Arhīva kalendārs

Pirmdien, 6. februārī, Alūksni apmeklēja un ar novada Sociālā dienesta un biedrības “Saulstariņi” pārstāvjiem tikās nevalstiskās organizācijas “Igaunijas aprūpētāji” pārstāvji, lai runātu par sadarbību kopīgā projektā.

Minētā nevalstiskā organizācija apvieno neformālos aprūpētājus Igaunijā – cilvēkus, kuri mājās rūpējas par saviem slimajiem vai vecajiem ģimenes locekļiem. Organizācijas pārstāvji Helle Lepika un Einars Tenissons Alūksnē tikās ar Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāju Regīnu Kalniņu un vadītājas vietnieci Viju Vārtukapteini, kā arī biedrības bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Saulstariņi’ valdes priekšsēdētāju Māru Podkalni.

Sociālais dienests ar Igaunijas nevalstisko organizāciju jau iepriekš ir piedalījies kopīgā projektā, kur viena no aktivitātēm bija vērsta uz neformālo aprūpētāju labklājības un veselības izpēti. Projektā iesaistītās valstis veica savu neformālo aprūpētāju anketēšanu. No Alūksnes novada tika aptaujāti 30 aprūpētāji. Projekta noslēguma pasākumā Helsinkos katra valsts prezentēja savu neformālo aprūpētāju labklājības un veselības aptaujas rezultātus. Notika vairākas tikšanās, kurās projekta partneri dalījās ar savu pieredzi šajā jomā.

Jaunais “Igaunijas aprūpētāju” starptautiskais kopprojekts, ko atbalstījusi Ziemeļvalstu Ministru Padome, paredz pētīt un analizēt problēmu par neformālo aprūpētāju darbu.

- Igaunijā šobrīd šis jautājums ir ļoti aktuāls. Neformālajiem aprūpētājiem ir liela slodze. Apstākļi un nosacījumi, kādos viņi aprūpē savus tuviniekus, lielākoties atšķiras no apstākļiem, kādos strādā profesionālie aprūpētāji. Tāpat neformālajiem aprūpētājiem trūkst apmācību iespēju, palīglīdzekļu pieejamības, nav pienācīgi atrisināts jautājums par neformālo aprūpētāju sociālo apdrošināšanu. Jautājums ir par to, kādēļ ir šāda atšķirība un kādēļ tā ir tik liela, - norādījaa H. Lepika.

Viņa uzsvēra, ka projektā plānots analizēt neformālo aprūpētāju situāciju Baltijas valstīs, kā arī Somijā, kur šis jautājums jau ir labāk atrisināts, un likt to apzināties valstiskā līmenī.

H. Lepika sacīja, ka ir būtiski saprast un apzināties, kas ir neformālais aprūpētājs.

            - Neformālais aprūpētājs ir jebkurš cilvēks, kas regulāri piezvana saviem atsevišķi dzīvojošajiem vecvecākiem un apvaicājas, kā viņiem klājas, katrs, kurš piegādā pārtiku vai aizbrauc apskatīt veco cilvēku. Ja aprūpes intensitāte ir nepieciešama tik liela, ka cilvēks pie aprūpējamā ir piesaistīts 24 stundas diennaktī, tad aprūpētājs pats vairs nevar strādāt algotu darbu, zūd viņa profesionalitāte, kļūst neuzmanīgs darbā, vai uz ceļa, līdz ar to neformālais aprūpētājs savu dzīvi vairs nedzīvo, bet koncentrējas tikai uz aprūpējamo, - problēmu skaidroja H. Lepika.

Tikšanās laikā viņa informēja, kas Igaunijā šajā jomā paveikts līdz šim. 2015. gadā valsts līmenī izveidota darba grupa, kas strādā ar ideju par aprūpes slodzes samazināšanu neformālajiem aprūpētājiem. 2016. gadā savukārt pieņemts sociālās aprūpes likums, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām jānodrošina aprūpes pakalpojums, ja atzīts, ka konkrētai personai tas nepieciešams. Šādā gadījumā pašvaldības vienojas ar aprūpējamās personas ģimenes locekļiem, ja tādi ir, par to, kas aprūpi nodrošinās – ģimene vai pašvaldība - un kas to apmaksās. Igaunijā šobrīd normatīvie akti nosaka, ka vietējās pašvaldības var maksāt neformālajiem aprūpētājiem pabalstu līdz 100 eiro apmērā.

Tikšanās laikā Sociālā dienesta pārstāvji un biedrības “Saulstariņi” vadītāja Igaunijas kolēģiem skaidroja sociālās aprūpes, kā arī neformālo aprūpētāju iespējas un nosacījumus Latvijā un arī Alūksnes novada Sociālā dienesta piedāvātās aprūpes iespējas.

Plānots, ka pavasarī Alūksnē organizēs fokusgrupas sanāksmi “Tuvinieku aprūpētāju mājas kā darba vide – droša un pieejama”. Tikšanās dalībnieki vienojās par sanāksmes programmas tēmām, par kurām apkopos informāciju, un analizēs normatīvos aktus Latvijā, kas regulē gan cilvēka, gan aprūpes darbinieka tiesības un pienākumus, kā arī darba videi noteiktās prasības, lai nodrošinātu drošu vidi. Šāda sanāksme notiks arī Igaunijā un Somijā. Tas būs kā atskaites punkts, lai pēc tam projekta partneru fokusgrupu rezultāti būtu salīdzināmi un tālāk varētu runāt par neformālo aprūpētāju slodzi.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

15. aprīlī pa Valgas un Valkas pilsētu ielām notiks 2. starptautiskais “Latvijas – Igaunijas skrējiens”. Skrējiens ir veltīts agrākajam augstu sasniegumu sportistam Pāvelam Loskutovam, bet aizvadītajā gadā tam ir mainīts nosaukums un arī formāts.

“Šim skrējienam ir ilga vēsture. Agrāk tas saucās “Pāvela Loskutova balva”, taču otro gadu mēs tā jēgu cenšamies paplašināt. Tagad nosaukums ir “Latvijas – Igaunijas skrējiens” un tā mērķis ir sasniegt ne tikai sporta rezultātus, bet arī veicināt Latvijas – Igaunijas sportistu kontaktus un draudzPagājušajā gadā šajā pasākumā piedalījās diezgan daudz nūjotāju. Ceram, ka šogad nūjošana būs pārstāvēta vēl vairāk, jo tas būs lielisks piedzīvojums!” komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Starts, kā arī finišs skrējienam un nūjošanai notiks Valgas pilsētas stadionā. Trase veidota pa Valgas un Valkas pilsētu. Trašu garumi – 5 km un 10 km skrējējiem, 5 km nūjotājiem. Bērnu skrējieni notiks turpat uz vietas stadionā. Starts bērnu skrējieniem – plkst. 11:00; 5 km un 10 km distancēm – plkst. 13:00.

Reģistrēšanās skrējienam:

http://valgasport.ee/ee/sundmused/registreerimine/eesti-lati-jooks/

Reģistrēšanās bērnu skrējieniem uz vietas, Valgas pilsētas stadionā no plkst. 9.45 - 10.45. Iepriekšēja reģistrēšanās 10 km līdz 2017. g. 10. aprīlim 7.- eiro, pirms starta - 10 eiro. Nūjotājiem – 5 km līdz 10. aprīlim: 3.- eiro, pirms starta 5.- eiro. Bērnu skrējieni ir bez dalības maksas!

Sacensību laureāti saņemts vērtīgas balvas!

Sacensību organizatori: Valgas pašvaldība, Valkas novada dome, Valga Sport, Valgas apriņķa Sporta Asociācija.

Visi dalībnieki ir atbildīgi par savu veselību un apņemas ievērot visus satiksmes noteikumus!

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Aksana Markoviča

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību un mudinātu iedzīvotājus realizēt savas biznesa ieceres, Burtnieku novada pašvaldība izsludina biznesa ideju konkursu “Ideja Burtnieku novadam”.

Biznesa ideju konkurss, kas norisināsies jau otro gadu pēc kārtas, dos iespēju gan esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl domā,  īstenot savu ideju un iegūt biznesa uzsākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu.

Iecerēts, ka konkursa dalībnieki varēs piedalīties pašvaldības rīkotajās apmācībās, kurās dažādu jomu speciālisti sniegs nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai. Savukārt trīs labākajām iecerēm, ko, izvērtējot biznesa plānu, noteiks kompetenta žūrija, tiks Burtnieku novada pašvaldības sarūpētās naudas balvas.  Savas idejas īstenošanai pirmās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, otrās vietas ieguvējs 800 eiro, bet trešās vietas ieguvējs saņems 600 eiro.

Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai autoru grupa līdz trīs cilvēkiem, ja vien ir ideja, ar kuru tiks uzsākta vai attīstīta uzņēmējdarbība Burtnieku novada teritorijā. Tāpat konkursā startēt var arī uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā.

Interesenti aicināti apdomāt savu dalību konkursā “Ideja Burtnieku novadam” līdz 6. martam. Pēc 6.marta iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji varēs tam pieteikties, sūtot aizpildu pieteikumu uz e-pasta adresi info PIE burtniekunovads PUNKTS lv.

Idejas pieteikuma anketa, konkursa nolikums un plašāka informācija pieejama pašvaldības mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā “Attīstība”.

Konkursu “Ideja Burtnieku novadam” organizē Burtnieku novada pašvaldība.  Pērn, kad šāds konkurss notika pirmo reizi, konkursam tika iesniegtas deviņas biznesa idejas. Visu ideju iesniedzēji pašvaldības organizētajās apmācībās saņēma padomus no jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī apguva biznesa plānošanu, mārketinga pamatus un citas vērtīgas lietas.

Pagājušajā gadā konkursā uzvarēja un pašvaldības piešķirtās naudas balvas ieguva Aija Kleimane ar savu ideju par dekoratīvajiem metāla puzuriem un Vita Ozerisnka ar ideju par hidrolātu ražošanu. 

Informāciju sagatavoja:

Arita Rudzīte,
Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 20219631