Arhīva kalendārs

Otrdien, 27.oktobrī plkst. 10:00 Cēsu pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” aicina tūrisma uzņēmējus pulcēties uz rudens tikšanos Ruckas muižā.

Cēsu pilsētas un apkārtnes tūrisma uzņēmēju sanākšanas galvenās tēmas būs pasākumi, gastronomija un serviss tūrisma kontekstā. Tikšanos ievadīs Ruckas muižas saimniece Ieva Goba pastāstot par mākslas rezidenču centra attīstību, savukārt Cēsu Kultūras centrs uzņēmējus iepazīstinās ar „Cēsīm 810” svinību iecerēm, uzklausīs ierosinājumus.

Jau izziņots, ka Rīgas – Gaujas reģions ar konceptu „Ar dabu šķīvī” 2017. gadā būs viens no Eiropas gastronomijas galamērķiem. Kādas iespējas un izaicinājumus tas varētu radīt prezentēs Rīgas tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua, savukārt restorāna „Izsalkušais Jānis” saimnieks Guntars Kāpostiņš dalīsies pieredzē „dabas garšas” īstenošanā.

Uzņēmēja, Mg.oec. Jolanta Sausiņa, savā prezentācijā akcentēs servisa un kvalitātes līmeņa lomu tūrisma pakalpojumu sniegšanā. Tikšanās noslēgumā Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra vadītāja Andra Magone informēs par nākamā gada mārketinga aktivitātēm un sadarbības iespējām.

Dalībnieku pieteikšanās līdz 2015. gada 24. oktobrim plkst. 17:00, rakstot uz e-pastu info PIE cesis PUNKTS lv vai zvanot pa tālruņiem 64121815, 28318318.

Programma

09:40 – 10:00   Ierašanās un reģistrēšanās Ruckas muižā, Piebalgas iela 19

10:00 – 10:10  “Ruckas mākslas rezidenču centra aktivitātes”, prezentē Ruckas muižas saimniece  Ieva Goba

10:10 – 10:30  “Cēsīm 810 programma un aktualitātes”, prezentē “Cēsu Kultūras centrs” Kultūras menedžere Laura Bāliņa

10:30 – 11:00  “Rīgas – Gaujas reģions kā 2017.gada Eiropas gastronomijas galamērķis. Izaicinājums un iespējas”,  prezentē Rīgas tūrisma attīstības biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Blaua

11:00 – 11:20  “Pieredze dabas garšas koncepta realizēšanā”, prezentē restorāna “Izsalkušais Jānis” saimnieks Guntars Kāpostiņš

11:20 – 12:05   Uzkodu pauze, neformālas sarunas

12:05 – 12:30  “Servisa un kvalitātes vērtība tūrismā”, prezentē uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Tūrisma stratēģiskās vadības absolvente, Mg.oec. Jolanta Sausiņa

12:30 – 12:50  „Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra aktualitātes”, prezentē Cēsu Tūrisma Attīstības un Informācijas centra vadītāja Andra Magone

Informāciju sagatavoja:

Laila Skujiņa

Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs

Galvenā tūrisma speciāliste

Pils laukums 9, Cēsis, LV-4101

Tālr.: 64121815, 28318318

E-pasts: laila.skujina PIE cesis PUNKTS lv

www.turisms.cesis.lv 

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros. Šajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Arī Latgales ezeros nārstojošās lašveidīgās zivis – sīgas un repšus  aizliegts iegūt  no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Lai gan ezeros vēl nav sācies lašveidīgo zivju  nārsta laiks – ir jāsagaida nedaudz aukstāks laiks, jau tagad  Dabas aizsardzības pārvaldes  Latgales reģionālās administrācijas vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību  īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzībai un regulāri veic noteikumu ievērošanas kontroli.  Inspektori ir gatavi aktīvi iesaistīsies arī Valsts vides dienesta  koordinētajās  aktivitātēs, lai īstenotu lašveidīgo zivju resursu aizsardzības pasākumus.

Dabas aizsardzības pārvalde  darbam Latgales puses ūdenstilpnēs iegādājusies papildus inventāru zivju resursu aizsardzības pasākumiem -  trīs meža kameras ar SD atmiņas kartēm, divas termokameras ar videoierakstītāju, vienu videokameru, vienu  binokli un četrus LED lukturus. Aprīkojumu iespējams izmantot plaša spektra aktivitātēs  gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā.

Taču, lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, lūgums vietējiem iedzīvotājiem būt apzinīgiem un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību valsts vides inspektoriem. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu doties dabā un vērot lašu nārstu, kas ir samērā unikāla parādība. Tādejādi kopīgiem spēkiem varam iztraucēt kādu malu zvejnieku un pasaudzēt lašus un taimiņus.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par nelikumīgas lašveidīgo zivju ķeršanas gadījumiem, jo šāda informācija būs noderīga pārkāpumu atklāšanā un pārtraukšanā:

-  Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Dainis Tučs 25644164, Aleksandrs Savičs 28703840;

- Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Jānis Bušs 29433226.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji par iespējamiem makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem aicināti ziņot jaunajā mobilajā aplikācija “Vides SOS”. „Vides SOS” darbojas ar mobilo datu un GPS signāla palīdzību. Konstatējot iespējamo pārkāpumu, tas jānofotografē, jāapraksta un jānosūta.

Savukārt makšķerniekus Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Malu zvejniekiem der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī  kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Papildus informācija:

Laši pieder pie ceļotājzivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz nārsta upi. Baltijas laši jūras dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

Lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi, kā arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur šo zivju ieguve ir atļauta, iegādājoties licenci. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas notiekumu pārkāpumiem.