.png)
|
Arhīva kalendārs
Norvēģu pieredze rāda, ka atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ļauj pilnvērtīgāk izmantot tajās esošos resursus. Šajās pašvaldībās ir potenciāls izaugsmei, bet, nesniedzot papildus atbalstu, iespējas paliek neizmantotas, tādējādi tiek kavēta līdzsvarota valsts un reģionu attīstība. Atsevišķu pašvaldību attīstība nevar notikt atrauti no citām pašvaldībām un valsts, līdz ar to ir būtiski, ka pastāv spēcīgs reģionālais pārvaldes līmenis ar valsts deleģētām funkcijām un atbilstošu finansējumu reģiona attīstībai. VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību realizēt reģionālās attīstības funkciju un nepieciešamību ieviest valsts reģionālās attīstības finanšu programmu, kas tiek realizēta katrā reģionā atbilstoši reģiona attīstības programmai, kā arī iesaistīties sarunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. Kā iepriekš atzinušas tās ministrijas, kuras izvēlējās sadarboties ar plānošanas reģioniem, funkciju deleģēšana ir bijusi veiksmīga, tomēr turpināta netiek. Lielāks valsts atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ir būtisks arī tāpēc, ka tām ir sarežģītāk piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu konkursos un piesaistīt investīcijas savas attīstības veicināšanai. Tādējādi tieši šīs pašvaldības ir vairāk atkarīgas no valstī īstenotās reģionālās politikas. Diemžēl šobrīd valsts reģionālā politika galvenokārt ir vērsta tikai uz nacionālas un reģionālas nozīmes centru attīstību.
Norvēģu kolēģi iepazīstināja ar veidiem, kādos valsts budžeta līdzekļi ļauj veicināt mazo un attālināto pašvaldību izaugsmi. Šo vietu attīstībā ļoti nozīmīga ir kopienu attīstības kapacitātes veicināšana, līdzdarbošanās novada aktivitātēs kopējo mērķu labā un dzīves kvalitātes veicināšana, ko apliecināja arī norvēģu kolēģu sniegtā pieredze. Tai pat laikā šajās teritorijās ļoti nozīmīga ir vietas vērtības palielināšana, izmantojot esošos dabas resursus. Tāpat šo vietu attīstībai viens no būtiskiem izaicinājumiem ir tēla veidošana, kur labi varētu noderēt norvēģu kolēģu ieteiktā pieredze. Mazajās pašvaldībās lielāka nozīme ir sociālajam kapitālam, radot jaunas sadarbības formas ar plašāku sabiedrības iesaisti un attīstot vietējās pašvaldības teritoriju. Reģionālais atbalsts ir nozīmīgs, lai stiprinātu vairāku pašvaldību sadarbību un veicinātu dažādu viedokļu iesaisti.
Norvēģijas ekspertu ziņojums un pieredze bija īpaši vērtīga, ņemot vērā līdzīgos izaicinājumus reģionu attīstībā – centralizācijas tendences un attīstības atšķirības starp dažādiem reģioniem. Diskusija tika rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.
Papildu informācija: Ieva Kalniņa Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja E-pasts: ieva.kalnina PIE vidzeme PUNKTS lv Tālrunis: +371 64116006 Burtnieku novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un novada viesus līdz 22. februārim pieteikt pretendentus konkursam "Uzņēmēju gada balva 2016". Šis konkurss, kas kļuvis jau par tradīciju, tiek rīkots, lai godinātu Burtnieku novada uzņēmējus, kuri aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību. Konkursa galvenā nominācija ir “Gada uzņēmējs 2016”. Savukārt par sasniegumiem 2016. gadā novada uzņēmumus var pieteikt vairākās nozaru un tematiskās nominācijās: “Gada lauksaimnieks augkopības nozarē”, “Gada lauksaimnieks lopkopības nozarē”, “Gada lauksaimnieks dārzkopības nozarē”, “Gada bioloģiskā saimniecība”, “Gada ražotājs”, “Gada tūrisma uzņēmums”, “Gada amatnieks”, “Gada mājražotājs”, “Gada pakalpojumu sniedzējs”, “Jaunais uzņēmējs”, “Gada jaunums”, “Ģimene lauku sētā”, “Rītdienas uzņēmējs”. “Burtnieku novads ir bagāts ar veiksmīgiem uzņēmumiem, kuri prasmīgi strādā savā nozarē, nodrošinot darba vietas gan mūsu novada, gan kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Tieši tāpēc ar konkursa palīdzību, mēs vēlamies viņiem pateikties, vienlaikus sev un citiem parādot, cik Burtnieku novadā ir daudz radošu, darbīgu ļaužu. Pašvaldība aicina ikvienu no 1.februāra pieteikt kandidātus konkursa nozaru un tematiskajās nominācijās, kā arī izvirzīt kandidātus galvenās balvas – “Gada uzņēmējs” – saņemšanai,” stāsta Burtnieku novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Valērijs Seilis. Pieteikt uzņēmumus konkursam iespējams, aizpildot pieteikuma anketu, kura atrodama pašvaldības mājaslapas “www.burtniekunovads.lv” sadaļā “Attīstība”. Pieteikumu iespējams iesniegt gan elektroniski, gan jebkurā Burtnieku novada pagasta pārvaldē. Uzvarētāju nominācijā “Gada uzņēmējs 2016” vērtēs īpaša žūrija, savukārt labākos nozaru un tematiskās nominācijās noteiks iedzīvotāju balsojums. Balsošana notiks laika posmā no 27. februāra līdz 20. martam. Savu balsi varēs nodot gan elektroniski Burtnieku novada pašvaldības mājaslapā, gan papīra formātā pagastu pārvaldēs, aizpildot anketu. Uzvarētāji visās nominācijās tiks pasludināti 31.martā, kad novada uzņēmēji tiks aicināti uz svinīgo pasākumu Burtnieku kultūras centrā. Konkurss “Burtnieku novada uzņēmēju gada balva” pirmoreiz notika 2013. gadā. Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte,
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, līdz ar daudzu citu pašvaldību vadītājiem, ir parakstījis vēstuli, ar kuru pašvaldības iebilst pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Pašvaldību vadītāji vēstulē norāda, ka neatbalsta akadēmijas likvidāciju un lūdz šo procesu pārtraukt, jo tas var negatīvi ietekmēt reģionu attīstību. Pašvaldības iesaka veikt visaptverošu Latvijas augstākās izglītības analīzi un aicina visās turpmākajās diskusijās un lēmumu pieņemšanā par akadēmiju iesaistīt pašvaldību vadītājus. Pašvaldību vadītāju parakstītā vēstule adresēta Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas frakcijām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Augstākās izglītības padomei un citiem adresātiem. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas filiāle Alūksnē strādā kopš 1999. gada. Šobrīd filiālē ir iespējams iegūt augstāko izglītību piecās pirmā un otrā līmeņa, kā arī maģistrantūras programmās. RPIVA Alūksnes filiāli šajā laikā absolvējuši vairāk nekā 850 studenti. Šobrīd filiālē studē vairāk nekā 100 studenti. Par augstākās izglītības iegūšanas vietu RPIVA Alūksnes filiāli izvēlas studenti no plaša apkārtējā reģiona – Alūksnes, Apes, Gulbenes, Balvu, Baltinavas, Rugāju, Viļakas, Smiltenes, Valkas, Madonas, arī Valmieras, Beverīnas, Cēsu, Ciblas, Ērgļu pašvaldību administratīvajām teritorijām.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv 2017. gada 26. janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības dome sēdē tika apstiprināta Valmieras pilsētas pašvaldības energopolitika, kas nosaka pašvaldības apņemšanos atbalstīt energopārvaldības sistēmu un uzlabot tās efektivitāti. Energopārvaldības sistēma tiks ieviesta atbilstoši LVS EN ISO 50001:2012 standarta prasībām. “Par trim galvenajām prioritātēm energopārvaldības uzlabošanai pilsētā ir izvirzīta pašvaldības iestāžu siltumenerģija, elektroenerģija un ielu apgaismojuma elektroenerģija,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts un augstākās vadības pārstāvis Valmieras pilsētas pašvaldības energopārvaldības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas pārraudzībā Andrejs Gluhovs. “Lai pilnvērtīgi ieviestu energopārvaldības sistēmu, šobrīd tiek veikta enerģijas lietojuma un patēriņa analīze, balstoties uz mērījumiem par patērēto siltuma un elektroenerģiju par 2014., 2015. un 2016. gadu. Pēc veiktās analīzes būs iespējams plānot turpmākos iespējamos enerģijas ietaupījumus un to sasniegšanas iespējas,” turpina A.Gluhovs. Energoefektivitātes likuma 5.panta otrā daļa nosaka nepieciešamību ieviest sertificētu energoefektivitātes pārvaldības sistēmu republikas pilsētām, tai skaitā arī Valmierai. Ar to paredzēts radīt sistēmu, kas sekmēs arvien lielākus enerģijas ietaupījumus Valmierā.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Attālo un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstam ir tikpat būtiska nozīme kā reģionālajiem un nacionālajiem centriem – par to liecināja Norvēģijas ekspertu un Vidzemes pašvaldību pārstāvju diskusija Auciemmuižā, Pārgaujas novadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotajā seminārā 26. janvārī savu skatījumu uz attālināto un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstu sniedza norvēģu kolēģi no Lauku attīstības kompetences centra (Center of Competence on Rural Development) un Finnmarkas apgabala pašvaldības.
