.png)
|
Arhīva kalendārs
10. martā Smiltenē notika Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijas (SVK) sēde pārrobežu sadarbības veicināšanai, kuru vadīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vidzemes plānošanas reģionu komisijā pārstāv Evija Zurģe, VPR Attīstības padomes locekle un Raunas novada pašvaldības priekšsēdētāja. Ministrs Gerhards, atklājot sēdi, uzsvēra: "Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka šāds regulārās sadarbības formāts ir augsti novērtēts no Eiropas Komisijas puses, kura atzinusi, ka tikai starp nedaudzām Eiropas Savienības valstīm ar kopīgu robežu šāds formāts pastāv un uzskatāms kā labais piemērs, kuru pārņemt pierobežu reģionu problēmjautājumu risināšanai." SVK sēdē abas puses panāca vienošanos, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie grozījumiem par vienošanos par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pierobežas teritorijā, kā arī uzsākt sarunas, apsverot iespējas, slēgt jaunu līgumu par valstu sadarbību ārkārtas situāciju un krīžu jomā. Puses vienojās turpināt sarunas par iespējām grozīt Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Latvijas un Igaunijas delegācijas atzīmēja, ka svarīgi ir meklēt jaunas sadarbības iespējas SVK ietvaros. Sēdes noslēgumā dalībnieki tika informēti par kopīgām aktivitātēm un sadarbības projektiem pierobežā, gatavojoties abu valstu simtgades jubilejai 2018.gadā. Latvijas - Igaunijas SVK priekšsēdētājs no Latvijas puses bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, savukārt no Igaunijas puses komisiju vadīja Igaunijas Valsts pārvaldes lietu ministrs Mihails Korbs. Sēdē piedalījās arī Latvijas vēstnieks Igaunijā Juris Bone, Igaunijas vēstnieks Latvijā Tonis Nirks, kā arī Latvijas un Igaunijas nozaru ministriju, reģionu un pašvaldību pārstāvji. Saskaņā ar Latvijas - Igaunijas SVK nolikumu, tās izveidošanas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un noslēdzot vienošanos starp valstīm.
Informāciju sagatavoja: Oskars Vizbulis Ministra padomnieks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel. 67026463 E-pasts: Oskars.Vizbulis PIE varam.gov PUNKTS lv
Līdz 2017.gada 31.martam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldības pieteikt savu labās prakses piemēru un iegūt URBACT labās prakses pilsētas titulu. Pašvaldībām būs iespēja popularizēt savu pilsētu Eiropas līmenī URBACT labās prakses festivālā un publikācijās. Sīkāka informācija par konkursu un pieteikšanās kārtību, kā arī 2017.gada 6.februāra Informatīvas dienas prezentācijas - http://urbact.eu/urbact-latvija Labā prakse URBACT programmas izpratnē ir tāds problēmas risinājums, kas jau iepriekš praksē labi darbojies un nodrošinājis vēlamos rezultātus, un kuru varētu rekomendēt kā modeli citām pilsētām. URBACT programma meklē ilgtspējīgus un izmaksu ziņā pieejamus risinājumus, kurus Eiropas pilsētas varētu viegli piemērot savam vietējam kontekstam. URBACT programmas izvēlētajām pašvaldībām būs iespēja iepazīstināt kolēģus Eiropā ar savu darbu, un iegūt Eiropas līmeņa atzinību kā URBACT labās prakses pilsētas. Šāds novērtējums pilsētas līderiem un politiķiem ir kā pierādījums pašvaldības darba kvalitātei, un var palīdzēt pozicionēt pilsētu dažādos veidos, tai skaitā piesaistot papildus finansējumu pilsētas attīstībai. URBACT festivālā 2017.gada 4.-5.oktobrī Tallinā, Igaunijā, URBACT labās prakses pilsētām būs iespēja popularizēt savu labo praksi citām pašvaldībām no visas Eiropas, saņemot atbalstu no URBACT programmas. Pēc labās prakses piemēru noteikšanas, kā nākamais solis 2017.gada rudenī plānots pārneses tīklu konkurss (Transfer Networks), kur URBACT labās prakses pilsētas nodos savu pieredzi citām ieinteresētajām pašvaldībām. URBACT labās prakses pilsētas pārneses tīklu projektu konkursā varēs startēt kā vadošie partneri – tā būs iespēja ne tikai nodot labo praksi citiem, bet arī iegūt resursus jūsu labās prakses izvērtēšanai un uzlabošanai. URBACT ir Eiropas Savienības programma, kas atbalsta pieredzes apmaiņu un mācību projektus pilsētvides attīstībai. Kontaktpunkts Latvijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Informāciju sagatavoja: Laura Cunska-Āboma Līdz šā gada 20.martam Burtnieku novada iedzīvotāji, kā arī uzņēmēji ir aicināti pieteikt savu izloloto biznesa ideju konkursā “Ideja Burtnieku novadam”. Biznesa ideju konkursu Burtnieku novada pašvaldība rīko jau otro gadu pēc kārtas, un tas dod iespēju gan esošajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl domā, īstenot savu ideju, iegūt biznesa uzsākšanai nepieciešamās zināšanas, kontaktus un arī naudu. Plānots, ka konkursa dalībnieki varēs piedalīties pašvaldības rīkotajās apmācībās, kurās dažādu jomu speciālisti sniegs nepieciešamās zināšanas idejas veiksmīgai realizācijai. Savukārt trīs labākajām iecerēm, ko, izvērtējot biznesa plānu, noteiks kompetenta žūrija, tiks Burtnieku novada pašvaldības sarūpētās naudas balvas. Savas idejas īstenošanai pirmās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, otrās vietas ieguvējs 800 eiro, bet trešās vietas ieguvējs saņems 600 eiro. Dalību konkursā var pieteikt jebkura fiziska persona vai autoru grupa līdz trīs cilvēkiem, ja vien ir ideja, ar kuru tiks uzsākta vai attīstīta uzņēmējdarbība Burtnieku novada teritorijā. Tāpat konkursā startēt var arī uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 15 tūkstošus eiro un kuri veic uzņēmējdarbību Burtnieku novada teritorijā. Savu biznesa ideju un pieteikumu apmācībām vari iesniegt, sūtot aizpildu pieteikuma anketu uz e-pasta adresi info PIE burtniekunovads PUNKTS lv. Pieteikuma anketa, konkursa nolikums un plašāka informācija atrodama mājaslapā www.burtniekunovads.lv Konkursu “Ideja Burtnieku novadam” organizē Burtnieku novada pašvaldība. Pērn, kad šāds konkurss notika pirmo reizi, konkursam tika iesniegtas deviņas biznesa idejas. Visu ideju iesniedzēji pašvaldības organizētajās apmācībās saņēma padomus no jau pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī apguva biznesa plānošanu, mārketinga pamatus un citas vērtīgas lietas. Pagājušajā gadā konkursā uzvarēja un pašvaldības piešķirtās naudas balvas ieguva Aija Kleimane ar savu ideju par dekoratīvajiem metāla puzuriem un Vita Ozerisnka ar ideju par hidrolātu ražošanu.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||