.png)
|
Jaunumi Vidzemē17. septembrī pulksten 10 Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas telpās Cēsīs,Bērzaines ielā 5, 207.telpā uz kārtējo sanāksmi pulcēsies Vidzemes reģiona un Lejasreinasdepartamenta sadarbības darba grupa. Tiks pārrunāta Vidzemes reģiona delegācijas vizīte Lejasreinas departamentā 2008.g.25.-29. novembrī, kā arī sadarbības ietvaros plānotie pasākumi šā gada nogalē.Jau ziņots, ka Vidzemes reģiona un Lejasreinas departmenta sadarbību koordinē Dace Resele.
15.06.2009
Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs 9. decembrī, pl. 10.00, Valkā, Semināra ielā 29 rīko semināru par „Vidzemes ilgtspējīgas attīstības virzieniem un realizēšanas iespējām ar ES struktūrfondu palīdzību".
15.06.2009
No Ekonomikas ministrijas sarunā piedalīties sola Marina Paņkova, EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece.Pamatnostādņu galvenais mērķis ir noteikt stratēģiskos virzienus tūrisma nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, veicinot valsts eksportspējas palielināšanos un Latvijas kā vadošā ceļojuma galamērķa pozicionēšanos Baltijas jūras reģionā. Īstenojot tūrisma attīstības valsts politiku, tiks nodrošināts stabils tūrisma un ar tūrisma saistīto nozaru ieguldījums valsts IKP 7-8% līmenī. Mērķtiecīgas politikas īstenošanas rezultātā tūrisma pakalpojumu eksports pieaugs vidēji par 5-10% gadā, savukārt ārvalstu tūristu izdevumi Latvijā palielināsies vidēji par 5-10% gadā. Pamatnostādņu īstenošana tiks nodrošināta, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un darbības rezultātus, finansējumu tūrisma politikas īstenošanai ik gadu ir jāpalielina vismaz par 2 miljoniem LVL, 2015.gadā sasniedzot 13,2 miljonus LVL. Visi sociālie partneri, kā arī citi interesenti tiek aicināti izteikt savu viedokli un sniegt komentārus par Pamatnostādņu projektu, tos līdz 30.oktobrim iesniedzot EM.Dokumenta projekts ir pieejams saitē http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40093845
15.06.2009
Reģionālās attīstītības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma šodien, 20.augustā, tiekoties ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem, diskutēja par administratīvi teritoriālās reformas gaitu un pamatprincipiem rajonu pašvaldību reorganizācijai.
 Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē L.Straujuma norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma tuvojas noslēgumam. Saeimā ir pieņemti 15 likumu grozījumi, kas saistīti ar sekmīgas administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un nozīmīgiem rajona pašvaldību kompetences pārdales jautājumiem.Klātesošie tika iepazīstināti ar rajonu reorganizācijas likumu, kas nosaka katrai rajona pašvaldībai izstrādāt rajona reorganizācijas plānu. Ministrijas speciālisti ir tikušies ar visu rajonu pašvaldībām, lai informētu par rajonu reorganizācijas pamatprincipiem un sniegtu atbalstu rajonu reorganizācijas plānu sagatavošanā. Tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks iesniegts rajonu reorganizācijas plāna izstrādes kārtība, informēja L.Straujuma.Vidzemes reģiona pārstāvji izrādīja lielu interesi par atsevišķu funkciju nodošanu novadu pašvaldībām, īpaši sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā.Valsts sekretāre informēja, ka zaudējumu kompensāciju izmaksāšana reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos līdz 2009.gada beigām tiks saglabāta iepriekšējā. Savukārt no 2010.gada 1.janvāra sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas funkcijas pārņems plānošanas reģioni un finansējums no valsts budžeta tiks piešķirts atbilstoši esošā maršrutu tīklam.Tāpat plānošanas reģiona pārstāvji interesējās par izglītības jautājumiem un pedagogu darba samaksas mērķdotācijām. Kā uzsvēra L.Straujuma, valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļi 2009.gadā pedagogu darba samaksai tiks piešķirti no valsts budžeta un pārskaitīti rajonu pašvaldībām par sešiem mēnešiem, no janvāra līdz jūnijam. Sākot no jūlija, kad darbu pēc pašvaldību vēlēšanām uzsāks novadi un rajonu pašvaldības beigs pastāvēt, atlikušais finansējums tiks pārskaitīts novadiem. Arī pedagogu darba samaksas palielinājums, ko plāno piešķirt no 2009.gada 1.septembra tiks pārskaitīts novadiem.Sēdes noslēgumā Cēsu un Gulbenes pilsētu pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajām pilsētu integrētās attīstības programmām, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai pieteiktu projektus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pilsētvides prioritātē.Cēsis un Gulbene ir to 16 Latvijas pilsētu vidū, kurām ir iespēja pieteikt savus projektus pilsētvides prioritātē, kur kopējais pieejamais finansējums ir 209,2 miljoni latu.Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions. Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.Plānošanas reģionu uzdevums ir noteikt reģiona ilgtermiņa attīstības principus, mērķus un prioritātes, kā arī sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt, vadīt un uzraudzīt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu. Informāciju sagatavoja: Ilze Dišlere Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
15.06.2009
Vidzemes plānošanas reģions 4.decembrī Valmieras rajona Rencēnu pagasta Kultūras namā, Valmieras ielā 12, rīko konferenci"Vidzemes reģiona kultūras daudzveidība un attīstības iespējas nākotnē"Konferences laikā būs iespēja iepazīties ar 2008.gada Vidzemes kultūras programmas sasniegumiem un diskutēt par 2009.gada Vidzemes kultūras programmas nosacījumiem, kā arī iepazīties ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammām un Eiropas Savienības fondu atbalstu kultūras nozares attīstībai.Visa informācija par konferenci un pieteikšanos pieejama mājas lapas sadaļā "ES struktūrfondu informācijas centrs", sekojiet linkam http://veca.vidzeme.lv/index.php?&doc=126
15.06.2009
Pirmdien, 13. oktobrī GE Money Bank sadarbībā ar Gulbenes domi Atbildības nedēļā, rūpējoties par iedzīvotāju drošību, izcirta bīstamā stāvoklī esošus kokus Naglenes ielā.Katru gadu rudens sezonā neskaitāmi bīstamā stāvoklī esošie koki nodara postījumus videi un pat cilvēkiem, liecina apkopotā informācija, piemēram, Gulbenē šīs vasaras vētrās tika izgāzti aptuveni 42 koki, bet janvāra vētrās to skaits pārsniedza 100 koku. Arī citas Latvijas pilsētas ir cietušas vētru laikā.GE Money Bank Mārketinga pārvaldes direktore Gunta Cīrule stāsta: "GE Money Bank Atbildības nedēļa ir veids kā mēs, kā uzņēmums, atbalstām mums apkārt esošo sabiedrību. šogad GE Money Bank vēlējās būt proaktīvi un laikus reaģēt uz pārmaiņām dabā - Latvijā vētras kļūst biežākas un tādēļ šie sakaltušie un citādi bojātie koki kļūst aizvien bīstamāki ne tikai nekustamajam īpašumam, bet arī cilvēkiem. Un jāsaka liels paldies pilsētas pašvaldībai, kas tik atsaucīgi ar mums sadarbojās un norādīja, kur nepieciešama palīdzība."Koku zāģēšanu veica profesionāls uzņēmums, ar kuru jau iepriekš pilsētas pašvaldība bija sadarbojusies. Savukārt, pēc zāģēšanas beigām notikumu vietu ieradās sakopt GE Money Bank Mārketinga pārvaldes un Gulbenes pilsētas bankas filiāles brīvprātīgo darbinieku komanda."Mums ir patiess prieks, ka GE Money Bank ir viens no tiem aktīvajiem uzņēmumiem Gulbenē, kurš iesaistās arī pilsētas dzīvē un palīdz pilsētai kļūt drošākai un sakoptākai. Ne vienmēr pašvaldība var atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tādēļ šāda iespēja sadarboties ar privātuzņēmējiem ir neatsverama," norāda Gulbenes domes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.Nocirstie koki uz vietas tika pārstrādāti malkā, un šī un vēl papildu malkas krava šajā pašā dienā tika nogādāta Gulbenes veco ļauju mājas iemītniekiem. Bankas darbinieki to sakārtoja arī malkas šķūnītī.Vairāk nekā 50 valstīs, kurās darbojas GE Money, uzņēmums atšķirīgi rūpējas, lai risinātu sabiedrībā aktuālus jautājumus, turklāt ne tikai izmantojot uzņēmuma finansiālos līdzekļus, bet arī iesaistoties GE Money brīvprātīgajiem darbiniekiem un uzņēmuma vadībai.Latvijā šī GE Money Bank tradīcija - "Atbildības nedēļa" - pastāv jau ceturto gadu. 2005. un 2006. gadā GE Money atbalstīja Valsts asinsdonoru centru, kad palīdzēja piesaistīt asinsdonorus, kā arī uzņēmuma darbinieki nodeva asinis, 2007. gadā Latvijas Nacionālajam teātrim tika uzdāvināta titrēšanas iekārta, tādējādi izrādes kļuva pieejamas arī nedzirdīgajiem, turklāt tagad ar šīs titrēšanas iekārtas palīdzību izrādes var arī tulkot. Pagājušā gada Atbildības nedēļā GE Money darbinieki apguva arī zīmju valodu un organizēja īpašu vakaru nedzirdīgajiem.Atbildības nedēļa ilgs no 13. oktobra līdz 17. oktobrim:14. oktobrī Kuldīgā, Aizputes ielas Liepu alejā; teritorijas sakopšanā piedalīsies GE Money Bank Operāciju pārvaldes direktore Jurita Brunava, pārvaldes darbinieki, bankas Kuldīgas filiāles darbinieki, kā arī Kuldīgas domes pārstāvji15. oktobrī Viļakā, pilsētas parkā; teritorijas sakopšanā piedalīsies Personāla pārvaldes direktore Katerina Leidmane, pārvaldes darbinieki, bankas Viļakas filiāles darbinieki, kā arī Viļakas pašvaldības pārstāvji.16. oktobrī Bauskā, Korfa dārzā; teritorijas sakopšanā piedalīsies GE Money Bank Korporatīvo un juridisko klientu pārvaldes direktors Guntars Reidzāns, pārvaldes darbinieki un bankas Bauskas filiāles darbinieki.17. oktobrī Rīgā - norises vieta vēl tiks precizēta, jo uz šo pasākumu tiks aicināti arī mediju pārstāvji, sniedzot ieskatu par nedēļas aktivitātēm visā Latvijā.Par A/S GE Money BankAS GE Money Bank ir pasaules otrās lielākās korporācijas, General Electric (GE), banka, kurai uzticas 130 miljoni klientu 55 valstīs, sākot no Argentīnas Dienvidamerikā un līdz pat Filipīnām Dienvidāzijā. GE Money uzņēmumi visā pasaulē piedāvā visdažādāko finanšu pakalpojumu klāstu gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai.GE Money Bank Latvijā piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem, bankai ir 79 filiāles visā Latvijā, 83 bankomāti, kredīti tiek izsniegti arī pie vairāk kā 4000 sadarbības partneriem.Plašāku informāciju par AS GE Money Bank lasiet www.gemoneybank.lv Papildu informācija:AS GE Money Bank Preses sekretāre Tija EzeriņaTālrunis: +371 67 110 448, mob.: +371 27 876 080; E"‘pasts: tija.ezerina@ge.com
15.06.2009
Sabiedrībā palielinoties interesei par kultūras mantojumu, aizvien aktuālāka kļūst diskusija par tā saglabāšanu un atbildības robežām. Tradicionāli ar kultūras mantojumu nodarbojas muzeji, taāu tā pilnvērtīgai apzināšanai un izmantošanai sabiedrības interesēs var un vajag iesaistīties daudz plašākam sabiedrības lokam. Konferences mērķis ir parādīt kultūras matojuma dažādību saistībā ar institūcijām un privātām iniciatīvām, analīzē iekļaujot gan ģeopolitiskus, gan interdisciplinārus aspektus.Konference iecerēta kā starptautisks forums ar vietējo un vieslektoru piedalīšanos. Uzaicināti muzeoloģijas speciālisti no Francijas, Latvijas muzeju un citu kultūras mantojuma nozaru profesionāļi - folkloras, tūrisma, bibliotēku pārstāvji.Bagāta un savdabīga pieredze kultūras mantojuma interpretācijā un kopšanā ir Francijai. Lietojot īpašu terminu (patrimoine - fr.) tiek apzīmēts daudz plašāks fenomenu kopums nekā Latvijā - sākot no dzīves veida un beidzot ar kultūrvēsturisko ainavu. Tieši Francijā 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā jauns kultūras mantojuma saglabāšanas un muzeificēšanas veids tika radīts ekomuzejs, kas apvieno vēsturisko artefaktu saglabāšanu apkārtējā vidē ar tajā raksturīgo cilvēku dzīves veidu. Ekomuzeju kā fenomenu savā priekšlasījumā analizēs Filips Meiro, Franškontē novada Tehnikas un tradīciju muzeju galvenais mantojuma glabātājs. Muzeju un privātkolekcionāru attiecības savā referātā skars Dr. hist. Fransuā Petrī, Elzasas kultūras reģionālā departamenta speciālists kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas jautājumos.Konferencē piedalīsies Mag. philol. Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, kas prezentēs UNESCO programmu „Pasaules atmiņa" un tās Latvijas nacionālā reģistra izveidi. Programma „Pasaules atmiņa" ir dibināta 1992. gadā, lai saglabātu pasaules dokumentāro mantojumu.Akcentējot savai nozarei raksturīgo pieredzi, konferencē ar ziņojumiem uzstāsies vadošie Latvijas muzeju nozares speciālisti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Mag. art. Māra Lāce, Turaidas muzejrezervāta direktore LZA goda locekle Anna Jurkāne, kā arī Vidzemes augstskolas profesors Dr. art. Jānis Kalnaās, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda un citi.Konference ierindojas to pasākumu klāstā, kas veidoti, lai atzīmētu Valmieras Novadpētniecības muzeja 50 gadu jubileju. Par Valmieras muzeja lomas paplašināšanos kultūrvides veidošanā runās muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere. Konferences noslēgumā paredzēta paneļdiskusija.Konferences darba kārtība šeit. Papildu informācija:Astra SpalvēnaTālr. 67201772e-pasts: astra.spalvena@mvp.gov.lv
15.06.2009
Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer41.ass : „Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana" ietvaros ir atvērti sekojoši pasākumi:1) „Lauku saimniecību modernizācija". Pieejamais finansējums Ls 25 874 144;2) „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana". Pieejamais finansējums Ls 5 320 422;3) "Daļēji naturālās saimniecības". Pieejamais finansējums Ls 2 170 835.2. ass: "Vides un lauku ainavas uzlabošana" ietvaros ir atvērts sekojošs pasākums:„Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana, aktivitāte „Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās"". Pieejamais finansējums Ls 843 360.3.ass „Dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana" ietvaros ir atvērti sekojoši pasākumi: 1) „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)". Pieejamais finansējums Ls 8 338 203; 2) „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu), apakšpasākums „Enerģijas ražošanas no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas"" Pieejamais finansējums Ls 10 000 000.2008. gada 10. novembrī Lauku atbalsta dienests uzsāks projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē „Ražotāju grupas", 2008. gada 15. novembrī aktivitātēs „Tūrisma aktivitāšu veicināšana" pieejamais finansējums Ls 3 040 616 un „Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana" pieejamais finansējums Ls 1 520 305.Detalizēta informācija: termiņi, projekta nolikums (MK noteikumi), projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājaslapas www.lad.gov.lv sadaļā "ES atbalsts" tiešais saits:http://www.lad.gov.lv/index.php?d=2636 Projekta iesniegumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs - juridiskām personām pēc juridiskās adreses, fiziskām personām - pēc projekta īstenošanas adreses. Reģionālo lauksaimniecības pārvalžu adreses ir atrodamas mājaslapā: www.lad.gov.lv.
15.06.2009
 Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer4Informatīvais seminārsdarba kārtība Semināra atklāšana. Jānis Ceļmillers, Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītājsERAF līdzfinansējums komersantiem ĪAT. Irīna Kulitāne, projektu eksperte, SIA „Konso": 1. Prasības atbalstāmajiem uzņēmumiem;2. Atbalstāmās un neatbalstāmās nozares;3. Atbalstāmās teritorijas Vidzemes reģionā;4. Mikro, mazā vai vidējā komersanta statusa piemērošana;5. Atbalstāmās aktivitātes;6. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;7. Finansējuma apmērs un atbalsta intensitāte;8. Iesniedzamie dokumenti;9. Projektu pieņemšanas termiņi;10. Projektu kvalitātes vērtēšanas kritēriji;11. Ieteikumi projekta veidlapas aizpildīšanai.
15.06.2009
2006. gadā Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, reaģējot uz sabiedrības viedokli, ka trūkst iespēju sarunai un viedokļu apmaiņai par Latvijas iedzīvotājiem svarīgām ES tēmām, izveidoja diskusiju ciklu Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases. Diskusiju cikla mērķis ir mudināt paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību un tās vērtībām un runāt par šodienas cilvēku izjūtām, pārdomām, sapņiem, bažām, cerībām un iespējām, kā arī piedāvāt iespēju publiski izteikt un aizstāvēt viedokli. Diskusijas norisinās filozofa prof. Igora šuvajeva vadībā, un tajās piedalās dažādu nozaru profesionāļi, paužot savu viedokli par sabiedrībā notiekošajiem procesiem.16. oktobrī diskusiju „Ko Latvija zaudējusi Eiropas Savienībā?“ vadīs filozofs Igors šuvajevs un diskusijā piedalīsies arī ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte, un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs prof. Dainis Zelmenis. Sarunā mēģināsim paraudzīties uz šodienas situāciju Latvijā, spriežot par to vai Eiropā esam kā ražotāji vai tikai kā patērētāji, vai iekļaujamies Eiropā vai tomēr esam tās nomalē, mūsu iespējām veidot neatkarīgu un patstāvīgu ekonomisko politiku, kā arī citām tēmām. Tie ir tikai daži no jautājumiem, kuru apspriešanā aicinām piedalīties Madonas iedzīvotājus. Gaidīsim Jūs 16. oktobrī Madonas rajona bibliotēkas lasītavā (Skolas ielā 12).Saruna norisināsies no plkst. 16:00-18:00 pie kafijas vai tējas tases. Papildus informācija:Daiga LapiņaTālr. 6 4821050E-pasts: esip@madona.lv
15.06.2009
|
|