Arhīva kalendārs

Trešdien, 30. oktobrī Cēsīs darba vizītes laikā viesojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Vizītes sākumā ministrs tikās ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem, vēlāk apmeklējot ēkas, kurās nepieciešami energoefektivitātes pasākumi, kā arī tikās ar Z(in)oo vadītāju Paulu Irbinu un devās uz Vides Risinājumu institūtu. Tikšanās laikā Cēsu novada pašvaldībā tika prezentēti pēdējā laikā paveiktie un plānotie darbi, kā arī apspriesti šī brīža aktuālie jautājumi. Gerhards galvenokārt bija ieinteresēts vides objektu attīstībā un energoefektivitātes attīstībā, kā arī tika iepazīstināts ar attīstības plāniem – par Cīrulīšu teritoriju, Vecpilsētas labiekārtošanu, stadiona būvniecību, degradēto teritoriju revitalizāciju, Stacijas laukuma izbūvi, publisko ēku siltināšanas nepieciešamību, kā arī skarts jautājums par atskurbtuves nepieciešamību.

Savukārt ministrs informēja par Eiropas Savienības fondu investīcijām 2014.-2020.gada plānošanas periodā, par finanšu avotiem energoefektivitātes paaugstināšanai ēkām, kā arī par Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014. – 2020.gadam. Pēc diskusijas ar pašvaldības amatpersonām, notika tikšanās mediju pārstāvjiem, kur K.Gerhards atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto jauno Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju.

Ministrs klātienē apmeklēja Cēsu Izstāžu namu, iepazīstoties ar ēkas klimata stāvokli. Apskatīja bijušās Cēsu Profesionālās vidusskolas telpas,  kur pašlaik darbojas kopā strādāšanas telpa “SKOLA6”. Ministrs piekrita, ka nepieciešami siltināšanas pasākumi, kā arī augstu novērtēja pašvaldības iniciatīvu attīstīt kopā strādāšanas telpu, tādējādi efektīvi izmantojot ēku un radot vidi, kur attīstīties radošiem cilvēkiem. Tāpat ministrs apskatīja arī citas publiskas ēkas, kurām nepieciešami energoefekttivitātes pasākumi – Cēsu Pastariņu pamatskolas telpas un bijušās Cēsu novada pašvaldības telpas Raunas ielā 4.

Pēc ēku apskates ministrs devās iepazīšanās vizītē uz Zinātnes centru “Z(in)oo” un Vides risinājumu institūtu.

Informāciju sagatavoja
Aleksandrs Abramovs
Cēsu novada pašvaldības
Komunikācijas speciālists
t. 64121677
aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv

29. septembrī pasaules lielākās starptautiskās izstādes “World Expo 2015” ietvaros rīkotajā Eiropas Pārtikas tūrisma nedēļā oficiāli tiks pasniegti Eiropas gastronomijas reģiona 2017 apbalvojumi. Rīgas – Gaujas reģiona vārdā šo titulu saņems Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Ameriks un Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētaja Vita Jermoloviča. 

Līdzās Rīgas-Gaujas reģionam titulu iegūs arī Orhūsa un centrālā Dānija un Lombardijas reģions Itālijā.

Jau ziņots, ka jūnijā Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs sadarbībā ar Gaujas nacionāla parka tūrisma klasteri, Siguldas novada domi, Valmieras pilsētas pašvaldību un Cēsu novada pašvaldību veiksmīgi prezentēja īpašu pasākumu un sadarbības programmas konceptu Wild at palate (Ar dabu šķīvī - latv.val), ko kopīgi realizēs 2017. gadā.

“Būtiski, ka šī projekta ietvaros sadarbojamies ar vairākām Latvijas pašvaldībām, kā arī piesaistītas vairākas citas organizācijas, asociācijas un uzņemēji. Domāju, ka Eiropas Gastronomijas reģions ir laba platforma, kā ne tikai pašiem apzināties un popularizēt gastronomiju savas valsts ietvaros, bet arī pastāstīt par to starptautiskā līmenī,” norāda Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks A.Ameriks.

“Pārtika un ēšanas kultūra pēdējos gados viennozīmīgi ir viens no Eiropas tūrisma konkurētspējīgākajiem virzieniem. Tradicionālā virtuve un izcils ēdiens tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem tūrisma insturmentiem daudzās Eiropas valstīs. Ceļojuma laikā arvien vairāk laika un līdzekļu tiek atvēlēti tieši ar gastronomiju saistītām aktivitātē, piemēram, apmeklējot meistarklases šefpavāru vadībā, dodoties īpašās ekskursijas uz vietējiem tirgiem, vakariņojot speciāli izmeklētās vietās utt. Tādējādi, protams, atbalstot  gan tūrisma, gan ēdināšanas nozares pārstāvjus,” skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča.

Eiropas gastronomijas reģiona vispārējais mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti Eiropas reģionos, saglabājot vietējo ēdienu kultūru un tradīcijas, vienlaikus sekmējot gastronomisko jaunradi, vietējo ražojumu kvalitāti un vērtību, kā arī tūristu piesaisti reģionam.

Eiropas gastronomijas reģiona tituls ik gadu tiek piešķirts 2-3 tīkla reģioniem. Tīkla dibinātāji ir septiņi reģioni no dažādām Eiropas valstīm: Ziemeļbrabantes province Nīderlandē, Orhūsa un centrālā Dānija, Bergamo reģions Itālijā, Provansas-Alpu-Azūra krasta apgabals Francijā, Barselonas province Katalonijā, Miņjo reģions Portugālē un Rīga, Latvija.

Eiropas pārtikas nedēļu rīko Eiropas komisija un tā notiks no 28. līdz 30.septembrim. Tā tiek rīkota ar mērķi apvienot galvenos tūrisma sektora pārstāvjus – starptautisko organizāciju pārstāvjus, nevalsttiskās organizācijas, viedokļa līderus, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus, un diskutēt par pārtikas tūrismu Eiropā.

Par Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju (RTAB)

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%. RTAB kā savas darbības un LIVE RĪGA zīmola vadmotīvu izvirzījis principu „Labi rīdziniekam - labi tūristam.“

Pirmdien, 5. oktobrī Burtnieku Ausekļa vidusskolas un Rencēnu pamatskolas skolēni kopā ar zinātniekiem no Vides risinājumu institūta (VRI) un Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) ielūkosies Burtnieka ezera barības ķēdē un pētīs klimata pārmaiņu izraisīto seku ietekmi uz ezera ekosistēmu.

Rūpējoties pašiem par savu veselību, nepieciešams apzināt un sakopt vidi sev apkārt. Burtnieku novadā ezers ir viens no lielākajiem dabas resursiem, taču tā veselības stāvokli būtiski ietekmē gan globālās klimata pārmaiņas, gan barības vielu ieplūde no lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām. Apzinoties, ka nākotnē šie procesi var ietekmēt ne tikai ezera, bet arī vietējo iedzīvotāju veselību, Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar VRI 2013.gadā uzsāka padziļinātu ezera stāvokļa izpēti un gudras ezera apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi. Skolēniem būs iespēja iesaistīties šī gada izpētes posmā, kurā caur barības ķēdi pētnieki analizēs klimata pārmaiņu seku ietekmi uz ezeru.

Barības ķēde ir ezera mugurkauls. Tās struktūra un veselības stāvoklis lielā mērā ietekmē ezera ekoloģisko kvalitāti. Līdz ar to, lai noteiktu cēloņus paaugstinātai zilaļģu ziedēšanai  un krastu aizaugšanai Burtnieka ezerā, kā arī novērtētu , vai ezera veselības stāvoklis var kaitēt vietējo iedzīvotāju veselībai, zinātnieki veic detalizētu barības ķēdes izpēti.  Tās pētniecība kopumā noris sešos posmos – fitoplanktona (aļģu) un zooplanktona izpēte caur mikroskopiem; gliemeņu uzvedības analīze; zivju paraugu ievākšana; paraugu svēršana un mērīšana; kā arī zivju kuņģa satura izpēte.

Izpētes projekta ietvaros līdz nākamā gada maijam zinātnieki pētīs ne tikai Burtnieka, bet arī Alūksnes ezeru. Rezultāti visiem interesentiem būs pieejami projekta tīmekļa vietnē un pašvaldībās. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instruments un to līdzfinansē Vides risinājumu institūts un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Projekta tīmekļa vietne pieejama: www.cycle.videsinstituts.lv

Informāciju sagatavoja:

Guna Dātava

Vides risinājumu institūts

E-pasts: guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

Tālr. +371 26568947

www.videsinstituts.lv

5. oktobrī pulksten 17:00 aicinām uz tikšanos Madonas novada bibliotēkā. Tas būs otrais sarunu vakars, realizējot Madonas novada bibliotēkas projektu „Sarunu vakari Madonas novada bibliotēkā: Mēs tiekamies piektajā piecos” – atbalsts gūts projektu konkursā, kuru izsludināja un administrēja Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu” atbalstītā Vidzemes kultūras programmas 2015”.

Stāstu laiks kļuvis populārs daudzās kultūras jomās, realizējot šo projektu: Sarunu vakari bibliotēkā  – „Mēs tiekamies piektajā piecos!" – vēlamies noorganizēt mūsu reģiona iedzīvotājiem iespēju trīs vakarus (5.augustā, 5.oktobrī, 5.novembrī pulksten 17:00) pavadīt kopā ar interesantiem, radošiem, tepat Latvijā, un nu jau arī ārpus tās, atpazīstamiem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādas kultūras jomas, ir 2015. gada jubilāri – 55 gadnieki, vienaudži, kuriem ir katram savs, bet arī kopīgs – šīs paaudzes stāsts. Kāpēc 55? Agrāk tā bija augstākā vērtējuma atzīme, spēkā ir teiciens: „Dzīvo uz pieci!”, vēl: – divas rokas – katrā pieci pirksti – sadarbībā veicam lielas lietas, satiekoties – sarokojamies, pieskaramies otram,  dodam un gūstam. 

Atmetot tēmas par sabiedriski politiskām norisēm, 5. augusta sarunvakarā ar optimismu un pozitīvismu devāmies kopīgā ceļojumā pa desmitgadēm, pa laika pieturām, uzzinot vairāk par Gundara Āboliņa un Ainara Mielava likteņiem, kuri arī savu stāstu sāka 1960. gadā. Paldies daudzajiem apmeklētājiem par interesi, par labajiem vārdiem! „Liels paldies par skaisto ceļojumu jaunībā! Labu ceļavēju arī turpmāk!”/Gundars Āboliņš/„Paldies! Bija ļoti aizkustinoši!” Sirsnībā – Ainars Mielavs.

Šoreiz mūsu viesi būs rakstniece Inguna Bauere un fotogrāfs Valts Kleins. Laipni gaidām ikvienu interesentu, protams, īpaši gaidīti atkal 55gadnieki.

Inguna Bauere būs iepriecināta satikt savu grāmatu lasītājus. Lai gan viņa ir dzimusi Cēsīs, mēs arī  Ingunu saucam par novadnieci, jo vairāk nekā desmit gadi nostrādāti Ērgļu profesionālajā vidusskolā. Viņas pacietību – meklēt rakstos – var tikai apbrīnot, jo nu jau daudzie kultūrvēsturiskie romāni („Lizete, dzejniekam lemtā”, „Ede, Pumpura sieva”, „Skolas Līze” u.c.) par to liecina. Varbūt tāpēc I.Baueres grāmatas tiek tik ļoti lasītas, lai rastu kopīgo redzējumu par kultūras norisēm vienā laikā un kultūrtelpā. Mūsu paaudzes literatūras stundās tika runāts, mācīts par katru personību individuāli, pietrūka vēstījums par personībām, kas dzīvoja, radoši strādāja, satikās, priecājās un izsāpēja dzīvi kopīgās Laika pieturās.  

Fotogrāfs Valts Kleins aktīvi piedalījies izstādēs Latvijā un ārpus tās.1980. un 1990. gados - pazīstams kā sociāli kritiskās dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis. 1997. gadā V.Kleins nodibināja savu fotostudiju Secret Garden Studio un pazuda no mākslas fotogrāfijas skatuves, lai sevi veltītu tikai komerciālai fotogrāfijai. Tad atkal atgriezies ar izstādēm: „Patiesība un meli", „Mēs gribam - mēs vēlamies”. Valts sevi sauc par profesionālu sapņotāju, kurš – pretēji daudziem citiem –  nemīl atgriezties pagātnē. Viņš mēģinās paskatīties uz savu laiku caur fotogrāfijas prizmu. Laipni aicinām reģiona fotogrāfus, ikvienu šīs mākslas interesentu piedalīties sarunvakarā, gūt iespaidus, bagātināties.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre