.png)
|
Arhīva kalendārs
.oktobrī Valmieras Drāmas teātra telpās norisinājās gadskārtējā konference “Dzimtsarakstu loma tieslietu sistēmā”. Pirmā šāda veida konference notika 2014.gadā Rīgā, akcentējot partnerattiecības un dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā. Šogad konferenci Valmierā atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Tāpat klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas (LR) Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Savukārt LR Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informēja klausītājus par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm. Konferencē uzstājās dažādu jomu speciālisti, kuru mērķis bija pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem dzimtsarakstu un ar tiem saistītām jomām. Tika runāts par dzimtsarakstu sistēmas attīstības aktualitātēm, tiesiskā statusa noteikšanu, reģistrējot bērna dzimšanu, tāpat tika runāts par personvārdu atveidi un pareizrakstību, kā arī par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību. Noslēdzošajā daļā diskusijas par bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbību vadīja Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes loceklis Andris Alpeus. Viņa prezentācijas laikā izkristalizējās populārākie bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības veidi – lēmumu pieņemšana par bērna vārda, uzvārda vai tautības ierakstu, kā arī lēmumu pieņemšana par nepilngadīgajiem, kuriem nepieciešams dot atļauju stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savas uzstāšanās laikā A.Alpeus analizēja arī esošo bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas sadarbības procesu, kopīgās sadarbības sfēras, vienlaikus arī rosināja diskusijas par alternatīva sadarbības modeļa ieviešanu. Būtiski, ka konferences laikā kopīgi ar dzimtsarakstu nodaļu pārstāvjiem tika rastas atbildes problēmjautājumiem, lai uzlabotu turpmāko darbu. Vēsture: Latvijā līdz 1921.gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus uzturēja baznīca, savukārt dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921.gadā izsludināja likumu "Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”. Pieejama informācija, ka 1921.gadā Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas "Vakareiropā" darbojās jau sen. Pirmo dzimtsarakstu nodaļu - Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kas atradās Šķūņu ielā 11, atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļa dibināta nedaudz vēlāk - 1921.gada 1.jūlijā. Pirmā vieta, kur šī institūcija atradās, bija Rāte (šobrīd Valmieras Drāmas teātra administratīvā ēka). Kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederējusi tieslietu ministram. Termins "Dzimtsarakstu nodaļa" ir cēlies no termina "Dzimtu saraksti". Šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kurās ierakstīja visu dzimtu. Informāciju sagatavoja: Liene Zālīte
Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos kļuvusi par laureātu Latvijas Dizaineru savienības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ Vides dizaina kategorijā “Vides labiekārtojuma objekti un ārtelpas vizuālās komunikācijas objekti”. Neikenkalna dabas koncertzāle konkursā saņēmusi arī simpātiju balvu no Sadolin. Balvas konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2015″ tika sadalītas sešās dizaina nomināciju kategorijās - "Interjera dizains", "Vides dizains", "Rūpnieciskais dizains", "Modes un tekstila dizains", "Grafikas dizains" un "Foto dizains". "Gada balva dizainā" tiek pasniegta jau divdesmito gadu pēc kārtas. Ar laureātu sarastu var iepazīties ŠEIT. Neikenkalna dabas koncertzāle izveidota 2014. gadā. Koncertzāles projekta autors ir arhitekts Uģis Šēnbergs, būvdarbus veica SIA “Ekers”. Dabas koncertzāle, kas ir Latvijā vēl nebijis projekts, ir veidota atšķirīgi no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatītāju vietas izvietotas arī Mazbriedes upes pretējā krasta nogāzē, uz kuru ved pontonu tilts pār upi. Estrādes vidi atraktīvi atdzīvina vides mākslas objekti “Sidraba birzs” un “Skaņu birzs”, kurus veidojis mākslinieks Ivars Mailītis. Šovasar Neikenkalna dabas koncertzālē norisinājās vērienīgi pasākumi – Vidzemes dziesmu diena un starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2015”. Jāpiemin, ka šī gada pavasarī Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju skatē ieguva 1. vietu konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2014″ nominācijā “Ainava”.
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Kocēnu novada dome E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv">eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||