.png)
|
Arhīva kalendārs
“Esam ļoti gandarīti, ka Smiltenes novadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir mazliet vairāk par 50 eiro uz vienu iedzīvotāju, un sasniedzis 457,48 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tas ir ļoti labs rādītājs,” savā uzrunā atzina Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Mums ir, ar ko lepoties! Jūs visi esat mūsu novada patrioti, tie, kuri mūsu novadam dod asinsriti,” uzņēmējiem pateicās G.Kukainis. Ar prezentāciju par Smiltenes novadu, īstenotajiem projektiem un plānotajiem attīstības virzieniem iepazīstināja Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš. Turpinājumā ar aktuālu tematu par jauno teritoriālo reformu uzstājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra padomnieks pašvaldību sadarbības jautājumos Jānis Eglīts. Pasākuma pirmo daļu noslēdza Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš iepazīstināja uzņēmējus ar šī brīža aktualitātēm, kā arī tuvāko gadu tendencēm Latvijas un pasaules ekonomikā. Smiltenes novada domes apbalvojumus uzņēmēji saņēma divās nominācijās – “Lielākās ražošanā ieguldītas investīcijas 2014. gadā” un “Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2014. gadā”. Katrā nominācijā tika apbalvoti trīs uzņēmēji. Kā trīs lielākie nodokļu maksātāji Smiltenes novada domes apbalvojumus saņēma SIA “8CBR”, SIA “TROLL Smiltene” un SIA “FIRMA MADARA 89”. Kā lielākie investori ražošanā 2014.gadā apbalvojumus saņēma A/S “SMILTENES PIENS”, SIA “SMILTENE IMPEX” un SIA “GRAANUL INVEST”. Pateicībā par veiksmīgu sadarbību “Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” Valmieras reģionālā centra vadītāja Olita Untāla pasniedza dāvanas Z/S “Kalējiņi 1” un SIA “Smiltenes koks”. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valdes padomnieks reģionālajos jautājumos Juris Sleņģis pasniedza pateicības LTRK partneriem no Smiltenes novada – SIA “SM Energo”, SIA “ASE” un SIA “Artex Latvia”. Svētku pasākumā tika godināts uzņēmuma SIA “Firma Madara ' 89” valdes priekšsēdētājs Egils Butka. Ordeņu kapituls E. Butkam piešķīris Atzinības krusta IV šķiru par nozīmīgo ieguldījumu tirdzniecības nozares attīstībā, nacionālā kapitāla uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā un Latvijas tautsaimniecībā kopumā. Smiltenes novada dome pateicas uzņēmējiem par dalību pasākumā un ieguldījumu Smiltenes novada attīstībā. Foto autors: Normunds Kažoks
Informāciju sagatavoja: Smiltenes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv Tel.: 64707584 11. novembrī, Lāčplēša dienā, koncertzālē "Cēsis" izskanēs Latvijas Radio kora 75 gadu jubilejas koncerts – elektroakustisks videostāsts "Lāčplēsis". "Šis ir ļoti patriotisks stāsts, kura pamatā ir slavenā Aleksandra Rusteiķa filma "Lāčplēsis". Mūsu gadījumā šī filma par Latviju, par Latvijas nākotni, par Latvijas sapņiem tiks savienota kopā ar alternatīvu skaņas celiņu. Muzikāli savienosies gan speciāli komponēta elektroniskā mūzika, gan Latvijas Radio kora senākiem ierakstiem, gan arī dzīvais izpildījums. Tā būs mūsu versija par ideālo Latvijas valsti," atklāj Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava. Latvijas Radio kora elektoroakustiskais videostāsts ir unikāls projekts, jo apvieno mūsdienu kora un vokālo mūziku ar vēsturisku kino materiālu – Latvijas Kultūras kanonā iekļauto Aleksandra Rusteiķa 1930. gadā veidoto mākslas filmu “Lāčplēsis”. Šī filma tika veltīta Latvijas neatkarības desmitgadei un kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Filmas darbība risinās divos laikmetos – mītiskajā un Latvijas brīvības cīņu laikā. Līdzīgi arī projekta muzikālais "celiņš" ir veidots divos paralēlos slāņos, saglabājot oriģinālo filmas mūziku un papildinot ar 20. gadsimta pirmās puses kora mūzikas izcilākajiem piemēriem. Koncertā sinhronizēsies dzīvā izpildījuma burvīgums ar filmas oriģinālierakstu, bet dzīvās elektronikas skaņuraksts ar Kristapa Pētersona kontrabasa solo. Latvijas Radio koris šogad atzīmē savu 75 gadu pastāvēšanas gadadienu un ir viena no tām mūsu valsts muzikālajām vienībām, kuras radošās darbības ilglaicība, mākslinieciskais un profesionālais veikums, kā arī atzinība un panākumi Latvijā – un jo īpaši ārvalstīs – uzskatāmi un skaidri pierāda – Latvijai ir iemesls lepoties ar saviem izpildītājmāksliniekiem vokālās un kora mūzikas jomā. Cēsīs ir senas un stipras Valsts svētku atzīmēšanas tradīcijas, tai skaitā lāpu gājiens un svecīšu iedegšana Lāčplēša dienā. Latvijas Radio kora jubilejas koncerts "Lāčplēsis" ir koncertzāles "Cēsis" dāvana cēsniekiem un pilsētas viesiem svētkos un tā sākums paredzēts pulks. 20.00 pēc pasākumiem Pils parkā. Biļešu cena ir EUR 7 un tās nopērkamas koncertzālē “Cēsis” kasē, kā arī “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151 Trešdien, 11. novembrī, Alūksnē un daudzviet novadā notiks virkne Lāčplēša dienai veltītu pasākumu. Alūksnē dažādas svētku norises notiks visas dienas garumā un tajās piedalīsies gan vietējā skolu jaunatne, gan Nacionālo Bruņoto spēku Kājnieku skolas, Zemessardzes 31. Bataljona un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības. Tā Alūksnes muzejā varēs apskatīt izstādes “Latvijas ugunsdzēsībai 150” un “Alūksnes pilsētas tiesību iegūšana un Alūksnes pilsētas ģerboņu vēsture”, savukārt no pulksten 14 līdz 17.30 Jaunās pils pagalmā būs iespēja iepazīties ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniku. No pulksten 14.30 pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietām Alūksnes Lielajos kapos guls ziedi, bet pulksten 15 Garnizona kapos notiks piemiņas brīdis. Pulksten 16 ikviens aicināts piedalīties Lāčplēša dienai veltītajā dievkalpojumā Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pēc dievkalpojuma karavīri, zemessargi un skolu jaunieši dosies uz Alūksnes Jauno pili, pie kuras pulksten 17 notiks piemiņas pasākums un skolēnu militārās sporta spēles “Lāčplēša stafete 2015” uzvarētāju apbalvošana. Pēc piemiņas brīža, aptuveni pulksten 17.30 visi aicināti pievienoties lāpu gājienam uz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli, kur ap pulksten 18 notiks Lāčplēša dienai veltīts svētbrīdis. Arī citviet novadā 11. novembrī notiks piemiņas brīži un lāpu gājieni. Tā Annas pagasta Ezeriņu kapos pulksten 11.30 sadarbībā ar Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas pedagogiem un audzēkņiem būs pasākums par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņai. Pulksten 13 Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis būs Karvas Brāļu kapos Alsviķu pagastā. Pulksten 16 piemiņas brīdis notiks Pededzē un arī Zeltiņu kapos. Savukārt pulksten 16.30 lāpu gājieniem varēs pievienoties gan Jaunalūksnes pagasta Bejā, kur no novadpētniecības centra gājiens dosies uz Somu karavīru Brāļu kapiem, gan arī Mālupē, kur no pagasta pārvaldes ēkas lāpu gājiens virzīsies uz piemiņas brīdi Mālupes kapos. Pulksten 17 lāpu gājiens notiks arī Liepnas pagastā, kā arī Mārkalnes pagastā.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālrunis: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv Tuvojas valsts svētki, un arī Kocēnu novadā norisināsies gan Lāčplēša dienai, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai veltīti pasākumi. Kocēnu novada dome aicina iedzīvotājus kopīgi atzīmēt valsts svētkus un iedegt svecītes mājokļu logos mūsu zemei – Latvijai! Kocēnos 11. novembrī plkst. 16.30 no Kocēnu novada domes administrācijas ēkas līdz Kokmuižai notiks lāpu gājiens – ikviens laipni aicināts pievienoties! Plkst. 17.00 Kokmuižas pils parterā notiks Lāčplēša dienai veltīts svinīgais brīdis, bet pēc tam no uguns kopīgi tiks veidotas latvju rakstu zīmes. 18. novembrī no plkst. 16.00 Kocēnos Kokmuižas pils parterā “Iededzies, gaismiņa, manai Latvijai” - aicinām iedzīvotājus iedegt sveču gaismiņas Latvijai. Bērzainē 11. novembrī plkst. 18.00 Bērzainē notiks lāpu gājiens no Jaunburtnieku pamatskolas uz Jaunburtnieku kapiem, kur notiks svētbrīdis. 13. novembrī plkst. 18.00 Bērzaines pagasta bibliotēkā norisināsies tikšanās ar žurnālistu - aculiecinieku Imantu Liepiņu “Stāsts par faktiem - šodienas Ukraina”. 16. novembrī plkst. 16.00 Bērzaines tautas namā notiks koncerts "Svētkos Latvijai" - Jaunburtnieku pamatskolas skolēnu koncerts, viesosies Valmieras teātra aktieris Kārlis Neimanis, kurš dalīsies iespaidos par filmēšanos, vēsturiskiem faktiem filmā "Vienīgā fotogrāfija". Dikļos 11. novembrī plkst. 13.00 Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā tiks demonstrēta filma "Bermontiāde". Ieeja bez maksas. 14. novembrī plkst. 18.00 Dikļu kultūras un tūrisma centra izstāžu zālē notiks fotoizstādes “Mēs – novadam, Latvijai” atklāšana, kā arī Dikļu pūtēju orķestra jubilejas koncerts. 17. novembrī plkst. 18.00 notiks valsts svētku pasākums Dziesmusvētku promenādē Dikļos - Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts pasākums ar Kocēnu kultūras nama pūtēju kvinteta piedalīšanos. Zilākalnā 17. novembrī plkst. 18.00 Zilākalna kultūras namā notiks valsts svētku pasākums „Ko tu zini par Latviju?” - priekšnesumi, viktorīna, fragmenti no filmas “Mūsu barikāžu laiks”. Vaidavā 18. novembrī plkst. 16.00 Vaidavas kultūras un amatniecības centrā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts Kocēnu novada domes svinīgais pasākums, kurā tiks godināti novada iedzīvotāji, kā arī notiks svētku koncerts. Koncertā piedalīsies Kocēnu kultūras nama jauktais koris “Imera”, komponists Mārtiņš Brauns un dziedātāja Ieva Sutugova. Visi laipni aicināti! Ieeja – bezmaksas.
Rubenē 18. novembrī plkst. 19.00 iedzīvotāji aicināti iedegt svecītes pie piemiņas akmens Rubenē. Arī šogad Kocēnu novada dome iedzīvotājiem sniegs iespēju bez maksas saņemt sarkanbaltsarkanās lentītes. Sākot ar pirmdienu, 9. novembri, sagaidot un atzīmējot valsts svētkus, lentītes varēs saņemt Kocēnu novada domes administrācijas ēkā, Kocēnu kultūras namā, Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā, katrā pagasta pārvaldē, kā arī Rubenes ciema kasē un feldšerpunktā Dauguļos (“Saulrītos”).
Informāciju sagatavoja: Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv
Izstādes prezentācijas pasākumā piedalīsies Valsts Cēsu ģimnāzijas audzēkņi ar muzikālu stāstu par Raimondu Bebri. Skanēs Raimonda Bebra dzeja, tautas dziesmas. Izstādi ievada īpaša un reizē simboliska fotogrāfija – Raimonds Bebris Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā. Fotogrāfiju viņš parakstījis ar vārdiem: “Lielākā laime – būt latvietim, Cēlākā nāve – mirt par Latvijas nākotni, Latvijas brīvību.” Atmiņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri glabā gan dzimta, gan cēsnieki. Izstāde ir stāsts par Raimondu Bebri – karavīru, dzejnieku, brīnišķīgu cilvēku, kurš Latvijas valsts tapšanas vēsturē atstājis paliekošas vērtības. Izstādi grezno tādas unikālas dzimtā glabātas relikvijas kā pulkveža Raimonda Brieža zobens ar sarkanbaltsarkano lentu un Cēsu pulka Skolnieku rotas galda karodziņš, kurš dāvināts Raimondam Briedim kā Cēsu pulka Brīvprātīgo skolnieku rotas bijušo karavīru biedrības Goda biedram. Karavīra gaitas Pirmā pasaules kara frontēs Raimonds Bebris uzsāka brīvprātīgi 1914. gadā, būdams Tērbatas universitātes medicīnas students. Izstaigāti tāli kara ceļi – Austrumprūsijā, Karpatos. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīnījies Ziemassvētku un Janvāra kaujās 1916. un 1917. gadā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada novembrī Raimonds Bebris brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas Cēsu rotā, vēlāk komandēja Ziemeļlatvijas brigādes 4. Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotu. Turpmākie kara ceļi viņu 1919. gadā atveda uz Cēsīm. Cēsu kauju laikā Raimonds Bebris bija pirmais Cēsu pilsētas komandants. Kā atceras viņa meita cēsiniece Dzidra Krauja, “tēva sirdī Cēsīm bija īpaša vieta. Nemaz neatceros, ka paps kādu citu pilsētu būtu tik bieži pieminējis kā Cēsis. Varbūt šī īpašā saikne ar Cēsīm bija saglabājusies no Cēsu kauju laika.” No 1936. maija līdz 1940. gada jūnijam Raimonda Bebra ģimene dzīvoja Rīgas pilī, jo viņš ilgus gadus pildīja Valsts Prezidenta pils komandanta pienākumus, faktiski bija pēdējais komandants. Dažas dienas pirms Latvijas okupācijas viņš mira. Tādejādi ģimene izglābās no represijām. Likteņceļi Raimonda Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm. Šobrīd Cēsīs dzīvo viņa meita Dzidra Krauja ar mazmeitas Ineses Kornetes ģimeni. Esam pateicīgi J. Ābramai un Dz. Kraujai par doto iespēju iepazīstināt cēsniekus un muzeja viesus ar saglabāto Raimonda Bebra dzimtas vēstures mantojumu Latvijas Valsts 97 jubilejas svētku laikā ! Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālo valsts arhīvu. Izstādes autore Anda Opoļska. Izstāde atvērta līdz 18. decembrim Jaunās pils 1. stāvā.
Informāciju sagatavoja: Aleksandrs Abramovs Komunikācijas speciālists Cēsu novada pašvaldība aleksandrs.abramovs PIE dome.cesis PUNKTS lv 64121677; 27882118. Bērzaines iela 5, Cēsis, LV-4101 |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
6. novembrī Smiltenes pilsētas Kultūras centrā pirmo reizi notika uzņēmējiem veltīts pasākums “Smiltenes novada Uzņēmējs”, kuru rīkot ierosināja novada uzņēmēju konsultatīvā padome un kurā tika runāts par ekonomikas aktualitātēm pasaulē, Latvijā un Smiltenē, kā arī par panākumiem iepriekšējā gadā apbalvoti Smiltenes novada uzņēmēji.
Izstāde par Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri un viņa dzimtu Cēsīs turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsnieku dzimtām un viņu likteņiem.