.png)
|
Arhīva kalendārs
Augusta beigās 11 ar Hanzas vēsturi cieši saistīti partneri apstiprināja pārrobežu sadarbības projektu HANSA (Ilgtspējīga jaunā Hanzas alianse). Projekta tapšanu nodrošina Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam atbalsts. No 5.-11. oktobrim visi partneri dodas kopīgā ceļojumā aplūkojot visas projekta partneru Hanzas pilsētas, tai skaitā Straupi, Pārgaujas novadā. Viesus no 9 Hanzas pilsētām - Limbaži, Valmiera, Cēsis, Koknese, Kuldīga, Straupe, Pērnava, Vīlande, Visbija-, Vidzemes plānošanas reģiona un divus tūrisma ekspertus no Zviedrijas, Pārgaujas novada pašvaldība pie sevis uzņems 7.oktobrī. Pulksten. 9:00 notiks partneru uzņemšana Lielstraupes pilī, Straupes Narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Pētera Kuprēviča vadībā. Pēc kā sekos mācītājas Daigas Ummeres ekskursija uz Straupes baznīcu, kas tālāk gar dzirnavām vedīs uz Mazstraupes pili, ar kuru iepazīstinās Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa. No plkst. 10:15 Hanzas partneri tālāk aplūkos vēsturisko Piķiera namiņu Straupes centrā un tālāk dosies uz Ungurmuižu, kur tiks pasniegta liepziedu tēja un ar 18. gs. stāstu apvīts cienasts. Hanzas partneru tikšanās laikā tiek pārrunāti HANSA projekta mērķi, kuri ir noteikti kā Hanzas zīmola attīstīšana un pilnveidošana atpazīstamībai noteiktos reģionos starptautiski. Papildus veidojot kopīgas tūrisma aktivitātes, radot jaunus tūrisma produktus un pakalpojumus, kas ietekmē noteikto teritoriju ilgstpējīgu attīstību. Projekta koordinatore –Rudīte Vasile uzsver-, ka Pārgaujas novada pašvaldībai projekta ietvaros būs iespējas realizēt arī pasākumus, kas, mūsdienu interpretācijā, ļaus izpētīt, apzināties un izmantot esošās vēstures vērtības, kas saistītas ar bagāto Hanzas vēsturi novadā. Projekta realizācijas termiņš ir sākot no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 31.decembrim.
Informāciju sagatavoja: Pārgaujas novada Sabiedrisko attiecību speciāliste Stefānija Jančevska E-pasts: stefanija.jancevska PIE pargaujasnovads PUNKTS lv T: 26368154 Lai jauniešos raisītu interesi par profesiju daudzveidību un vēlmi tās tuvāk iepazīt, šodien Vecrīgā atklāta interaktīva instalācija “Atver profesijas durvis!”. Instalācija vizualizē konditora, mikrobiologa, ārsta, programmētāja, ugunsdzēsēja, modes dizainera un būvinženiera profesijas, ieskandinot Karjeras nedēļu, kas 20 Latvijas pilsētās norisināsies no 12. līdz 16. oktobrim. Atklāšanas pasākumā simboliski durvis uz šīm profesijām atvēra septiņi profesionāļi, kas iedvesmoja jauniešus iepazīt dažādas profesijas. Liene Zemīte, kafejnīcas „Lapsas Māja” īpašniece un konditore: „Jau skolas laikā jāsāk eksperimentēt un pamēģināt strādāt ne tikai jomā, kas pašam tobrīd interesē, bet paplašināt redzesloku, izmēģinot arī citas lietas. Pati jau bērnībā izmēģināju visdažādākās receptes. Tad sapratu, ka vēlos pati savu uzņēmumu un mērķtiecīgi studēju uzņēmumu vadību. Pašlaik nodarbojos ar savu sirdslietu un vadu uzņēmumu.” Edgars Štrauss, grupas uzņēmuma SIA “RBSSKALS Būvvadība” valdes priekšsēdētājs, uzskata: “Katrā cilvēkā jau ir ielikts kodiņš, kas nosaka virzienu. Atšķirīgs ir tikai vecums, kurā cilvēks šo virzienu atpazīst. Nevajag izvēlēties darbu pēc tā, cik tajā var nopelnīt, jo nopelnīt var jebkurā profesijā - viss atkarīgs no cilvēka fiziskās un intelektuālās atdeves. Nav labo vai slikto profesiju, jo katrā darbā ir gan maize, gan garoza.” Uzņēmuma “Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs skaidro: “Jaunieši nereti atliek savas profesijas izvēli uz pēdējām klasēm, kas palielina iespēju, ka viņš var pārdomāt un pārtraukt studijas iecerētajā nozarē. Aicinu jauniešus un viņu vecākus ne tikai rūpīgi izvērtēt katra spēcīgākās puses, spējas un prasmes, bet arī rūpīgi izpētīt darba tirgu, lai virzītu bērnu attīstīties tajos virzienos, kas nākotnē būs perspektīvi.” Savas profesijas durvis atvēra arī modes dizainere Natālija Jansone, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs (ūdenslīdējs) kaprālis Arnis Hofmanis, Latvijas Universitātes molekulārbioloģe Inese Čakstiņa un Rīgas Bērnu slimnīcas vadītāja un ārste Anda Čakša. Līdzīgi kā instalācijā, Karjeras nedēļas pilsētās pasākumu norises vietās būs pieejamas karjeras tematikā noformētas durvis. Jaunieši ir aicināti fotografēties pie šīm durvīm un instalācijas Vecrīgā, kā arī ievietot fotogrāfijas sociālajos tīklos, lietojot mirkļbirku #AtverProfesijasDurvis, lai tādā veidā apliecinātu savu gatavību jau skolas laikā domāt par savu nākotnes profesiju. Instalācija Vecrīgā Kaļķu un Vaļņu ielu krustojumā būs apskatāma līdz 16. oktobrim. Par Karjeras nedēļu 2015 Šogad Karjeras nedēļas vadmotīvs ir “Atver profesijas durvis!”, galveno uzmanību veltot nākotnes profesijas iepazīšanai radošā un atraktīvā veidā. Karjeras nedēļu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. To atbalsta Eiropas Komisijas programma Erasmus+ Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance ietvaros. Šogad Karjeras nedēļa norisināsies vienlaikus 20 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Alūksnē, Saldū, Ogrē, Lielvārdē, Talsos, Dagdā, Preiļos un Tukumā. Pasākumu programma šajās pilsētās un novados pieejama interneta vietnē www.viaa.gov.lv/karjeras_nedela. Fotogrāfijas no vides instalācijas atklāšanas: https://flic.kr/s/aHskmFgt57 Papildu informācija: Kristīne Keiča VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas Karīna Javtušenko, Hauska & Partner Karjeras nedēļas 2015 komunikācijas konsultante Tālr.: 67821691, 26562499; e-pasts: karina.javtusenko PIE hauska PUNKTS com
Otrdien, 2015. gada 6. oktobrī valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto kārtību, pienākumu atkritumu apsaimniekotājam, kurš vēlas atrakt slēgtu vai rekultivētu atkritumu izgāztuvi un pāršķirot tajā esošos visus atkritumus.* Tiek noteikts, ka, pirms slēgtu vai rekultivētu atkritumu izgāztuvju atrakšanas, atkritumu apsaimniekotājam ir jāsaņem atkritumu pāršķirošanas atļauja (turpmāk – atļauja). Atkritumu apsaimniekotājiem, kuri ir saņēmuši iepriekš minēto atļauju, būs pienākums pāršķirot visus slēgtajā vai rekultivētajā atkritumu izgāztuvē apglabātos atkritumus. Noteikumi nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājam pirms atļaujas saņemšanas ir jāmaksā atbilstoša valsts nodeva. Lai samazinātu administratīvo slogu, turpmāk pirms atļaujas izsniegšanas, vairs nebūs jāsaņem Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas atzinumu. Tāpat tiek precizēta atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtība, izsniegšanas termiņš, kā arī valsts nodevas apmērs atļauju izsniegšanai. Lai veicinātu būvniecībā radušos atkritumu un bīstamo atkritumu pārvadātāju reģistrēšanos Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) vai Bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BAPUS) ar noteikumiem tiek noteikta norma, ka būvniecības vai bīstamo atkritumu pārvadāšanas atļauja ir derīga tikai tad, ja atkritumu apsaimniekotājs trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās atļaujas izsniegšanas ir reģistrējies BRAPUS vai BAPUS. Vienlaikus noteikumos tiek iekļauta kārtība, kādā Valsts vides dienests reģistrē atkritumu tirgotājus un atkritumu apsaimniekošanas starpniekus.
*Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi MK 2011. gada 13. septembra noteikumos Nr.703 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību””
Sabiedrisko attiecību nodaļa Valdība atbalsta 162,8 miljonu eiro ES fondu finansējuma piešķiršanu mācību vides uzlabošanai. Ministru kabinets 29. septembrī izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas mācību vides uzlabošanai. Ziņojumā ir iekļauti ilgās diskusijās ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību tapušie stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu. Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides modernizācijai, lai ieviestu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai. Informatīvais ziņojums sniedz rūpīgu esošā situācijas analīzi vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot to piepildījumu demogrāfisko tendenču kontekstā. Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt - no 433 tūkst. 1995. gadā līdz 222 tūkst. 2014. gadā. Attiecīgi samazinājies arī izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums. Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2015. gada 1. septembrī nacionālās nozīmes attīstības centros - deviņās pilsētās - atrodas 26% vispārējās izglītības iestāžu un tajā mācās 53% skolēnu. Reģionālas nozīmes attīstības centros - 21 pašvaldībā - atrodas 31% vispārējās izglītības iestāžu un tajās mācās 21% skolēnu, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) izvietotas 43% vispārējās izglītības iestādes, kurās mācās 26% skolēnu. Finansējumu vairāk nekā 162,8 miljonus eiro (t.sk. ERAF finansējumu gandrīz 138,4 milj. eiro un nacionālo līdzfinansējumu vairāk nekā 24,4 milj. eiro) plānots sadalīt, 68 390 000 eiro novirzot mācību vides uzlabošanai deviņās lielajās republikas nozīmes pilsētās, bet 94 420 957 eiro - vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai ārpus nacionālas nozīmes centriem. Plānots, ka 2023. gadā būs 100 līdz 115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes, prioritāri paredzot modernu mācību vidi kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai, - ergonomiskas mācību telpas, inovatīvi IKT risinājumi un moderni dabaszinātņu kabineti. Papildus mācību vides modernizācijai ERAF investīcijas varēs izmantot arī vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanai. IZM ir aprēķinājusi, ka pēc projekta īstenošanas modernizēto infrastruktūru izmantos 45 600 skolēni. Priekšatlases kritēriji skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu Nacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas): Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldība): Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (89 pašvaldības):
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) 2015.gada 29.-30.oktobrī, sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību organizē konferenci „Latvijas reģionu attīstības izaicinājumi un to risinājumi”. Konferences mērķis ir informēt par VARAM īstenoto projektu* sasniegto rezultātu pienesumu plānošanas reģionu un pašvaldību attīstībā, sniegt iespēju plānošanas reģioniem un pašvaldībām dalīties savstarpējā pieredzē, kā arī diskutēt par būtiskākajiem un aktuālākajiem izaicinājumiem un to risinājumiem teritorijas attīstības plānošanā Latvijas reģionos. Konferences mērķauditorija ir pašvaldību vadītāji, izpilddirektori, pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanas, uzņēmējdarbības speciālisti u.c. interesenti. Pasākuma pirmā diena tiks veltīta tematikai par plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas aktuālākajiem izaicinājumiem un to iespējamajiem risinājumiem t.sk. kapacitātes paaugstināšanas pasākumiem, to nozīmi pilsētu un novadu izaugsmē un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Tiks diskutēts par pašvaldību savstarpējās un starptautiskās sadarbības lomu un tās pievienoto vērtību pašvaldības attīstības plānošanas procesā. Konferences otrajā dienā tiks diskutēts par uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību Latvijas reģionos, kā arī par dažādiem instrumentiem investīciju piesaistei Latvijas reģionos. Paredzēta tematisku objektu (uzņēmumu) apmeklēšana Bauskas novadā. Aicinām pieteikt dalību konferencei līdz 2015.gada 13.oktobrim, aizpildot dalībnieku reģistrācijas anketu saitē http://ej.uz/konferenceBauska. Vietu skaits konferencē ir ierobežots, tādēļ lūdzam reģistrēties savlaicīgi. Pēc reģistrācijas dalībniekiem tiks nosūtīts apstiprinājums dalībai, kā arī papildus praktiskā informācija par pasākuma norisi. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vecāko ekspertu Edgaru Sprukstu (tālrunis: 66016768, e-pasts: Edgars.Spruksts PIE varam.gov PUNKTS lv). Šeit pasākuma darba kārtība. Laura Dimitrijeva * Pasākums tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" projektu „Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” un „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||