.png)
|
Arhīva kalendārs
Papildus šim lēmumam valdes sēdē tika diskutēts par BSSSC ikgadējās konferences rezolūcijas saturu, kuras tapšanā savu ieguldījumu deva arī Vidzemes plānošanas reģions kā BSSSC Inovāciju pārneses darba grupas vadošais partneris. Tāpat valdes locekļi iepazinās ar jauno BSSSC tīkla biedru – Päijät-Häme reģionu Somijā. Sēdes laikā tika apspriesti arī jautājumi par ES Kohēzijas politikas pamatnostādnēm pēc 2027. gada, kā arī Eiropas Padomes prioritātes periodam no 2024. līdz 2029. gadam. BSSSC diskusijās arvien jaunu aktualitāti iegūst jauniešu potenciālās līdzdalības iespējas tīkla organizētajos pasākumos, tajā skaitā valdes sēdēs un ar to saistīto izmaksu segšana. Šobrīd tiek gatavots projekta pieteikums ERASMUS+ programmai, kas varētu segt jauniešu ceļa un uzturēšanās izdevumus BSSSC pasākumos. Savukārt š.g. 19.–20. septembrī Ķīlē notika BSSSC ikgadējā konference, kas bija veltīta BSSSC 32. pastāvēšanas gadadienai un tematiski fokusējās uz jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas jūras reģiona valstu sabiedrību un kopienu noturību. Šogad konferences ietvaros Vidzemes plānošanas reģions organizēja semināru par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām publiskajā pārvaldē. Semināru vadīja un diskusiju rosināja VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Atskatoties uz diskusijas saturu, I.Suija-Markova norāda, ka “sarunās iezīmējās pārliecība par to, ka mākslīgais intelekts nav tikai tehnoloģija, bet tam ir potenciāls valsts pārvaldes darbības uzlabošanā. Mākslīgais intelekts var palīdzēt risināt darbaspēka trūkumu, racionalizēt birokrātiju, uzlabot lēmumu pieņemšanu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī atklāt neefektīvas rīcības ikdienas darbā. Svarīgi atcerēties, ka mākslīgais intelekts prasa ne tikai inovatīvu domāšanu un atvērtu organizācijas kultūru, bet arī izpratni un prasmi to izmantot.” Konferences ietvaros VPR bija aicināts dalīties arī pieredzē par efektīvu Interreg programmas finansējuma izmantošanu, lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspējību arī pēc to īstenošanas. Laila Gercāne, VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja klātesošos iepazīstināja ar transports pēc pieprasījuma pilotprojektu, pozicionējot to kā papildinošu mobilitātes risinājumu mazapdzīvotām teritorijām, kurās ir problēmas ar pilnvērtīga sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu. L. Gercāne uzsver: “Šis projekts izceļas ar augstu projekta rezultātu nākotnes vērtību - projekta rezultāti ir akceptēti un plaši izplatīti gan nacionālā līmeņa mērķgrupām un politikas veidotājiem, gan Eiropas Savienības institūcijām, gan arī starptautiskajai zinātniskajai sabiedrībai. Tāpat tie tikuši iestrādāti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Saeimas lēmumos.” Jāpiebilst, ka Vidzemes plānošanas reģions joprojām uztur aktīvu diskusiju par sabiedriskā transporta sistēmas reformu, lai nodrošinātu pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. Kontekstam Vidzemes plānošanas reģions jau vairākus gadus aktīvi darbojas BSSSC tīklojumā - kopš 2019. gada ir organizācijas valdes loceklis, bet kopš 2022. gada janvāra koordinē arī Baltijas jūras reģiona Inovāciju pārneses darba grupu. BSSSC ir starptautiska organizācija, kas izveidota 1993. gadā Norvēģijā, lai pārstāvētu Baltijas jūras reģiona valstu reģionālo pašvaldību intereses. Organizācijas dalībnieki ir valsts pārvaldes iestādes no reģioniem Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. BSSSC galvenais uzdevums ir stiprināt reģionālo sadarbību, veicināt politikas veidošanu un aizstāvēt dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā un citās starptautiskās institūcijās un forumos. BSSSC mērķi ietver atbalstu ES Baltijas jūras reģiona stratēģijai (EUSBSR), inovāciju un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā arī pārrobežu sadarbības stimulēšanu. Organizācija strādā dažādās jomās, tostarp pie jautājumiem, kas skar vides aizsardzību, viedo specializāciju un reģionālās identitātes veidošanu. Viena no galvenajām aktivitātēm ir ikgadējas konferences organizēšana, kas kalpo kā platforma politiskajām diskusijām, stratēģisko virzienu noteikšanai un sadarbības tīklu veidošanai starp Baltijas jūras reģiona galvenajiem dalībniekiem.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste
Papildu finansējuma piesaiste un līdzekļu pārdale Viens no sēdē apspriestajiem jautājumiem bija papildu ERAF finansējuma nepieciešamība augstas gatavības projektu realizēšanai. Vidzemes pašvaldības uzsvēra, ka tās ir gatavas īstenot vairākus prioritāros projektus līdz 2025. gadam, ja būs pieejami papildu līdzekļi. Ministre piekrita, ka VPR ir bijis veiksmīgs līdzekļu apguvē, un atzina, ka varētu tikt apsvērta līdzekļu pārdale no citiem reģioniem, kur fondu apguve notiek lēnāk. "Šāda pārdale ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un veicinātu reģiona attīstību," norādīja Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka VARAM turpinās darbu pie papildu finansējuma piesaistes, lai turpinātu atbalstīt augstas gatavības projektus. Transports pēc pieprasījuma – risinājums Vidzemes mobilitātes problēmām Sēdes laikā VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede izcēla "transports pēc pieprasījuma" modeli kā inovatīvu risinājumu sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai attālos un mazapdzīvotos reģionos. Viņa skaidroja, ka šī iniciatīva ir īpaši svarīga pierobežas teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs un transporta izmaksas lielas. VPR vadītāja aicināja ministri atbalstīt šo iniciatīvu un rast iespēju piešķirt tai finansējumu. Ministre Inga Bērziņa pozitīvi novērtēja šo risinājumu, norādot, ka "transports pēc pieprasījuma" varētu kalpot par piemēru citiem reģioniem, kuros sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota. "Šis risinājums varētu palīdzēs ne tikai risināt mobilitātes problēmas, bet arī sekmēt reģiona klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu," sacīja Bērziņa. Drošības jautājumi pierobežā Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers aktualizēja drošības jautājumus Austrumu pierobežā, uzsverot Alūksnes novada nozīmi reģionālās un nacionālās drošības kontekstā. Viņš rosināja, ka arī Alūksnes novadam būtu jāiesaistās Saeimas komisijas Austrumu pierobežas drošības un attīstības jautājumos darbā, jo šobrīd diskusijas galvenokārt koncentrējas tikai uz Latgales reģionu. "Arī Vidzemes plānošanas reģionam, īpaši Alūksnei, būtu jāpiedalās diskusijās par pierobežas drošības stiprināšanu," sacīja Adlers. Ministre piekrita šim priekšlikumam, uzsverot, ka Alūksnes novadam būtu jābūt daļai no komisijas, un piebilda, ka arī VPR kopumā varētu aktīvi iesaistīties šajā procesā. Dz. Adlers uzsvēra, ka valdībai ir jāsniedz skaidrs signāls pierobežas iedzīvotājiem par rūpēm par viņu drošību. Viņš ieteica veikt drošības uzlabojumus, piemēram, potenciālo patversmju vietu apzināšanu un to vienkāršotu atjaunošanu sabiedriskajās un daudzdzīvokļu ēkās, kas neprasītu pārāk lielus līdzekļus, bet būtiski uzlabotu iedzīvotāju drošības sajūtu. Pašvaldību aktuālie problēmjautājumi Papildus finansējuma un drošības jautājumiem sēdē tika apspriesti vairāki pašvaldību ikdienas problēmjautājumi. Pašvaldību vadītāji uzsvēra saspringto budžeta situāciju, kas ierobežo iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, un lūdza ministriju izskatīt iespējas papildu valsts atbalstam. Birokrātiskais slogs, īpaši CFLA prasības, kavē projektu īstenošanu, radot neuzticēšanos starp valsts un pašvaldību institūcijām. Pašvaldības aicināja ministriju mazināt administratīvo slogu un precizēt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību un deleģējuma līgumu interpretāciju pašvaldību kapitālsabiedrībās. Sēdes noslēgumā ministre Inga Bērziņa apliecināja, ka VARAM turpinās strādāt pie papildu finansējuma piesaistes Vidzemes reģiona uznēmējdarbības atbalsta projektiem un mazinās birokrātiskos šķēršļus, lai atvieglotu pašvaldību darbu. Ministre atzina, ka Vidzemes reģions ir būtisks reģionālās attīstības līderis un ministrija ir gatava turpināt ciešu sadarbību ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību un sekmētu reģiona izaugsmi.
Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, t. +371 29477997. Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Š.g. 18. septembrī Ķīlē starptautiskās organizācijas “Baltijas jūras valstu starpreģionālā sadarbība” (BSSSC) valde pieņēma lēmumu, ka Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pārstāvēs Baltijas valstis diskusijā par iesaistīto pušu līdzdalību Eiropas Savienības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kura notiks Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģiona forumā Visbijā, Zviedrijā š.g. oktobra beigās.
2024. gada 20. septembrī Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, un citi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, Vidzemes pašvaldību vadītāji un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvis. Ministre īpaši izcēla Vidzemes plānošanas reģiona nozīmi, norādot, ka "VPR ir būtisks reģionālās attīstības līderis Latvijā". Viņa uzsvēra, ka Vidzeme ir pozitīvs piemērs citiem Latvijas reģioniem, īpaši attiecībā uz ES fondu apguvi. "Ar vairāk nekā 10 miljoniem eiro, kas jau iegūti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Vidzemes reģions ir veiksmīgi īstenojis uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstības projektus," sacīja Bērziņa, norādot, ka tas stiprina reģiona ekonomisko potenciālu.
Vai Tevi interesē mākslīgais intelekts uzņēmējdarbībā, organizāciju procesu pārvaldībā un ražošanas procesos? Vēlies uzzināt jaunākās un jaudīgākās kiberdrošības stratēģijas? Kā arī vēlies iepazīt digitālos rīkus, lai stiprinātu savu uzņēmumu? – Tad TEV šeit ir jābūt!