Arhīva kalendārs

Šī gada 6. novembrī plkst. 18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā pirmo reizi notiks uzņēmējiem veltīts pasākums “Smiltenes novada Uzņēmējs”, kurā tiks runāts par ekonomikas aktualitātēm pasaulē, Latvijā un Smiltenē.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norāda, ka šogad pašvaldība pirmo reizi rīko pasākumu, kurā piedalīsies uzaicinātie Smiltenes novada uzņēmēji, Latvijas Bankas pārstāvji, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, komercbanku un VARAM pārstāvji. "Mēs vēlamies atskatīties uz Smiltenes novadā sasniegto, ieklausīties Latvijas Bankas ekonomista lekcijā par valstī un pasaulē notiekošajām tendencēm un informēt par pašvaldības izvirzītajiem mērķiem. Novembris ir patriotisma mēnesis, tāpēc vēlamies pateikt paldies tiem Smiltenes novada aktīvajiem cilvēkiem, kuri strādā ar panākumiem, ir izveidojuši savus uzņēmumus un sekmē novada attīstību, godprātīgi maksā nodokļus un veic investīcijas” saka G.Kukainis.

Uzņēmēji tiks apbalvoti divās nominācijās – “Lielākās ražošanā ieguldītas investīcijas 2014.gadā” un “Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2014.gadā”. Katrā nominācijā tiks apbalvoti trīs uzņēmēji.

Šāds Smiltenes novada uzņēmēju apbalvošanas pasākums Smiltenē notiek pirmo reizi, un plānots, ka tas turpmākajos gados kļūs par ikgadēju tradīciju.

Sagatavoja:

LĪGA HOFMANE

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474

Tel.: 64707584

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

https://twitter.com/SmiltenesNovads

Madonas novada bibliotēkā ceturtdien, 5. novembrī 17:00 aicinām jūs uz trešo sarunu vakaru, īstenojot Madonas novada bibliotēkas projektu „Sarunu vakari Madonas novada bibliotēkā: Mēs tiekamies piektajā piecos” – atbalsts gūts projektu konkursā, kuru izsludināja un administrēja Vidzemes plānošanas reģiona „Latvijas valsts mežu” atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2015”.

Šoreiz pie mums viesos būs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga un Latvijas Radio un TV žurnālists Kārlis Streips. Arī piecdesmitpiecgadnieki, dažādu nozaru pārstāvji, kas dzīvo vienā laikā, ir spējuši kļūt atpazīstami, savus 55 gadus ir radoši piepildījuši un turpina strādāt. Katra stāsts ir unikāls. tādēļ ir vērts par to runāt. Mans laiks + mans stāsts + mana pieredze = kultūrvēsture.

Informācijas tehnoloģiju laikmetā vēl lielāka nepieciešamība ir pēc tiešas saskarsmes un kontaktiem ar reāliem cilvēkiem. Sarunu vakari bibliotēkā ir viena no iespējām.  Stāsti ir unikāls izziņas avots. Tikšanās ar Sarunu vakaru viesiem, viņu stāstījums un pieredze tā ir zināšanu pārnese kopīgā laika intervālā. Gundars Āboliņš, Ainars Mielavs, Inguna Bauere, Valts Kleins – cilvēki, kuri piedalījās iepriekšējos sarunvakaros – kultūras vērtību radītāji, kurus iepazīstot, varējām kļūt aktīvi līdzdomātāji.

Sarunvakari – tā ir sadarbība ar autoriem, aktieriem, fotogrāfiem, mūziķiem. Tā ir arī Madonas novada bibliotēkas kā reģiona kultūras, izglītības un informācijas centra atpazīstamība, pateicoties gan viesiem, gan sadarbībai ar medijiem, pozitīvām apmeklētāju atsauksmēm. Tā ir tradīciju, kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, saglabāšana, tālākvirzība. Cilvēkam vienmēr ir gribējies pierakstīt, dokumentēt, kas ar viņu noticis. Mūsdienās tā veidojas atmiņu stāstu grāmatas, bibliotēkās - novadpētniecības krājums. Mūsu ziņā tad ir tā popularizēšana un attīstīšana šai paaudzei saprotamākos un uzrunājošākos formātos. Pateicoties K.Kumsāram, par katru sarunvakaru tiek izveidots reprezentatīvais materiāls – pasākuma DVD, kas paliek bibliotēkas krājumā.

Uz tikšanos aicināts ikviens interesents, bet īpaši aicināti ir tie, kuru dzimšanas gads ir 1960!

Ivars Puga – dzimis 1960. gada jūnijā Rīgā, viens no Latvijas Nacionālā teātra zīmoliem, viņa vārds izrādes programmā allaž ir kvalitātes garants, nospēlējis vairāk nekā 70 lomas teātrī, filmējies gan Latvijas, gan citu valstu kinostudiju filmās („Durvis, kas tev atvērtas", „Nāve soda laukumā", „Viktorija", „Revolūcijas kareivji", „Zītaru dzimta", „Rožu ieleja", „Sarkanā kapela" u. c.), videofilmā „Aktrise Ragārēs”  un seriālos („Likteņa līdumnieki”, „UgunsGrēks”, „Neprāta cena", „Eņģeļu māja", „Būt mīlētai" u.c.), balss īpašnieks, kuru atpazīst gan radio, gan TV skatītāji, saņēmis gan kritiķu labvēlību, gan balvas. Aktieris par savām lomām: „ – tas nebūt nav viegli, bet dzīvei piešķir izaicinājumus un īpašu ritmu, ļaujot piedzīvot brīnišķīgus mirkļus.” Viņš uzskata, ka interneta, kino, televīzijas laikmetā vienīgais veids, kā var likt sevi ievērot skatītājiem, ir saglabājot un paaugstinot savu profesionālo latiņu. Azartisks, bet tik daudz, lai asas izjūtas būtu par  iemeslu radošām sajūtām. Gaidīsim aktiera prasmi  - dot pozitīvu lādiņu, lai paši atvērtos, uztvertu, saprastu.

Kārlis Streips - dzimis 1960. gada 26. jūlijā Amerikas Savienotajās Valstīs – Čikāgā, žurnālists un tulkotājs, 1991.gadā pilnībā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. K.Streipu klausītāji un skatītāji atpazīst pēc LTV 1 diskusiju raidījuma Skats no malas un radio raidījuma Aktuālais temats. Žurnālistikas studenti LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā ar interesi klausās viņa lekcijas ziņu žurnālistikā. Savulaik komentējis arī Eirovīzijas dziesmu konkursus un Oskara balvu pasniegšanas ceremonijas. Interesē kulinārija, raksta par kulināriju. K.Streips par sevi:  „Esmu ziņkārīgs. Mani interesē ļoti daudz lietu, tāpēc es, piemēram, radio intervēju cilvēkus par visdažādākajām lietām. Esmu radio novadījis ap 3000 interviju par visdažādākajām tēmām ar visdažādākajiem ļaudīm – no prezidentiem līdz numismātiem. Bet man ir nedaudz šerpāka mēle nekā vidējam latvietim”. Tikšanās ar augstas klases profesionālo žurnālistu – tā ir iespēja, ja izbrīvēsiet sev laiku ceturtdienas vakarā.

Informāciju sagatavoja:

Sarmīte Radiņa – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu. Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Arī šogad visvairāk NVA reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3% - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro.

Pašreiz mobilitātes programmas dalībnieki strādā visdažādākās nozarēs, pārstāvētas tādas profesijas kā, piemēram, šuvējs, pavārs, pārdevējs, kasieris, konditora palīgs, virtuves vadītājs, grāmatvedis, administrators, bārmenis, viesmīlis, celtnieks, būvstrādnieks, auto vadītājs, autoatslēdznieks, zootehniķis, dārznieks, elektromontieris, metinātājs, santehniķis, apkopējs, sanitārs un citas.

Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmā iesaistīties un saņemt NVA atbalstu ir ļoti vienkārši. Ja NVA vismaz divus mēnešus reģistrēts bezdarbnieks atrod darbu, kas ir vismaz 20 km attālumā no viņa deklarētās dzīves vietas, viņam jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas ar darba devēju. Savukārt darba devēja piedāvātajai vakancei pirms darba attiecību uzsākšanas vismaz nedēļu ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē arī personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā.

Finanšu atlīdzības aprēķinu NVA veic, ņemot vērā iesniegto finanšu atlīdzības pamatojumu un transporta vai īres izdevumus apliecinošus dokumentus. Tas nozīmē, ka jau pirmajā darba tiesisko attiecību mēnesī nodarbinātajam ir jākrāj biļetes vai degvielas čeki, vai jāslēdz un NVA jāuzrāda īres līgums, kā arī maksājums.

Detalizētāka informācija par pasākumu atrodama NVA mājaslapā: Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana!

Sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 67021744
info PIE nva.gov PUNKTS lv

2.novembrī Valmieras pilsētas pašvaldībā tika parakstīts līgums par jaunā peldbaseina būvniecību, kā arī par būvuzraudzību un autoruzraudzību. Jaunā peldbaseina būvniecība būs nozīmīgākais projekts, ko Valmieras pilsētas pašvaldība īstenos tuvākajā laikā, lai attīstītu sporta infrastruktūru pilsētā.

Līgumu parakstīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un SIA “ARČERS” valdes loceklis Kaspars Garkanis. Līguma summa, atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem, ir 7 954 927,17 eiro.

Jaunais peldbaseins tiks būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus. Peldbaseins būs ar astoņiem 25 metrus gariem celiņiem, kuru dziļums būs no 1,2 metriem līdz 2,3 metriem. Jaunajā peldbaseinā būs arī divi mazie – 8 x 12,5 metru baseini, kuru dziļums būs 0,9 metri. Mazākie baseini tiks izmantoti bērnu peldētprasmes apmācībai. Savukārt skatītājiem ir paredzētas tribīnes ar 300 vietām. Peldbaseina kompleksā paredzēts izveidot arī sportistu rehabilitācijas zonu ar pirtīm un terapijas kabinetiem, ģērbtuves ar 300 vietām, medicīnas kabinetus, treneru kabinetus, Valmieras Bērnu sporta skolas un tehniskās telpas, kā arī sauso treniņu zāli. Peldbaseins ar stiklotu gaiteni būs savienots ar Vidzemes Olimpiskā centra ēku un viesnīcu. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un videi draudzīgu baseina ēkas funkcionēšanu, tiks izmantoti energoefektīvi risinājumi. Noslēdzoties būvniecības darbiem, tiks veikta visas teritorijas labiekārtošana, izveidojot bruģētu gājēju celiņu tīklojumu, apstādījumu un atpūtas zonas, kā arī laukumu bērnu aktivitātēm.

Peldbaseina projektam ir piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā.

“Peldbaseina projekts ir ļoti nepieciešams Valmieras pilsētai. Tā īstenošana ļaus stiprināt Valmieras kā Vidzemes sporta centra nozīmi, kā arī nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru dažāda līmeņa sporta sacensību un treniņu norisei. Tā būs iespēja gan realizēt augstas klases sportistu sagatavošanas programmu, gan nodrošināt peldētprasmes nodarbības Valmieras izglītības iestāžu bērniem no 6 gadu vecuma līdz pat 4.klasei, kā arī popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū,” peldbaseina būvniecības nepieciešamību pamato Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Peldēšanas nodarbības 170 Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņiem un trešo klašu skolēniem, kam Valmieras pilsētas pašvaldība nodrošina peldētprasmes apmācību, līdz jaunā peldbaseina nodošanas ekspluatācijā joprojām notiks baseinā, kas 10.novembrī atzīmēs 40 gadu jubileju.

2014./2015.mācību gadā apmācībās piedalījās 324 3.klašu skolēni no Valmieras pilsētas vispārējās izglītības iestādēm. Bērni peldētprasmi apgūst pēc 20 stundu apmācības programmas.

Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene stāsta: “1976.gadā atklātā peldbaseina, kas reiz bija viens no labākajiem valstī, infrastruktūra 40 gadu laikā ir nolietojusies, novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām. Šobrīd mēs nevaram peldētapmācību nodrošināt visiem bērniem, kuri to vēlas. Arī iedzīvotājiem baseina lielās noslodzes dēļ peldēšana ir pieejama tikai agrās rīta un vēlās vakara stundās.”

Izvērtējot jaunatnes peldēšanas sporta sasniegumus, Latvijas peldēšanas federācija Valmieras Bērnu sporta skolu ir nominējusi kā vienu no līderēm valstī peldētapmācības programmā. Viens no atpazīstamākajiem Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņiem, kurš šobrīd startē ar ļoti labiem rezultātiem, ir peldētājs Ulvis Kalniņš.

2.novembrī tika parakstīts līgums par autoruzraudzību, ko parakstīja pilnsabiedrības “ISB/NAMS” biedra SIA “NAMS” valdes loceklis Māris Malahovskis. Būvuzraudzību, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, veiks SIA “Būvuzraugi LV”. Līgumu parakstīja SIA “Būvuzraugi LV” tehniskais direktors Artūrs Ščurs.

Pie Vidzemes Olimpiskā centra jau ir sākušies pirmie sagatavošanas darbi Valmieras jaunā peldbaseina celtniecības ieceres realizēšanai – stāvlaukuma izbūve, ko, atbilstoši iepirkuma rezultātam, veic SIA “Arčers”.