Arhīva kalendārs

Lai aicinātu skolu jauniešus mērķtiecīgi un laikus plānot savu tālāko izglītošanos, nākotnes karjeru un profesiju, 20 Latvijas pilsētās šodien sākas Karjeras nedēļas pasākumi, kuru vadmotīvs šogad ir “Atver profesijas durvis!”. Pasākumus jau ceturto gadu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar pašvaldību izglītības pārvaldēm, kuru lokam šogad pievienojušās Lielvārde, Dagda, Talsi, Preiļi un Tukums.

“Profesionālās karjeras izvēle ir sarežģīts jautājums mūsdienu dinamiskajā laikā. Visbiežāk jauniešiem trūkst izpratnes par konkrētām profesijām un to ikdienu. Ne visas profesijas ir tik zināmas kā frizieri, viesmīļi, santehniķi un citi. Profesiju ir daudz, un ir svarīgi pazīt arī citas un meklēt savējo – vispiemērotāko, tāpēc Karjeras nedēļa ar savu daudzpusīgo pasākumu klāstu ir viens no veidiem, kā padarīt jauniešu izvēli informētāku,” atzīst VIAA direktore Dita Traidās.

Karjeras nedēļas pasākumi šonedēļ notiek arī Rīgā. Šodien Rīgas ielās dodas Karjeras nedēļas busiņš, kuru vadīs mūziķis un TV raidījumu vadītājs Jānis Strapcāns. Tas piestās pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Rīgas Franču liceja un Rīgas 49. vidusskolas, lai aicinātu skolēnus piedalīties Karjeras nedēļas pasākumos un atgādinātu, cik svarīgi par savu nākotnes profesiju domāt jau skolas laikā. 

Otrdien no plkst. 14:00 Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā, pie vides instalācijas “Atver profesijas durvis!” notiks “Ātrais randiņš ar profesionāli”, kurā jaunieši pavisam īsā laikā varēs iegūt priekšstatu par septiņām dažādām profesijām - modes dizaineri, pavāru, Nacionālo bruņoto spēku leitnantu, ārstu, programmētāju, dīdžeju un žurnālistu, kuras kā interesējošās profesijas balsojumā internetā izvēlējušies paši jaunieši.

Karjeras nedēļas laikā pasākumi notiek ne tikai jauniešiem, bet arī vecākiem. Piemēram, ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 18:00, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā, Kaņiera ielā 15, notiks nodarbība, kurā vecāki varēs uzzināt, kā palīdzēt bērniem izvēlēties tālākās izglītības un profesionālās darbības jomu, kādi resursi tam pieejami.  

Karjeras nedēļas laikā Rīgā un pārējās pilsētās jauniešiem būs iespēja ne tikai tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, bet arī apmeklēt uzņēmumus un pašvaldības iestādes, kā arī saņemt karjeras konsultācijas vai mācīties izveidot savu CV. Jaunieši var piedalīties arī radošajās darbnīcās un konkursos, kā arī laimēt balvas.

Sociālajā tīklā Draugiem.lv VIAA lapā www.draugiem.lv/viaa ikvienam lietotājam pieejama interaktīva un izzinoša spēle “Atver profesijas durvis”, kurā var iepazīt dažādas profesijas un pelnīt papildu punktus, apmeklējot Karjeras nedēļas pasākumus. Savukārt Vecrīgā, Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā, apskatāma Karjeras nedēļai veltīta instalācija “Atver profesijas durvis!”, kur ikvienam ir iespēja iejusties septiņu dažādu profesiju tēlos.

VIAA veiktās jauniešu aptaujas dati liecina, ka 40% jauniešu nākotnes profesiju izvēlas, balstoties uz teorētiski un attālināti iegūtām zināšanām. Tikmēr 77% atzīst, ka labāk nākotnes profesiju iepazīt praktiskā veidā, tomēr realitātē jauniešiem trūkst iespēju vai pašiniciatīvas šīs iespējas izmantot. Karjeras nedēļa uz to aicina gan skolās, gan ārpusskolas aktivitātēs.

Par Karjeras nedēļu 2015

Karjeras nedēļu no 12. līdz 16. oktobrim organizē VIAA sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros.

Šogad Karjeras nedēļa norisināsies vienlaikus 20 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā, Tukumā un Preiļos.

Detalizēta pasākumu programma 20 pilsētās pieejama vietnē: www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela. 

Papildu informācija:

Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088
e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Karīna Javtušenko
Hauska & Partner
Karjeras nedēļas 2015 komunikācijas konsultante
Tālr.: 67821691, 26562499
e-pasts: karina.javtusenko PIE hauska PUNKTS com

Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas, Latvijas ezeros novērotas jau vairākus gadus. Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu šādu zivju atrašanu arī Burtniekā. Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti, tāpēc situāciju skaidrot un ieteikumus, kā rīkoties, ja šādas zivis tiek atrastas vai noķertas, tika lūgts ihtiopatoloģijas pētnieks un veterinārārsts Mārcis Ziņģis.

M. Ziņģis skaidro: “Sākotnēji katrā konkrētā gadījumā ir jāsaprot, vai jāceļ panika, ja tā ir viena vai dažas zivis lielā ezerā (cilvēki nereti pārspīlē). Beigtas, uzpeldējušas zivis vējš var atpūst vienā vietā no ļoti liela apgabala un var likties, ka ir notikusi zivju masveida bojāeja. Šādu klīnisko ainu (slimības izpausme, vizuālās izmaiņas, apsārtumi, čūlas utt.) var radīt gan bīstamas infekcijas slimības, gan apkārt esošā nosacīti patogēnā mikroflora pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ļoti rūpīgi būtu jāapskata skartā vieta, vai tur nav bijusi rēta, jo tā visbiežāk kalpo kā infekcijas vārti. Ap galvu un mutes dobumā rētas var radīt āķi makšķerēšanas gadījumā, ja zivs noraujas vai tiek atlaista. Tās var radīt plēsīgie putni un dzīvnieki, kā arī vēl lielākas plēsīgās zivis. Noteikti jāņem vērā ūdens temperatūra. Vasarā, siltā laikā, infekcijas draudi ir daudz lielāki, baktēriju attīstībai labvēlīgu laika apstākļu dēl, tāpēc process notiek daudz straujāk. Turpretī zemas temperatūrā viss var ilgt un attīstīties hroniski ilgu laiku. Tas jāņem vērā, lai noteiktu primārās problēmas ietekmes laiku. Labāk šādu zivi ir apskatīt speciālistiem, vēlams svaigā veidā vai atdzesētā, vai, ja tā to nav iespējams saglabāt, tad sasaldētā. Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). Lai palīdzētu saprast kopējo ainu, kā rīkoties, pirms vai pēc laboratorisko analīžu veikšanas, var vērsties institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā pēc padoma.”

Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus. Lūdzam visus, kuri noķer vai atrod zivis par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram uz makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē Valmierā.

Informāciju sagatavoja:

Raimonds Indrāns

Burtnieku novada pašvaldības

Domes priekšsēdētāja vietnieks

Tālr.: 29107515, e-pasts: raimonds.indrans PIE burtniekunovads PUNKTS lv

1.decembrī SIA “VTU Valmiera” apritēs 70.gadskārta. Viena no jubilejas gada aktivitātēm ir grāmatas izdošana, kurā apkopoti gan svarīgākie notikumi uzņēmuma vēsturē, gan vairāki atmiņstāsti.

Tā kā 60 gadu jubilejā izdotajā grāmatā plaši un pamatīgi pētīta uzņēmuma vēsture, šogad izdotajā darbā 17 nodaļās lasāms par pēdējās desmitgades svarīgākajiem notikumiem. Tie papildināti ar 17 atmiņstāstiem, kas krietni pārsniedz desmit gadu robežu. Tāpat arī grāmatā lasāmi 70 interesanti uzņēmuma vēstures fakti no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī skatāmas fotogrāfijas, kuru uzņemšanas laika nogrieznis ir no 1945. līdz 2015.gadam.

Lai taptu apraksti par desmitgades svarīgākajiem notikumiem, stāstnieku lomu uzņēmās SIA “VTU Valmiera” darbinieki. Lasāms par svarīgāko šī laika līgumu, bez kura nebūtu iespējams veikt tagad jau tik ierastos starppilsētu maršrutus, un par to, cik ļoti šim projektam paredzēto dokumentu nogādāšana Rīgā līdzinājās asa sižeta filmai; vai kāds vēl atceras dzelzs kastītes, kas caurumoja talonu un pēc tām dzeltenas elektroniskas iekārtas; līderi jauniegādāto autobusu marku ziņā ir Mercedes-Benz spēkrati, lai gan Volvo firmas autobusi šajā desmitgadē ir tikai par vienu mazāk; iespējams, daudzi nezina, ka katru vakaru autobusus sagaida, iztīra un uzspodrina trīs darbinieki; SIA “VTU Valmiera” ir viens no retajiem uzņēmumiem mūspusē, kurā ir štata vienība – medmāsa; daudz svecīšu pūsts arī uzņēmumu filiāļu tortēs: Valkas autoosta sasniegusi 50 gadu slieksni, Rūjienas – 60, savukārt Smiltenes – 55; Valmieras autoostas rekonstrukcijā vērojamas interesantas sakritības ar autoostas būvniecību: rekonstrukcija sākās aprīlī, bet šajā mēnesī pirms gandrīz 60 gadiem likts ēkas pamatakmens, atjaunotā autoosta durvis vēra oktobrī, šajā pašā mēnesī 1957.gadā pasažieri pirmo reizi pārkāpa jaunuzceltās autoostas slieksni – šie un vēl daudzi citi notikumi aprakstīti grāmatā.

Savukārt atmiņstāstus uzticēja lielākoties uzņēmuma bijušie darbinieki, no kuriem vecākais ir 93 dzimšanas dienas nosvinējis kungs. Viņu stāstītais ir ne tikai interesants, bet arī aculiecinieku pieredze par pavisam citiem laikiem. Piemēram, Augēnijs apguvis dažādus trikus, lai uz tolaik sliktajiem ceļiem savaldītu autobusu ar ierobežotām tehniskām iespējām, Romāns stāsta, ka ziemā, kad ceļi bija slideni un apputināti, nebija nekas neparasts, ka pasažieri palīdzēja iestumt noslāpušu autobusu, Roberts strādājis uzņēmumā laikā, kad Valmierā dzīvojamās ēkas tikai sāka būvēt, tāpēc, ja nebija vieta kopmītnē, kāda nakts bija jāpārlaiž arī autobusā, Pēteris ticis politiski vajāts, tāpēc uzņēmumā nostrādājis vien divus gadus, kuros tomēr paspējis pabeigt vairākus vērienīgus būvniecības projektus, Mārtiņš, kurš remontzonā nostrādājis no 1959. līdz 2000.gadam, atpazīst katru tā laika transporta detaļu un zina, kā novērst bojājumus, Miervaldis atceras, ka no rūpnīcas vestajiem autobusiem skrūves jau pa ceļam sākušas birt ārā, viss bijis jāpārtaisa, Andris, vadot uzņēmuma smagās mašīnas, piedalījies vairākos svarīgos būvprojektos, piemēram, Kocēnu kalna norakšanā, tilta būvniecībā pār Gauju apvedceļā netālu no Vidzemes slimnīcas u.c., Līga atceras, kāds uzņēmums izskatījās bērna acīm, jo pēc skolas devusies pie mammas,  kura tur strādājusi – rācijas automašīnās, autobuss HBI (Haču Biķ Ikarusam), rokas, kas smaržo pēc autoremonta, krāsainas ampulas medpunktā un citas brīnumainas lietas, Sandra pastāstīja, kā autobusa vadītājs, kurš, iebraucot autoostā 20 minūtes pirms laika, izglābis viņas dzīvību, Valtera Aleksandra, kurš deficīta laikos devies uz rūpnīcām citās valstīs un apmaiņas ceļā gādājis rezerves daļas, darbs līdzinājās dārgumu mednieka piedzīvojumiem, Ilgas pirmā darba mašīna bija bez stikla tīrītājiem, bez siltuma krāsniņas, bez aizmugures skata spoguļa un pat bez pagrieziena rādītājiem, ja gribēja nogriezties, bija jāizbāž pa logu roka un jāparāda virziens, Juris ne tikai spēj salabot autotehniku un izgudrot jaunas uzpariktes, viņš arī fotogrāfijās un videofilmās iemūžinājis uzņēmuma svarīgos brīžus, Raitim autobusa vadīšana bija sirdsdarbs, turklāt viens no dēliem piedzima dienā, kad Raitis sāka strādāt uzņēmumā, Sandra piedzīvojusi gan lētas degvielas, gan tās deficīta laikus, turklāt var pastāstīt, ka benzīns ir zaļganā krāsā, dīzelis - vasarā dzeltenīgs, bet ziemā – bezkrāsains, Dzidra atceras, ka, būdama konduktore, bieži aprunājusies ar pasažieriem, turklāt zinājusi ne tikai visas pieturvietas, bet arī lauku maršrutos pasažieru vārdus.

Grāmatas atvēršanas svētki gaidāmi laikā, kad uzņēmums atzīmēs jubileju – novembra beigās. Tā kā tā būs izdota ierobežotā skaitā, interesentiem grāmata būs pieejama Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Par uzņēmuma vēsturi no 1945. līdz 2005.gadam iespējams lasīt pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā “”VTU Valmiera” 60”.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jauno ES fondu atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai”. 

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Programmai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 21,7 milj. euro. 

Programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt ražošanas telpu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām. 

Projekta iesniegumus varēs iesniegt:

1. apstrādes rūpniecības komersanti, lai izveidotu ražošanas telpas savām vajadzībām;
2. komersanti, kuri nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu un izveidotās telpas iznomās apstrādes rūpniecības mazajiem un vidējiem komersantiem.

Projektus varēs īstenot republikas un novadu pilsētās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2015. gada sākumā bija vismaz 10 000 cilvēku, vai 10 km attālumā no šo pilsētu robežas. 

Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir 1,3 miljoni euro. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, sākotnēji paredzēts atbalstīt pa vienam projekta iesniegumam katrā pilsētā, kas atbilst programmas nosacījumiem, un atlikušais finansējums tiks piešķirts nākamajiem projekta iesniegumiem ar augstāko punktu skaitu katrā pilsētā. 

Lai varētu saņemtu ERAF līdzfinansējumu, projektu īstenotājiem būs jānodrošina, ka izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā, kā arī radītas jaunas darbvietas. 

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir iesniegti izskatīšanai ES fondu uzraudzības komitejas apakškomitejā 2015.gada 29.oktobrī.

Ministru kabineta noteikumu projektu un vērtēšanas kritēriju projekts publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/normativo_aktu_projekti/

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193; E-pasts: Evita.Urpena PIE em.gov PUNKTS lv; prese PIE em.gov PUNKTS lv

Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem