Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka  līdz 2008. gada 3. decembrim Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumā „Enerģijas ražošana no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas” pirmās kārtas ietvaros Lauku atbalsta dienestā (LAD) tika iesniegts 31 projekts. Pirmajai kārtai kopējais atvēlētais finansējums ir 10 miljoni latu. Lai visus iesniegtos projektus apstiprinātu, būtu nepieciešami 31,5 miljoni latu.Izvērtējot lauksaimnieku  lielo interesi un aktivitāti par šo pasākumu un ņemot vērā pirmajā kārtā ierobežoto finansējumu, kā arī lai nebūtu jānoraida labi un pārdomāti sagatavoti projekti gan ar akceptētiem būvprojektiem, gan  reāliem biznesa plāniem, Zemkopības ministrija februāra mēnesī plāno ar LAD saskaņot otrās kārtas izsludināšanu nekavējoties. Tas nozīmē, ka pirmās kārtas pretendenti, kuru projekti, iespējams, tiks noraidīti pirmajā kārtā, varēs tos papildināt, uzlabot un tos iesniegt atkārtoti otrajā kārtā. šobrīd nekādi grozījumi vai labojumi projektu atlases kritērijos netiks veikti.  Iespējams, ka otrās kārtas projektu iesniegšanas termiņš noslēgsies aprīļa beigās.  Plānots, ka otrās kārtas kopējais finansējums būs 15 miljoni latu.Par otrās kārtās projektu iesniegšanas termiņiem lauksaimnieki tiks laikus informēti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā šodien, 13.augustā, notiks koordinācijas padomes sēde, kurā tiks izvērtētas Smiltenes pilsētas un Aizkraukles novada attīstības programmas.Sanāksmes laikā plānots uzklausīt arī Ventspils pilsētas projekta idejas ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, kā arī pašvaldību izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas.Smiltenes, Aizkraukles un Ventspils pilsētas ir no tām16 pilsētām, kurām ir iespēja iesniegt projektu pieteikumus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai". Kopumā 16 pilsētām šajā aktivitātē ir pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.Koordinācijas padomes uzdevums ir nodrošināt ERAF 2007.-2013.gadam prioritātes „Policentriska attīstība" pilsētu izstrādāto vai aktualizēto pašvaldību attīstības programmu izvērtēšanu atbilstoši integrētas pieejas prasībām, sekmējot kompleksa pašvaldību atbalsta mehānisma izveidi un plānoto atbalsta aktivitāšu savstarpējo papildinātību un nepārklāšanos. ES līdzfinansējumu var pretendēt Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes un Talsu pilsētas. Atsevišķa aktivitāte pilsētvides attīstībai ir paredzēta arī galvaspilsētai Rīgai. Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai. Katrai pilsētai ir noteikts indikatīvais pieejamais finansējuma apjoms, aprēķiniem par pamatu ņemot vairākus attīstības rādītājus.Informācijas avots: http://www.raplm.gov.lv/

Izstādi "Cēsu uzņēmējs 2009" 24.un 25.aprīlī rīko Cēsu rajona padome, Vidzemes plānošanas reģions un AS "CATA". Izstādē piedalīties veiksmīgākie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Cēsu rajona un citiem Latvijas novadiem, kas vēlas reklamēt sevi un būt Vidzemes uzņēmējdarbības apritē.Pirmo reizi izstādes vēsturē rīkotāji ar īpašām atlaidēm veicinās Vidzemes reģiona amatnieku un ekoloģisko produktu ražotāju dalību izstādē, piedāvājot 70% atlaidi no dalības maksas! Pievienotie dokumenti:Uzaicinājums dalībai izstādēPieteikuma anketa izstādes dalībniekiemPieteikuma anketa amatniekiem un ekoproduktu ražotājiem (Lūdzam aizpildīt šo anketu, lai saņemtu atlaidi dalībai izstādē) Tuvāku informāciju par piedalīšanos, samaksas kārtību u.c. ar izstādes organizēšanu saistītiem jautājumiem var iegūt pa tālr. 64127907, 29110161 (Lotārs Dravants), tālr. 64127902, 29476373 (Rita Merca).

Publiskajā apspriedē piedalīsies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, Sekretariāta un darba grupas pārstāvji, kas izstrādāja dokumenta projektu. Publiskā apspriede notiks 2008.gada 6.novembrī Valmierā viesnīcā „Wolmar” (Tērbatas ielā 16a), laikā no plkst. 17:00 līdz 19:00. Ar dokumenta projektu – Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2009. – 2013.gadam „Saliedēta sabiedrība nacionālā valstī” elektroniski varat iepazīties: Sekretariāta mājas lapā (www.integracija.gov.lv) un Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā (http://veca.vidzeme.lv/). Laipni aicināti savus priekšlikumus par dokumenta projektu sūtīt arī elektroniski uz Sekretariāta e-pastu: iumsils@integracija.gov.lv.   

Izstādi "Cēsu uzņēmējs 2009" 24.un 25.aprīlī rīko Cēsu rajona padome, Vidzemes plānošanas reģions un AS "CATA". Izstādē piedalīties veiksmīgākie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Cēsu rajona un citiem Latvijas novadiem, kas vēlas reklamēt sevi un būt Vidzemes uzņēmējdarbības apritē.Pirmo reizi izstādes vēsturē rīkotāji ar īpašām atlaidēm veicinās Vidzemes reģiona amatnieku un ekoloģisko produktu ražotāju dalību izstādē, piedāvājot 70% atlaidi no dalības maksas! Pievienotie dokumenti:Uzaicinājums dalībai izstādēPieteikuma anketa izstādes dalībniekiemPieteikuma anketa amatniekiem un ekoproduktu ražotājiem (Lūdzam aizpildīt šo anketu, lai saņemtu atlaidi dalībai izstādē) Tuvāku informāciju par piedalīšanos, samaksas kārtību u.c. ar izstādes organizēšanu saistītiem jautājumiem var iegūt pa tālr. 64127907, 29110161 (Lotārs Dravants), tālr. 64127902, 29476373 (Rita Merca).

šodien, 2.aprīlī, notika tematiskā diskusija par ilgtspējīgu sabiedrību un izglītību, kuru vadīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdotas Straujuma. Domājot par Latvijas attīstības ilgtermiņa mērķiem un pastāvot neuzticībai starp valsts varu un iedzīvotājiem Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) redakcijas grupas eksperti piedāvā sabiedriskā līguma ideju. Nepieciešams izšķirties ne tikai par līguma saturu, bet arī par slēdzējpusēm un savstarpējiem pienākumiem, kā arī par atbildību. Būtiski ir saprast vai un kādu lomu valsts spēlē sabiedriskajā līgumā.Ilona Ķikucāne, Latvijas Darba Devēju konfederācijas Izglītības nodarbinātības eksperte uzsvēra, ka Latvijā ir paradoksāla situācija, kur no vienas puses pastāv neuzticība valsts varai, bet no otras absolūta paļaušanās uz to. Semināra dalībnieki diskutēja par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību, vai tie ir gatavi aktīvi iesaistīties un sniegt personīgu līdzdalību un vai sabiedrība spētu atteikties no esošās sociālās pabalstu sistēmas.Tāpat aktīvi tika diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas iespēju attīstīšanu vai citu valstu izglītības sistēmu iespēju izmantošanu, piemēram, augstāko un arī vidējo izglītību. Latvijas augstākas izglītības iestādes nav starp vadošajām nedz Eiropas Savienībā, nedz pasaulē. Latvijas izglītības sistēma rada barjeras daudzveidīgu talantu attīstīšanā, arvien skaidrāk parādās sociālās noslāņošanās ietekme uz skolu pieejamību. LIAS redakcijas grupas eksperti izvērtējot izglītības izmaksas un konkurētspēju secināja, ka būtu vērts pārdomāt, vai Latvijai nevajadzētu ieviest  bezmaksas izglītības sistēmu, tai skaitā obligātu vidējo izglītību. Latvijai kā salīdzinoši mazai valstij, iespējams, vajadzētu maksimāli izmantot citu valstu izglītības sistēmu piedāvājumu savas konkurētspējas celšanā, kā viens no piemēriem tika minēts studentu šauri specializētās zināšanas apgūt attiecīga profila augstskolās ārvalstīs. Tāpat dalībnieki diskutēja par nepieciešamo obligāto izglītību, augstākās izglītības sistēmas pieejamību, kā arī finansējumu, kur „nauda seko studentam".  Diskusiju dalībnieki arī aktīvi iesaistījās diskusijā par valsts investīcijām, kas segtu talantīgo studentu mācību maksu citu valstu augstskolā. Tematiskajā seminārā piedalījās dažādi izglītības nozaru eksperti, Ojārs Jutrups Latvijas Universitātes akadēmiskā departamenta direktors, Irēna Pildere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne, Latvijas Universitātes Pegagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro, kā arī Izglītības ministrijas amatpersonas.Veidojot Latvijas ilgspējīgas attīstības stratēģiju tika izstrādāti valsts tālākās attīstības jautājumi - stratēģiskās dilemmas, lai vienotos par Latvijas attīstības scenāriju turpmākajiem 25 gadiem. Dilemmu pamatā ir tēmas, kuras paredz risinājumus ar vidēja vai ilgtermiņa sekām, jeb arī tās, kuru risinājuma process ir ilglaicīgs. Tie nav īstermiņa jautājumi, piemēram, inflācijas samazināšana, vai arī tādi, kur  izvēles jau ir izdarītas un praktiski negrozāmas. Latvijas ilgtspējīgas attīstības redzējums nepieciešams gan uzņēmējiem, lai plānotu un virzītu uzņēmējdarbības attīstību, gan jauniešiem, lai izlemtu, kādu profesiju apgūt, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, domājot par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni. Plānots, ka šā gada 4.aprīlī notiks kārtējā tematiskā diskusija, kurā diskutēs par Latvijas telpisko attīstību. Sanāksme notiks Vides ministrijas 409.telpā, Rīgā, Peldu ielā 25.Informāciju sagatavoja:Ilze DišlereReģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijasKomunikācijas nodaļas vadītāja vietnieceTālr. 67770388; 26111123e-pasts: Ilze.Dislere@raplm.gov.lv   

2009. gada 27. janvārī plkst. 10.00 Cēsīs viesnīcā „Kolonna Hotel Cēsis" notiks diskusija par Eiropas Savienības fondu apguves efektivitāti un ietekmi uz Vidzemes reģiona attīstībuDiskusijas mērķis ir apspriest ES fondu apguvēju - mazo, vidējo uzņēmēju un lauksaimnieku - izvirzītās problēmas un vēlmes saistībā ar ES un tās finanšu resursu ietekmi uz Vidzemes reģiona pašvaldību attīstību. Diskusijā lūgti piedalīties ES fondu reģionālie apguvēji, pašvaldību pārstāvji, ES fondu apsaimniekotāji, finanšu institūciju pārstāvji, Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra pārstāvji un reģionālie plašsaziņas līdzekļi. Dalība diskusijā ir bez maksas.Galvenie jautājumi, par kuriem aicināsim dalībniekus diskutēt:-          ES fondu līdzšinējās apguves rādītāji un to izvērtējums Vidzemes reģionā;-          pašvaldību, reģionālā un nacionālā līmeņa teritoriju attīstības politiku ietekme uz ES finanšu instrumentu izmantošanas efektivitāti;-          projektu īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piesaistīšana un ES fondu apguvēju sadarbība ar banku sektoru;-          valsts un pašvaldību atbalsta formas mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem ES fondu apguves sekmēšanā un motivēšanā;-          projektu pieteikumu sagatavošanai nepieciešamo laika resursu ierobežojumi;-          projekta pieteicējiem izvirzīto kritēriju mainīgums un atbilstība reālajām to izpildes iespējām;-          projektu pieteikumu izskatīšanas garie termiņi salīdzinājumā ar tirgus izmaiņu straujo tempu, kas rada šķēršļus sekmīgai projektu īstenošanai.Vidzemes reģiona diskusija notiks Baltic Institute of Social Sciences īstenotā projekta „Iedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam" ietvaros un turpinās Zemgales reģionā uzsākto projekta otrā posma reģionālo diskusiju ciklu. Pirmās āetras reģionālās diskusijas notika pagājušā gada nogalē un tajās piedalījās Latvijas reģionu mazie, vidējie uzņēmēji un lauksaimnieki, kuri ir izmantojuši vai vēlētos izmantot ES fondu līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai, paplašināšanai vai atbalstam. Diskusiju laikā tika apspriesta uzņēmēju pieredze ES fondu apguvē, diskutēts par esošajiem šķēršļiem un to vēlamajiem risinājumiem no ES fondu apguvēju perspektīvas.Projekta mērķis ir reģionālo iedzīvotāju - mazo un vidējo uzņēmēju - ekonomisko, sociālo un politisko iniciatīvu veicināšana, zināšanu izplatīšana iedzīvotāju vidū un dialoga veidošana starp iedzīvotājiem un visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem, sekmējot efektīvu un ilgtspējīgu ES fondu izmantošanu reģionu attīstībai.Semināra darba kārtība pieejama šeit. Līdz š.g. 23. janvārim lūdzam dalībai diskusijā pieteikties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus (Tālr.: 67217553 (Lelde Vaivode), e-pasts: lelde.vaivode@biss.soc.lv).Informāciju sagatavoja:Evija Kļave,Nodibinājuma „Baltic Institute of Social Sciences" projektu direktoreTālr.: 67217553; e-pasts: evija.klave@biss.soc.lvwww.biss.soc.lv 

Otrdien, 4.novembrī plkst.16.00 Valgas un interešu centra ovālajā zālē (Valgā, Kesk ielā 1) atklās Klausa štobera (Klaus Stöber) (Strasbūra, Francija) fotoizstādi „Biotopi".  Valgā būs apskatāma daļa no izstādes, jo daļa darbu būs apskatāmi Valkas pilsētas kultūras namā (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8)Viens no unikālās izstādes, kuras viena daļa tiks izstādīta Valkas un otra- tās robežpilsētā Valgā, uzdevumiem ir veidot pārrobežu komunikāciju. šajā gadījumā tās vienojošais elements  būtu fotoizstāde. Gleznotājs un fotogrāfs Klauss štobers savos darbos nozīmīgu vietu ir ierādījis tieši vides un tās visdažādāko transformāciju attēlojumam, kura, pateicoties  autora subjektīvajam skatījumam, iegūst īpašu notāciju. Izstādē „Biotopi" tiks izstādītas jau iepriekš tapušas 16 Klausa štobera lielformāta ( 1mx1,20m) fotogrāfijas. Fotogrāfiju sērijā viņš ir mēģinājis dokumentēt dažādu veidu „biotopus", kas raksturotu tajos dzīvojošos un darbojošos personāžus. Taāu nevienā no fotogrāfijām nav iespējams ieraudzīt kaut vienu no tiem.  Tikai vide skatītājam liek nojaust, kas varētu būt tās „iemītnieks". Fotogrāfijas varētu pieskaitīt gan poētiskajam, gan arī dokumentālajam fotogrāfijas žanram, jo, lai gan ir iespējamas  dažādas interpretācijas, tomēr  tām piemīt iekšēja struktūra un loģika.K. štobera personālizstāde „Biotopi" pirmo reizi tika izrādīta 2008.gadā Strasbūrā, galerijā „Bamberger" un Itenheimas galerijā „V.O."Klausa štobera fotoizstāde  „Biotopi" ir viens no posmiem vērienīgā projektā, kas ir tapis sadarbībā ar Valkas pilsētas domi, Valgas pilsētas domi, Vidzemes plānošanas reģionu, Lejasreinas departamenta padomi, Eiropas kultūras un mākslas centru ( CEAAC) Strasbūrā, Francijas kultūras centru un  Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Projekta  turpinājumā ir iecerēta fotogrāfa uzturēšanās 3 nedēļu garumā Vidzemes reģionā, veidojot fotomateriālu izstādei, kas notiks 2008.gada novembrī Strasbūrā. Izstāde apskatāma no 4.-20.novembrim Valkā un Valgā.Informāciju sagatavoja: Dace Resele, Vidzemes plānošanas reģiona un Lejasreinas departamenta sadarbības koordinatore.

Saskaņā ar 2009.gada 6.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.22 „Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000"" ir pagarināts ERAF atklātas projektu iesniegumu atlases I kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš līdz 27.03.2009.Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer4Vairāk informācijas meklējiet VIDM mājas lapā:Fondi un investīcijas -> 2007-2013 -> Info projektu iesniedzējiem un vērtētājiem http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=5815 -> 3.4.1.1. aktivitāte http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=7042.  

Plānots, ka Cēsu pašvaldības struktūras reorganizācijas plāns tiks sastādīts divu nedēļu laikā. Lai to veiktu, darba grupa vadīsies pēc likuma prasībām un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķiniem 2009.gadam, analizēs pašvaldības struktūrvienību nolikumus un paredzamo darba apjomu. Par reorganizācijas plānu, kurā tiks noteikta jauna pašvaldības struktūra un iespējamā štatu optimizācija, pašvaldības deputāti lems janvāra beigās.Å…emot vērā finanšu prognozes 2009.gadam, plānojot gada budžetu, pašvaldība kā prioritārās jomas ir noteikusi izglītības un sociālās aprūpes nodrošināšanu un cēsnieku drošību. Tāpat arī tiks turpināti un realizēti iesāktie projekti, kuru plānošana un projektēšana veikta iepriekšējos trīs, āetros gados un kuru realizācijai piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts investīcijas. Savukārt pārējo pašvaldības funkciju nodrošināšanai būtiski samazināti izdevumi attiecībā pret 2008.gada budžetu. Tā, piemēram, pilsētas ielu uzturēšanai paredzēts tērēt par 33 procentiem mazāk nekā 2008.gadā.Cēsu pilsētas pašvaldības budžetu 2009.gadam pašvaldības deputāti sāks skatīt Finanšu komitejā 29.janvārī.Neskatoties uz pilsētas attīstības tempu samazināšanos, 2009.gads, kā arī nākamie trīs gadi Cēsīm būs ļoti nozīmīgi, jo sāksies Eiropas finansējuma apguve, kas paredzēta tieši pilsētvides attīstībai. Tas ietver Kultūras centra rekonstrukciju, pirmsskolas izglītības iestāžu renovāciju, sociālās dzīvojamās mājas renovāciju, vairāku maģistrālo ielu sakārtošanu un citus nozīmīgus darbus. Tāpat arī šogad plānots pabeigt jaunā bērnudārza celtniecību, kurā vietas iegūs 252 Cēsu mazuļi.Informāciju sagatavoja:Cēsu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Karlsberga