.png)
|
Arhīva kalendārs
Dzīve Lielbritānijā: izglītība un pieredze Pirms trim gadiem Valters devās uz Lielbritāniju, lai iegūtu izglītību starptautiskajās attiecībās un attīstībā. Viņam vienmēr bijusi interese par pasaules procesiem, tāpēc šīs studijas šķita piemērots veids, kā iegūt plašāku redzesloku un padziļināt zināšanas. Lai gan izglītība bija primārais iemesls viņa aizbraukšanai, Valters jau no paša sākuma zināja, ka viņu vienmēr vilks atpakaļ uz Latviju. „Es nezināju, vai es palikšu tur uz visiem laikiem. Mana doma bija - “gan jau dzīve rādīs”, bet jau pirmajos mēnešos sapratu, ka ļoti ilgojos pēc mājām,” stāsta Valters. Studiju gados Valters daudz ceļoja, piedaloties starptautiskos projektos, kas deva iespēju iepazīt dažādas kultūras un paplašināt savu pieredzi. Viņš apmeklēja Indiju, Vjetnamu, Portugāli un citas valstis, un tas ļāva viņam redzēt pasauli no dažādām perspektīvām. Tomēr, neskatoties uz šīm aizraujošajām pieredzēm, Valters arvien vairāk sāka ilgoties pēc mājām. „Bija brīži, kad, esot tur, domāju par to, cik ļoti man pietrūkst Latvijas kultūra, ģimene un vide. It īpaši ģimene, jo mums ir tuvas attiecības, un man bija svarīgi būt kopā ar saviem radiem,” viņš dalās. Papildus studijām Valters aktīvi piedalījās latviešu diasporas dzīvē Londonā. Viņš bija Londonas latviešu kora dalībnieks un regulāri piedalījās latviešu kopienas pasākumos. „Dziedot latviešu korī Londonā, es ne tikai uzturēju saikni ar dzimteni, bet arī sapratu, cik ļoti man svarīga ir latviešu kultūra un tās vērtības,” viņš atceras. Šī pieredze vēl vairāk nostiprināja viņa vēlmi atgriezties Latvijā. Lielbritānijā dzīve bieži šķita emocionāli vientuļa, īpaši tādā lielā pilsētā kā Londona. Valters atzīst, ka pilsētas straujais dzīves ritms, lai gan sākotnēji pievilcīgs, ar laiku kļuva smagnējs. „Londona ir liela pilsēta ar milzīgu cilvēku plūsmu, bet es bieži jutos ļoti vientuļš,” viņš atceras. Daudzi cilvēki dodas uz ārzemēm finansiālu apsvērumu dēļ, bet Valtera stāsts bija citāds – viņš meklēja zināšanas un iespējas. Tomēr viņš atzīst - lai gan iespējas nopelnīt ārzemēs bija vieglāk pieejamas, tomēr emocionālā saikne ar dzimteni un ģimeni viņu aizvien vairāk vilka atpakaļ uz Latviju. Atgriešanās Latvijā un uzņēmējdarbības uzsākšana Kad Valters beidzot nolēma atgriezties, viņš jau bija skaidri izplānojis, ka Latvijā vēlētos veidot uzņēmējdarbību, kas ļautu viņam izmantot gūto pieredzi. Viņš atgriezās ar ideju par piedzīvojumu spēļu organizēšanu uzņēmumiem – spēles, kas tiek veidotas digitāli un palīdz komandas saliedēšanas un mārketinga nolūkiem. „Latvijā ir vairāk vietas radošumam, šeit ir lielākas iespējas izmēģināt ko jaunu,” saka Valters, piebilstot, ka viņš apzināti izvēlējās riskēt un izmēģināt uzņēmējdarbību tieši dzimtenē. Viņa ideja ir veidot orientēšanās spēles, kas notiek reālajā vidē, izmantojot mobilās aplikācijas. Šīs spēles ir paredzētas, lai veicinātu uzņēmumu darbinieku saliedēšanos un piedāvātu jaunu veidu, kā uzņēmumi varētu uzrunāt savus klientus. Valters ir pārliecināts, ka šis inovatīvais risinājums spēs piesaistīt gan vietējo, gan starptautisko interesi. Atgriešanās mājās un uzņēmējdarbības sākšana nebija viegla. „Finansiāli tas bija izaicinājums, jo, kamēr es dzīvoju Lielbritānijā, man bija nodrošināts darbs, bet atgriežoties Latvijā, man bija jārisina daudz praktisku jautājumu, sākot ar finansiālajiem resursiem un beidzot ar atbalsta saņemšanu,” atzīst Valters. Tomēr viņš uzsver, ka atgriešanās Latvijā deva viņam iespēju veidot dzīvi no jauna, ar tuvākajiem cilvēkiem sev līdzās. Remigrācijas programmas un atbalsts Lai iegūtu starta kapitālu, Valters piedalījās uzņēmējdarbības ideju konkursā „Atgriezies Smiltenes novadā!”, kur viņa projekts „Piedzīvojumu spēles Lielbritānijā un Smiltenē” saņēma pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Šī pieredze viņam parādīja, ka Latvijā ir daudz iespēju, ja esi gatavs izmantot piedāvāto atbalstu un aktīvi darboties. „Latvijā ir ļoti daudz iespēju remigrantiem, un tās vajag izmantot. Man bija iespēja iesaistīties projektā, kas ļāva man attīstīt savu biznesa ideju,” viņš stāsta. Valters atzīst, ka atbalsts no pašvaldības un remigrācijas programmas bija nozīmīgs, jo bez tā uzņēmējdarbības sākums būtu bijis daudz sarežģītāks. Viņš uzskata, ka šāda veida programmas ir lielisks veids, kā atbalstīt tos, kuri vēlas atgriezties Latvijā un veidot savu nākotni šeit. „Man bija iespēja riskēt, jo man bija ģimenes atbalsts, un tas ļāva man vairāk fokusēties uz idejas realizāciju,” viņš piebilst. Nākotnes plāni un patriotisms Valters ir cilvēks, kuram patīk izaicinājumi, un viņš redz daudz iespēju, kā attīstīt savu uzņēmumu nākotnē. Viņa mērķis ir paplašināt savu biznesu un veidot orientēšanās spēles ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, kur viņam jau ir kontakti un pieredze. „Es vēlos izaugt un attīstīt šo ideju. Es redzu, ka tā ir liela iespēja, un esmu gatavs strādāt, lai sasniegtu savus mērķus,” viņš skaidro. Viena no svarīgākajām vērtībām Valtera dzīvē ir patriotisms, kas viņā īpaši izauga, esot ārzemēs. „Es sapratu - ja kāds ienāk manā mājā, es to sargāšu. Tas ir mans pienākums, un tāpēc arī iestājos Zemessardzē. Šīs ir manas mājas, un man rūp, kas ar tām notiek,” stāsta Valters. Viņš uzskata, ka Latvija ir vieta, kur var veidot nākotni, ja esi gatavs ieguldīt darbu. Viņa moto ir skaidrs: „Zāle ir zaļāka tur, kur tu to aplaisti.” Šis teiciens raksturo viņa attieksmi pret dzīvi – lai kur arī tu atrastos, galvenais ir centība un darbs, un tad arī viss izdosies. Pēc atgriešanās Valters turpina dziedāt arī Latvijā – viņš pievienojās korim “Balsis”, jo dziedāšana viņam kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu. „Dziedāšana man vienmēr ir bijusi veids, kā izpaust savu mīlestību pret Latviju, un es lepojos, ka varu to turpināt arī šeit,” viņš piebilst. Valters Dāvids Ostrovskis ir spilgts piemērs tam, ka atgriešanās mājās var būt sākums jauniem sasniegumiem un iespējām. Viņa stāsts apliecina, ka, neskatoties uz sarežģījumiem un izaicinājumiem, ko rada dzīve ārzemēs, atgriešanās dzimtenē un ieguldījums tās attīstībā var kļūt par pamatu veiksmīgai nākotnei. Valters uzsver, ka Latvijā ir iespējams realizēt savas idejas un sasniegt mērķus, ja esi gatavs darboties un nebaidies riskēt. ____________________________________________________________________________________________ Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 28246484
Diskusijas gaitā tika izceltas vairākas problēmas, tostarp datu fragmentācija un grūtības nodrošināt savlaicīgu un precīzu informāciju no pašvaldībām. Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, uzsvēra, ka pašvaldību sniegtie dati bieži ir nesalīdzināmi, kas traucē centralizētai uzraudzībai. "Pašvaldības bieži sniedz nesalīdzināmus datus, kas apgrūtina efektīvu uzraudzības procesu," viņa norādīja, uzsverot nepieciešamību pēc labākas datu pārvaldības sistēmas. Viņas teikto apstiprināja arī Inguna Tomsone no Kurzemes plānošanas reģiona, uzsverot, ka bieži trūkst resursu kvalitatīvu datu sagatavošanai: "Datu vākšana un analīze ir sarežģīta, jo dati bieži ir fragmentēti un grūti interpretējami." Sanāksmes dalībnieki apsprieda arī iespējamos risinājumus, piemēram, centralizētu datu pārvaldības sistēmu, kas ļautu reģioniem ātrāk un vieglāk integrēt datus no pašvaldībām. Sergejs Gemma no Zemgales plānošanas reģiona norādīja uz Liepājas piemēru, kas demonstrē, kā kompaktas un pārskatāmas atskaites var palīdzēt izvairīties no liekas birokrātijas: "Kompakti un skaidri pārskati ļauj izvairīties no bezjēdzīgas analīzes un koncentrēties uz būtiskākajiem rādītājiem." Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs, izcēla nepieciešamību uzlabot datu plūsmu un automatizāciju reģionālajos projektos: "Mums nepieciešams koncentrēties uz centralizētu sistēmu, kas spētu integrēt reģionālos un pašvaldību datus, lai uzraudzības process kļūtu vienkāršāks un ātrāks." Viņš uzsvēra, ka šāda sistēma palīdzētu ne tikai efektīvāk pārraudzīt attīstības prioritātes, bet arī ievērojami samazinātu administratīvo slogu, novēršot lieko manuālo darbu. Svarīga diskusijas daļa bija arī mākslīgā intelekta (MI) rīku loma uzraudzības procesā. Projekts PoliRural Plus ir izvirzījis par mērķi izstrādāt mākslīgā intelekta un lielo valodu modeļu (LLM) rīkus, kas palīdzētu efektīvāk pārvaldīt reģionālo plānošanu un attīstību. Krišjānis Veitners no Vidzemes plānošanas reģiona skaidroja: "Mākslīgā intelekta rīki, kas analizē lielus datu apjomus un veic sentimenta analīzi, var ievērojami paātrināt uzraudzības procesu un sniegt reāllaika ieskatu par projektu progresu." Šie rīki tiks izmantoti, lai uzlabotu teritoriju plānošanu un darbības prognozēšanu, veicinot ilgtspējīgu attīstību. Sanāksmes laikā dalībnieki apsprieda arī RAIM sistēmas (Reģionālās attīstības informācijas monitoringa) ieviešanu, uzsverot tās potenciālu nodrošināt centralizētu platformu datu pārvaldībai un apmaiņai starp pašvaldībām un reģionālajām iestādēm. Šī sistēma varētu kļūt par reāllaika datu uzraudzības rīku, kas ne tikai automatizētu datu plūsmu, bet arī nodrošinātu precīzāku un efektīvāku datu analīzi un izmantošanu reģionu attīstības stratēģiju īstenošanā. Tādējādi RAIM ļautu plānotājiem ātrāk identificēt problēmas un pielāgoties mainīgajām situācijām, uzlabojot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un caurspīdību attiecībā uz attīstības projektu progresu. Par PoliRural Plus projektu: PoliRural Plus ir Eiropas Savienības finansēts projekts, kas tiek īstenots no 2024. gada janvāra līdz 2026. gada decembrim. Projekta galvenais mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti gan lauku, gan pilsētu iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā, veicinot reģionālo sadarbību un ilgtspējīgu attīstību. PoliRural Plus koncentrējas uz lauku un pilsētu partnerību attīstību, veidojot ilgtspējīgas stratēģijas, kas veicina uzņēmējdarbības un inovāciju iespējas lauku reģionos, kā arī uzlabojot piekļuvi pakalpojumiem un savienojamību starp lauku un pilsētu teritorijām. Projekta ietvaros tiks atbalstīti 9 pilotprojekti, tostarp arī Vidzemē, kas izstrādā uzraudzības sistēmu reģiona attīstības plāna ieviešanas monitorēšanai. PoliRural Plus projekts iekļauj mākslīgā intelekta (MI), ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (GIS), lietu interneta un datu analītikas rīku izmantošanu, lai nodrošinātu labāku datu analīzi un uzraudzību reģionālajā plānošanā. *** Aktivitātes notiek Horizon Europe projekta “Ilgtspējīga, līdzsvarota un sadarbībā balstīta pilsētu un lauku teritoriju attīstība, veicinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu” PoliRuralPlus ietvaros. Tā mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu, līdzsvarotu, sadarbībā balstītu, integrētu pilsētu un lauku teritoriju attīstību, kas veicina un atbalsta inovatīvu metožu lietošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu Plašāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Finansē ES. Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem. Papildu informācijai: Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions
Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs Sabiedrisko attiecību speciālists, Vidzemes plānošanas reģions E-pasts: dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: 28246484 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valters Dāvids Ostrovskis ir viens no tiem latviešiem, kuri pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs nolēma atgriezties Latvijā. Viņa stāsts ir aizraujošs piemērs tam, kā gūt vērtīgu pieredzi ārzemēs, bet beigās saprast, ka īstās mājas un vieta, kur īstenot savus sapņus, ir dzimtenē. Atgriešanās mājās bija apzināts lēmums, kas tika balstīts ne tikai uz ilgām pēc ģimenes un dzimtenes, bet arī uz vēlmi izmantot iegūtās zināšanas un pieredzi, lai veidotu savu uzņēmējdarbību un iedvesmotu citus.
Šonedēļ Vidzemes plānošanas reģions organizēja sanāksmi, kurā piedalījās visu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji, lai apspriestu attīstības projektu uzraudzību, datu pārvaldības izaicinājumus un nepieciešamos uzlabojumus. Sanāksme norisinājās projekta Polirural Plus ietvaros, koncentrējoties uz efektīvākas uzraudzības pieejas izstrādi un digitālo risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu datu apmaiņas ātrumu un precizitāti.