Vidzemes plānošanas reģions (VPR) izsludina projektu konkursu „Vidzemes kultūras programma 2009". Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums pieejami šajā mājas lapā un reģiona birojā, adrese: Bērzaines iela 5, Cēsis, 205. kabinetā no plkst. 9.00 līdz 17.00. Projektu pieteikumi iesniedzami no 2009. gada 30. aprīļa līdz 1. jūnijam VPR birojā personīgi vai nosūtot pa pastu (ņemot vērā, ka VPR projekts jāsaņem konkursā noteiktajos termiņos). Adrese: Bērzaines iela 5, Cēsis, LV 4101.Elektroniski konkursa nolikumu, pieteikuma veidlapu un citus dokumentus meklējiet sadaļā "2009.gada Vidzemes kultūras programma".  

Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina Jūsu iestādes pārstāvjus piedalīties seminārā par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmu „Īstermiņa ekspertu fonds".Semināros iegūsiet informācija par grantu shēmas ieviešanu, detalizēti metodiskie norādījumi veidlapas aizpildīšanai un informācija par projektu īstenošanas principiem un uzraudzības pasākumiem.Semināru norises vietas un laiki:14.oktobrī 9.30 - 13.00 - Madonā (Viesnīca „Madona" Saieta laukums 10).14.oktobrī 14.00 - 17.00 - Līvānos (Latgales mākslas un amatniecības centrā, Domes iela 1).16.oktobrī 9.30 - 13.00 - Saldū (Saldus rajona padomes zāle, Avotu iela 12).Grantu shēmas mērķis ir sekmēt labas pārvaldības principu ieviešanu un uzlabot publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti, veicinot zināšanu, pieredzes un labas prakses apmaiņu starp Latviju, Norvēģiju vai citu Eiropas Ekonomikas zonas valsti.Projektu konkursā savus projektus var iesniegt: tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, biedrības un nodibinājumi.Lūdzam iepriekš pieteikties pa tālruni 67079031 vai e-pastu: ekspertufonds@vraa.gov.lv līdz š.g. 10.oktobra plkst. 17.00Semināru dienas kārtība: Plkst. 9.30 - 10.00ReģistrācijaPlkst. 10.00 - 10.20Grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds" mērķis, galvenie nosacījumi un ieviešanas gaitaLīga Sondore, VRAA Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja                        Plkst. 10.20 - 11.40Grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds" projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodika un biežāk pieļauto kļūdu analīzeVelga šķiņķe, VRAA Valsts un citu finanšu instrumentu atbalsta nodaļas vadītājaPlkst. 11.40 - 12.20Grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds"  īstenošanas principi un uzraudzības pasākumiArvis širaks, VRAA Uzraudzības un kontroles nodaļas projektu vadītājs.

Kopā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA) ir saņemti un reģistrēti 58 projektu iesniegumi. Projektus atlases kārtā ir iesniegušas 49 pašvaldības, septiņas biedrības un divas pašvaldības iestādes. Iesniegto projektu kopējās izmaksas veido 10 122 222 Ls, no tām kopējās attiecināmās izmaksas ir 7 687 780 Ls t.sk. ERAF – 6 389 853 Ls.Vislielākā aktivitāte ir bijusi Rīgas plānošanas reģionā kur projektu īstenošanu plānojuši 16 projektu iesniedzēji t.sk. divas pašvaldības iestādes un viena biedrība, ar kopējo plānoto ERAF līdzfinansējumu 1 837 156 Ls. Piešķirtā ERAF kvota Rīgas plānošanas reģionam ir 532 776 Ls. Kurzemes plānošanas reģionā salīdzinoši ar citiem reģioniem aktīvākas ir bijušas biedrības – no 11 projektu iesniedzējiem trīs ir biedrības. Projektu iesniegumos kopējais plānotais ERAF līdzfinansējumu 1 106 055 Ls. Piešķirtā ERAF kvota Kurzemes plānošanas reģionam ir 535 874 Ls.Zemgales plānošanas reģionā projektu īstenošanu plānojuši 11 projektu iesniedzēji t.sk. viena biedrība, ar kopējo plānoto ERAF līdzfinansējumu 810 194 Ls, kas 1,7 reizes pārsniedz piešķirto ERAF kvotu Zemgales plānošanas reģionam ir 472 961 Ls.No Latgales plānošanas reģiona projektu īstenošanu plānojuši 10 projektu iesniedzēji t.sk. viena biedrība. Kopējais plānotais ERAF līdzfinansējums ir 1 402 724 Ls. Piešķirtā ERAF kvota Latgales plānošanas reģionam ir 565 863 Ls.Vidzemes plānošanas reģionā projektu īstenošanu plānojuši 10 projektu iesniedzēji t.sk. viena biedrība, ar kopējo plānoto ERAF līdzfinansējumu 1 233 724 Ls. Piešķirtā ERAF kvota Vidzemes plānošanas reģionam ir 440 690 Ls.šobrīd VRAA uzsākta projektu iesniegumu vērtēšana, ko plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Sīkāka informācija par šo ERAF aktivitāti pieejama VRAA mājaslapā www.vraa.gov.lvKontaktinformācija:Līga SondoreStarptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītājaValsts reģionālās attīstības aģentūra67079030, 28666588

Darba kārtība: Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam atbalsta pasākumi, kur atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības (Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds). Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam atbalsta pasākumi, kur atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības (Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Muriņa). Vietējās rīcības attīstība LAP 2007-2013 4.ass un ZRP 2007-2013 4.virziena kontekstā. (Zemkopības ministrijas pārstāvis). 1.5.3.2.aktivitāte „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” un 1.5.3.1.aktivitāte „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” (RAPLM Struktūrfondu vadības nodaļas vecākie referenti Dita Ķikule un Uldis Kamols). Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi IKT attīstībai Latvijā (Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Eiropas Fondu departamenta direktore Ilze Krieva). Apakšaktivitātes „Nacionālās nozīmes velotūrisma produktu attīstība” pamatnosacījumi (LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka). Pieteikties: e – pasts: aiga.murniece@aluksne.lv , tālr.: 64381355.

Normal0falsefalsefalseLVX-NONEX-NONEMicrosoftInternetExplorer42. aprīlī, Gulbenē, Ābeļu ielā 2, 3. stāvā, pl. 10.30. seminārs „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” Darba kārtībaNpk.TēmaAtbildīgais1.Atbalsts mājokļu energoefektivitātes pasākumiem EM2.Prasības un atbalsta instrumenti 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu mājusiltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ieviešanai:-       māju pārņemšanas dzīvokļuīpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nosacījumivalstsatbalsta programma „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšana2007.-2010.gadam"    BEMA MD  3.3.4.4.1. aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturībasuzlabošanas pasākumi":-      MK noteikumi-      metodiskie norādījumi projektu iesniegumuveidlapas sagatavošanai-      projektu iesniegumu iesniegšanas prasībasvērtēšanaskritēriji EM/BEMA ESFID Semināru materiāli -          Informatīvā lapa 3.4.4.1. aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"-          Buklets „Soli pa solim līdz renovācijai"-          Semināra prezentācijas (pieejamas elektroniski BEMA mājas lapā http://esfondi.bema.gov.lv/planotie_seminari.html)

Atzīmējot valsts un finanšu sistēmas 90 gadu jubileju, Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) organizē Finanšu forumu ar piecām reģionālajām konferencēm. šodien, 25. septembrī, Valmierā notiek Vidzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Konferencē viena no āetrām darba grupām pētīs valsts budžeta iespējas un sniegs atbildes uz jautājumu, kas ir paveikts, lai attīstītu Vidzemes reģionu. Diskusiju vadīs VID Vidzemes reģionālās iestādes vadītājs Uģis Muskovs.Forumā uzstāsies FM Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe, kura informēs klātesošos par valsts šā gada budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī makroekonomisko rādītāju izmaiņām nākamajā gadā. Eksperte stāstīs par iespējām, taāu nevairīsies runāt arī par grūtībām, kas rodas, veidojot valsts budžetu.Moderators Muskovs vēlas stimulēt diskusiju par ieņēmumu dienesta un pašvaldību sadarbību, veicinot nodokļu iekasēšanu. „Esmu pārliecināts, ka sadarbība šajā jomā varētu būt efektīvāka, un Finanšu forums ir īstā vieta, kur pārrunāt šo jautājumu," akcentē Muskovs un turpina, „forumi Zemgalē un Kurzemē bija lielisks pierādījums tam, ka šādas diskusijas ir nozīmīgas, jo palīdz kopīgi apspriest problēmas un nonākt pie vairākiem risinājumu variantiem, kurus vēlāk var analizēt sīkāk."Finansiālā palīdzība no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem veicina reģionu attīstību, tādēļ diskusijas ietvaros tiek plānots sniegt atskatu uz to, cik daudz tiek padarīts Vidzemē, pateicoties ES finansējumam. FM valsts sekretāra vietnieks finanšu līdzekļu koordinācijas jautājumos Andžs Ūbelis iepazīstinās foruma dalībniekus ar  lielākajiem ES līdzfinansētiem projektiem Vidzemē, kas stimulējuši reģiona attīstību un uzlabojuši iedzīvotāju dzīves apstākļus. Kā spilgtākie darbi reģionā jāmin Cēsu pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai, ekotūrisma bāzes infrastruktūras izveide Gaujas senlejā, kā arī gājēju un transporta drošības uzlabošana Varakļānos.Pēc FM ekspertu prezentācijām paredzēts laiks jautājumiem, un notiks diskusija, kurā aicināti piedalīties grupas dalībnieki. Zemgales un Kurzemes foruma pieredze liecina, ka viedokļu apmaiņas procesā tiek izteikti ne mazums konstruktīvu priekšlikumu, kurus izmantot turpmākajā darbā.Vidzemes finanšu forumā Vidzemes plānošanas reģionu pārstāv Vidzemes Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centra vadītājs Jānis Ceļmillers un informācijas centra speciālisti Juris Sleņģis un Aiga Mūrniece. Finanšu forums Vidzemē ir daļa no piecu reģionālo konferenāu sērijas, kas šogad tiek organizētas par godu Latvijas valsts un finanšu sistēmas 90. gada dienai. Finanšu forumā plāno piedalīties gan finanšu ministrs Atis Slakteris, gan VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Paralēli spraigajam darbam diskusiju grupās Slakteris un Jakāns pateiksies un pasniegs atzinības rakstus labākajiem valsts finanšu sistēmas darbiniekiem. Pirmā reģionālā konference notika šā gada 29. augustā Bauskā. Foto mirkļi no Zemgales Finanšu foruma:http://www.fm.gov.lv/?lat/ministrija/fotogalerija/80.

Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rokasgrāmatu: Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina 20.martā plkst. 11 uz rokasgrāmatas „NO IDEJAS LĪDZ PROJEKTAM" prezentāciju viesnīcā "Maritim" Slokas ielā 1, Rīgā.Pasākuma laikā TV žurnālists Ansis Bogustovs vadīs divus interaktīvos paneļus - „No projekta idejas līdz apstiprinātam projektam" un „No apstiprināta projekta līdz īstenotai idejai", kuros būs ietverti projektu sagatavošanā un veiksmīgā to īstenošanā būtiski jautājumi. Interaktīvajā panelī ir aicināti piedalīties ES struktūrfondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, Iepirkumu uzraudzības biroja, Vides pārraudzības valsts biroja un pašvaldību pārstāvji.Prezentācijas dalībniekiem būs pieejami arī šādi VRAA izdotie informatīvie materiāli: 1.    Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES struktūrfondu projektiem;2.    Lielformāta karte „VRAA administrētās ES struktūrfondu aktivitātes pašvaldībām 2007.-2013.gadam";3.    Buklets „VRAA administrētās ES struktūrfondu aktivitātes pašvaldībām 2007.-2013.gadam";4.    Konferences „ES fondi pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai" izdevums.Lūdzam pašvaldību pārstāvjus reģistrēties dalībai rokasgrāmtas prezentācijas pasākumā VRAA mājaslapā www.vraa.gov.lv/rokasgramata līdz š.g. 18.martam. Vietu skaits ierobežots. Par Zemgalesplānošanas reģiona izdoto rokasgrāmatu: Zemgalē, sākoties aktīvam Eiropas Savienības (ES) struktūrfonduprojektu sagatavošanas un ieviešanas laikam, ikvienam interesentam kļuvispieejams jauns bezmaksas izdevums - "Rokasgrāmata projektu iesniedzējiem unīstenotājiem", kas palīdzēs orientēties Eiropas fondu piedāvājumos.Izdevumstapis pērnā gada nogalē, centra darbiniekiem sadarbojoties ar projektuspeciālistiem reģionā, izmantojot tehniskās palīdzības projekta "Zemgalesplānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra darbības īstenošana"finansējumu. Rokasgrāmatasmērķis ir rosināt projektu iesniedzējus nenobīties no stingrajām fonduieviešanas prasībām un sarežģītiem terminiem, bet aktīvi meklēt atbalstu plašajāEiropas fondu piedāvājuma klāstā, tādējādi risinot Latvijas tautsaimniecībaibūtiskas problēmas.Lieladaļa materiāla veltīta tieši praktiskiem ieteikumiem projektu izveidē unieviešanā, piedāvājot dažādu dokumentu paraugus par, piemēram, jau veiksmīgiieviestiem Eiropas Sociālā fonda finansētiem projektiem. Jaunorokasgrāmatu interesenti bez maksas var saņemt ZPR ES struktūrfondu informācijascentrā Jelgavā un tā filiālē Jēkabpilī. Izdevums būs pieejams arī centra rīkotosemināru, diskusiju un konferenāu dalībniekiem. Rokasgrāmatas elektroniskāversija būs pieejama arī Informācijas centra vietnē internetā"www.esfondi.zemgale.lv", sadaļā "E-konsultants". 

No pirmdienas, 9.marta Centrālās Baltijas jūras INTERREG IV A programma pieņem jaunus projektu pieteikumus no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas (un Ālandu salām). ES finansētās programmas budžetā ir pieejami vairāk kā 80 miljoni eiro vides, konkurētspējas un inovāciju, kā arī reģiona pievilcības uzlabošanas finansēšanai. Centrālās Baltijas programma ir jauna un līdz šim tai ir bijis tikai viens projektu konkurss 2008.gadā. Pirmajā projektu konkursā tika apstiprināti finansējumam 19 projekti. šie projekti izmantos vairāk kā 13 miljonus eiro, lai uzlabotu dzīves apstākļus iedzīvotājiem reģionos. Latvijas projektu partneri ir bijuši ļoti aktīvi, piedaloties projektos, un tiem atkal ir pieejams finansējums labām projektu idejām un pieteikumiem. Apstiprināto pārrobežas sadarbības projektu piemēri ir pieejami www.centralbaltic.eu. Projektu aktivitātes un partnerība ir ļoti dažādi, bet tiem visiem ir kopīgs elements- sadarbība pāri nacionālajām robežām.Programmas apvienotais tehniskais sekretariāts sagaida jaunus projektus! Projektu pieteikumus var iesniegt šogad divos projektu konkursos, kas notiks no 9.marta līdz 15.aprīlim un no 15.septembra līdz 15.oktobrim. Ieinteresētos projekta veidošanā aicinām kontaktēties ar Apvienotā tehniskā sekretariātā Rīgas informācijas punktu, lai uzzinātu par iespēju iegūt finansējumu. Papildus informācija un kontakti pieejami  www.centralbaltic.eu.

šodien, 10.septembrī, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izveidotā Koordinācijas padomes sēdē tika izskatītas un pieņemtas zināšanai Madonas un Cēsu pilsētas attīstības programmas, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai pretendētu uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu pilsētvides attīstībai.Madonas pilsētas domes pārstāvji iepazīstinot ar Madonas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmu akcentēja, ka ieviešot programmu tiks sekmēta infrastruktūras un pakalpojumu attīstība. Piemēram, Madonā plānots attīstīt transporta infrastruktūru, nodrošinot labu sasniedzamību, kas stiprinātu sadarbības saites ar apkārtējām teritorijām.Tāpat plānots attīstīt cilvēkresursu attīstību un veicināt konkurētspējīga darbaspēka veidošanos Madonas pilsētā. Viens no programmas stratēģiskajiem mērķiem ir vesels, izglītots, kultūrnesošs un sabiedriski aktīvs iedzīvotājs.Ilgtermiņā plānots, ka Madona attīstīsies kā reģiona nozīmes administratīvo pakalpojumu, kā arī uzņēmējdarbības, nodarbinātības un daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanas centrs, sniedzot pakalpojumus arī valsts un reģiona līmenī.Madonas pilsētas attīstības programmas ieviešana nodrošinātu pirmsskolas, vidējās, interešu, augstākās izglītības, kā arī mūžizglītības iestāžu pakalpojumus, modernizējot un paplašinot veselības aprūpes infrastruktūru, attīstot sociālo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un dažādību, tādējādi nodrošinot jaunu un jau esošo pakalpojumu pieejamību apkārtējām teritorijām.Padomei iepazīstoties ar Cēsu pilsētas attīstības programmu, domes pārstāvji iepazīstināja ar attīstības prioritātēm. Cēsis par mērķiem izvirza vizuāli pievilcīgas, ērtas un drošas pilsētas publiskās telpas radīšanu ar augstu vides kvalitāti, drošas un efektīvas pilsētas transporta sistēmas izveidi, kā arī kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību un pieejamu mājokļu attīstību. Tāpat plānots attīstīt sociālo, veselības un sporta pašvaldību pakalpojumus.Lai veicinātu ekonomisko attīstību, Cēsīs paredzēta darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšana, uzņēmējdarbības vides radīšana, kā arī tūrisma nozares attīstības sekmēšana.Tāpat plānots Cēsīs sakārtot pašvaldību izglītības institūcijas tīklu un aktīvu iestāžu sadarbību izglītības jomā nozīmīgu jautājumu risināšanai, veicinot pieaugušo izglītības, kultūras un interešu izglītības attīstību.Cēsu attīstības programmā, balstoties uz pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, dabas vidi, tradīcijām un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzīti pieci stratēģiskie attīstības virzieni kā kultūrvide, pilsētvide, mūžizglītības, sabiedrība un uzņēmējdarbība.Cēsis un Madona ir vienas no tām 16 pilsētām, kurām ir iespēja iesniegt projektu pieteikumus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai".Kopumā 16 pilsētām šajā aktivitātē būs pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums ir 31,4 miljonu latu apmērā.Uz ES līdzfinansējumu var pretendēt Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes un Talsu pilsētas. Atsevišķa aktivitāte pilsētvides attīstībai ir paredzēta arī galvaspilsētai Rīgai.Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai.Katrai pilsētai ir noteikts indikatīvais pieejamais finansējuma apjoms, aprēķiniem par pamatu ņemot vairākus sociāli ekonomiskās attīstības rādītājus. Informācijas avots: www.raplm.gov.lv