Arhīva kalendārs
Koncertam sagatavota īpaša programma. Ar lielu interesi tiek gaidīts Pētera Vaska skaistā opusa “Klusuma auglis” jaunas versijas pirmatskaņojums. Georgijs Osokins izveidojis pārlikumu klavierēm un stīginstrumentiem (līdz šim klausītāji dzirdējuši versijas korim un klavierēm, jauktam korim a cappella, jauktam korim un stīginstrumentiem, klavierkvintetam, stīgu kvartetam). Georgijs Osokins saka: “Pēteris Vasks man ir īpašs un svarīgs jau kopš skolas gadiem. Diemžēl viņam nav tik daudz klavierdarbu, cik varbūt mums visiem gribētos. Ar tēvu un brāli patlaban ierakstām latviešu mūzikas disku, kas būs veltīts Latvijas simtgadei, un es izvēlējos ierakstīt Vaska mūziku. “Klusuma auglis" ir dievišķa mūzika, kas neeksistē uz zemes, bet skan tālu no šejienes – kaut kur citur, kur valda miers. Šim opusam ir vairākas versijas, bet es nolēmu mēģināt to aranžēt klavierēm un stīgu orķestrim, jo, manuprāt, tas varētu brīnišķīgi skanēt.” Jaunais pianists būs solists arī Volfganga Amadeja Mocarta 25. klavierkoncertā, kas sacerēts Vīnē, kad Mocarts bija 30 gadu vecs. Georgija ieskatā šis opuss “ir diezgan reti atskaņots, taču bezgalīgi skaists un ļoti svaigs ar izsmalcināto instrumentāciju un brīžiem pilnīgi negaidītiem kompozīcijas pavērsieniem; tas ir viens no maniem mīļākajiem Mocarta klavierkoncertiem, un šajā koncertprogrammā tas harmonēs ar Vasku”. Koncerta otrajā daļā dzirdēsim stīginstrumentu mūzikas klasiku. Vispirms skanēs Džakomo Pučīni elēģija “Krizantēmas”, ko meistars sacerēja 32 gadu vecumā vienā naktī un kas veltīta laba drauga, Savojas hercoga un Spānijas karaļa Amadeo (jeb Amedeo) piemiņai. Pēc tam – Pētera Čaikovska slaveno skaņdarbu “Serenāde”, kurā dzirdama komponista tieksme uz klasicismam raksturīgu domāšanas skaidrību, kas tobrīd vispār raksturīga Krievijas mākslā – daži speciālisti to uzskata par sudraba laikmeta skaidru pazīmi. Populāra ir “Serenādes” otrā daļa Valsis, ko atpazīs daudzi. Georgijs Osokins ir spēcīgs, spilgts un iemīļots pianists. Lielās mūzikas balvas 2015 ieguvējs kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Pēc diplomanda titula iegūšanas prestižajā Šopēna konkursā Varšavā (2015) Georgijs saņēma neskaitāmus koncertēšanas uzaicinājumus. Georgija Osokina interpretācijas ir spilgtas, pianistam piemīt spožs artistiskums. Viņš sajūsmina cienītājus un spēj izaicināt atturīgos. Līdztekus studijām Georgijs aktīvi koncertē - uzstājies daudzviet Eiropā, Krievijā, Japānā un ASV. 2016. gada maijā Georgijs pēc Vankuveras Šopēna biedrības aicinājuma ar lieliem panākumiem koncertēja Vankuveras Playhouse, aizstājot pasaulslaveno Šopēna interpretu Nelsonu Freiri. Pērn tika prezentēts Georgija Osokina pirmais soloalbums, kas ieskaņots Nīderlandē un laists klajā britu skaņu ierakstu namā Piano Classics. Tajā iekļauti Šopēna vēlīnie opusi. Kopā ar Georgiju Osokinu koncertzālē “Cēsis” muzicēs “DD orķestris” un šīs vienības izveidotājs Jānis Liepiņš. Stundu pirms koncerta, plkst. 18.00, Kamerzālē interesenti aicināti uz “Pirmskoncerta sarunu” ar komponistu Pēteri Vasku un diriģentu Jāni Liepiņu. Sarunu vadīs LR “Klasika” ētera personība, muzikologs Orests Silabriedis. Dalība pasākuma bez maksas. Koncertzāles “Cēsis” pavasara koncertu sērija ar pasaulslavenu Latvijas mūziķu dalību turpināsies arī aprīlī. Jau 2. aprīlī aicinām uz Lielās mūzikas balvas laureātu – vijolnieces Evas Binderes, čellistes Kristīnes Blaumanes un pianista Reiņa Zariņa, koncertu “Trio Palladio/Bindere, Blaumane, Zariņš”, kurās skanēs romantisma mūzikas šedevri. Savukārt 8. aprīlī Cēsīs klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt pasaules operteātru iemīļoto latviešu tenoru Aleksandru Antoņenko. Tās ir retas un īpašas reizes, kad izcilais tenors dzimtenē izpilda kamermūzikas programmas, un šoreiz Antoņenko balsi dzirdēsim latviešu komponistu dziesmās un Štrausa opusos. Kopā ar solistu uz skatuves būs pianists Daniels Pavļuts.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Pārgājiena maršruts vedīs pa meža takām gar Valmieras dabas “artēriju” Gauju, šķērsojot gan senlaicīgo Dzelzceļa tiltu (Dzelzīti), gan Valmieras apvedceļa tiltu. Pastaigas dalībnieki atklās, kur Putriņu mežā pirms trim gadiem tika novietots meža pūču būris. Sarunās ar ornitologu Gaidi Grandānu būs iespējams uzzināt par pūču izplatību Latvijā un iemesliem, kas tās apdraud, kā arī pūču olu dēšanas, perēšanas un mazuļu barošanas īpatnībām, medīšanas un ēšanas paņēmieniem. Tāpat ornitologs iepazīstinās, pēc kādām pazīmēm pamanīt un atpazīt pūces klātbūtni dabā. Nakts pārgājiens tās dalībniekus vedīs klusuma un klausīšanās pastaigā, rosinot izjust nakts burvību un noslēpumainību mežā, sadzirdēt nakts putnu sasaukšanos, pamanīt naktsdzīves norises Valmieras dabā. Plānotais pārgājiena maršruts ir 5,5 km. Tas paredzēts pa ierīkotām takām un meža ceļiem, tāpēc tā pakāpe netiek novērtēta kā sarežģīta vai smaga. Taču ieteicams vilkt mitruma izturīgus apavus, kā arī siltu, lietu un vēju necaurlaidīgu apģērbu, kas ejot nečaukst un nešvīkst. Pārgājiena laikā nepieciešams arī kabatas vai pieres lukturītis, kā arī, šķērsojot Valmieras apvedceļa Gaujas tiltu, obligāti nepieciešama gaismu atstarojošā veste. Ikviens interesents ir aicināts piedalīties pārgājienā, iepriekš piesakoties pie Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistes vides komunikācijā Līgas Bieziņas, rakstot e-pastu liga.biezina PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26495997. Pūču vērošanas nakts pārgājiens Valmierā, atzīmējot Zemes stundu, ir Valmieras pilsētas pašvaldības vides izglītības darbs, kas pieteikts ZAAO vides iniciatīvai “100 darbi Latvijai”. Tā veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot vidzemnieku idejas, resursus un darbaspēku, lai līdz 2018.gada 18.novembrim kopīgiem spēkiem Vidzemē paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides sakopšanā un izdaiļošanās, kā arī vides izglītībā. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997 |
|