Arhīva kalendārs

Ātrāk, ērtāk, izdevīgāk – šīs priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā turpmāk varēs novērtēt ikviens Vidzemes reģiona iedzīvotājs, jo pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Vidzemē šogad darbu uzsāks 13 Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC). Tādejādi iedzīvotāji un uzņēmēji valsts un pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt vienkopus, būtiski ietaupot laiku un naudu.

Šādi, uz klientu ērtībām orientēti, centri jau atvērti Amatas, Apes, Beverīnas, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Lubānas, Naukšēnu, Pārgaujas un Strenču novados. Decembrī klientu apkalpošanas centri tiks atvērti arī Raunas, Rūjienas un Varakļānu novados.  Jaunatvērtajos VPVKAC privātpersonas un uzņēmēji var saņemt savas pašvaldības un astoņu valsts iestāžu noteiktus pakalpojumus.

VPVKAC klātienē var pieteikt noteiktus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus. Iedzīvotāji var saņemt arī informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, VID, VSAA un Valsts zemes dienesta e-pakalpojumiem un palīdzību e-pakalpojumu lietošanā. Savukārt Lauku atbalsts dienests sadarbību ar pašvaldībām uzsāks 2016. gadā. Uzkrājot un izvērtējot iestāžu un pašvaldību sadarbības pieredzi, VPVKAC pieejamo valsts pakalpojumu klāstu plānots papildināt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs  Kaspars Gerhards norāda: “Ātrāk, ērtāk, izdevīgāk – šīs priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā turpmāk varēs novērtēt ikviens Vidzemes iedzīvotājs, kurš izmantos Valsts un pašvaldības vienotā klientu centra pakalpojumus. Priecājos par katru Vidzemes pašvaldību, kas atsaucās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvai būtiski pilnveidot valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanas kārtību. Īstenojot šādu,  inovatīvu, pieeju publisko pakalpojumu sniegšanā, Latvija ir paraugs arī daudzām Eiropas valstīm.”

Lai sniegtu iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos saņemt valsts un pašvaldības publiskos pakalpojumus, izveidojot 13  Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus, VARAM no valsts budžeta Vidzemes reģiona 13 pašvaldībām piešķīrusi 123 609 EUR. Valsts budžeta finansējums piešķirts telpu pielāgošanai un aprīkošanai, darbavietas uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai.

Kopumā VARAM līdz gada beigām pakāpeniski atvērs 66 VPVKAC visā Latvijā.

Vairāk informācijas par VPVKAC, to darba laiku un sniegto pakalpojumu apmēru iedzīvotāji var uzzināt savā pašvaldībā vai valsts un pašvaldību pakalpojumu vienotajā portālā www.latvija.lv/pakalpojumucentri.

Informāciju sagatavoja:

Zane Onkele, VPVKAC komunikāciju konsultante (Tel..29556280, e-pasts: zane PIE ekomedia PUNKTS lv )

ĀTRĀK > ĒRTĀK > IZDEVĪGĀK

Valkas novada dome ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ar aicinājumu veikt izņēmuma regulējumu normatīvajos aktos.

Valkas novada budžeta prognoze 2016. gadam paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu tikai par 5,47 %, kas būtiski atpaliek no citiem reģionālās attīstības centriem.

Kā galveno iemeslu tam, analizējot cēloņus, pašvaldība min nesakārtotas attiecības ar Igauniju. Pašvaldībai nav iespējams iegūt precīzus datus, cik Valkas iedzīvotāju strādā Valgā, jo šāda datu apmaiņa starp valstīm nenotiek. Aptaujājot Valgas uzņēmējus, ir skaidrs, ka šādu cilvēku ir ap 400. Viņi izmanto Valkas infrastruktūru, bet viņu maksātais IIN nenonāk ne Valkas, ne Valgas budžetā, kas Valkas novada pašvaldības budžetu samazina aptuveni par 500 000 eiro gadā.

Pašvaldība norāda, ka Valkas novadā visspilgtāk var sajust Eiropas Savienības brīvā tirgus, pārvietošanās brīvības, kopīgas valūtas pozitīvās un arī negatīvās puses, jo vēsturisku apstākļu dēļ valcēnieši dzīvo vienā pilsētā, kura izvietota divās valstīs.

Šobrīd Igaunijā, Valgā ir deklarējušies 999 Valkas iedzīvotāji, lai varētu saņemt veselības pakalpojumus un sociālo palīdzību, kaut arī faktiski turpina dzīvot Valkā. Tas ir ļoti nozīmīgs skaits, un tas turpina augt. Šī iemesla dēļ Valkas novada pašvaldības budžeta ieņēmumi samazinās par aptuveni 500 000 eiro gadā. Tā rezultātā iespējas ieguldīt līdzekļus novada attīstībā būtiski pasliktinās, no kā cieš gan uzņēmēji, gan visi novada iedzīvotāji.

Tā ir neordināra, izņēmuma situācija, un tāpēc prasa arī īpašu, izņēmuma regulējumu normatīvajos aktos, uzskata pašvaldība, piebilstot, ka līdz šim visi pūliņi visdažādākajos līmeņos to panākt nav bijuši sekmīgi (izņemot glābšanas dienestu sadarbību).

Tāpēc pašvaldība aicina nopietni un neatliekami pievērsties Valkas/ Valgas problēmu risināšanai un pilsētā sarīkot valdības izbraukuma sēdi.

Bez augstāk minētajām problēmām novadā ir gadiem neatrisinātas problēmas arī sabiedrības drošības, izglītības un transporta jomās. Pēc izbraukuma sēdes būtu iespējams izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem termiņiem, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Brūvere

24. un 25.novembrī reģionālajā vizītē Valmierā ieradās Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ričardas Degutis, Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tonis Nirk, kā arī Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Olli Kantanen, kuri tikās ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

Tikšanās laikā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J.Baiks vēstniekus iepazīstināja ar informāciju par līdz šim pilsētā realizētajiem projektiem, veiksmīgi piesaistot un apgūstot dažādus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un uzlabojot pilsētas infrastruktūru. Tāpat tika pārrunāti ar izglītību, sportu un uzņēmējdarbību saistīti jautājumi, un apspriesti iespējamās sadarbības virzieni pārrobežu projektos. 

Pēc tikšanās pašvaldībā vēstnieki apmeklēja Valmieras Mūzikas skolu un tikās ar Mūzikas skolas direktoru Aivaru Cepīti, kurš viesus iepazīstināja ar skolas vēsturi, kā arī ļāva vēstniekiem pavērot ikdienas mācību procesu klasēs. Savukārt Valmieras muzeja vēsturniece Indra Vīlistere augstos viesus tuvāk iepazīstināja ar Garšaugu namiņa un latviešu garšaugu tēju noslēpumiem, kas ciemiņus pārsteidza īpaši.

Visu trīs valstu vēstnieki 25.novembra rītā, pirms došanās uz Alūksni, kopā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju J.Baiku apmeklēja AS „Valmieras stikla šķiedra”, kur tikās ar uzņēmuma viceprezidentu Daini Šēnbergu, iepazinās ar uzņēmuma darbību, produkciju, kā arī apmeklēja ražotnes.