķos un Ogres Zilajos kalnos, savukārt šogad remigranti jau ir pulcējušies Limbažos, Dikļos un Saulkrastos. Nākamā tikšanās tiek plānota Alūksnes, Gulbenes un Madonas novados. ___________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Vizītes laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar veiksmīgiem konfliktu risināšanas piemēriem, kas īstenoti Triglava nacionālajā parkā un citviet Slovēnijā. Lielākie izaicinājumi, kas saistīti ar sarežģījumiem starp vietējiem iedzīvotājiem un dabas aizsardzības interesēm, ietvēra situācijas, kur lielo plēsēju klātbūtne ietekmē un lauksaimniecību, tūrisma attīstību un dabas saglabāšanu, kā arī vietējo kopienu iesaisti dabas teritoriju pārvaldībā. Īpaši nozīmīgi piemēri tika aplūkoti tieši nacionālajā parkā, kur ieviestas "klusuma zonas" ("Quiet Zones"), lai līdzsvarotu tūrisma attīstību un dabas saglabāšanu. Šo zonu mērķis ir ierobežot cilvēku darbības, lai aizsargātu vietējās sugas un nodrošinātu dabisko ekosistēmu saglabāšanu. Uzsvērts, ka efektīva komunikācija un sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem ir bijusi izšķiroša šo zonu veiksmīgai ieviešanai. Izzināts arī “LIFE LYNX” projekts, kura mērķis ir atjaunot lūšu populāciju Slovēnijā. Tas tiek īstenots sadarbībā ar vairākām Eiropas valstīm, un ir izcils starptautiskās sadarbības piemērs, lai novērstu ģenētisko izsīkumu un savstarpēju dzīvnieku krustošanos ļoti ierobežotā lokā, kas apdraud lūšu populāciju. Projekta laikā notika plaša ieinteresēto pušu iesaistīšana, lai izprastu un risinātu problēmas, kas saistītas ar lūšu populācijas sarukšanu. Projekts pierāda, ka cieša sadarbība starp zinātniekiem, mežu pārvaldes iestādēm, medniekiem un sabiedrību var būt veiksmīgs risinājums ilgtermiņā, lai atjaunotu apdraudētas sugas un vienlaikus novērstu konfliktus starp dažādām iesaistītajām pusēm ar atšķirīgām interesēm.
Pieredzes apmaiņas dalībnieki novērtēja to, kā projekta partneri, Slovēnijas Mežu pārvalde, sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, integrējot viņus dabas aizsardzības procesos. Slovēnijas pieeja, kas balstās uz visu iesaistīto pušu aktīvu līdzdalību, skaidru komunikāciju un kopīgu risinājumu izstrādi, var būt noderīga, lai izvairītos un savlaicīgi novērstu iespējamas konfliktu situācijas dabas aizsardzībā Latvijā. Piemēram, rūpējoties par to lai savienotu līdzāspastāvēšanu starp lauksaimniecību un plēsējiem, dabas resursu saglabāšanu, aizsardzību un tūrismu. Vizītes laikā uzsvērta arī vides izglītības nozīme. Slovēnijas prakse iesaistīt skolēnus un jauniešus dabas aizsardzības jautājumos, izmantojot interaktīvas metodes un praktiskas aktivitātes, veicina cieņu un izpratni par dabas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Pieredzes apmaiņas laikā secināts, ka veiksmīgai aizsargājamo teritoriju pārvaldībai nepieciešama ne tikai zinātnisku datu kombinācija ar praktiskām darbībām, bet arī sadarbība un uzticības veidošana starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Gūtā pieredze apliecināja, ka veiksmīga konfliktu risināšana ir balstīta uz ilgtermiņa sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm, efektīvu komunikāciju un zinātnisko datu izmantošanu, lai pieņemtu pamatotus lēmumus. Video no pieredzes apmaiņas Slovēnijā: https://youtu.be/zTaaaWEQdJk?feature=shared Nākamā projekta pieredzes apmaiņas vizīte notiks šī gada oktobrī Vidzemē, lai kopā ar starptautiskajiem partneriem turpinātu zināšanu apmaiņu un meklētu kopīgus risinājumus sabiedrības iesaistei bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā. Vizīte Vidzemē tematiski tiks veltīta sabiedrības zinātnei un komunikācijas kampaņām.
Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Tikšanās sākās ar dalībnieču un mentoru iepazīstināšanu par sevi. Daudzas no dalībnieces uzsvēra, ka saredz līdzības citu stāstos, katrā no tiem sadzirdot arī daļiņu sevis. “Projektā esmu tādēļ, ka man pietrūkst drosmes, zināšanu par pārdošanu. Es esmu šeit, lai kļūtu zinošāka un iegūtu jaunas sadarbības,” tā viena no dalībniecēm. Uz tilla, ar roku izšūtas personalizētas aplikācijas, kuras rotā apģērbu; lina un kokvilnas apģērbi bērniem, ražoti tikai no dabīgiem materiāliem; mīļspilveni, rotaļlietas, somas bērniem un pieaugušajiem; viss dāvanu iesaiņošanai – tikai daļa no produktiem ar ko darbojas projekta dāmas. Uz pirmo no mentoru klubiem tika aicināts arī Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks Aleksandrs Ļubinskis, lai pastāstītu par biznesa uzsākšanu un attīstīšanu jaunajiem uzņēmējiem. “Radošie uzņēmumi bieži vien var ātri pielāgoties mainīgām tirgus tendencēm un klientu prasībām, izmantojot savu radošumu un elastīgās struktūras,” tā eksperts. A. Ļubinskis iepazīstināja ar dažādiem radošās domāšanas rīkiem, ko izmanto ideju ģenerēšanai un problēmu risināšanai. Tāpat eksperts pieskārās arī radošo industriju uzņēmējdarbības riskiem – nepastāvīgu pieprasījumu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, finansējuma nepietiekamību, augstu konkurenci, ātru tehnoloģiju attīstību, radošuma un uzņēmējdarbības līdzsvars utt. Tika uzsvērts, ka tieši radošie produkti un pakalpojumi bieži vien veido dziļāku emocionālo saikni ar klientiem, radot uzticību un lojalitāti. Mentoru programmas aktivitātes norisinās no 2024. gada septembra līdz 2025. gada jūnijam. Paredzēts, ka grupas dalībnieces mentoringa programmas laikā saņems mentoru atbalstu, mentorēm daloties ar dažādiem padomiem un ieteikumiem. Sieviešu uzņēmējdarbības prasmju stiprināšanai pieteikušās mentores, kas sniegs atbalstu un zināšanas uzņēmējdarbības, mārketinga un komunikācijas, produktu un pakalpojumu attīstības, kā arī dizaina jautājumos. Papildus, mentoru atbalsts tiks sniegts arī konsultācijām par produkta vai pakalpojuma pašizmaksas veidošanos un cenas aprēķināšanu, kā arī jautājumā par aprites ekonomikas principu ieviešanu uzņēmējdarbībā. Projekta “Uzplaukt radoši” mentores:
Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana”, sadarbībā ar Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Vairāk informācijas: Arta Indriksone, apmācību programmas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, arta.indriksone PIE vidzeme PUNKTS lv
Papildus šim lēmumam valdes sēdē tika diskutēts par BSSSC ikgadējās konferences rezolūcijas saturu, kuras tapšanā savu ieguldījumu deva arī Vidzemes plānošanas reģions kā BSSSC Inovāciju pārneses darba grupas vadošais partneris. Tāpat valdes locekļi iepazinās ar jauno BSSSC tīkla biedru – Päijät-Häme reģionu Somijā. Sēdes laikā tika apspriesti arī jautājumi par ES Kohēzijas politikas pamatnostādnēm pēc 2027. gada, kā arī Eiropas Padomes prioritātes periodam no 2024. līdz 2029. gadam. BSSSC diskusijās arvien jaunu aktualitāti iegūst jauniešu potenciālās līdzdalības iespējas tīkla organizētajos pasākumos, tajā skaitā valdes sēdēs un ar to saistīto izmaksu segšana. Šobrīd tiek gatavots projekta pieteikums ERASMUS+ programmai, kas varētu segt jauniešu ceļa un uzturēšanās izdevumus BSSSC pasākumos. Savukārt š.g. 19.–20. septembrī Ķīlē notika BSSSC ikgadējā konference, kas bija veltīta BSSSC 32. pastāvēšanas gadadienai un tematiski fokusējās uz jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas jūras reģiona valstu sabiedrību un kopienu noturību. Šogad konferences ietvaros Vidzemes plānošanas reģions organizēja semināru par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām publiskajā pārvaldē. Semināru vadīja un diskusiju rosināja VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Atskatoties uz diskusijas saturu, I.Suija-Markova norāda, ka “sarunās iezīmējās pārliecība par to, ka mākslīgais intelekts nav tikai tehnoloģija, bet tam ir potenciāls valsts pārvaldes darbības uzlabošanā. Mākslīgais intelekts var palīdzēt risināt darbaspēka trūkumu, racionalizēt birokrātiju, uzlabot lēmumu pieņemšanu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī atklāt neefektīvas rīcības ikdienas darbā. Svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts prasa ne tikai inovatīvu domāšanu un atvērtu organizācijas kultūru, bet arī izpratni un prasmi to izmantot.” Konferences ietvaros VPR bija aicināts dalīties arī pieredzē par efektīvu Interreg programmas finansējuma izmantošanu, lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspējību arī pēc to īstenošanas. Laila Gercāne, VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja klātesošos iepazīstināja ar transports pēc pieprasījuma pilotprojektu, pozicionējot to kā papildinošu mobilitātes risinājumu mazapdzīvotām teritorijām, kurās ir problēmas ar pilnvērtīga sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu. L. Gercāne uzsver: “Šis projekts izceļas ar augstu projekta rezultātu nākotnes vērtību - projekta rezultāti ir akceptēti un plaši izplatīti gan nacionālā līmeņa mērķgrupām un politikas veidotājiem, gan Eiropas Savienības institūcijām, gan arī starptautiskajai zinātniskajai sabiedrībai. Tāpat tie tikuši iestrādāti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Saeimas lēmumos.” Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģions joprojām uztur aktīvu diskusiju par sabiedriskā transporta sistēmas reformu, lai nodrošinātu pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. Kontekstam Vidzemes plānošanas reģions jau vairākus gadus aktīvi darbojas BSSSC tīklojumā - kopš 2019. gada ir organizācijas valdes loceklis, bet kopš 2022. gada janvāra koordinē arī Baltijas jūras reģiona Inovāciju pārneses darba grupu. BSSSC ir starptautiska organizācija, kas izveidota 1993. gadā Norvēģijā, lai pārstāvētu Baltijas jūras reģiona valstu reģionālo pašvaldību intereses. Organizācijas dalībnieki ir valsts pārvaldes iestādes no reģioniem Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. BSSSC galvenais uzdevums ir stiprināt reģionālo sadarbību, veicināt politikas veidošanu un aizstāvēt dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā un citās starptautiskās institūcijās un forumos. BSSSC mērķi ietver atbalstu ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai (EUSBSR), inovāciju un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā arī pārrobežu sadarbības stimulēšanu. Organizācija strādā dažādās jomās, tostarp pie jautājumiem, kas skar vides aizsardzību, viedo specializāciju un reģionālās identitātes veidošanu. Viena no galvenajām aktivitātēm ir ikgadējas konferences organizēšana, kas kalpo kā platforma politiskajām diskusijām, stratēģisko virzienu noteikšanai un sadarbības tīklu veidošanai starp Baltijas jūras reģiona galvenajiem dalībniekiem.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste
Papildu finansējuma piesaiste un līdzekļu pārdale Viens no sēdē apspriestajiem jautājumiem bija papildu ERAF finansējuma nepieciešamība augstas gatavības projektu realizēšanai. Vidzemes pašvaldības uzsvēra, ka tās ir gatavas īstenot vairākus prioritāros projektus līdz 2025. gadam, ja būs pieejami papildu līdzekļi. Ministre piekrita, ka VPR ir bijis veiksmīgs līdzekļu apguvē, un atzina, ka varētu tikt apsvērta līdzekļu pārdale no citiem reģioniem, kur fondu apguve notiek lēnāk. "Šāda pārdale ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un veicinātu reģiona attīstību," norādīja Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka VARAM turpinās darbu pie papildu finansējuma piesaistes, lai turpinātu atbalstīt augstas gatavības projektus. Transports pēc pieprasījuma – risinājums Vidzemes mobilitātes problēmām Sēdes laikā VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede izcēla "transports pēc pieprasījuma" modeli kā inovatīvu risinājumu sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai attālos un mazapdzīvotos reģionos. Viņa skaidroja, ka šī iniciatīva ir īpaši svarīga pierobežas teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs un transporta izmaksas lielas. VPR vadītāja aicināja ministri atbalstīt šo iniciatīvu un rast iespēju piešķirt tai finansējumu. Ministre Inga Bērziņa pozitīvi novērtēja šo risinājumu, norādot, ka "transports pēc pieprasījuma" varētu kalpot par piemēru citiem reģioniem, kuros sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota. "Šis risinājums varētu palīdzēs ne tikai risināt mobilitātes problēmas, bet arī sekmēt reģiona klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu," sacīja Bērziņa. Drošības jautājumi pierobežā Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers aktualizēja drošības jautājumus Austrumu pierobežā, uzsverot Alūksnes novada nozīmi reģionālās un nacionālās drošības kontekstā. Viņš rosināja, ka arī Alūksnes novadam būtu jāiesaistās Saeimas komisijas Austrumu pierobežas drošības un attīstības jautājumos darbā, jo šobrīd diskusijas galvenokārt koncentrējas tikai uz Latgales reģionu. "Arī Vidzemes plānošanas reģionam, īpaši Alūksnei, būtu jāpiedalās diskusijās par pierobežas drošības stiprināšanu," sacīja Adlers. Ministre piekrita šim priekšlikumam, uzsverot, ka Alūksnes novadam būtu jābūt daļai no komisijas, un piebilda, ka arī VPR kopumā varētu aktīvi iesaistīties šajā procesā. Dz. Adlers uzsvēra, ka valdībai ir jāsniedz skaidrs signāls pierobežas iedzīvotājiem par rūpēm par viņu drošību. Viņš ieteica veikt drošības uzlabojumus, piemēram, potenciālo patversmju vietu apzināšanu un to vienkāršotu atjaunošanu sabiedriskajās un daudzdzīvokļu ēkās, kas neprasītu pārāk lielus līdzekļus, bet būtiski uzlabotu iedzīvotāju drošības sajūtu. Pašvaldību aktuālie problēmjautājumi Papildus finansējuma un drošības jautājumiem sēdē tika apspriesti vairāki pašvaldību ikdienas problēmjautājumi. Pašvaldību vadītāji uzsvēra saspringto budžeta situāciju, kas ierobežo iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, un lūdza ministriju izskatīt iespējas papildu valsts atbalstam. Birokrātiskais slogs, īpaši CFLA prasības, kavē projektu īstenošanu, radot neuzticēšanos starp valsts un pašvaldību institūcijām. Pašvaldības aicināja ministriju mazināt administratīvo slogu un precizēt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību un deleģējuma līgumu interpretāciju pašvaldību kapitālsabiedrībās. Sēdes noslēgumā ministre Inga Bērziņa apliecināja, ka VARAM turpinās strādāt pie papildu finansējuma piesaistes Vidzemes reģiona uznēmējdarbības atbalsta projektiem un mazinās birokrātiskos šķēršļus, lai atvieglotu pašvaldību darbu. Ministre atzina, ka Vidzemes reģions ir būtisks reģionālās attīstības līderis un ministrija ir gatava turpināt ciešu sadarbību ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību un sekmētu reģiona izaugsmi.
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, t. +371 29477997. Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Š.g. 11. septembrī Madonā un 19. septembrī Alūksnē notiks praktiskie semināri par digitālās transformācijas procesiem, inovatīviem risinājumiem un finansējuma iespējām, kas pieejamas no Eiropas Savienības un vietējiem atbalsta mehānismiem.
Vidzemes Augstskolas (ViA) organizētās Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros aicinām skolēnus un studentus vecumā no 14 līdz 19 gadiem apmeklēt eksprestreniņu ar dizaina domāšanas un spēļu elementiem "Uzņēmējs ar zinātnieku satikās un sapratās". 
Piektdien, 6. septembrī, Ārlietu ministrijā norisinājās remigrācijas koordinatoru tikšanās ar jauniecelto speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Zandu Grauzi. Pasākumā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule, kura tikšanās laikā aktīvi iesaistījās diskusijās par aktuālajiem izaicinājumiem un iespējām remigrācijas jomā.
Projektā You4SE izstrādāta nu jau otrā ziņu lapa, kurā iezīmēta projekta partneru otrā starptautiskā tikšanās. 
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pārējiem plānošanas reģioniem Latvijā ir uzsācis projekta pieteikuma sagatavošanu pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijai un rekultivācijas plānu izstrādei Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos vismaz 9000 ha apmērā. Projekta pieteikums tiks iesniegts izvērtēšanai š.g. septembrī, un projekta īstenošana paredzēta līdz 2026. gada 31. decembrim. Projekta ietvaros plānots veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizāciju un noteikt konkrētajām teritorijām atbilstošākos rekultivācijas veidus.
Turpinot veiksmīgo tīklošanās pasākumu sēriju remigrantiem "Manas mājas Vidzemē", šoreiz aicinām izbaudīt krāšņo Vidzemes rudeni Saulkrastos! Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kas nesen atgriezušās Latvijā, un veidot ciešākas saites starp remigrantiem.
Piektdien, 20. septembrī Vijciema mežu masīvā, Valkas novadā, norisināsies izzinoša tīklošanās ekspedīcija, pulcējot kopā interesentus, kuri pārstāv mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari vai arī ikdienā strādā ar šiem jautājumiem. Pasākuma mērķis ir apmainīties ar pieredzi un viedokļiem par bioresursu ieguves iespējām dažādos meža apsaimniekošanas ciklos, rosināt savstarpējās diskusijas, kā arī iepazīties ar aktualitātēm uzņēmumos un organizācijās savstarpējās sadarbības veicināšanai. Ekspedīcijā piedalīties aicināti gan mežu īpašnieki, gan pētnieki, uzņēmēji un pašvaldību speciālisti, kā arī citi interesenti, kuri ikdienā strādā vai ir saistīti ar mežsaimniecības jautājumiem.
Vidzemes Atvērto inovāciju centrs aicina līdz 22.septembrim pētniekus, uzņēmējus un studentus pieteikties dalībai inovāciju koprades laboratorijā (IKL), kas norisināsies šī gada novembrī. IKL tēma “Meža resursi ilgtspējīgu pakalpojumu radīšanai” ir nozīmīga gan meža īpašniekiem, gan tiem uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt arvien jaunus un inovatīvus tūrisma, rekreācijas un kultūras pakalpojumus, gan tiem, kuri meklē starpdisciplinārus risinājumus pakalpojumu attīstīšanai sadarbībā ar IKT nozari, t.sk, virtuālās realitātes risinājumiem, modelēšanas un uzraudzības rīkiem u.c.
Šī gada 20. septembrī Vidzemes plānošanas reģions uzsāks pašvaldību speciālistu praktisku apmācību ciklu, lai stiprinātu vietējo pārvalžu darbinieku prasmes un kompetences dizaina domāšanas metožu pielietošanā.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir izteicis būtiskus iebildumus pret valdības izsludināto ziņojumu par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā, jo tajā vairs nav paredzētas investīcijas Vidzemes reģiona dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Kā norāda VPR Attīstības padome – tas būtiski kavēs reģiona mobilitātes un attīstības iespējas.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šogad ir starptautiskās organizācijas “Baltijas Jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) ikgadējās konferences līdzorganizators. Konference notiks 19.-20. septembrī Ķīlē, Vācijā.
Lai uzlabotu Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu un teritoriālās ievainojamības mazināšanu, ko rada klimata pārmaiņas, reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE). 11. septembrī Cēsīs, klātesot valsts, pašvaldību un nozares ekspertiem, norisinājās projekta pirmā reģionālo iesaistīto pušu diskusija. 
Madonā 11. septembrī un Alūksnē 19. septembrī norisinājās praktiskie semināri par uzņēmumu digitalizācijas iespējām un pieejamo atbalstu, ko organizēja Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) Vidzemes kontaktpunkts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Madonas pārstāvniecību (LIAA). Šie semināri pulcēja vietējos uzņēmējus, pašvaldību kapitālsabiedrību un biedrību pārstāvjus, lai apspriestu aktuālos digitalizācijas risinājumus un jaunos atbalsta mehānismus, kas pieejami gan no Eiropas Savienības, gan vietējām organizācijām.
Sestdien, 21. septembrī, Saulkrastos norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētais tīklošanās pasākums remigrantiem "Manas mājas Vidzemē", kurā piedalījās 25 dalībnieks. Pasākuma mērķis bija stiprināt remigrantu saikni ar Latviju un veicināt savstarpēju pieredzes apmaiņu ģimenēm, kas nesen atgriezušās uz dzīvi Vidzemē.
No 16. līdz 19. septembrim Vidzemes plānošanas reģiona komanda kopā ar pārstāvēm no Valmieras novada Tūrisma pārvaldes un Ogres novada pašvaldības Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras piedalījās projekta "CIBioGo" pieredzes apmaiņā Slovēnijā. Vizīte norisinājās Triglava nacionālajā parkā, Bohiņas reģionā un tās mērķis bija veicināt labāku un iekļaujošāku aizsargājamo teritoriju pārvaldību, īpaši koncentrējoties uz konfliktu risināšanu starp dabas aizsardzības interesēm un cilvēka darbību.
Vidzemes Augstskolā, Valmierā projekta “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana” ietvaros pirmo reizi kopā pulcējās 16 radošas uzņēmējas vecumā virs 40 gadiem un viņu mentores, lai gūtu zināšanas tēmā “Biznesa uzsākšana un attīstīšana jaunajiem uzņēmējiem”. Šis ir pirmais no gaidāmajiem sešiem mentoru klubiem, kas norisināsies projektā nākamo desmit mēnešu laikā.
Š.g. 18. septembrī Ķīlē starptautiskās organizācijas “Baltijas jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) valde pieņēma lēmumu, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pārstāvēs Baltijas valstis diskusijā par iesaistīto pušu līdzdalību Eiropas Savienības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kura notiks Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģiona forumā Visbijā, Zviedrijā š.g. oktobra beigās.
2024. gada 20. septembrī Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, un citi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, Vidzemes pašvaldību vadītāji un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvis. Ministre īpaši izcēla Vidzemes plānošanas reģiona nozīmi, norādot, ka "VPR ir būtisks reģionālās attīstības līderis Latvijā". Viņa uzsvēra, ka Vidzeme ir pozitīvs piemērs citiem Latvijas reģioniem, īpaši attiecībā uz ES fondu apguvi. "Ar vairāk nekā 10 miljoniem eiro, kas jau iegūti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Vidzemes reģions ir veiksmīgi īstenojis uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstības projektus," sacīja Bērziņa, norādot, ka tas stiprina reģiona ekonomisko potenciālu.
Vai Tevi interesē mākslīgais intelekts uzņēmējdarbībā, organizāciju procesu pārvaldībā un ražošanas procesos? Vēlies uzzināt jaunākās un jaudīgākās kiberdrošības stratēģijas? Kā arī vēlies iepazīt digitālos rīkus, lai stiprinātu savu uzņēmumu? – Tad TEV šeit ir jābūt!